Darbības ar dokumentu

Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) izstrādātas, lai turpinātu esošo rīcībpolitiku profesionāla sociālā darba attīstības jomā un noteiktu minētās jomas prioritātes ES struktūrfondu plānošanas periodam 2014.–2020.gadam. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kuru septiņu gadu periodam izstrādājusi darba grupa Labklājības ministrijas vadībā. Darba grupā piedalījās pārstāvji arī no Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociācijas, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes, Rīgas Sociālā dienesta, Sociālo darbinieku biedrības, biedrības "Caritas", Rīgas Stradiņa universitātes Sociālā darba katedras.

Pēdējo gadu ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā būtiski pasliktinājās iedzīvotāju sociāli ekonomiskais stāvoklis un krasi pieauga to iedzīvotāju skaits, kuri vērsās sociālajā dienestā. Šādos gadījumos sociālajā dienestā nereti tika izvērtēti tikai klienta materiālie resursi, kas ir pamats sociālās palīdzības piešķiršanai, tā vietā, lai sociālais darbinieks izvērtētu klienta sociālo situāciju kopumā, konstatētu sociālās problēmas un sniegtu nepieciešamo atbalstu¹. Sociālais dienests ir iestāde, kurā ikviens iedzīvotājs var vērsties, lai bez maksas saņemtu profesionālu sociālā darbinieka atbalstu, piesaistot nepieciešamos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Šajā laikā arvien vairāk nostiprinājās sociālo dienestu loma un atbildība par sabiedrības sociālo aizsardzību pieejamo resursu ietvaros.

Balstoties uz pieredzi, kas iegūta, ieviešot Profesionāla sociālā darba attīstības programmu 2005.–2011.gadam, Valsts kancelejas administrētā projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" ietvaros veiktā pētījuma "Sākotnējās ietekmes (Ex-ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformām profesionāla sociālā darba politikas jomā" secinājumiem, kā arī no diskusijām dažādos ar sociālo darbu saistītos forumos, ir definēts pamatnostādņu mērķis – radīt vienotu sistēmu, kura nodrošina atbalstu iedzīvotājiem sociālo problēmu mazināšanā.

Minētā mērķa sasniegšanai tiek noteikti šādi rīcības virzieni:

• sociālā darba kvalitātes pilnveidošana, pieejamības nodrošināšana un efektivitātes paaugstināšana;

• ilgtspējīga sociālā darba nozares attīstība.

Pamatnostādņu uzdevumi un pasākumi ir vērsti uz to, lai:

• pilnveidotu sociālajos dienestos piemērojamos vadības kvalitātes principus;

• veicinātu sociālo darbinieku konkurētspēju;

• pilnveidotu sociālo darbinieku atbalsta sistēmu;

• organizētu metodiskā atbalsta pasākumus;

• veicinātu mazo novadu sociālo dienestu apvienošanos;

• attīstītu sociālo darbu kopienā;

• izveidotu mērķtiecīgu pieeju to personu studiju atbalstam, kuras studē sociālā darba izglītības programmās;

• pilnveidotu sociālo darbinieku profesionalitāti;

• nodrošinātu atbalstu zinātnes un pētniecības bāzes attīstībai sociālajā darbā;

• veicinātu izpratni par sociālo darbu;

• novērtētu ieguldījumu efektivitāti sociālajā darbā.

2.4.2.3. un 2.4.2.4.pasākums 2014.gadā un turpmāk (katru gadu 10,0 tūkst. latu apmērā) tiks nodrošināts nozarei piešķirtā finansējuma ietvaros, veicot finansējuma pārdali starp pasākumiem apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ietvaros.

1.1.1.8., 1.1.2.1., 1.1.3.4., 1.2.1.4., 1.3.1.1., 1.3.2.1., 2.1.1.3., 2.2.1.1., 2.2.1.2. un 2.4.2.1.pasākums, kā arī 1.5.1., 2.4.1. un 2.5.1.uzdevums tiks īstenots Labklājības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

2.1.1.1. un 2.1.1.2.pasākums, kā arī 2.1.3. un 2.3.1.uzdevums tiks īstenots Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

1.3.2.2. un 2.2.1.3.pasākums tiks īstenots pašvaldībām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Pasākumi, kuru īstenošanai nepieciešams Eiropas Sociālā fonda finansējums (1.1.1.1.–1.1.1.7., 1.1.2.2., 1.1.2.3., 1.1.3.1.–1.1.3.3., 1.2.1.1.–1.2.1.3., 1.3.1.2.–1.3.1.4., 1.3.2.2., 1.3.3.1.–1.3.3.6., 1.3.4., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.2.1., 1.5.2.2., 1.6.1., 1.7.1.1., 1.7.1.2., 1.7.2.1., 1.7.2.2., 2.1.2.1., 2.1.2.2., 2.2.1.3., 2.2.2.1.–2.2.2.3. un 2.4.2.2.pasākums), tiks īstenoti Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai plānoto līdzekļu ietvaros. Minētās aktivitātes tiks īstenotas kā Labklājības ministrijas projekts kopumā 5 992,5 tūkst. latu apmērā, tā īstenošanai tiks piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi 5 093,7 tūkst. latu apmērā un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošanai) 898,9 tūkst. latu apmērā. Norādītajā finansējumā ir ietverts arī indikatīvs projekta administrēšanai nepieciešamais finansējums 15 % apmērā.

Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pārdalīts no valsts budžeta 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

Norādītais finansējums ir indikatīvs.

Informāciju par pamatnostādņu īstenošanu Labklājības ministrija Ministru kabinetam sniedz divas reizes – starpposma novērtējumu (par laikposmu no 2014.gada līdz 2016.gadam) – līdz 2017.gada 1.jūlijam un gala novērtējumu – līdz 2021.gada 1.novembrim.

¹ Atbalsts – sociālajā darbā daudzdimensionāls veidojums, kas sastāv no tīklojuma resursiem un palīdzības veidiem (Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca. – R.: SDSPA Attīstība, 2000. – 250; 22.lp.).