Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.01.2020. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.9

Rīgā 2014.gada 7.janvārī (prot. Nr.1 22.§)
Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem
Izdoti saskaņā ar Civilprocesa likuma
567. panta ceturto daļu un 620.10 panta otro daļu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību;

1.2. ar nolēmuma izpildes nodrošināšanu saistīto izdevumu apmēru un maksāšanas kārtību lietās par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta;

1.3. zvērinātam tiesu izpildītājam izmaksājamās kompensācijas apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību gadījumā, ja piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas.

II. Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmērs un to maksāšanas kārtība

2. Izdevumus, kas zvērinātam tiesu izpildītājam radušies, veicot izpildu darbības, sedz šādā apmērā:

2.1. ar pasta pakalpojumiem saistītos izdevumus – atbilstoši pasta pakalpojumu sniedzēja noteiktajam tarifam;

2.2. ar dokumentu piegādāšanu saistītos izdevumus, ja ir izmantots cits piegādes veids, – atbilstoši izvēlētajam piegādes veidam;

2.3. ar banku un citu iestāžu pakalpojumiem saistītos izdevumus – atbilstoši šo iestāžu izcenojumiem;

2.4. ar informācijas saņemšanu saistītos izdevumus, ņemot vērā informācijas sniedzēja noteikto maksu un informācijas pieprasīšanas izmaksas, – atbilstoši izvēlētajam informācijas pieprasīšanas veidam;

2.5. ar mantas izsoles sludinājuma, uzaicinājuma un citu izpildes gaitā nepieciešamo sludinājumu publicēšanu saistītos izdevumus – atbilstoši noteiktajam izcenojumam parastajā kārtībā;

2.6. citus izdevumus – atbilstoši preces pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja izcenojumiem.

3. Izdevumus, kas saskaņā ar attiecīgu līgumu izlietoti par eksperta pakalpojumiem, parādniekam piederošās mantas pārvadāšanu, glabāšanu (arī īpašuma pārraudzības izdevumus) vai iznīcināšanu, sedz saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja izcenojumu, bet nepārsniedzot attiecīgajā apvidū esošo vidējo maksu par atbilstošiem pakalpojumiem.

4. Ja sprieduma izpildes nodrošināšanai nepieciešams izmantot transportlīdzekli, zvērināts tiesu izpildītājs izmanto tādu transportlīdzekli, lai varētu veikt ar konkrētā sprieduma izpildi saistītās darbības. Ceļa izdevumus šādā gadījumā veido:

4.1. maksa par transporta biļetēm, ja zvērināts tiesu izpildītājs izmanto sabiedrisko transportu;

4.2. izdevumi, kas saistīti ar transportlīdzekļa nomu atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izcenojumam, bet nepārsniedzot attiecīgajā apvidū esošo maksu par taksometra izmantošanu;

4.3. maksa par degvielu (0,10 euro par katru nobraukto kilometru) un kompensācija par transportlīdzekļa nolietojumu un transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumiem (0,04 euro par katru nobraukto kilometru), ja zvērināts tiesu izpildītājs izmanto personīgo transportlīdzekli.

5. Piedzinējs var norādīt ierobežojumus zvērinātam tiesu izpildītājam izpildu darbību veikšanai (transporta veidu, paziņošanas veidu vai pieprasāmās informācijas limitu), pirms šādas darbības tiek veiktas, ja vien tie nav pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Ja zvērināts tiesu izpildītājs ir pārkāpis norādītos ierobežojumus, piedzinējam ir tiesības iebilst pret sastādīto aprēķinu.

6. Izdevumus, kas saistīti ar izpildu lietas materiālos esoša dokumenta kopijas izgatavošanu, ja tā izgatavota pēc piedzinēja vai parādnieka lūguma vai kopija nepieciešama izpildu darbību nodrošināšanai, sedz šādā apmērā:

6.1. par A 4 formāta kopijas izgatavošanu – 0,14 euro par vienu lapu;

6.2. par A 4 formāta abpusējas kopijas izgatavošanu – 0,20 euro par vienu lapu.

7. Lietās par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, ja piedzinējs nolēmuma izpildē nepiedalās, papildus šajā nodaļā minētajam ar nolēmuma izpildes nodrošināšanu saistītos izdevumus sedz šādā apmērā:

7.1. izdevumus, kas saistīti ar bērna uzturēšanos krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, – atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izcenojumam;

7.2. ceļa izdevumus, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, tai skaitā, ja nepieciešams, ceļa izdevumus turp un atpakaļ bāriņtiesas pārstāvim (neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida) – atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izcenojumam, bet nepārsniedzot maksu, kāda izvēlētajam transportlīdzeklim noteikta par biļeti ekonomiskajā klasē. Šajā apakšpunktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz maksas apmēru var neievērot, ja tas konkrētajā izpildu lietā būtiski kavētu nolēmuma izpildes nodrošināšanu vai varētu radīt kaitējumu bērna interešu aizsardzībai;

7.3. ar tulka pakalpojumiem saistītos izdevumus – atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izcenojumam;

7.4. ar psihologa pakalpojumiem saistītos izdevumus – atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izcenojumam;

7.5. citus izdevumus, kas zvērinātam tiesu izpildītājam vai bāriņtiesai radušies, nodrošinot nolēmuma izpildi, – atbilstoši preces pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja izcenojumiem.

8. Izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus, kā arī naudas summu to izdevumu segšanai, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, pēc zvērināta tiesu izpildītāja pieprasījuma iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā Valsts kasē.

8.1 Izdevumus, kas saistīti ar tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu Latvijā saskaņā ar Hāgas 1965. gada konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu Nr. 1348/2000, sedz 17 euro apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs piegādā dokumentus.

