Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.06.2016. - 30.06.2016. / Vēsturiskā
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt izvēlnē virs tiesību akta teksta.
Ministru kabineta noteikumi Nr.727

Rīgā 2014.gada 25.novembrī (prot. Nr.65 41.§)
Darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020.gada plānošanas periodā" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā īsteno Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk – fonds) darbības programmu "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas periodā" (turpmāk – darbības programma), tai skaitā nosaka:

1.1. personas, kurām ir tiesības uz pārtikas un pamata materiālās palīdzības saņemšanu un dalību papildpasākumos (turpmāk – atbalsts);

1.2. prasības pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču saturam, kvalitātei, piegādei, uzglabāšanai un izdalīšanai;

1.3. partnerorganizāciju atlases organizēšanas un partnerorganizāciju pretendentu vērtēšanas kārtību;

1.4. ar sadarbības iestādi noslēgtā līguma vai vienošanās par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu saturu, to noslēgšanas, grozījumu izdarīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.5. izmaksu attiecināmības un vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.6. kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus fonda ieviešanai.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

2. Fonda kopējais attiecināmais finansējums ir 48 264 082 euro, tai skaitā fonda finansējums 41 024 469 euro un valsts budžeta finansējums 7 239 613 euro.

3. Tiesības saņemt fonda finansējumu ir:

3.1. finansējuma saņēmējam preču un pamata materiālās palīdzības iegādes un transportēšanas nodrošināšanai;

3.2. partnerorganizācijai, ar kuru sadarbības iestāde ir noslēgusi līgumu vai vienošanos saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā noteikto kārtību, šādām atbalstāmām darbībām:

3.2.1. ar pārtikas palīdzības sniegšanu, tai skaitā ar pārtikas preču un gatavas maltītes (turpmāk – maltīte) pagatavošanai paredzēto pārtikas preču uzglabāšanu un izdalīšanu, saistītā procesa administrēšanai;

3.2.2. ar pamata materiālās palīdzības sniegšanu, tai skaitā higiēnas un saimniecības preču un individuālo mācību piederumu uzglabāšanu un izdalīšanu, saistītā procesa administrēšanai;

3.2.3. šo noteikumu V nodaļā minēto papildpasākumu īstenošanai;

3.3. Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – likums) 4. pantā minētajām institūcijām fonda vadības un kontroles nodrošināšanai.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

II. Personas, kurām ir tiesības uz pārtikas un pamata materiālās palīdzības saņemšanu un dalību papildpasākumos

4. Tiesības saņemt pārtikas preces un piedalīties papildpasākumos ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai (turpmāk – ģimene (persona)), kura atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

4.1. ģimene (persona), kurai pašvaldības sociālais dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošo personu atzīšanu par trūcīgu izsniedzis rakstisku izziņu par atbilstību trūcīgas personas statusam;

4.2. ģimene (persona), kurai pašvaldības sociālais dienests izsniedzis rakstisku izziņu, kas apliecina, ka ģimene (persona) ir nonākusi ārkārtas vai krīzes situācijā. Pašvaldības sociālais dienests izziņā norāda katra ģimenes locekļa (personas) vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, kā arī izziņas izsniegšanas datumu un numuru.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

4.1 Pašvaldības sociālais dienests izsniedz šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minēto izziņu, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta sniegto atzinumu, kurā novērtēta ģimenes (personas) sociālā situācija (izņemot ienākumus), ja:

4.1 1. ģimene (persona) nonākusi ārkārtas situācijā normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību noteiktajos gadījumos un tai nepieciešams tūlītējs atbalsts;

4.1 2. ģimene (persona) nonākusi krīzes situācijā tādu apstākļu dēļ, kurus tā nespēja paredzēt vai novērst un kuri izraisa pilnīgu vai daļēju materiālo vai citu resursu zudumu un padziļina tās nenodrošinātību ar pārtiku, higiēnas un saimniecības precēm vai individuāliem mācību piederumiem, un tai nepieciešams tūlītējs atbalsts.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

5. Tiesības saņemt higiēnas un saimniecības preces ir šo noteikumu 4. punktā minētajai ģimenei, ja tās sastāvā ir vismaz viens ģimenes loceklis, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu.

6. Tiesības saņemt individuālos mācību piederumus ir šo noteikumu 4. punktā minētajai ģimenei, kuras sastāvā ir vismaz viens ģimenes loceklis vecumā no pieciem līdz 16 gadiem.

7. Šo noteikumu 4. punktā minētajai ģimenei (personai) pašvaldības sociālajā dienestā un partnerorganizācijā ir tiesības saņemt informāciju par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču veidiem un izdales vietām.

III. Satura un kvalitātes prasības pārtikas un pamata materiālās palīdzības precēm un to nodrošināšanas kārtība

8. Finansējuma saņēmējs nodrošina pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču iegādi, veicot pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču piegādātāju (turpmāk – piegādātājs) atlasi ne retāk kā reizi trijos gados.

9. Pārtikas un pamata materiālās palīdzības preces iedala šādos komplektos (turpmāk – komplekts):

9.1. pārtikas preces;

9.2. (svītrots ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703);

9.3. individuālie mācību piederumi;

9.4. higiēnas un saimniecības preces.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

10. (Zaudējis spēku ar 01.06.2016.; sk. 67. punktu)

10.1 Sadarbības iestāde nosaka komplekta saturu un preču daudzumu atbilstoši vadošās iestādes veiktajam situācijas izvērtējumam, ņemot vērā, ka:

10.1 1. katram šo noteikumu 9. punktā minētajam komplektam var būt dažāds saturs;

10.1 2. šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētā komplekta saturu un preču daudzumu var veidot atšķirīgi, piemērojot individuālai izdalei un maltītes nodrošināšanai, bet komplektā iekļauj vismaz šādas pārtikas produktu grupas:

10.1 2.1. graudaugi un citi cieti saturoši produkti, tai skaitā milti, makaroni, putraimi un to izstrādājumi – kopā ne mazāk par 3,3 kg;

10.1 2.2. piena produkti – kopā ne mazāk par 0,4 kg;

10.1 2.3. gaļas produkti – kopā ne mazāk par 0,25 kg;

10.1 2.4. eļļa – ne mazāk par 0,5 l;

10.1 2.5. olu pulveris – ne mazāk kā 0,1 kg;

10.1 2.6. cukurs – ne mazāk kā 0,25 kg;

10.1 3. šo noteikumu 10.1 2. apakšpunktā minētais maltītes nodrošināšanai paredzētais komplekts neatkarīgi no tā satura un preču daudzuma ir līdzvērtīgs četru individuālai izdalei paredzēto komplektu cenai;

10.1 4. šo noteikumu 9.1., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minētajā komplektā attiecīgi iekļauj preces, kas norādītas šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumā.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.06.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

10.2 Ja sadarbības iestāde ir mainījusi komplekta saturu un preču daudzumu, tā pārtrauc iepriekšējā komplekta izdali.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.06.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

11. Finansējuma saņēmējs piegādātājam izvirza vismaz šādas vispārīgas prasības:

11.1. nodrošināt iepirkuma nolikumā noteiktā satura un daudzuma pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču (turpmāk – preces) ražošanu vai iepirkšanu, iepakošanu, komplektēšanu un piegādi visā Latvijā;

11.2. nodrošināt preču atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām preču drošuma, kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām;

11.3. nodrošināt, ka izdalīšanai paredzētās preces tiek iepakotas komplektā atbilstoši šo noteikumu 10.1 punktam;

11.4. nodrošināt preču marķēšanu valsts valodā atbilstoši normatīvajiem aktiem par preču marķēšanu un Patērētāju tiesību aizsardzības likumam;

11.5. uz katras preču komplekta vienības iepakojuma, izņemot individuālos mācību piederumus, nodrošināt skaidri salasāmu uzrakstu "Bezmaksas. Nav paredzēts pārdošanai" un fonda vizuālās identitātes apliecinājumu atbilstoši ar sadarbības iestādi noslēgtajā līgumā vai vienošanās dokumentā noteiktajām prasībām;

11.6. nodrošināt preču un preču komplekta vienības iepakojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par preču iepakojuma materiālu, tai skaitā atbilstību videi draudzīgam iepakojumam vai iepakojumam, kura lielākā daļa ir otrreiz pārstrādājama, vai iepakojumam, ko preču piegādātājs pieņem atkārtotai izmantošanai;

11.7. 10 darbdienu laikā pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma saņemšanas un piegādes grafika saskaņošanas, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos nodrošināt preču transportēšanu uz partnerorganizāciju noliktavu faktiskajām adresēm atbilstoši partnerorganizācijas pieprasījumam;

11.8. izmantot videi draudzīgu preču piegādes veidu, lai piegādes laikā nodrošinātu samazinātu vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm un veicinātu ceļa infrastruktūras slodzes samazināšanu.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703; grozījums 11.3. apakšpunktā par vārdu un skaitļa "šo noteikumu 10. punktam" aizstāšanu ar vārdiem un skaitli "šo noteikumu 10.1 punktam", kā arī 11.5. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.06.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

12. Finansējuma saņēmējs pārtikas preču piegādātājam izvirza šādas papildu specifiskās prasības:

12.1. nodrošināt, ka pēc piegādes izdales vietā pārtikas produkta realizācijas termiņš ir vismaz:

12.1.1. pieci mēneši – graudaugiem un citiem cieti saturošiem produktiem;

12.1.2. 12 mēneši – gaļas produktiem;

12.1.3. 12 mēneši – olu pulverim;

12.1.4. trīs mēneši – piena produktiem;

12.1.5. deviņi mēneši – eļļai;

12.2. nodrošināt pārtikas preču kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām;

12.3. atbilstoši iespējām un pieejamībai izmantot pārtikas produktus, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām;

12.4. nodrošināt, ka pārtikas produkti nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no šādiem organismiem;

12.5. nodrošināt, ka pārtikas produkti pirms un pēc to iesaiņošanas komplektos tiek uzglabāti telpās, kas atbilst normatīvo aktu prasībām pārtikas aprites jomā.

