Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētās (turpmāk – kapsētas).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. kapsēta – īpaša teritorija, kas saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu ierādīta mirušo apbedīšanai;

2.2. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.3. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

2.4. sēru birzs – apzaļumots zemes iecirknis kapsētā, kas paredzēts urnu ar kremētu mirušo pelniem apglabāšanai zemē;

2.5. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijai;

2.6. kolumbārijs – īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem apglabāšanai;

2.7. kapa vieta (ģimenes kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai: kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu stādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

2.8. kapavietas nomnieks – fiziska persona, ar kuru noslēgts nomas līgums par ģimenes kapavietas izveidošanu un uzturēšanu;

2.9. Kapsētas apsaimniekotājs – Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāde "Jūrmalas kapi";

2.10. kapsētas pārzinis – persona, kura pilda šajos noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

2.11. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.12. apbedīto reģistrs – kapsētā apglabāto uzskaites dokuments, kuru veido mirušo reģistrācijas grāmatas, apbedījuma vietu kartotēkas, par ko atbild kapsētu apsaimniekotājs;

2.13. amatnieka pakalpojumi – visa veida labiekārtošanas, apzaļumošanas, restaurēšanas, kapu aprīkojuma uzstādīšanas un demontāžas darbi;

2.14. virsapbedījums – mirušā vai urnas, ar kremēta mirušā pelniem, apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 12.11.2015. saistošajiem noteikumiem Nr. 42)

3. Kapsētas ir pašvaldības īpašums un tiek uzturētas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem atbilstoši šiem noteikumiem.

4. Jūrmalas pilsētas dome pārrauga kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu.

5. Kapsētu vai to daļu ierīkošanu, uzturēšanu un attīstību nodrošina atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam, ņemot vērā sabiedrības kārtības un higiēnas prasības, kā arī augsnes struktūru un gruntsūdens stāvokli noteiktajā teritorijā.

6. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai un Jūrmalas pilsētas teritorijā mirušo bezpiederīgo un neidentificēto cilvēku apbedīšanai.

7. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās vai ģimenes kapa vietās pieļaujama, pamatojoties uz mirušā piederīgā iesniegumu ar kapsētu apsaimniekotāja saskaņojumu.

8. Iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā kapsētā, par kuru noslēgts nomas līgums, kapavietas nomniekam atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

9. Kapavietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmatas, nomas līgumi par kapavietām un elektroniskā datu bāze.

10. Jūrmalas pilsētā ir daļēji slēgtas un atvērtas kapsētas.

11. Kapsētas apmeklētājiem ir atvērtas:

11.1. no aprīļa līdz oktobrim no plkst. 7.00 līdz 22.00;

11.2. no novembra līdz martam no plkst. 9.00 līdz 19.00;

11.3. mirušo piemiņas dienās līdz plkst. 21.00.

12. Kapsētu apsaimniekotājs apmeklētājus un klientus pieņem iestādes darba laikā.

(Jūrmalas pilsētas domes 12.11.2015. saistošo noteikumu Nr. 42 redakcijā)

13. Kapsētu apmeklētājiem, amatniekiem, kopējiem, strādniekiem, kuri atrodas kapsētā, jāizturas godbijīgi, jāievēro šie noteikumi un kapsētu apsaimniekotāja aizrādījumi.

14. Bērni līdz 7 gadu vecumam drīkst apmeklēt kapsētas tikai pieaugušo pavadībā, kuri uzņemas par viņiem atbildību.

15. Kapsētā aizliegts:

15.1. veikt amatnieka pakalpojumus vai tirdzniecību kapsētas teritorijā, ja darbi nav saskaņoti, vai nav noslēgts līgums ar kapsētu apsaimniekotāju;

15.2. slēpot, braukt ar skrituļslidām;

15.3. ievest dzīvniekus bez pavadas un apglabāt dzīvniekus;

15.4. pārvietoties ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

15.4.1. gadījumus, kad izsniegta kapsētu apsaimniekotāja atļauja;

15.4.2. policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem, neatliekamās medicīnas palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļiem;

15.4.3. garīdzniekiem amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas;

15.4.4. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

15.4.5. personām ar 1 grupas invaliditāti un personām ar invaliditāti, kuriem ir kustību traucējumi, uzrādot invaliditāti apliecinošu dokumentu;

15.5. uzturēties kapsētā pēc tās slēgšanas;

15.6. ārpus kapavietām stādīt kokus, kokveida krūmus un dzīvžogus;

15.7. ņemt smiltis un zemi neatļautās vietās;

15.8. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai palielināt ierādītās kapavietas robežas;

15.9. novietot soliņus ārpus kapavietas robežām.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 12.11.2015. saistošajiem noteikumiem Nr. 42)

16. Kapsētu apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt:

16.1. kapsētu, kapliču un saimniecības telpu, iekšējo ceļu, celiņu, koplietošanas laukumu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu kopšanu, solu, ūdens sūkņu uzturēšanu un remontu, informācijas stendu uzstādīšanu, teritorijas labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

