Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā maksājama ikgadējā valsts nodeva (turpmāk – valsts nodeva) par atļaujas vai licences laukuma jūrā (turpmāk – jūras teritorija) izmantošanu mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu (turpmāk – būves), būvniecībai, ierīkošanai, ar to saistītai izpētei un ekspluatācijai, valsts nodevas apmēru un atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.

2. Noteikumi neattiecas uz būvēm, kas saistītas ar ostu darbībai nepieciešamo būvju būvniecību un ierīkošanu, navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidi un uzturēšanu, vides aizsardzībai nepieciešamo būvju un objektu būvniecību un ierīkošanu, dabas resursu izpēti, dabas resursu ieguvi, ko regulē Zvejniecības likums, ogļūdeņražu izpēti un ieguvi.

3. Valsts nodeva nav jāmaksā par pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamo būvju būvniecību un ierīkošanu, valsts aizsardzībai nepieciešamo un cita rakstura militāro būvju būvniecību un ierīkošanu, robežapsardzības sistēmai nepieciešamo būvju, kā arī sakaru un transporta vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību un ierīkošanu.

4. Valsts nodevas likme par jūras teritorijas izmantošanu:

4.1. par atļauju vai licenci to būvju ekspluatācijai, kuru ierīkošanā nenotiek tieša iedarbība uz jūras gultni un zemes dzīlēm (rakšana, pāļu dzīšana, spridzināšana un cita veida aktīva iedarbība) un kuras nostiprina (noenkuro) tikai ar atsvariem, ko novieto uz jūras gultnes, – 0,001 euro par vienu jūras teritorijas kvadrātmetru jeb 1000 euro par kvadrātkilometru gadā;

4.2. par atļauju vai licenci to būvju ekspluatācijai, kuras nepieciešamas energoapgādei un iepriekš neminētai komercdarbībai un kuras ir saistītas ar būvniecību un tiešu iedarbību uz jūras gultni vai zemes dzīlēm, – 0,014 euro par vienu jūras teritorijas kvadrātmetru jeb 14 228,78 euro par kvadrātkilometru gadā;

4.3. par atļauju vai licenci ar būvniecību jūrā saistītai izpētei, būvju būvniecībai un ierīkošanai jūras teritorijā – 70 % apmērā no šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajām valsts nodevas likmēm.

5. Valsts nodevu maksā pēc tam, kad stājies spēkā Ministru kabineta rīkojums par atļaujas vai licences piešķiršanu, bet pirms šīs atļaujas vai licences saņemšanas.

6. Valsts nodevu par jūras teritorijas izmantošanu maksā vienā no šādiem veidiem:

6.1. ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē;

6.2. kompetentajā institūcijā ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, ja kompetentā institūcija vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina.

7. Persona, kura saņēmusi atļauju vai licenci jūras teritorijas izmantošanai, katru gadu līdz 1. aprīlim aprēķina un samaksā valsts nodevu par kalendāra gadu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, norādot maksājuma mērķi, atļaujas vai licences nosaukumu un numuru, kā arī gadu, par kuru tiek veikts maksājums.

8. Valsts nodevu vai tās daļu Valsts ieņēmumu dienests atmaksā, ja persona, kura ir samaksājusi ikgadējo valsts nodevu par kalendāra gadu, nav izmantojusi atļaujā vai licencē noteiktās tiesības un ir iesniegusi attiecīgu iesniegumu, pievienojot tam kompetentās institūcijas atzinumu.

9. Ja tiesības izmantot jūras teritoriju būvju būvniecībai, arī ar to saistītai izpētei, ierīkošanai un ekspluatācijai ir saņemtas vēlāk par kalendāra gada pirmo mēnesi, valsts nodevu aprēķina kā vienu divpadsmito daļu no gada nodevas apmēra par katru kalendāra mēnesi pēc minēto tiesību saņemšanas. Valsts nodevu šo noteikumu 7. punktā minētā persona šajā gadījumā samaksā mēneša laikā pēc minēto tiesību saņemšanas.