13. Finansējuma saņēmējs higiēnas un saimniecības preču piegādātājam izvirza šādas papildu specifiskās prasības:

13.1. nodrošināt atbilstību preču lietošanai mājas apstākļos;

13.2. nodrošināt preču drošumu un kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām.

14. Finansējuma saņēmējs individuālo mācību piederumu piegādātājam izvirza šādas papildu specifiskās prasības:

14.1. nodrošināt preču drošumu un kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām;

14.2. (svītrots ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703);

14.3. nodrošināt, ka šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētie individuālie mācību piederumi, kuri atbilstoši Izglītības likumam jāsagādā izglītojamo vecākiem, atbilst likumā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

15. Pārtikas un veterinārais dienests veic pārtikas produktu kvalitātes un nekaitīguma kontroli, paņemot partiju reprezentējošu paraugu un nosūtot laboratoriskai pārbaudei valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts).

16. Izdevumus, kas saistīti ar pārtikas produktu kontroli un paraugu ņemšanu, sedz piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

17. Izdevumus, kas saistīti ar laboratorisko pārbaudi un testēšanas pārskata sagatavošanu, sedz piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par institūta valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi.

18. Ja partiju reprezentējošais paraugs neatbilst normatīvo aktu prasībām pārtikas aprites jomā, Pārtikas un veterinārais dienests, ņemot nākamo partiju reprezentējošu paraugu nosūtīšanai uz laboratorisko pārbaudi, attiecīgo pārtikas produktu partiju aiztur piegādātāja noliktavā līdz laboratoriskās pārbaudes un testēšanas pārskata saņemšanai.

19. Ja partiju reprezentējošā parauga laboratoriskās testēšanas rezultāti, par kuriem institūts ir informējis Pārtikas un veterināro dienestu, liecina, ka pārtika rada vai var radīt tiešu vai netiešu apdraudējumu cilvēku veselībai vai dzīvībai:

19.1. piegādātājs nekavējoties novērš pārtikas radīto apdraudējumu cilvēku veselībai vai dzīvībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (turpmāk – Regula Nr. 178/2002), 19. pantam;

19.2. Pārtikas un veterinārais dienests informē sabiedrību atbilstoši Regulas Nr. 178/2002 50. pantam.

20. Finansējuma saņēmējam reizi gadā, par to divus mēnešus iepriekš informējot piegādātāju, atbilstoši šo noteikumu 10.1 punktā minētajam situācijas izvērtējumam ir tiesības:

20.1. veikt sākotnējo pārtikas preču papildināšanu vai aizstāšanu ar citām šo noteikumu 1. pielikumā minētajām enerģētiski līdzvērtīgām pārtikas precēm atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem;

20.2. veikt individuālo mācību piederumu papildināšanu vai aizstāšanu ar citiem šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem līdzvērtīgiem individuāliem mācību piederumiem atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem kritērijiem;

20.3. veikt higiēnas un saimniecības preču papildināšanu vai aizstāšanu ar citām šo noteikumu 3. pielikumā minētajām nepieciešamajām pamata materiālās palīdzības precēm atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem;

20.4. samazināt vai palielināt izdalāmo pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektu skaitu atbilstoši atbalsta saņēmēju skaita izmaiņām.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703; grozījums par vārdu un skaitļa "šo noteikumu 10. punktā" aizstāšanu ar vārdiem un skaitli "šo noteikumu 10.1 punktā" stājas spēkā 01.06.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

IV. Prasības pārtikas un pamata materiālās palīdzības uzglabāšanai un izdalīšanai

21. Partnerorganizācija izdala pārtiku un pamata materiālās palīdzības komplektus un īsteno papildpasākumus:

21.1. pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektu uzglabāšanas noliktavā;

21.2. partnerorganizācijas juridiskajā vai faktiskajā adresē;

21.3. citā telpā, par kuras izmantošanu noslēgts nomas vai patapinājuma līgums;

21.4. personas dzīvesvietā.

22. Ja partnerorganizācija saskaņā ar līgumu vai vienošanos, kas noslēgta ar sadarbības iestādi, nodrošina maltīti kādā Rīgas pilsētas teritoriālajā vienībā, republikas pilsētā, izņemot Rīgu, vai novadā (turpmāk kopā – izdales teritorija), par maltīti uzskatāma viena ēdienreize, piedāvājot ēdināšanu uz vietas vai ēdienu līdzņemšanai.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

23. Partnerorganizācija nodrošina, ka pārtikas preces un maltītes uzglabā un izdala vietā, kas ir iekļauta Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā, vai vietā, kurā ir nodrošināta higiēnas prasību ievērošana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk – Regula Nr. 852/2004) II pielikuma III nodaļas 1. punktam un VIII nodaļai, izņemot šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minēto gadījumu. Minēto prasību ievērošanu izvērtē Pārtikas un veterinārais dienests.

24. Partnerorganizācija izdalei paredzētos pamata materiālās palīdzības komplektus uzglabā telpās, kurās:

24.1. saskaņā ar preču un pakalpojumu drošumu regulējošo normatīvo aktu prasībām ir ievērota laba higiēnas prakse un aizsardzība pret ārēju piesārņojuma avotu, piemēram, kaitēkļiem, kā arī aizsardzība pret piesārņojuma tālāku izplatību;

24.2. komplekti ir novietoti tā, lai izvairītos no to piesārņojuma riska.

25. Partnerorganizācija ir materiāli atbildīga par tās telpās esošo pārtikas un pamata materiālo preču drošību un tādu pasākumu veikšanu, lai nepieļautu mantisku zaudējumu rašanos. Ja ir radušies zaudējumi, partnerorganizācija tos atlīdzina sadarbības iestādei saskaņā ar noslēgto līgumu vai vienošanos, izņemot zaudējumus, kas radušies nepārvaramas varas radītu apstākļu dēļ.

26. Partnerorganizācija nodrošina pārtikas preču komplektu fizisku nodalīšanu no pamata materiālās palīdzības preču komplektiem, kā arī higiēnas un saimniecības preču komplektu fizisku nodalīšanu no individuālo mācību piederumu komplektiem.

27. Partnerorganizācija nodrošina, ka pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplekti līdz izdalīšanai netiek bojāti, izjaukti vai sadalīti pa daļām. Pieļaujama tikai šo noteikumu 22. punktā minētās maltītes nodrošināšanai paredzēto komplektu izjaukšana vai sadalīšana.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

28. Partnerorganizācija nodrošina, ka pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplekti tiek izsniegti vienai no šo noteikumu 4. punktā minētajā izziņā norādītajām pilngadīgajām personām atbilstoši šādiem nosacījumiem:

28.1. katrai šo noteikumu 4. punktā minētajā izziņā norādītajai personai tiek nodrošināts ne vairāk kā viens pārtikas preču komplekts kalendāra mēneša laikā un ne vairāk kā:

28.1.1. divi komplekti šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās izziņas derīguma termiņa laikā, ja izziņa izsniegta uz trijiem mēnešiem;

28.1.1.1 viens komplekts šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās izziņas derīguma termiņa laikā, ja izziņa izsniegta uz vienu mēnesi;

28.1.2. četri komplekti šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās izziņas derīguma termiņa laikā, ja izziņa izsniegta uz četriem līdz sešiem mēnešiem;

28.1.3. divi komplekti triju mēnešu laikā no šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētās izziņas izsniegšanas dienas;

28.2. katram šo noteikumu 5. punktā minētās ģimenes loceklim, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, tiek nodrošināts ne vairāk kā viens higiēnas un saimniecības preču komplekts kalendāra mēneša laikā un ne vairāk kā:

28.2.1. viens komplekts šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās izziņas derīguma termiņa laikā, ja izziņa izsniegta uz vienu vai trijiem mēnešiem;

28.2.2. divi komplekti šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās izziņas derīguma termiņa laikā, ja izziņa izsniegta uz četriem līdz sešiem mēnešiem;

28.2.3. viens komplekts triju mēnešu laikā no šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētās izziņas izsniegšanas dienas;

28.3. katram šo noteikumu 6. punktā minētās ģimenes loceklim, kurš ir vecumā no pieciem līdz 16 gadiem, tiek nodrošināts viens no šo noteikumu 9.2. un 9.3. apakšpunktā minēto komplektu veidiem tā kalendāra gada laikā, kurā ir izsniegta šo noteikumu 4. punktā minētā izziņa.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

28.1 Ja partnerorganizācijai rodas šaubas, ka pilngadīgā persona, kura saņem komplektu šo noteikumu 28. punktā minētajā kārtībā, atbilst izziņā norādītajai, tai ir tiesības lūgt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

29. Izsniedzot pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektus, partnerorganizācija:

29.1. izdara atzīmi uz šo noteikumu 4. punktā minētās izziņas, norādot:

29.1.1. izsniegto komplektu veidu un skaitu;

29.1.2. izsniegšanas datumu;

29.1.3. tā partnerorganizācijas pārstāvja vārdu un uzvārdu, kurš komplektu izsniedzis un apliecinājis to ar parakstu;

29.2. veic izdalīto pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektu uzskaiti atbilstoši ar sadarbības iestādi noslēgtā līguma vai vienošanās nosacījumiem.

30. Izsniedzot personai šo noteikumu 22. punktā minētās maltītes, partnerorganizācija nodrošina:

30.1. maltīšu izdali vismaz tādā apjomā, ko nosaka, izmantojot šādu formulu:

Qm = 15 x Qp1 + 60 x Qp2, kur:

Qm – izdalāmo maltīšu skaits;

Qp1 – maltītes pagatavošanai piegādāto šo noteikumu 30.1 punktā minēto individuālai izdalei paredzēto pārtikas preču komplektu skaits;

Qp2 – maltītes pagatavošanai piegādāto šo noteikumu 10.1 2. apakšpunktā minēto maltītes nodrošināšanai paredzēto pārtikas preču komplektu skaits;

"15", "60" – no viena attiecīgā pārtikas preču komplekta pagatavojamo maltīšu skaits;

30.2. maltīšu uzskaiti atbilstoši ar sadarbības iestādi noslēgtā līguma vai vienošanās nosacījumiem.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

30.1 Ja partnerorganizācijas noliktavā izdalei paredzētā pārtikas preču komplekta derīguma termiņš ir mazāks par 30 dienām vai sadarbības iestāde ir pārtraukusi šī komplekta izdali saskaņā ar šo noteikumu 10.2 punktu, to var piegādāt partnerorganizācijai, kas nodrošina šo noteikumu 22. punktā minēto maltīti, šādā kārtībā:

30.1 1. elektroniski saskaņojot ar sadarbības iestādi, ja maltīti nodrošina pati partnerorganizācija;

30.1 2. rakstiski vienojoties ar partnerorganizāciju, kas nodrošina maltīti, un sadarbības iestādi, ja maltīti nodrošina cita partnerorganizācija.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

V. Papildpasākumu īstenošanas kārtība

31. Partnerorganizācija nodrošina, ka papildpasākumi mazina personu sociālo atstumtību, kā arī veicina šo personu patstāvību savu sociālo problēmu vai ārkārtas situācijas rezultātā radušos problēmu risināšanā ilgtermiņā.

32. Izsniedzot pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektu, partnerorganizācija izvērtē ģimenes (personas) vajadzības un piedāvā tai iespēju brīvprātīgi piedalīties šādos papildpasākumos:

32.1. informatīvi pasākumi par papildu iespējām saņemt atbalstu ikdienas problēmu risināšanai vai ārkārtas situācijās, par nodarbinātības iespējām, izglītības iespējām, sabiedrības veselības veicināšanu, sportu, brīvā laika pavadīšanu, par Eiropas Sociālā fonda vai citu ārvalstu finanšu instrumentu projektu ietvaros pieejamiem pakalpojumiem un citiem līdzīgiem pasākumiem;

32.2. individuāls un grupu darbs ar personu vai personu grupām, nodrošinot starpinstitucionālu sadarbību, atsevišķu speciālistu profesionālās konsultācijas un atbalsta grupas vai pašpalīdzības grupas sociālo problēmu risināšanā;

32.3. neformāli izglītojoši pasākumi praktisku sadzīves iemaņu attīstībai, tai skaitā ēst gatavošanā, veļas mazgāšanā, mājas uzkopšanā, mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un darba meklēšanā.

33. Ja partnerorganizācija ir pašvaldība vai pašvaldības iestāde, tā nesaņem fonda finansējumu par tādu papildpasākumu īstenošanu, kas tai jānodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem un kas tiek finansēti no publiskā finansējuma līdzekļiem, tai skaitā ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

VI. Partnerorganizāciju atlase

34. Partnerorganizāciju atlasi veic sadarbības iestāde saskaņā ar partnerorganizāciju atlases nolikumu, kā arī šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem.

35. Partnerorganizāciju atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde.

36. Sadarbības iestāde līdz 2014. gada 31. decembrim izsludina sākotnējo partnerorganizāciju atlasi, lai nodrošinātu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanu visā Latvijas teritorijā. Turpmākās atlases organizē ne retāk kā reizi trijos gados. Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana ietver šādus atbalsta veidus:

36.1. pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektu uzglabāšana un izdalīšana, kā arī papildpasākumu īstenošana;

36.2. maltītes nodrošināšana, tai skaitā pārtikas preču komplektu uzglabāšana un maltīšu izdalīšana, kā arī papildpasākumu īstenošana.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

37. Sadarbības iestāde ir tiesīga organizēt partnerorganizāciju atlasi pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču nodrošināšanai un papildpasākumu īstenošanai vai maltītes nodrošināšanai un papildpasākumu īstenošanai atsevišķā izdales teritorijā, ja:

37.1. partnerorganizāciju pretendenti (turpmāk – pretendenti) attiecīgajā izdales teritorijā nenodrošina visus vai kādu no šo noteikumu 36. punktā minētajiem atbalsta veidiem atbilstoši iesniegumam;

37.2. kāda partnerorganizācija pārtrauc dalību vai tiek izslēgta no dalības, jo nav pildījusi nosacījumus;

37.3. šo noteikumu 46. punktā minētie pretendenti nepanāk vienošanos par apvienības veidošanu vai citu sadarbības formu.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

38. Sadarbības iestāde iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis":

38.1. paziņojumu par partnerorganizāciju atlases izsludināšanu, iesniegumu pieņemšanas termiņu un norādi uz sadarbības iestādes tīmekļa vietni www.sif.gov.lv (turpmāk – vietne www.sif.gov.lv), kurā publicēts partnerorganizācijas atlases nolikums, – ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms pretendenta iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām;

38.2. paziņojumu par partnerorganizāciju atlases termiņa pagarināšanu, tās pārtraukšanu vai izbeigšanu.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

39. Sadarbības iestāde katrā plānošanas reģionā rīko bezmaksas informatīvos seminārus un konsultācijas pretendentiem par atlases nolikumā izvirzītajiem nosacījumiem.

40. Pretendents var uzdot jautājumus par partnerorganizāciju atlasi un iesnieguma sagatavošanu, nosūtot tos sadarbības iestādei pa pastu, faksu vai elektronisko pastu uz atlases paziņojumā norādīto adresi ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, norādot atsauci uz izsludināto atlasi.

41. Sadarbības iestāde atbildi uz jautājumu sniedz triju darbdienu laikā pēc jautājuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Sadarbības iestāde biežāk uzdotos jautājumus un atbildes publicē tīmekļa vietnē www.sif.gov.lv.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

42. Lai iegūtu tiesības būt par partnerorganizāciju, pretendents iesniedz sadarbības iestādē iesniegumu atbilstoši tīmekļa vietnē www.sif.gov.lv ievietotajam iesnieguma veidlapas paraugam un pievieno atlases nolikumā noteiktos dokumentus, ja tas spēj nodrošināt pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu pilnībā vai daļēji vismaz vienā izdales teritorijā.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

43. Partnerorganizāciju atlasē ir tiesības piedalīties arī pretendentu apvienībai, ja tā atbilst šādām prasībām:

43.1. katrs partnerorganizācijas apvienības pretendents atbilst šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kopīgajiem atbilstības kritērijiem. Visi partnerorganizācijas apvienības dalībnieki kopā nodrošina atbilstību šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem specifiskajiem un kvalitātes kritērijiem;

43.2. partnerorganizācijas apvienības pretendenti noslēdz vienošanos, kurā tiek iekļauta vismaz šāda informācija:

43.2.1. apvienības paraksttiesīgā persona;

43.2.2. apvienības pretendentu tiesības, pienākumi, atbildība, tai skaitā administratīvā un finansiālā, un sadarbības principi;

43.2.3. atbalsta sadalījums pa veidiem teritoriālā griezumā atbilstoši partnerorganizāciju atbildības sadalījumam;

43.2.4. sadarbības principi, kas ietver atbalsta plānošanu, nodrošināšanu un uzskaiti, finansējuma sadalījumu starp pretendentiem, piedāvājumu par nepieciešamo pārskatu sagatavošanas kārtību un iesniegšanu sadarbības iestādē.

