Darbības ar dokumentu
Rīgā 2014.gada 16.septembrī (prot. Nr.49 16.§)
likuma 13.pantu
1. Ēnu ekonomikas apkarošanas padome (turpmāk – padome) ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir ēnu ekonomikas apkarošanas jomā koordinēt un uzraudzīt atbildīgo institūciju – valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju – darbību.
2. Padomes sastāvā ir:
2.1. Ministru prezidents;
2.2. ekonomikas ministrs;
2.3. finanšu ministrs;
2.4. iekšlietu ministrs;
2.5. labklājības ministrs;
2.6. satiksmes ministrs;
2.7. tieslietu ministrs;
2.8. veselības ministrs;
2.8.1 vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;
2.9. zemkopības ministrs;
2.10. ģenerālprokurors;
2.11. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks;
2.12. Valsts darba inspekcijas direktors;
2.13. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;
2.14. Valsts policijas priekšnieks;
2.15. Veselības inspekcijas vadītājs;
2.16. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents;
2.17. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis;
2.18. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs;
2.19. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents.
(Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 593)
4. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis.
6. Padomes sekretariāta uzdevums ir:
6.1. sagatavot padomes sēdes darba kārtības projektu un informēt par to padomes locekļus;
6.2. koordinēt padomes sēdē izskatāmo materiālu sagatavošanu;
6.3. sagatavot padomes lēmumprojektus;
6.4. kontrolēt padomes lēmumu izpildi, kā arī pieprasīt un saņemt informāciju par to izpildes gaitu;
6.5. nodrošināt informācijas apmaiņu starp institūcijām un amatpersonām, kas iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā.
7. Padomes funkcijas ir:
7.1. koordinēt ēnu ekonomikas apkarošanas politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādi, kā arī pārraudzīt to īstenošanu;
7.2. koordinēt un pilnveidot sadarbību ēnu ekonomikas apkarošanā, lai nodrošinātu minēto darbību efektivitāti.
8. Padomei ir šādi uzdevumi:
8.1. veicināt sekmīgu ēnu ekonomikas apkarošanas koordinēšanu, kā arī analizēt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu ieviešanas koordinācijas procesa norisi;
8.2. atbilstoši kompetencei lemt par nepieciešamajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā;
8.3. novērtēt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu efektivitāti, apzināt problēmas, arī sadarbības jomā, un sniegt priekšlikumus to risināšanai, nodrošinot ēnu ekonomikas samazināšanos.
9. Padomei ir šādas tiesības:
9.1. pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes institūcijām, privātā sektora un nevalstiskajām organizācijām informāciju, kas nepieciešama padomes mērķa īstenošanai un uzdevumu izpildei;
9.2. pieprasīt un saņemt informāciju par padomes pieņemto lēmumu un doto uzdevumu izpildi vai īstenošanas gaitu, kā arī veiktajiem profilaktiskajiem pasākumiem;
9.3. sniegt iesaistītajām institūcijām priekšlikumus par turpmāko rīcību jautājumos, kas saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu.
10. Padomes locekļu pienākumi ir:
10.1. atbilstoši kompetencei nodrošināt padomes lēmumu izpildi;
10.2. piedalīties padomes sēdēs;
10.3. piedalīties padomes lēmumprojektu un darba kārtībā iekļaujamo jautājumu sagatavošanā;
10.4. atbilstoši kompetencei apkopot un sniegt informāciju par situāciju nozarē, kā arī priekšlikumus situācijas uzlabošanai;
10.5. norīkot atbilstošus speciālistus un ekspertus darbam darba grupās.
12. Padome savu darbību īsteno slēgtās padomes sēdēs. Padome izskata un apspriež padomes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus un pieņem atbilstošus lēmumus.
14. Padomes sēdes sasauc sekretariāts pēc padomes priekšsēdētāja uzdevuma.
(MK 26.09.2017. noteikumu Nr. 593 redakcijā)
15. Padomes priekšsēdētājs ir tiesīgs uzaicināt piedalīties padomes sēdēs valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru pārstāvjus, kā arī citus ekspertus.
16. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram padomes loceklim ir viena balss. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojusi vairāk nekā puse no padomes locekļiem, kas piedalījušies balsošanā. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes sēdes vadītāja balss. Ja padomes sēdē nav kvoruma, sasauc atkārtotu sēdi ar to pašu darba kārtību.
17. Ja padomes loceklis nevar ierasties uz padomes sēdi, viņš pilnvaro piedalīties sēdē citu amatpersonu, kas ir tiesīga paust attiecīgās institūcijas oficiālo viedokli.
18. Padomes sekretariāts triju darbdienu laikā pēc padomes priekšsēdētāja uzdevuma saņemšanas elektroniski nosūta padomes locekļiem informāciju par padomes sēdes sasaukšanu.
19. Ikviens padomes loceklis triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 18. punktā norādītās informācijas saņemšanas elektroniski nosūta padomes sekretariātam padomes kompetencei atbilstošus priekšlikumus iekļaušanai padomes sēdes darba kārtībā.
20. Lai ierosinātu attiecīgā jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā, padomes sekretariātā iesniedz:
20.1. precīzi formulētu jautājumu un ar to saistītos sēdes materiālus un dokumentus, arī sēdes lēmumprojektu;
20.2. ja nepieciešams, uzaicināmo personu sarakstu.
21. Padomes sekretariāts var iekļaut padomes sēdes darba kārtībā jautājumus, kas sagatavoti un nosūtīti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
23. Padomes sēdes protokolā norāda:
23.1. sēdes norises vietu un datumu;
23.2. darba kārtības jautājumus;
23.3. pieņemto lēmumu;
23.4. personas, kuras piedalās sēdē.
(MK 26.09.2017. noteikumu Nr. 593 redakcijā)
26. Padomes sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs.
(MK 26.09.2017. noteikumu Nr. 593 redakcijā)
Finanšu ministra vietā – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
 |
 |
 |
 |