Darbības ar dokumentu

1. "Normatīvie noteikumi par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka atalgojuma politikas pamatprincipiem" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka atalgojuma politikas pamatprincipus un ir saistoši Latvijas Republikā licencētam alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam (tālāk tekstā – pārvaldnieks).

2. Pārvaldnieks nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu, ņemot vērā tā organizatorisko struktūru, darbības apjomu, veidus, sarežģītību un specifiku.

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. iekšējās kontroles funkcijas – risku kontroles, darbības atbilstības kontroles un iekšējā audita funkcijas atbilstoši Eiropas Komisijas 2012. gada 19. decembra deleģētai Regulai (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību;

3.2. atalgojuma nemainīgā daļa – no darbības rezultātiem neatkarīga darba samaksas daļa (parasti – darba alga), kuras struktūru var veidot dažādi elementi monetārā vai nemonetārā formā;

3.3. atalgojuma mainīgā daļa – no darbības rezultātiem atkarīga darba samaksas daļa, kuras struktūru var veidot dažādi elementi monetārā vai nemonetārā formā. Atalgojuma mainīgā daļa ietver arī pēc pārvaldnieka iniciatīvas noteiktos ar pensionēšanos saistītos labumus (discretionary pension benefits), kuru apmērs ir atkarīgs no darbības rezultātiem, bet neietver, piemēram, tādas iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos, kas noteiktas saskaņā ar pārvaldnieka pensiju politiku pārvaldnieka organizatoriskās struktūras līmenī;

3.4. atalgojums – atalgojuma nemainīgās daļas un atalgojuma mainīgās daļas (ja tāda paredzēta) kopsumma;

3.5. būtiska atalgojuma mainīgā daļa – 35 līdz 60 procentu (neieskaitot) no amatpersonai vai darbiniekam noteiktā atalgojuma pārskata gadā;

3.6. īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa – 60 un vairāk procentu no amatpersonai vai darbiniekam noteiktā atalgojuma pārskata gadā;

3.7. pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu ietekmējošie amati (tālāk tekstā – riska profilu ietekmējošie amati) – amati, kuros nodarbinātas visas tās amatpersonas vai darbinieki, kuru profesionālā darbība individuāli vai kolektīvi būtiski ietekmē pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu, piemēram:

3.7.1. tādi amati kā valdes locekļi;

3.7.2. amati, kuru pilnvarās ietilpst pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu;

3.7.3. amati, kuri veic iekšējās kontroles funkcijas;

3.7.4. amati, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par pārvaldnieka valdes locekļu vai amatu, kuru pilnvarās ietilpst pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu, amatu saimju zemāko atalgojuma līmeni.

4. Šo noteikumu prasības ir saistošas attiecībā uz visiem atalgojuma elementiem, ko piešķir pārvaldnieks, jebkurām summām, ko piešķir pārvaldnieka pārvaldē esošs fonds, ieskaitot papildu atlīdzību (carried interest), un ieguldījumu daļām, kuras pārvaldnieka pārvaldē esošs fonds piešķir riska profilu ietekmējošiem amatiem par profesionālo pakalpojumu saņemšanu.

Šo noteikumu prasības nav saistošas attiecībā uz pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda piešķirtajām summām riska profilu ietekmējošiem amatiem, ja šīs summas ir saņemtas par minēto amatpersonu vai darbinieku pašu veiktiem ieguldījumiem fondā un ja šīs summas ir noteiktas kā fonda peļņas daļa, kas ir proporcionāla ieguldījumiem fondā.