44. Lai veiktu partnerorganizāciju atlasi, sadarbības iestāde izveido un vada partnerorganizāciju atlases komisiju (turpmāk – komisija).

45. Ja vairāku vērtēšanas kritērijiem atbilstošu pretendentu piedāvājums nodrošināt pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izsniegšanu, tajā skaitā arī maltīšu izsniegšanu, un papildpasākumu īstenošanu:

45.1. sasniedz vai pārsniedz kādā izdales teritorijā nepieciešamo atbalsta intensitāti, tiesības kļūt par partnerorganizāciju iegūst lielāko punktu skaitu saņēmušais pretendents;

45.2. nesasniedz attiecīgajā izdales teritorijā nepieciešamo atbalsta intensitāti vai ja divi vai vairāki pretendenti, kuri nodrošina attiecīgajā izdales teritorijā personām nepieciešamo atbalsta intensitāti, saņēmuši vienādu punktu skaitu, sadarbības iestāde aicina pretendentus uz pārrunām par:

45.2.1. apvienības veidošanu saskaņā ar šo noteikumu 43. punktu;

45.2.2. citu sadarbības iestādes un pretendentu sadarbības formu, kurā iekļautu vismaz šo noteikumu 43.2.2., 43.2.3. un 43.2.4. apakšpunktā minēto informāciju.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

46. Ja šo noteikumu 45. punktā minētais pretendents nenodrošina attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai Rīgas pilsētas teritoriālajā vienībā personām nepieciešamo atbalsta intensitāti vai ja divi vai vairāki pretendenti saņēmuši vienādu punktu skaitu, sadarbības iestāde aicina pretendentus uz pārrunām par apvienības veidošanu atbilstoši šo noteikumu 43. punktam.

47. Pretendents 10 darbdienu laikā pēc sadarbības iestādes pieņemtā lēmuma par tiesību piešķiršanu pretendentam būt par partnerorganizāciju:

47.1. informē sadarbības iestādi par:

47.1.1. pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšanas un izdales vietu adresēm un maltīšu nodrošināšanas vietu adresēm, ja attiecināms. Ja norādītajās adresēs esošās telpas nav pretendenta īpašumā, tad vienlaikus ar informācijas sniegšanu par adresēm pretendents iesniedz arī ar telpu īpašnieku noslēgtā līguma vai nodomu protokola apliecinātu kopiju;

47.1.2. prognozēto atbalstāmo personu skaitu (saskaņā ar pašvaldības sociālā dienesta datiem) sadalījumā pa izdales teritorijām un pārtikas preču komplektu saņēmējiem, higiēnas un saimniecības preču komplektu saņēmējiem, individuālo mācību piederumu preču komplektu saņēmējiem un maltīšu saņēmējiem, ja attiecināms;

47.2. iesniedz Pārtikas un veterinārā dienesta apliecinājumu, ka pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdales vietā ir nodrošināta higiēnas prasību ievērošana atbilstoši Regulas Nr. 852/2004 II pielikuma III nodaļas 1. punktam un VIII nodaļai, ja izdales vieta nav reģistrēta Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

48. Sadarbības iestāde līgumu vai vienošanos ar partnerorganizāciju slēdz pēc šo noteikumu 47. punktā minēto nosacījumu izpildes.

VII. Sadarbības iestādes un partnerorganizācijas līguma vai vienošanās saturs

49. Līgums vai vienošanās nosaka tiesiskās attiecības starp sadarbības iestādi un partnerorganizāciju par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu (turpmāk – līgums vai vienošanās).

50. Līgumu vai vienošanos slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par trīs gadiem.

51. Līgumā vai vienošanās dokumentā sadarbības iestāde iekļauj vismaz šādu informāciju:

51.1. informāciju par līdzējiem;

51.2. līguma vai vienošanās priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības;

51.3. finansējuma saņemšanas un izmaksas kārtību;

51.4. maksājumu atlikšanas, to apmēra samazināšanas vai maksājumu apturēšanas noteikumus;

51.5. līguma vai vienošanās izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

51.6. līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus;

51.7. partnerorganizāciju apvienības savstarpējas sadarbības principus, ja līgumu vai vienošanos slēdz apvienība;

51.8. partnerorganizācijas pārskatu iesniegšanas kārtību;

51.9. līgumslēdzēju pušu konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumus;

51.10. partnerorganizācijas darbības uzraudzības kārtību;

51.11. līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma vai vienošanās neizpildi;

51.12. noteikumus attiecībā uz nepārvaramu varu;

51.13. kārtību, kādā izdarāmi grozījumi līgumā vai vienošanās dokumentā, un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma vai vienošanās;

51.14. pretenziju izteikšanas un strīdu izskatīšanas kārtību.

52. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma vai vienošanās šādā gadījumā:

52.1. partnerorganizācija nepilda līguma vai vienošanās nosacījumus par fonda īstenošanu;

52.2. citos gadījumos, kurus nosaka līgums vai vienošanās par fonda īstenošanu.

VIII. Izmaksu attiecināmības un vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumi un kārtība

53. Fonda pasākumu īstenošanai ir šādas tiešās attiecināmās izmaksas:

53.1. finansējuma saņēmēja norēķini ar piegādātāju par atbilstoši piegādes līgumam uz partnerorganizāciju noliktavām nogādāto pārtiku vai pamata materiālās palīdzības precēm;

53.2. pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, ja tās nav atgūstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā;

53.3. tehniskās palīdzības izmaksas, nepārsniedzot 5 % no šo noteikumu 2. punktā minētā kopējā attiecināmā finansējuma:

53.3.1. atlīdzība (darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi). Atlīdzības izmaksas ir attiecināmas pilna vai nepilna darba laika nodarbinātajiem, iekļaujot izmaksas arī par uzņēmuma līgumiem;

53.3.2. ārvalstu un iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas (dienas nauda, naktsmītnes un transporta izdevumi);

53.3.3. sakaru un pasta sakaru pakalpojumu izmaksas, tai skaitā datubāzu un specifisko informatīvo materiālu izmantošanas, abonēšanas un ieguves izmaksas, un telefonaparātu nomas izmaksas;

53.3.4. tulkošanas pakalpojumu izmaksas;

53.3.5. telpu apsaimniekošanas līguma ietvaros veiktās izmaksas, kā arī izmaksas par telpu uzkopšanu un apsardzes pakalpojumiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;

53.3.6. fonda izvērtēšanas pakalpojumu izmaksas (tikai Labklājības ministrijai kā fonda vadošai iestādei);

53.3.7. citi pakalpojumi, piemēram, ar fonda aktivitātēm saistītu dokumentu, tai skaitā pētījumu, koncepciju, stratēģiju, izstrādes nodrošināšana, ja pirms izdevumu rašanās tie ir saskaņoti ar vadošo iestādi;

53.3.8. normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas;

53.3.9. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši ar sadarbības iestādi noslēgtajā līgumā vai vienošanās dokumentā noteiktajām publicitātes un vizuālās identitātes nodrošināšanas prasībām;

53.3.10. telpu īres un nomas izmaksas;

53.3.11. informācijas sistēmas izstrādes, ieviešanas, uzturēšanas un sasaistes nodrošināšanas izdevumi;

53.3.12. vadošās iestādes un sadarbības iestādes organizēto konferenču, semināru, apmācību, komiteju, darba grupu un citu pasākumu izdevumi, tostarp telpu un biroja tehnikas noma, ēdināšanas izdevumi (paredzot ne vairāk kā deviņus euro dienā vienam attiecīgā pasākuma dalībniekam), kancelejas preces, kopēšanas un izdrukas izmaksas, lektoru izmaksas, tulkošanas izmaksas un citas ar pasākuma organizēšanu saistītās izmaksas;

53.3.13. transporta izmaksas (izmaksas par degvielu, transportlīdzekļa nomu, transporta pakalpojumu pirkšanu, sabiedriskā transporta izmantošanu);

53.3.14. mācību izdevumi (semināri, konferences, pieredzes apmaiņas un citi mācību pasākumi), tai skaitā dalības maksa, ja pēc mācībām ir iegūts mācības apliecinošs dokuments;

53.3.15. biroja, kancelejas un saimniecības preču iegādes izmaksas, bet ne vairāk kā 256 euro par vienu pilnu amata slodzi gadā. Nepilnai amata slodzei izmaksas attiecināmas proporcionāli;

53.3.16. iekārtu un inventāra izmaksas (vērtībā līdz 213 euro par vienību);

53.3.17. datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādes izmaksas (kapitālās iegādes), nepārsniedzot 1 500 euro uz vienu amata vietu plānošanas periodā.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

54. Netiešās attiecināmās izmaksas ir sadarbības iestādes veiktie maksājumi partnerorganizācijām:

54.1. 5 % apmērā no personām izdalīto pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības preču vērtības par to uzglabāšanas un izdalīšanas administrēšanu;

54.2. 5 % apmērā no personām izdalītās pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības preču vērtības par šo noteikumu 32. punktā minēto papildpasākumu īstenošanu.

55. Neattiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja organizētā iepirkuma administrēšanas izmaksas 62 742 euro apmērā, un tās finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

56. Izmaksas, kuras vienlaikus tiek segtas no diviem vai vairākiem publiskā finansējuma avotiem, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ir neatbilstošas un netiek segtas no fonda līdzekļiem.

57. Sadarbības iestāde līgumā vai vienošanās dokumentā nosaka netiešo attiecināmo izmaksu piemērošanas kārtību, paredzot, ka:

57.1. ne retāk kā reizi ceturksnī pēc partnerorganizācijas sniegtā pārskata par izdalītās pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektu skaitu veic šo noteikumu 54.1. apakšpunktā minēto maksājumu, kura apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

NI = 5 % x (n1 x P1 + n2 x P2 + n3 x P3), kur

NI – partnerorganizācijai izmaksājamā summa;

n1 – izdalīto pārtikas palīdzības preču komplektu skaits;

P1 – pārtikas palīdzības preču komplekta vērtība;

n2 – izdalīto higiēnas preču komplektu skaits;

P2 – higiēnas preču komplekta vērtība;

n3 – izdalīto individuālo mācību piederumu komplektu skaits;

P3 – individuālo mācību piederumu komplekta vērtība;

57.2. ne retāk kā reizi ceturksnī veic šo noteikumu 54.2. apakšpunktā minēto maksājumu, kura apmēru nosaka, izmantojot šo noteikumu 57.1. apakšpunktā norādīto formulu, ja partnerorganizācija pārskata periodā ir veikusi un īstenojusi vismaz vienu no šo noteikumu 32. punktā minētajiem papildpasākumiem.

(Grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

IX. Valsts budžeta līdzekļu plānošana un pieprasījuma sagatavošana

58. Finanšu līdzekļus, kas paredzēti fonda atbalsta īstenošanai, valsts budžetā plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši šo noteikumu 2. un 55. punktā minētajam fonda finansējumam un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummai.

59. Valsts budžeta līdzekļus fonda atbalsta īstenošanai plāno un valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavo šo noteikumu 60. punktā minētās atbildīgās institūcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem.

60. Par valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma iesniegšanu Finanšu ministrijā ir atbildīgi:

60.1. Sabiedrības integrācijas fonds kā sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs – par nepieciešamo finansējumu:

60.1.1. iepirkumu administrēšanai;

60.1.2. preču piegādei;

60.1.3. vienkāršoto izmaksu piemērošanai partnerorganizācijām;

60.1.4. funkciju nodrošināšanai;

60.2. Labklājības ministrija kā vadošā un sertifikācijas iestāde – par funkciju nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu;

60.3. Finanšu ministrija kā revīzijas iestāde – par funkciju nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu.

61. Ja kārtējā gadā nav pietiekams finansējums atbalsta īstenošanai, fonda vadībā iesaistītās institūcijas priekšlikumus apropriācijas pārdalei no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" (turpmāk – 80.00.00 programma) sagatavo un iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par 80.00.00 programmā plānoto līdzekļu pārdales kārtību Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

62. Sadarbības iestāde, finansējuma saņēmējs un revīzijas iestāde pirms valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma iesniegšanas Finanšu ministrijā to saskaņo ar vadošo iestādi, pievienojot pieprasījumam rakstisku saskaņojumu.

63. Fonda vadībā iesaistītās iestādes pēc pieprasījuma sniedz vadošajai iestādei prognozes par nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā kārtējā gada budžeta sagatavošanas laika grafiku.

X. Noslēguma jautājumi

64. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 8. decembra noteikumus Nr. 1415 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 204. nr.; 2011, 95., 189. nr.; 2012, 57., 102. nr.; 2013, 12., 134. nr.).

65. (Zaudējis spēku ar 01.06.2016.; sk. 67. punktu)

66. Šo noteikumu 6. punktā minētā ģimene, kurai laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim izsniegta kāda no šo noteikumu 4. punktā noteiktajām izziņām, šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumu komplektus var saņemt līdz 2016. gada 10. jūnijam.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

67. Šo noteikumu 10. un 65. punkts zaudē spēku 2016. gada 31. maijā.

(MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Labklājības ministrs Uldis Augulis
1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 25.novembra
noteikumiem Nr.727
Programmas īstenošanai paredzēto pārtikas produktu komplekta ražošanas un kvalitātes kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

I. Auzu pārslu ražošanas un kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam labības pārstrādes produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam labības pārstrādes produktam, bez pelējuma un citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
MitrumsNe vairāk kā 13,0 %
Skābums grādosNe vairāk kā 5,0
Atkritumu piemaisījumiNe vairāk kā 0,3 %
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

II. Četrgraudu pārslu1 ražošanas un kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam labības pārstrādes produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam labības pārstrādes produktam, bez pelējuma un citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
MitrumsNe vairāk kā 14,0 %
Atkritumu piemaisījumiNe vairāk kā 0,30 %
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

III. Makaronu ražošanas un kvalitātes kritēriji

1. Makaronu ražošanā izmantoto izejvielu kritēriji ir šādi:

1.1. makaronu ražošanā izmantotie milti atbilst Eiropas Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 2. sadaļā noteiktajai mikotoksīnu maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai;

1.2. citas ražošanā izmantotās sastāvdaļas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

2. Makaronu ražošanas procesa kritērijs – makaroni tiek ražoti saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un ražotāja apstiprināto receptūru un tehnoloģisko instrukciju.

3. No kviešu miltiem izgatavoto makaronu izstrādājumu organoleptiskie rādītāji:

Rādītāja nosaukums

Raksturojums

KrāsaAtbilst miltu šķirai un citām pievienotajām izejvielām, bez neizmīcītu miltu paliekām
VirsmaGluda, var būt nedaudz raupja
Lūzuma vietaStiklveida
FormaĪsformas
GaršaRaksturīga izstrādājumam, bez citas piegaršas
SmaržaRaksturīga izstrādājumam, bez citas smaržas
Stāvoklis pēc izvārīšanasNesalipuši

4. Makaronu izstrādājumu fizikāli ķīmiskie rādītāji:

Rādītāja nosaukums

Raksturojums

MitrumsNe vairāk kā 12,5 %
Skābums grādosNe vairāk kā 4
Pelni, nešķīstoši 10 % HClNe vairāk kā 0,6 %
Sausnes daudzums, kas pārgājis ūdenī vārīšanas procesāNe vairāk kā 9 %
Metālmagnētiskie piemaisījumiNe vairāk kā 3 mg/kg
Kaitēkļu klātbūtneNav pieļaujama

IV. Pankūku miltu sausā maisījuma2 ražošanas un kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam pārstrādes produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam pārstrādes produktam, bez pelējuma un citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
KonsistenceBirstoša, viendabīga
MitrumsNe vairāk kā 13,0 %
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

V. Vājpiena pulvera ražošanas un kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam pārstrādes produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam pārstrādes produktam, bez pelējuma un citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
Maksimālais ūdens saturs4,0 %
Tauku satursNe vairāk kā 1,5 %
Minimālais olbaltumvielu saturs32,0 %
Minimālais laktozes saturs50,0 %
Maksimālais skābums Tērnera grādos20
Maksimālais šķīdības indekss0,2 cm3

VI. Pilnpiena pulvera ražošanas un kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsGaiši dzeltena, dzeltena. Smalka, sausa pulverveida viela bez mehāniskiem vai cita veida piemaisījumiem. Pieļaujamas pulvera piciņas, kuras mehāniskas darbības rezultātā viegli sabirst
Smarža un garšaRaksturīga pasterizētam pienam
Maksimālais ūdens saturs5,0 %
Tauku satursNe mazāk kā 26 %
Minimālais olbaltumvielu saturs24,0 %
Minimālais laktozes saturs37,0 %
Maksimālais skābums Tērnera grādos19
Maksimālais šķīdības indekss1,5 ml

