Darbības ar dokumentu
Jēkabpilī 2013.gada 18.jūlijā
18.07.2013. lēmumu Nr.295 (prot. Nr.18, 29.§)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta trešo daļu, likuma "Par palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta sesto daļu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot, ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk – ģimene (persona)), tiek atzīta par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.
2. Šo noteikumu izpratnē par vientuļu personu ir uzskatāma persona, kurai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku.
3. Ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi nepārsniedz šo noteikumu 4. un 5.punktā noteikto ienākumu līmeni un ja:
3.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot Ministru kabineta noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) un pašvaldības saistošajos noteikumos par īpašumiem, kurus neņem vērā nosakot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam minēto;
3.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu;
3.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;
3.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajai daļai.
4. Ģimene atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 65% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
5. Persona atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz:
5.1. 65% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – atsevišķi dzīvojošai personai;
5.2. 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – atsevišķi dzīvojošam vecuma pensijas, invaliditātes pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, kuram ir Civillikumā noteiktie likumīgie apgādnieki un atsevišķi dzīvojošai vientuļai personai darbspējīgā vecumā;
5.3. 90% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – atsevišķi dzīvojošai vientuļai personai, kura saņem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju vai sociālā nodrošinājuma pabalstu.
6. Ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam Jēkabpils sociālais dienests (turpmāk – dienests) novērtē pēc iesnieguma par ģimenes (personas) atzīšanu par maznodrošinātu un Ministru kabineta noteikumos noteiktās iztikas līdzekļu deklarācijas (turpmāk – deklarācija) saņemšanas.
7. Parakstot šo noteikumu 6.punktā minēto iesniegumu, iesniedzējs un viņa ģimenes pilngadīgās personas dienestam dod atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par ģimeni (personu).
8. Lai novērtētu ienākumus un materiālo stāvokli, iesniedzējs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem aizpilda un iesniedz deklarāciju. Deklarāciju iesniedzēja vārdā var aizpildīt arī dienesta sociālā darba speciālists sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas elektroniskajā sistēmā (turpmāk – SOPA), pamatojoties uz tajā pieejamo informāciju par iesniedzēju un tā ģimenes locekļiem, iesniedzēja sniegtajām ziņām un iesniegtajiem dokumentiem.
9. Deklarācijā norādāmās informācijas apjomu, nosacījumus ienākumu novērtēšanai un iesniedzamos dokumentus nosaka Ministru kabineta noteikumi.
11. Dienests pārbauda deklarācijā sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus un apsekojot ģimeni (personu) dzīvesvietā.
12. Dienesta sociālā darba speciālisti ģimenes (personas) dzīves apstākļu pārbaudi dzīvesvietā ir tiesīgi veikt bez iepriekšējas saskaņošanas ar iesniedzēju.
13. Ģimenes (personas) dzīves apstākļu pārbaudē konstatētais tiek fiksēts Dzīves apstākļu pārbaudes aktā, kuru paraksta iesniedzējs vai kāds no ģimenes pilngadīgajiem locekļiem un sociālā darba speciālists, kurš veica pārbaudi.
14. Dienests var atteikt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu, ja:
14.1. ģimene (persona) sniegusi nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, atteikusies sniegt ziņas par ienākumiem, īpašumiem un citiem apstākļiem, kas raksturo ģimenes (personas) spēju nodrošināt pamatvajadzības un iesaistīties pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai;
14.2. ģimene (persona) atsakās vai nenodrošina dzīves apstākļu pārbaudi dzīvesvietā;
14.3. nav iespējams noskaidrot ģimenes (personas) patieso dzīvesvietu, ģimenes sastāvu.
15. Dienests ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šo noteikumu 6.punktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.
16. Ja ģimene (persona) atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, dienests izsniedz rakstisku izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam. Ģimene (persona) tiek atzīta par maznodrošinātu, sākot ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu.
18. Ja ģimenes (personas) ienākumi nepārsniedz šo noteikumu 4. vai 5.punktā minēto ienākumu līmeni, bet nav ievēroti citi šo noteikumu nosacījumi, dienests var pieņemt lēmumu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam uz laiku – viens mēnesis. Šajā gadījumā ģimene (persona) nodrošina visu nosacījumu izpildi viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas.
19. Ja ģimenes (personas) ienākumi pārsniedz šo noteikumu 4. vai 5.punktā noteikto ienākumu līmeni vai nav ievērotas citas šajos noteikumos minētās prasības, izņemot šo noteikumu 18.punktā minēto gadījumu, dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.
20. Ģimenei (personai) ir pienākums informēt dienestu par pārmaiņām ģimenes sastāvā, ģimenes (personas) materiālā vai sociālā situācijā, ja tās ietekmē vai varētu ietekmēt tiesības uz piešķirto maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.
21. Dienests pieņem lēmumu par piešķirtā maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa anulēšanu, ja tas konstatē, ka ģimene (persona) nav ievērojusi šo noteikumu 20.punkta prasību.