5. Pārvaldnieks nodrošina, ka:

5.1. šo noteikumu prasības tiek piemērotas riska profilu ietekmējošiem amatiem;

5.2. amatpersonas vai darbinieki, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības, apņemas neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai tādu atalgojuma un atbildības apdrošināšanu, kas mazinātu risku par varbūtējo korekciju, kas noteiktas atalgojuma politikā, ietekmi uz atalgojumu;

5.3. izmaksājot atalgojuma mainīgo daļu, netiek izmantoti tādi instrumenti vai metodes, kas veicina izvairīšanos no šo noteikumu prasību ievērošanas;

5.4. nododot tā pārvaldē esoša fonda pārvaldes tiesības citam pārvaldniekam saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 38. pantu, tiek ievērota viena no zemāk minētajām prasībām:

5.4.1. pārvaldnieks, kuram nodotas fonda pārvaldes tiesības, ir pakļauts Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvā 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 noteiktajām vai tām līdzvērtīgām prasībām attiecībā uz pārvaldnieka atalgojuma politiku un praksi;

5.4.2. pārvaldnieks, kuram nodotas fonda pārvaldes tiesības, ievieš atbilstošus līgumiskus pasākumus, kas nodrošina šo noteikumu prasību ievērošanu, ņemot vērā, ka šie līgumiskie pasākumi aptver visus maksājumus, kas veikti pārvaldnieka, kuram nodotas fonda pārvaldes tiesības, vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu ietekmējošiem amatiem apmaiņā par profesionālo pakalpojumu saņemšanu.

6. Pārvaldnieks nodrošina tādas atalgojuma politikas riska profilu ietekmējošajiem amatiem (tālāk tekstā – atalgojuma politika) izstrādi un īstenošanu, kas:

6.1. nerosina pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda riska profilam un fonda darbības noteikumiem neatbilstošu risku uzņemšanos;

6.2. neierobežo pārvaldnieka spēju nodrošināt stabilu finansiālo stāvokli un maksātspēju;

6.3. atbilst pārvaldnieka un tā pārvaldē esoša fonda darbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām, piemēram, ētikas standartiem, un interesēm, kā arī atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to;

6.4. nav pretrunā ar ieguldītāju interešu aizsardzības principiem un citu ieinteresēto pušu interesēm;

6.5. nepieļauj garantēta apmēra atalgojuma mainīgās daļas noteikšanu, izņemot jaunu darbinieku nolīgšanas gadījumos pirmā darba gada laikā.

7. Pārvaldnieka padome, ja tāda izveidota, ir atbildīga par:

7.1. atalgojuma politikas pamatprincipu noteikšanu un atalgojuma politikas apstiprināšanu;

7.2. atalgojuma politikas izstrādes un īstenošanas nodrošināšanu;

7.3. atalgojuma noteikšanu pārvaldnieka valdes locekļiem, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa darbiniekiem, kā arī amatiem, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par pārvaldnieka valdes locekļu amatu saimes zemāko atalgojuma līmeni;

7.4. risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību;

7.5. atalgojuma politikas pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā vienu reizi gadā, pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda esošajai darbībai, darbības stratēģijai, kā arī pārmaiņām ārējos faktoros, piemēram, ārējos normatīvajos aktos;

7.6. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu par atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai un tai atbilstošiem iekšējiem un ārējiem normatīviem aktiem (piemēram, pārvaldnieka padome nosaka, ka minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, pārbauda un novērtē iekšējās kontroles funkcijas);

7.7. ziņošanas kārtības pārvaldnieka padomei noteikšanu par iekšējās kontroles funkciju veiktajām pārbaudēm un iegūtajām atziņām, kā arī par atalgojuma politikas ietekmi uz pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti.

Ja pārvaldnieka padome nav izveidota, šajos noteikumos pārvaldnieka padomei noteiktās funkcijas pilda dalībnieku sapulce, un tai ir saistošas šajos noteikumos pārvaldnieka padomei noteiktās prasības.

8. Pārvaldnieka valde ir atbildīga par pārvaldnieka padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādi un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un to īstenošanu, ņemot vērā, ka iekšējās kontroles funkciju atalgojumu nosaka saskaņā ar iekšējās kontroles funkcijām noteikto mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no sasniegtajiem darbības rezultātiem iekšējās kontroles funkciju kontrolētajās darbības jomās. Pārvaldnieka valde nodrošina pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu ietekmējošo amatu veicēju informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamajiem rādītājiem un metodēm, kā arī nodrošina, ka iekšējie normatīvie akti atalgojuma noteikšanai, tostarp novērtēšanas process un tā rezultāti, ir skaidri, dokumentēti un iekšēji pieejami, ciktāl nepieciešams funkciju vai darba pienākumu veikšanai vai ciktāl tie attiecas uz konkrēto amatpersonu vai darbinieku.