VII. Dzeramā piena, karsēta īpaši augstā temperatūrā, ražošanas un kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsViendabīgs balts šķidrums ar viegli iedzeltenu nokrāsu bez nogulsnēm
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam pārstrādes produktam ar vāji izteiktu vārīta piena garšu, bez citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
Tauku saturs2,0 ± 0,1 %
pHNo 6,45 līdz 6,65
Olbaltumvielu satursNe mazāk kā 2,8 %
BlīvumsNe mazāk kā 1027 kg/m3

VIII. Ātri vārāmo auzu pārslu ražošanas un kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam labības pārstrādes produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam labības pārstrādes produktam, bez pelējuma un citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
MitrumsNe vairāk kā 13 %
Skābums grādosNe vairāk kā 5,0
Atkritumu piemaisījumiNe vairāk kā 0,3 %
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama
Bojātas pārslasNe vairāk kā 0,05 %

IX. Griķu pārslu ražošanas un kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam labības pārstrādes produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam labības pārstrādes produktam, bez pelējuma un citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
MitrumsNe vairāk kā 14 %
Skābums grādos
Atkritumu piemaisījumiNe vairāk kā 0,3 %
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

X. Putraimu ražošanas un kvalitātes kritēriji

1. Putraimu ražošanā izmantoto izejvielu kritēriji ir šādi:

1.1. putraimu ražošanā izmanto miežus vai kviešus;

1.2. putraimu ražošanā izmantotā labība atbilst 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006 1. pielikuma 2. sadaļā noteiktajām maksimāli pieļaujamajām mikotoksīnu normām.

2. Putraimu ražošanas procesa kritērijs – putraimi tiek ražoti saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un tehnoloģisko instrukciju.

3. Miežu putraimu kvalitātes kritēriji ir šādi:

Rādītāja nosaukums

Norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam labības pārstrādes produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam labības pārstrādes produktam, bez pelējuma un citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
MitrumsNe vairāk kā 14,0 %

Kvalitatīvs kodols,

tostarp nepilnīgi apstrādāti graudi

Ne mazāk kā 99,0 %

Ne vairāk kā 2 %

Atkritumu piemaisījumiNe vairāk kā 0,3 %
Miltveida piemaisījumiNe vairāk kā 0,8 %
Veseli graudiNe vairāk kā 1,0 %
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

4. Kviešu putraimu kvalitātes kritēriji ir šādi:

Rādītāja nosaukums

Norma

KrāsaDzeltena
GaršaRaksturīga normāliem kviešu putraimiem, bez piegaršas, nav skāba vai rūgta
SmaržaRaksturīga normāliem kviešu putraimiem, bez sasmakuma, pelējuma un citas produktam neraksturīgas smaržas
MitrumsNe vairāk kā 13,5 %
Kvalitatīvs kodolsNe mazāk kā 99,2 %
Atkritumu piemaisījumi, tostarp minerālie piemaisījumi

Ne vairāk kā 0,3 %

Ne vairāk kā 0,05 %

Bojātie kodoliNe vairāk kā 0,2 %
Apstrādāti rudzu un miežu graudiNe vairāk kā 2,0 %
Miltveida piemaisījumiNe vairāk kā 0,5 %
Metālmagnētiskie piemaisījumiNe vairāk kā 3,0 mg/kg
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

XI. Augstākā labuma kviešu miltu ražošanas un kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam labības pārstrādes produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam labības pārstrādes produktam, bez pelējuma un citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
MitrumsNe vairāk kā 15,0 %
LipeklisNe mazāk kā 26 %
PelnainībaNe vairāk kā 0,58 %
Krišanas skaitlisNe mazāk kā 250 s
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

XII. Auzu pārslu biezputras ar ogām vai augļiem ražošanas un kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam labības pārstrādes produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam labības pārstrādes produktam, bez pelējuma un citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
MitrumsNe vairāk kā 14,0 %
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama
CukursNe vairāk kā 20 g
Kaltētas ogas vai augļi12–16 g
SālsNe vairāk kā 1,25 g
Ogu vai augļu aromatizētājs0,24–0,36 g

XIII. Kartupeļu biezputras ražošanas un kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam produktam, bez citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
MitrumsNe vairāk kā 7,0 %
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama
SālsNe vairāk kā 1,25 g

XIV. Mannas ražošanas un kvalitātes kritēriji

Manna atbilst Eiropas Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 2. sadaļas 2.1.11. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam produktam, bez citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
MitrumsNe vairāk kā 15,0 %
Pelni, nešķīstoši 10 % HClNe vairāk kā 0,6 %
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

XV. Griķu ražošanas un kvalitātes kritēriji

Griķi atbilst Eiropas Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 2. sadaļas 2.1.11. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsBrūna ar dažādu nokrāsu
Smarža un garšaRaksturīga griķu putraimiem, bez citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
KonsistenceBirstoša, viendabīga
MitrumsNe vairāk kā 14,0 %
Kvalitatīvā kodola satursNe mazāk kā 99,2 %
tai skaitā šķelti graudiNe vairāk kā 4 %
Atkritumu piemaisījumiNe vairāk kā 0,4 %
Nelobīti graudiNe vairāk kā 0,4 %
Miltiņu satursNe vairāk kā 0,02 %
Bojāti kodoliNe vairāk kā 0,3 %
Metālmagnētiskie piemaisījumiNe vairāk kā 3 mg/kg
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

XVI. Sautētas cūkgaļas vai liellopu gaļas3 ražošanas un kvalitātes kritēriji

1. Sautētas cūkgaļas vai liellopu gaļas (turpmāk – gaļa) ražošanas kritēriji:

1.1. gaļa atbilst Eiropas Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 3. un 5. sadaļā noteiktajiem kritērijiem un Eiropas Komisijas 2005. gada 15. novembra Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem 1. pielikuma 2. nodaļas 2.1. sadaļas 2.1.8. apakšpunktā minētajam;

1.2. pārtikas piedevas, kas ietilpst produkta sastāvā, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām prasībām, kā arī normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas;

1.3. sautēta gaļa atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu XI nodaļā minētajām prasībām.

2. Sautētas gaļas ražošanas procesa kritērijs – sautēta gaļa ražota saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un ražotāja apstiprināto receptūru un tehnoloģisko instrukciju, iepakojuma veids – divdaļīga metāla kārba, ar viegli atveramu vāku, neto masa – 250 g, uzglabāšanas režīms no 0 līdz +25 ºC.

3. Sautētas gaļas organoleptiskie rādītāji:

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam produktam, bez citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas

XVII. Tvaicētu rīsu kvalitātes kritēriji

Rīsi atbilst Eiropas Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem.

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam produktam, bez pelējuma un citām produktam neraksturīgām blakus smaržām un piegaršām
MitrumsNe vairāk kā 15,0 %
KonsistenceBirstoša, viendabīga
Kvalitatīvā kodola satursNe mazāk kā 99,2 %
tai skaitā šķelti graudiNe vairāk kā 10 %
Atkritumu piemaisījumiNe vairāk kā 0,4 %
Metālmagnētiskie piemaisījumiNe vairāk kā 3 mg/kg
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

XVIII. Auksti spiestas nerafinētas rapšu eļļas kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsCaurspīdīgs zaļgans vai dzintara dzeltens šķidrums, var būt nelieli nosēdumi
Smarža un garšaRaksturīga produktam, bez nevēlamas citas smaržas un piegaršas
BlīvumsNe mazāk kā 0,914 (20 °C temperatūrā)
KonsistenceViendabīga
Peroksīdu skaitlis, mekv. aktīvā O2/kgNe vairāk kā 15
Skābes skaitlis, mg KOH/gNe vairāk kā 4,0
Mitruma un gaistošo vielu masas daļa, %Ne vairāk kā 0,2
Nešķīstošie piemaisījumi, %Ne vairāk kā 0,05

XIX. Olu pulvera kvalitātes kritēriji

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsAtbilst attiecīgajam pārstrādes produktam
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam pārstrādes produktam, bez pelējuma un citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
KonsistenceBirstoša, viendabīga, bez kunkuļiem
MitrumsNe vairāk kā 13,0 %
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

XX. Cukura ražošanas un kvalitātes kritēriji

Cukurs ir attīrīta un kristalizēta saharoze, kurai ir šādas īpašības saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 8. jūlija noteikumiem Nr. 377 "Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības dažādu veidu cukuriem".

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Krāsa un izskatsNe vairāk kā deviņi punkti 0,5 krāsas tipa vienībām, ko aprēķina pēc Brunsvikas Zemkopības un cukura rūpniecības tehnoloģijas institūta metodes
Smarža un garšaRaksturīga attiecīgajam pārstrādes produktam, bez citas produktam neraksturīgas smaržas un piegaršas
KonsistenceBirstoša, viendabīga, bez kunkuļiem
PolarizācijaNe mazāk kā 99,7° Z
Invertcukura satursNe vairāk kā 0,1 % no masas
Zudumi žāvējotNe vairāk kā 0,1 % no masas
Kaitēkļu invāzijaNav pieļaujama

Piezīmes.