16.2. veikt mirušo personu reģistrāciju, jaunu kapavietu ierādīšanu un šajos noteikumos noteikto apbedīšanas pakalpojumu uzraudzību kapsētās;

16.3. veikt apbedījuma vietu precīzu uzskaiti, kā arī nodrošināt datu pieejamību;

16.4. nodrošināt kapsētu iekšējās kārtības noteikumu, kā arī sanitāro normu un noteikumu ievērošanu;

16.5. slēgt kapavietas nomas līgumu ar kapavietu nomniekiem, un iekasēt ikgadēju kapavietas nomas maksu, kuru noteikusi Jūrmalas pilsētas dome;

16.6. nodrošināt kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem;

16.7. nodrošināt lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu;

16.8. bēru gadījumos iznomāt kapličas sēru pasākumiem, par to nosakot un iekasējot samaksu;

16.9. informēt par šo noteikumu neievērošanu tiesībsargājošās iestādes.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 12.11.2015. saistošajiem noteikumiem Nr. 42)

17. Kapsētu pārziņa pienākumi:

17.1. nospraust, uzmērīt, ierādīt dabā kapsētas sektorus, rindas un kapavietas;

17.2. uzraudzīt sanitāro normu un šo saistošo noteikumu ievērošanu;

17.3. veikt citus normatīvajos aktos kapsētu apsaimniekotāja noteiktos pienākumus.

19. Kapavietas nomas līgumu var noslēgt fiziskas personas, kuras savu saistību ar mirušo var pierādīt, uzrādot savstarpējus radniecību apliecinošus dokumentus, miršanas apliecības un dokumentus, kas liecina par mirušās personas apbedīšanu kapsētā, īpašuma pārmantošanas gadījumā – uzrādot testamentu, mantošanas apliecību, pilnvarojumu, vai izmantojot ziņas no kapu arhīva datiem par pirmo apbedījumu kapavietā. Kā arī, kapavietas nomas līgumu var noslēgt fiziska persona, kura nav radniecībā ar mirušo personu, bet, kura uzņemas kopt mirušās personas kapavietu, ja par šo kapavietu jau iepriekš nav noslēgts kapavietas nomas līgums.

21. Kapavietas nomas līguma saistības var pārņemt apbedīto personu mantinieki vai nomnieka pilnvarotā persona.

22. Kapavietas nomniekam ir tiesības tikt apglabātam viņa nomātajā kapavietā vai dzimtas kapavietā, kā arī apbedīt savus piederīgos kapsētās.

23. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības izlemt jautājumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtās kapsētās gadījumos, kad mirušajam ir tiesības tikt apbedītam ģimenes kapavietā, bet saskaņā ar šiem noteikumiem nav tiesību kapavietā veikt virsapbedījumus.

24. Apbedīšanas (izvadīšanas) pakalpojumus kapsētās sniedz mirušā piederīgo izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs. Kapa rakšanas pakalpojumu kapsētās nodrošina izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs kapsētu apsaimniekotāja uzraudzībā. Kapsētas pārzinis ierāda kapavietu un ar kapavietas nomnieku saskaņo apbedīšanas laiku.

(Jūrmalas pilsētas domes 12.11.2015. saistošo noteikumu Nr. 42 redakcijā)

25. Katra mirusī persona tiek apbedīta atsevišķā kapā. Mirusī persona tiek apbedīta zārkā, kremācijas gadījumā urnā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 metriem, platumam – 1 metrs, dziļumam – 1,5 metri līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

26. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 metru dziļumā. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 metram, īsajās malās – 0,5 metri.

27. Virsapbedījumu ģimenes kapavietā var veikt, ja ir pagājuši 20 gadi no mirušā apbedīšanas brīža (atsevišķos gadījumos – 15 gadi). Izdarot virsapbedījumu, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 metri līdz zārka vākam.

28. Lai veiktu mirušās personas apbedīšanu, tuviniekiem kapsētu apsaimniekotājam jāuzrāda šādi dokumenti:

28.1. kapavietas nomas līgums;

28.2. dzimtsarakstu nodaļas izdota miršanas apliecība;

28.3. kremēšanas gadījumā – "Urnas pavadvēstule" no krematorija;

28.4. personu apliecinošs dokuments.

29. Apbedīšana notiek katru dienu, izņemot svētdienas, pirmdienas un svētku dienas. Izņēmuma gadījumos var tikt noteikts cits laiks, iepriekš to saskaņojot ar kapsētu apsaimniekotāju.

30. Kapsētu apsaimniekotājs bēru gadījumos iznomā kapličas sēru pasākumiem.

31. Kapličas izmanto mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim, un ir atvērtas apmeklētājiem tikai bēru ceremonijas laikā. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

32. Izdevumus par apbedīšanas pakalpojumiem un kapliču izmantošanu apmaksā mirušā apbedītāji.

33. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt laiku, ko, savstarpēji vienojoties ar mirušā piederīgajiem, noteicis kapsētu apsaimniekotājs.

34. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā pēc viena kalendārā gada kopš apbedīšanas brīža, saņemot kapsētu apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

35. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

36. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, informējot par to kapsētu apsaimniekotāju.

37. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības noteikt izņēmumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmātiku, kā arī kulta tradīcijas.

38. Bezpiederīgo apbedīšanai kapsētās tiek ierādītas speciālas vietas.

39. Kapavietas nomnieka pienākums ir viena gada laikā pēc apbedījuma izdarīšanas labiekārtot kapavietu un regulāri to kopt.

40. Kapavietas nomnieks var kopt pats vai arī noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar juridisku vai fizisku personu, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētu apsaimniekotāju.

41. Atkritumi pēc kapavietas apkopšanas vai labiekārtošanas jānogādā iekārtotās atkritumu savākšanas vietās.

42. Kapavietas nomniekam aizliegts:

42.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas, to nesaskaņojot ar kapsētu apsaimniekotāju;

42.2. stādīt kapavietās kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc izaugšanas pārsniedz 1,5 metrus;

42.3. ierīkot kapavietās dzīvžogus, kuru augstums pārsniedz 0,70 metrus;

42.4. kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu nedrīkst pārsniegt 20 centimetru augstumu un atrasties ārpus kapavietas uzmērītajām robežām;

42.5. izmantot apbedījuma vietu nožogošanai nepiemērotus materiālus un priekšmetus – šīferi, skārdu, plastmasas izstrādājumus u.c.;

42.6. veikt jebkāda veida labiekārtošanas darbus kapavietās, kuras ir iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bez saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

43. Kapavieta, par kuru nav noslēgts nomas līgums un kura netiek kopta trīs gadus pēc kārtas, tiek nolīdzināta bez brīdinājuma, sastādot kapsētu apsaimniekotāja aktu.

44. Reizi gadā kapsētu apsaimniekotājs apseko nekoptās kapu vietas.

45. Tiek sastādīts akts par nekoptām kapavietām.

46. Nekopto kapavietu marķē ar brīdinājuma zīmi.

47. Kapavietas nomnieks tiek rakstiski brīdināts par iespējamo kapavietas nomas līguma vienpusēju pārtraukšanu, ja kapavieta netiks kopta.

48. Ja akts par nekopto kapavietu tiek sastādīts piecus gadus pēc kārtas, tad kapsētas apsaimniekotājs pārtrauc kapavietas nomas līgumu un kapa kopiņu nolīdzina, 30 dienas par to iepriekš brīdinot kapavietas nomnieku.

49. Kā juridiskas, tā arī fiziskas personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētu apsaimniekotāju, var veikt kapavietu kopšanu un amatnieka pakalpojumus kapsētās pēc kapavietas nomnieka pasūtījuma.

50. Jebkādas profesionālās darbības, t.sk. kapavietas kopšana, kapa aprīkojuma uzstādīšana un amatnieka pakalpojumu sniegšanu, drīkst veikt tikai kapsētas darba laikā.

51. Amatniekiem un kapavietu kopējiem, veicot darbus kapsētā, jāuzrāda amatpersonām, pēc to pieprasījuma, kapsētu apsaimniekotāja atļauja sniegt pakalpojumus un personu apliecinošs dokuments.

52. Veicot amatnieka pakalpojumus un kapu kopšanas darbus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba un materiālu nokraušanas vieta jāsakārto, atkritumi, nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.

53. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapu kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transporta līdzekļu izmēriem.

54. Par šo noteikumu II nodaļā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 70 euro, juridiskajām personām līdz 700 euro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 350 euro, juridiskajām personām – līdz 1400 euro.

55. Par šo noteikumu VI nodaļā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 200 euro, juridiskajām personām – līdz 450 euro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 350 euro, juridiskajām personām – līdz 1400 euro.

56. Par šo noteikumu VIII nodaļā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 150 euro, juridiskajām personām – līdz 1000 euro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 350 euro, juridiskajām personām – līdz 1400 euro.

57. Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par administratīvā soda uzlikšanu saistībā ar šo noteikumu pārkāpumiem ir tiesīga Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija.

58. Pieņemt lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu saistībā ar šo noteikumu pārkāpumiem ir tiesīga Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija.

59. Šo noteikumu izpildi kontrolē kapsētu apsaimniekotājs.

60. Kapavietas nomniekam, kuram ir izveidota ģimenes kapavieta, bet nav noslēgts kapavietas nomas līgums, gada laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā ir jānoslēdz kapavietas nomas līgums.

61. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās noslēgtie un spēkā esošie kapavietu nomas līgumi par kapavietas nomu tiek pārslēgti 2 (divu) gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

62. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 1998.gada 5.marta lēmums Nr.222 "Par Jūrmalas pilsētas kapsētu uzturēšanas noteikumu apstiprināšanu".