9. Pārvaldnieks, ņemot vērā tā vai tā pārvaldē esoša fonda darbības apjomu, veidus, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru, izvērtē atalgojuma komitejas izveides lietderību. Atalgojuma komiteja ir atbildīga par iekšējo normatīvo aktu, kurus apstiprina pārvaldnieka padome un kuri ir saistīti ar atalgojumu, sagatavošanu, tostarp par tādu iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu, kuriem ir ietekme uz pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti. Atalgojuma komiteja iekšējos normatīvos aktus sagatavo, ņemot vērā pārvaldnieka akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto pušu intereses.

Saskaņā ar pārvaldnieka padomes pilnvarojumu atalgojuma komiteja var būt atbildīga arī par valdes locekļu, iekšējā audita funkcijas augstākā līmeņa darbinieku, amatu, kuru atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par valdes locekļu amatu saimes zemāko atalgojuma līmeni, atalgojuma noteikšanu, kā arī par risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkciju augstākā līmeņa darbinieku atalgojuma tiešu pārraudzību.

Par atalgojuma komitejas vadītāju ieceļ vienu no padomes locekļiem. Par atalgojuma komitejas locekļiem drīkst iecelt tikai padomes locekļus.

Pārvaldnieks nodrošina, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par atalgojuma komitejas izveides lietderību ir dokumentēti un pamatoti.

10. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu izstrādē un īstenošanas nodrošināšanā iesaista arī darbiniekus, kas veic iekšējās kontroles funkcijas, un darbiniekus, kas veic personāla vadības funkciju, kā arī, ja nepieciešams, akcionārus vai dalībniekus un ārējos ekspertus. Iesaistītajiem darbiniekiem, atalgojuma komitejas locekļiem, akcionāriem vai dalībniekiem, ārējiem ekspertiem, kā arī par atalgojuma politiku atbildīgajiem pārvaldnieka padomes locekļiem jābūt:

10.1. atbilstošai kompetencei;

10.2. nepieciešamajām pilnvarām to funkciju veikšanai un informācijas iegūšanai;

10.3. spējīgiem sniegt neatkarīgu un kompetentu vērtējumu par atalgojuma politiku un tās īstenošanu, kā arī tās piemērotību pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda darbībai, tostarp tās ietekmi uz pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

11. Atalgojuma politikas pamatprincipos nosaka:

11.1. atalgojuma politikas mērķus, piemēram, pārvaldnieka noteikto darbības mērķu sasniegšana, t. i., attiecīgas kvalifikācijas darbinieku piesaistīšana un motivēšana;

11.2. atalgojuma elementus, tostarp darba alga, prēmijas, motivējošas shēmas ilgtermiņa darbības rezultātu sasniegšanai, ieguldījumu daļas, atlīdzība darba līguma vai pilnvarojuma līguma izbeigšanas gadījumā, iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos un ar pensionēšanos saistītos labumus (discretionary pension benefits) saskaņā ar pārvaldnieka pensiju politiku, kas atbilst pārvaldnieka un tā pārvaldē esoša fonda darbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām, piemēram, ētikas standartiem, un interesēm;

11.3. riska profilu ietekmējošos amatus un finansiālos un nefinansiālos rādītājus un metodes to darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai. Pārvaldnieks nodrošina, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par riska profilu ietekmējošo amatu noteikšanu ir dokumentēti;

11.4. pasākumus interešu konflikta novēršanai, piemēram, izslēdzot iespēju pārvaldnieka valdes locekļiem noteikt vai piedalīties sava atalgojuma noteikšanā;