1 Auzu, kviešu, miežu un rudzu pārslas ar minimālo rudzu pārslu procentuālo sastāvu produktā 50 %.

2 Sausā maisījuma sastāvā ietilpst galvenokārt kviešu milti un vēl vismaz trīs komponenti (sausais vājpiena pulveris, olu pulveris, sāls (ne vairāk kā 1,25 g uz 100 g), cukurs (ne vairāk kā 20 g uz 100 g) un citas sastāvdaļas nelielā daudzumā), un tas ir gatavs pankūku izgatavošanai bez papildu sastāvdaļu pievienošanas, izņemot ūdeni vai pienu, kas nepieciešams mīklas iegūšanai.

3 Gaļa – ne mazāk kā 65 %, dzīvnieku izcelsmes tauki – ne vairāk kā 33 %, sāls – ne vairāk kā 2 %, sojas piejaukums produkta sastāvā nav pieļaujams, ražošanas procesā nav pieļaujams izmantot mehāniski atdalītu gaļu, produkta ražošanas procesā kā izejvielu nedrīkst izmantot dzīvnieku izcelsmes subproduktus.

Labklājības ministrs Uldis Augulis
2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 25.novembra
noteikumiem Nr.727
Programmas īstenošanai paredzētā individuālo mācību piederumu komplekta kvalitātes kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 08.12.2015. noteikumiem Nr. 703)

I. Kvalitātes kritēriji brošēta papīra produkcijai

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

VeidiKlades, burtnīcas, cits brošēts papīrs pēc nepieciešamības
Krāsa un izskats

Bez reklāmām, vāka krāsa nav noteikta, iekšlapas – baltas ar rūtiņām vai līnijām (atbilstoši vecumposmam), vai nošu līnijām;

iesieta mīkstos vai cietos vākos

II. Kvalitātes kritēriji zīmēšanas un aplikāciju papīram

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

VeidiSkolai paredzēts zīmēšanas papīrs, akvareļu papīrs, aplikāciju papīrs, kartons, cits papīrs atbilstoši nepieciešamībai
Krāsa un izskatsBez reklāmām, vāka krāsa nav noteikta, iekšlapas – baltas

III. Kvalitātes kritēriji rakstāmpiederumiem

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

VeidiSkolai paredzētas pildspalvas, parastie zīmuļi, krāsainie zīmuļi, flomāsteri, citi rakstāmpiederumi atbilstoši nepieciešamībai
Krāsa un izskatsBez reklāmām, bez krāsojuma vai cilvēka veselībai nekaitīgs krāsojums

IV. Kvalitātes kritēriji zīmuļu asināmajam un dzēšgumijai

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

VeidiSkolai paredzēts zīmuļu asināmais, dzēšgumija
Krāsa un izskatsBez reklāmām, bez krāsojuma vai cilvēka veselībai nekaitīgs krāsojums

V. Kvalitātes kritēriji zīmēšanas piederumiem

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

VeidsSkolai paredzētas otas, komplektā vismaz divas akvareļu zīmēšanai un divas zīmēšanai ar guaša krāsām – apaļas un plakanas, dažāda izmēra
Krāsa un izskatsBez krāsojuma vai cilvēka veselībai nekaitīgs krāsojums

VI. Kvalitātes kritēriji griešanas piederumiem

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

VeidiSkolai paredzētas šķēres ar noapaļotiem galiem, kuras izmantojamas gan labročiem, gan kreiļiem, citi griešanas instrumenti pēc nepieciešamības
Krāsa un izskatsBez reklāmām, bez krāsojuma vai cilvēka veselībai nekaitīgs krāsojums

VII. Kvalitātes kritēriji mērīšanas piederumiem

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

VeidiSkolai paredzēts trīsstūra un taisnstūra lineāls 30 cm, transportieris, citi mērīšanas piederumi pēc nepieciešamības
Krāsa un izskatsBez reklāmām, bez krāsojuma vai cilvēka veselībai nekaitīgs krāsojums

VIII. Kvalitātes kritēriji līmēšanas piederumiem

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

VeidiSkolai paredzēts un toksiskas vielas nesaturošs līmes zīmulis, PVA līme, citi līmēšanai paredzēti piederumi
Krāsa un izskatsKrāsa atbilstoša produktam, iepakojums bez reklāmām

IX. Kvalitātes kritēriji vāciņiem un mapēm

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

VeidsVāciņi burtnīcām un kladēm, mapes
Krāsa un izskatsBez reklāmām, bez krāsojuma vai cilvēka veselībai nekaitīgs krāsojums

X. Kvalitātes kritēriji krāsām zīmēšanai

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

VeidsAkvareļu un guaša krāsas, toksiskas vielas nesaturošas, komplektos no 6–12 krāsu toņiem
Krāsa un izskatsDerīguma termiņš nav mazāks kā 12 mēneši no piegādes

XI. Kvalitātes kritēriji mugursomai*

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

VeidsSkolas soma pārnēsāšanai uz abiem pleciem
MasaTukšai somai līdz 1 kg
IzmērsVismaz 25 cm x 17 cm x 40 cm

Piezīme.* Jānodrošina ārējā izskata daudzveidība.

XII. Citu individuālo mācību piederumu kvalitātes kritēriji

Saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu pēc veiktā izvērtējuma ir pieļaujama citu individuālo mācību piederumu iekļaušana komplektā, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām.

Labklājības ministrs Uldis Augulis
3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 25.novembra
noteikumiem Nr.727
Programmas īstenošanai paredzētā higiēnas un saimniecības preču komplekta drošuma prasības un kvalitātes kritēriji

I. Ziepes, matu šampūns, zobu pasta

1. Ziepju, matu šampūna, zobu pastas ražošanā un izplatīšanā ievērotas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem.

2. Ziepju, matu šampūna, zobu pastas ražošanā un izplatīšanā ievērotas prasības, kas noteiktas Latvijas normatīvajos aktos kosmētikas līdzekļu jomā.

II. Zobu birste

Zobu birstes kvalitātes kritēriji ir šādi:

Kvalitātes kritērija nosaukums

Raksturojums vai norma

Smarža un garšaNav noteikts
LietojamībaManuālai lietošanai (nav elektriska)
Citi kritērijiMīkstas vai vidējas cietības sariņi

III. Veļas mazgāšanas un trauku mazgāšanas līdzekļi

1. Veļas mazgāšanas un trauku mazgāšanas līdzekļu ražošanā un izplatīšanā ievērotas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem.

2. Veļas mazgāšanas un trauku mazgāšanas līdzekļu ražošanā un izplatīšanā ievērotas prasības, kas noteiktas Latvijas normatīvajos aktos mazgāšanas līdzekļu jomā.

IV. Citu higiēnas vai saimniecības preču drošuma un kvalitātes kritēriji

Saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu pēc veiktā izvērtējuma ir pieļaujama citu higiēnas un saimniecības preču iekļaušana komplektā, ja tās atbilst šo noteikumu un nacionālo normatīvo aktu prasībām.

Labklājības ministrs Uldis Augulis
4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 25.novembra
noteikumiem Nr.727
Partnerorganizāciju atlases vērtēšanas kritēriji

(Pielikums MK 08.12.2015. noteikumu Nr. 703 redakcijā)

Darbības programmas nosaukumsPārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas periodā
Darbības veidsPārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšana vistrūcīgākajām personām un papildpasākumu īstenošana
Atlases veidsAtklāta partnerorganizāciju atlase
Sadarbības iestādeSabiedrības integrācijas fonds

Izmantotie saīsinājumi

FondsEiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām
POPartnerorganizāciju atlases pretendents (tai skaitā pretendentu apvienība)
LikumsEiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.2020. gada plānošanas perioda vadības likums
IesniegumsPO iesniegums un tam pievienotie dokumenti
Pilns atbalstsPO prognozētais atbalstāmo personu skaits vidēji mēnesī, kas ir vienāds ar vai lielāks par to personu skaitu, kurām attiecīgajā izdales teritorijā pašvaldības sociālais dienests iepriekšējā kalendāra gadā izsniedzis šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto izziņu
Daļējs atbalstsPO prognozētais atbalstāmo personu skaits vidēji mēnesī, kas ir mazāks par to personu skaitu, kurām attiecīgajā izdales teritorijā pašvaldības sociālais dienests iepriekšējā kalendāra gadā izsniedzis šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto izziņu
PPrecizējamais kritērijs. Ja konstatēta kritērija neatbilstība, sadarbības iestāde pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, ka PO lēmumā noteiktajā laikā un kārtībā tiks nodrošināta pilnīga atbilstība kritērijam
NNeprecizējamais kritērijs. Ja konstatēta kritērija neatbilstība, sadarbības iestāde pieņem lēmumu par iesnieguma noraidīšanu
1. Kopīgie atbilstības kritēriji1