(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 812 redakcijā)

III. Zvērinātam tiesu izpildītājam izmaksājamā kompensācija, ja piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas

9. Izpildu lietās, kurās piedzinējs saskaņā ar likumu ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, izņemot izpildu lietas, kurās sprieduma izpildes izdevumus lietā nesegtajā daļā saskaņā ar likumu zvērinātam tiesu izpildītājam sedz no valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk – izpildu lietas, kurās saskaņā ar likumu piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas zvērinātam tiesu izpildītājam), ar izpildu darbību veikšanu saistīto izdevumu segšanai Tieslietu ministrija no ministrijai šim mērķim paredzētā finansējuma reizi mēnesī šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina kompensācijas izmaksu par katru zvērināta tiesu izpildītāja iecirkni, kurā tas veic amata pienākumus.

(Grozīts ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 293)

10. Zvērinātam tiesu izpildītājam mēnesī izmaksājamās kompensācijas apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

KA = KB x LSk, kur

KA – mēnesī izmaksājamās kompensācijas apmērs;

KB – kompensācijas apmēra bāze;

LSk – zvērināta tiesu izpildītāja iecirknī, kurā zvērināts tiesu izpildītājs veic amata pienākumus, iepriekšējā ceturksnī izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits izpildu lietās, kurās saskaņā ar likumu piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas zvērinātam tiesu izpildītājam.

11. Zvērināta tiesu izpildītāja iecirknim izmaksājamās kompensācijas apmēra bāzi aprēķina, kārtējā ceturksnī Tieslietu ministrijas budžetā šim mērķim pieejamo valsts budžeta līdzekļu apmēru izdalot ar iepriekšējā ceturksnī izpildei iesniegto kopējo izpildu dokumentu skaitu izpildu lietās, kurās saskaņā ar likumu piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas zvērinātam tiesu izpildītājam.

12. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, ņemot vērā Izpildu lietu reģistrā iekļauto informāciju par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā esošām izpildu lietām, apkopo un Tieslietu ministrijā iesniedz datus par:

12.1. iepriekšējā ceturksnī izpildei iesniegto kopējo izpildu dokumentu skaitu izpildu lietās, kurās saskaņā ar likumu piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas zvērinātam tiesu izpildītājam;

12.2. katrā zvērināta tiesu izpildītāja iecirknī atsevišķi iepriekšējā ceturksnī izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaitu šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētajās izpildu lietās.

13. Šo noteikumu 12. punktā minētos datus Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome apkopo un iesniedz Tieslietu ministrijā par šādiem pārskata ceturkšņiem: 1. ceturksnis (1. janvāris–31. marts), 2. ceturksnis (1. aprīlis–30. jūnijs), 3. ceturksnis (1. jūlijs–30. septembris), 4. ceturksnis (1. oktobris–31. decembris). Apkopotos datus Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome Tieslietu ministrijā iesniedz šādos termiņos:

13.1. par 1. ceturksni – līdz 8. aprīlim;

13.2. par 2. ceturksni – līdz 8. jūlijam;

13.3. par 3. ceturksni – līdz 8. oktobrim;

13.4. par 4. ceturksni – līdz 8. janvārim.

14. Tieslietu ministrija, ņemot vērā šo noteikumu 12. punktā minētos datus, katru gadu līdz aprīļa, jūlija, oktobra un janvāra piecpadsmitajam datumam:

14.1. pārskata zvērināta tiesu izpildītāja iecirknim izmaksājamās kompensācijas apmēra bāzi;

14.2. šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nosaka kompensācijas apmēru, kādā izmaksājama mēneša kompensācija zvērināta tiesu izpildītāja iecirknim kārtējā ceturksnī;

14.3. informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi par katram zvērināta tiesu izpildītāja iecirknim mēnesī izmaksājamās kompensācijas apmēru kārtējā ceturksnī.

15. Tieslietu ministrija katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam zvērinātu tiesu izpildītāju iecirkņiem izmaksājamo kompensāciju atbilstoši kārtējā ceturksnī noteiktajam mēnesī izmaksājamās kompensācijas apmēram pārskaita no valsts budžeta šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norādītajā kredītiestādes kontā. Ja pārskaitīšanas datums sakrīt ar brīvdienu vai svētku dienu, Tieslietu ministrija minēto summu pārskaita nākamajā darbdienā.

16. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pārskaita katram zvērināta tiesu izpildītāja iecirknim piekrītošo kompensāciju uz zvērināta tiesu izpildītāja norādīto kontu.

17. Ja zvērināta tiesu izpildītāja iecirknis ir vakants, kompensācija tiek izmaksāta tam zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš kompensācijas izmaksāšanas brīdī attiecīgajā iecirknī saskaņā ar likumu pastāvīgi veic amata pienākumus.

IV. Noslēguma jautājumi

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumus Nr. 670 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 137. nr.; 2012, 32. nr.; 2013, 218. nr.).

19. Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētos datus par zvērināta tiesu izpildītāja iecirkni, attiecībā uz kuru Izpildu lietu reģistrā nav iekļauta informācija par zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā esošām izpildu lietām iepriekšējā ceturksnī, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome apkopo, ņemot vērā zvērināta tiesu izpildītāja rakstiski iesniegtu informāciju par iepriekšējā ceturksnī iecirknī izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaitu izpildu lietās, kurās saskaņā ar likumu piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas zvērinātam tiesu izpildītājam. Šajā punktā minēto informāciju zvērināts tiesu izpildītājs apkopo un iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē katru gadu līdz janvāra, aprīļa, jūlija un oktobra piektajam datumam. Ja informācija netiek iesniegta, kompensācija par kārtējo ceturksni netiek aprēķināta un izmaksāta.

20. Noteikumi piemērojami ar 2014.gada 3.janvāri.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns
01.01.2020