22. Dienesta lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu vai par piešķirtā maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa anulēšanu var apstrīdēt Jēkabpils pilsētas domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
23. Jēkabpils pilsētas domes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
24. Atzīt par spēku zaudējušiem Jēkabpils pilsētas domes 2008.gada 18.septembra noteikumus Nr.15 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu Jēkabpils pilsētā".
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
| 1. Projekta nepieciešamības pamatojums | Saistošo noteikumu "Saistošie noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par maznodrošinātu Jēkabpils pilsētā" projekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu un likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta sesto daļu. Jēkabpils pilsētas dome, ņemot par pamatu Ministru kabineta 25.02.2003. noteikumos Nr.97 "Kārtība, kāda ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu" (zaudēja spēku 18.03.2009.) ietvertos kritērijus ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas (turpmāk – ģimene (persona)) ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai, lai noteiktu tās atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, 2008.gada 18.septembrī izdeva saistošos noteikumus Nr.15 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu Jēkabpils pilsētā" (turpmāk – saistošie noteikumi), paredzot pašvaldības sociālajam dienestam pienākumu izvērtēt arī atsevišķi dzīvojoša vecuma pensijas, invaliditātes pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja taisnās līnijas radinieku palīdzēt spēju. Labklājības ministrija, izstrādājot jaunus Ministru kabineta noteikumus par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu (Nr.214; 03.03.2009.), lai uzlabotu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības pieejamību, atteicās no Ministru kabineta 25.02.2003. noteikumos Nr.97 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu" ietvertās obligātās prasības izvērtēt apgādnieku palīdzēt spēju, motivējot to šādi: "MK noteikumi paredz samērā daudz šķēršļu trūcīgas ģimenes (personas) statusa iegūšanā, lielākais no tiem ir prasība novērtēt atsevišķi dzīvojošu apgādnieku iespējas palīdzēt, kas ir ļoti darbietilpīgs un mazefektīvs pasākums." Saskaņā ar likuma "Par sociālo drošību" 14.panta pirmās daļas 3.punktu, sociālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt, lai sociālo pakalpojumu pieprasīšana un saņemšana būtu pēc iespējas vienkāršāka. Arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestajā daļā ir ietverta prasība vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Savukārt saistošajos noteikumos ietvertā prasība par atsevišķi dzīvojoša vecuma vai invaliditātes pensijas, vai sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja taisnās līnijas radinieku ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošu dokumentu iesniegšanu ne vienmēr ir izpildāma no palīdzības pieprasītāja neatkarīgu iemeslu dēļ (netiek uzturētas savstarpējās attiecības, likumīgo apgādnieku dzīvesbiedru nevēlēšanās sniegt ziņas par sevi, tādējādi liedzot objektīvi izvērtēt apgādnieka ģimenes faktiskos ienākumus un līdz ar to arī palīdzēt spēju u.c.). Ņemot vērā iepriekš minēto, lai sasniegtu sociālās palīdzības mērķa sasniegšanu maksimāli īsākā termiņā, mazinātu dienesta administratīvo noslodzi un vienkāršotu un uzlabotu procedūras maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanai, saistošo noteikumu projekts paredz atteikties no atsevišķi dzīvojošu apgādnieku (taisnās līnijas radinieku) ienākumu izvērtēšanas, paredzot, ka tiek vērtēti tikai palīdzības pieprasītāja mājsaimniecības locekļu ienākumi un materiālais stāvoklis. Saistošajos noteikumos tiek redakcionāli precizēta dokumentu iesniegšanas, izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas kārtība. Saistošie noteikumi tiek izteikti jaunā redakcijā, jo tajos veicamie grozījumi ir pārāk apjomīgi. |
| 2. Īss projekta satura izklāsts | Saistošo noteikumu projekts "Saistošie noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par maznodrošinātu Jēkabpils pilsētā" (turpmāk – noteikumi) ir izstrādāts, lai uzlabotu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības pieejamību. Sagatavotais noteikumu projekts paredz: 1) atteikties no atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumu izvērtēšanas, palīdzēt spējas noteikšanai, kas ir neefektīvs pasākums, paredzot, ka tiek vērtēti tikai palīdzības pieprasītāja mājsaimniecības locekļu ienākumi un materiālais stāvoklis un samazinot ienākumu līmeni atsevišķi dzīvojošiem vecuma vai invaliditātes pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, kuriem ir Civillikumā noteiktie likumīgi apgādnieki; 2) jaunu mērķa grupu – vientuļi vecuma pensijas, invaliditātes pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji. |
| 3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu | Budžeta izdevumu sadaļu būtiski neietekmēs. |
| 4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā | Nav attiecināms. |
| 5. Informācija par administratīvajām procedūrām | Jaunas institūcijas netiks radītas un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas. Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā internetā un pašvaldības mājaslapā internetā. |
 |
 |
 |
 |