Kritērija ietekme uz lēmuma pieņemšanu
(P, N)

1.1.PO ir:

N

1.1.1.Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums vai Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrēta reliģiska organizācija (turpmāk abas kopā – nevalstiska organizācija). Nevalstiskas organizācijas darbības veids iepriekšējos 12 mēnešus no iesnieguma iesniegšanas dienas ir bijis labdarība vai sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana
1.1.2.pašvaldība vai tās iestāde
1.2.Personai, kura pārstāv PO, vai PO nav iestājušies likuma 16. panta 1. vai 2. punkta izslēgšanas nosacījumi

N

1.3.PO nav iestājušies likuma 16. panta 3. punkta izslēgšanas nosacījumi

N

1.4.PO nav iestājies likuma 19. pantā minētais aizliegums uz laiku piedalīties PO atlasē

N

1.5.PO iesniegumā paredz nodrošināt vienu vai abus šo noteikumu 36. punktā minētos atbalsta veidus Latvijas teritorijā

P

1.6.PO iesniegumā paredz nepieprasīt no atbalsta saņēmējiem maksu par šo noteikumu 36. punktā minētajiem atbalsta veidiem

P

1.7.PO iesniegumā apliecina, ka nepieprasīs fonda finansējumu par tādu šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu, kas tiek finansētas no citiem Eiropas Savienības vai publiskā finansējuma līdzekļiem

P

1.8.PO iesniegumā apliecina, ka šo noteikumu 36. punktā minēto atbalsta veidu nodrošināšanā veicinās vienlīdzīgu iespēju ievērošanu neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas

P

1.9.PO iesniegums ir:

P

1.9.1.sagatavots datorrakstā (ja attiecināms)
1.9.2.pilnībā aizpildīts valsts valodā atbilstoši atlases nolikumam
1.9.3.ar pievienotiem papildus iesniedzamiem dokumentiem valsts valodā vai ar PO atbildīgās amatpersonas apliecinātu tulkojumu
2. Specifiskie atbilstības kritēriji2

Kritērija ietekme uz lēmuma pieņemšanu
(P, N)

2.1.PO iesniegumā pamatota pietiekama administratīva, finansiāla un darbības spēja, lai nodrošinātu pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču drošu uzglabāšanu un izdalīšanu personām, kuras ir tiesīgas attiecīgo palīdzību saņemt3

P

2.2.PO iesniegumā pamatota pietiekama administratīva, finansiāla un darbības spēja maltītes nodrošināšanai, tajā skaitā pārtikas preču komplektu drošai uzglabāšanai un maltīšu izdalīšanai4

P

2.3.PO iesniegumā pamatota pietiekama administratīva, finansiāla un darbības spēja, lai tieši vai netieši nodrošinātu papildpasākumus

P

2.4.PO iesniegumā pamatota pietiekama administratīva, finansiāla un darbības spēja, lai nodrošinātu pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšanu un izdalīšanu personām, tajā skaitā arī maltīšu nodrošināšanu (ja attiecināms), kā arī ar papildpasākumu īstenošanu saistītās informācijas publicitātes, uzraudzības un novērtēšanas prasību ievērošanu

P

3. Kvalitātes kritēriji5

Apakškritēriji/punktu skaits

Maksimālais iegūstamais punktu skaits un punktu piešķiršanas kārtība

Minimālais nepieciešamais punktu skaits

3.1.PO pieredzes ilgums pēdējo septiņu gadu laikā līdz atlases izsludināšanas dienai sociāli mazaizsargāto personu sociālās labklājības celšanā vai labdarībā

3.1.1. PO pieredze labdarības aktivitāšu īstenošanā un sociālās iekļaušanas pasākumu īstenošanā ir: 3.1.1.1. ilgāka par trim gadiem – 30

3.1.1.2. no viena gada līdz trim gadiem – 20

3.1.1.3. viens gads – 10

3.1.1.4. mazāka par vienu gadu – 0

60S

0

3.1.2. PO pieredze maltītes nodrošināšanā vistrūcīgākajām personām ir:

3.1.2.1. četri gadi un ilgāk – 30

3.1.2.2. no diviem līdz trim gadiem – 20

3.1.2.3. viens gads – 10

3.1.2.4. mazāk par vienu gadu – 0

3.2.PO pieredzes ilgums pēdējo septiņu gadu laikā līdz atlases izsludināšanas dienai publiskā finansējuma (ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības, valsts vai pašvaldību) piesaistīšanā un apsaimniekošanā

3.2.1. PO pieredze ES vai citas ārvalstu finanšu palīdzības piesaistīšanā un apsaimniekošanā ir:

3.2.1.1. četri gadi un ilgāk – 15

3.2.1.2. no diviem līdz trim gadiem – 10

3.2.1.3. viens gads – 5

3.2.1.4. mazāk par vienu gadu – 0

3.2.2. PO pieredze valsts vai pašvaldību publiskā finansējuma piesaistīšanā un apsaimniekošanā ir:

3.2.2.1. četri gadi un ilgāk – 15

3.2.2.2. no diviem līdz trim gadiem – 10

3.2.2.3. viens gads – 5

3.2.2.4. mazāk par vienu gadu – 0

30S

0

3.3.PO ir tieša vai netieša pieredze pēdējo septiņu gadu laikā līdz atlases izsludināšanas dienai personu sociālās iekļaušanas, informatīvu, konsultējošu vai neformāli izglītojošu papildpasākumu nodrošināšanā3.3.1. PO ir tieša pieredze plānoto papildpasākumu plānošanā, administrēšanā, īstenošanā un uzraudzībā – 3030V0
3.3.2. PO ir netieša pieredze papildpasākumu plānošanā, administrēšanā, īstenošanā vai uzraudzībā – 10
3.3.3. PO nav pieredzes plānoto papildpasākumu nodrošināšanā – 0
3.4.PO teritoriālais pārklājums

3.4.1. PO plāno nodrošināt pilnu atbalstu:

3.4.1.1. piecās vai vairāk izdales teritorijās – 40

3.4.1.2. no divām līdz četrām izdales teritorijām – 30

3.4.1.3. vienā izdales teritorijā – 10

3.4.1.4. nevienā izdales teritorijā, jo plānots tikai daļējs atbalsts – 0

110S

0

3.4.2. pilna atbalsta nodrošināšanai katrā izdales teritorijā PO plāno vienu izdales vietu:

3.4.2.1. uz 0–500 prognozētajām atbalstāmajām personām, ja izdales teritorija ir republikas pilsēta, vai uz 0–200 prognozētajām atbalstāmajām personām, ja izdales teritorija ir novads – 50

3.4.2.2. uz 501–900 prognozētajām atbalstāmajām personām, ja izdales teritorija ir republikas pilsēta, vai uz 201–500 prognozētajām atbalstāmajām personām, ja izdales teritorija ir novads – 20

3.4.2.3. uz 901 un vairāk prognozētajām atbalstāmajām personām, ja izdales teritorija ir republikas pilsēta, vai uz 501 un vairāk prognozētajām atbalstāmajām personām, ja izdales teritorija ir novads – 0

3.4.3. atbalsta nodrošināšanai izdales teritorijā PO ir izveidojusi apvienību vai ir noslēgusi nodomu protokolu par sadarbību starp vismaz vienu pašvaldību vai tās iestādi un vismaz vienu nevalstisku organizāciju – 10
3.4.4. atbalsta nodrošināšanai izdales teritorijā, kas ir Rīgas pilsētas teritoriālā vienība, republikas pilsēta vai novada pilsēta, PO plāno maltītes nodrošināšanu – 10

Piezīmes.

1. 1 Ja PO ir apvienība, pēc kopīgiem kritērijiem vērtē katru apvienības dalībnieku.

2. 2 Ja PO ir apvienība, pēc specifiskajiem atbilstības kritērijiem vērtē visus apvienības dalībniekus kopā.

3. 3 Kritēriju attiecina, ja PO iesniegumā paredz nodrošināt 36.1. apakšpunktā minēto atbalsta veidu.

4. 4 Kritēriju attiecina, ja PO iesniegumā paredz nodrošināt 36.2. apakšpunktā minēto atbalsta veidu.

5. 5 Ja PO ir apvienība, pēc kvalitātes kritērijiem vērtē visu apvienības dalībnieku kopējo pieredzi un teritoriālo pārklājumu, punktus nesummējot.

6. S Piemēro visus atbilstošos kritērijus, summējot tiem piemērojamo punktu skaitu.

7. V Piemēro vienu atbilstošo kritēriju.

01.06.2016