11.5. katram riska profilu ietekmējošajam amatam samērīgu attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, tostarp atalgojuma mainīgās daļas struktūru un atalgojuma mainīgās daļas augstāko robežu, ņemot vērā darbības jomas, kurā attiecīgais amats veic darbību, nosacījumus un specifiku. Pārvaldnieks nodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa atalgojumā ir pietiekami liela, lai pārvaldnieks varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, piemēram, pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda finansiālā stāvokļa un tā maksātspējas pasliktināšanās gadījumā, ņemot vērā Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā pārvaldniekam noteiktās pašu kapitāla un papildu kapitāla prasības;

11.6. būtiskas un īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas kārtību, ievērojot, ka būtiskas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā ne mazāk kā 40 procentus (īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā – ne mazāk kā 60 procentus) no tās atliek uz periodu, kurš atbilst pārvaldnieka pārvaldē esoša attiecīgā fonda darbības ciklam (life cycle of the AIF concerned) un nav mazāks kā trīs līdz pieci gadi, izņemot gadījumu, kad pārvaldnieka pārvaldē esoša attiecīgā fonda atlikušais darbības cikls ir īsāks, un ieguldījumu daļu atpirkšanas politikai (redemption policy), un kura laikā var izvērtēt atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantotos pārvaldnieka pārvaldē esoša attiecīgā fonda darbības rezultātus, to noturīgumu un ar tiem saistītos riskus;

11.7. īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas kārtību, ievērojot, ka īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā, ievērojot pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda juridisko struktūru un tā dibināšanas dokumentus, ne mazāk kā 50 procentus no tās nosaka nemonetārā formā, t. i., pārvaldnieka pārvaldē esoša attiecīga fonda ieguldījumu daļās, izņemot gadījumu, kad pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda pārvaldība, ņemot vērā tā neto aktīvu vērtību, veido mazāk nekā 50 procentus no pārvaldnieka pārvaldītā kopējā portfeļa. Šādā gadījumā var noteikt mazāk nekā par 50 procentiem no īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas nemonetārā formā. Pārvaldnieks attiecībā uz minētajiem instrumentiem nosaka tiem atbilstošu turēšanas politiku (retention policy), tostarp gadu skaitu, kādā attiecīgo nemonetāro instrumentu saņēmējs nav tiesīgs tos pārdot, lai nodrošinātu pārvaldnieka atalgojuma politikā noteikto motivējošo shēmu atbilstību pārvaldnieka un tā pārvaldē esoša fonda un šāda fonda ieguldītāju interesēm;

11.8. atlīdzības, kas pārsniedz Darba likumā noteiktos atlaišanas pabalstu apmērus darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā, samazināšanas vai neizmaksāšanas nosacījumus, ja attiecīgā pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu ietekmējošā amata veicēja darbības periodā ir konstatētas kļūdas un nepilnības. Pārvaldnieks nodrošina, ka atlīdzība darba līguma vai pilnvarojuma līguma uzteikšanas gadījumā atspoguļo darba tiesisko attiecību laikā sasniegtos rezultātus;

11.9. katram riska profilu ietekmējošajam amatam atbilstošus atalgojuma mainīgās daļas neatkarīgi no tās struktūras (ieguldījumu daļas, naudas vai citi maksāšanas līdzekļi) izmaksas un neatsaucamu tiesību (vested rights) uz to iegūšanas nosacījumus, ņemot vērā, ka:

11.9.1. atalgojuma mainīgās daļas, tostarp atliktās daļas, faktisko izmaksu veic vai neatsaucamas tiesības, ievērojot šo noteikumu 11.9.2. punkta prasības, uz to iegūst perioda laikā atbilstoši pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda ieguldījumu daļu atpirkšanas politikai un ieguldījumu riskiem, kā arī gadījumā, ja tā atbilst pārvaldnieka finansiālajam stāvoklim kopumā un pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda, riska profilu ietekmējošā amata veicēja un attiecīgās struktūrvienības darbības rezultātiem. Pārvaldnieks samazina atalgojuma mainīgās daļas kopējo apmēru, tostarp arī atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas kopējā apmēra izmaksu, ja pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda finansiālās darbības rezultāti pasliktinās vai ir negatīvi. Pārvaldnieks nodrošina tādu mehānismu izmantošanu kā izmaksātās atalgojuma mainīgās daļas atmaksas pieprasīšana vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas, uz kuru ir iegūtas neatsaucamas tiesības, kopējā apmēra daļēja vai pilnīga samazināšana, piemēram, ja tā piešķirta par darbības rezultātiem, pamatojoties uz datiem, kas vēlāk izrādījušies ar nolūku sagrozīti (ļaunprātīga rīcība) (clawback), vai atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, kopējā apmēra daļēja vai pilnīga samazināšana, pamatojoties uz faktiskajiem darbības rezultātiem (malus);

11.9.2. neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūst proporcionāli periodam (gadu skaitam), uz kādu atlikta atalgojuma mainīgā daļa, bet ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas. Pirms neatsaucamu tiesību uz atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu iegūšanas to nepieciešamības gadījumā koriģē (samazina), ņemot vērā tās sākotnējā aprēķinā neietvertos riskus, kas kļuvuši zināmi periodā, uz kuru atlikta atalgojuma mainīgā daļa, un kas ir saistīti ar darbības rezultātiem, par kuru sasniegšanu noteikta atalgojuma mainīgās daļas atliktā daļa. Pārvaldnieks ievēro, ka atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas faktisko izmaksu var veikt, kad uz to ir iegūtas neatsaucamas tiesības, kā arī par atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu, uz kuru nav iegūtas neatsaucamas tiesības, netiek aprēķinātas un maksātas dividendes vai procenti;

11.9.3. veicot īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas, tostarp atliktās daļas, faktisko izmaksu, šo noteikumu 11.7. punkta prasības piemēro gan atalgojuma mainīgās daļas atliktajai daļai, gan neatliktajai daļai;

11.10. ar pensionēšanos saistīto labumu, kas ir atalgojuma mainīgās daļas elements (discretionary pension benefits), nemonetārā formā, t. i., pārvaldnieka pārvaldē esoša attiecīga fonda ieguldījumu daļās, noteikšanas un izmaksas kārtību, ievērojot šādas prasības:

11.10.1. ja darba tiesiskās attiecības tiek pārtrauktas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, pārvaldnieks nodrošina ar pensionēšanos saistīto labumu nemonetārā formā turēšanu savā īpašumā ne mazāk kā piecus gadus, t. i., ar pensionēšanos saistītos labumus izmaksā nemonetārā formā piecus gadus pēc darba attiecību pārtraukšanas pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas;

11.10.2. amatpersonai vai darbiniekam sasniedzot pensionēšanās vecumu, pārvaldnieks nodrošina, ka ar pensionēšanos saistītos labumus izmaksā nemonetārā formā un tiem tiek piemērota pārvaldnieka noteiktā nemonetāro instrumentu turēšanas politika, ievērojot, ka minēto instrumentu turēšanas periods nedrīkst būt īsāks par pieciem gadiem, t. i., amatpersona vai darbinieks saņemtos ar pensionēšanos saistītos labumus nemonetārā formā drīkst pārdot ne ātrāk kā piecus gadus pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

12. Pārvaldnieks nodrošina, ka darbības rezultātu novērtēšanai izmanto ne tikai tādus finansiālos rādītājus kā, piemēram, ienākumi, bet arī nefinansiālos rādītājus kā, piemēram, iekšējo normatīvo aktu un standartu, kas nosaka attiecības ar ieguldītājiem, vai noteikto limitu ievērošana, atbilstoši šādām prasībām:

12.1. ja darbības rezultātu novērtēšanai izmanto finansiālos rādītājus, kas aprēķināti, pamatojoties uz grāmatvedības datiem (piemēram, grāmatvedības peļņa), pārvaldnieks ņem vērā, ka šādi rādītāji ietver darbības rezultātus par iepriekšējiem periodiem, bet neietver riskus, kuru dēļ var rasties zaudējumi turpmākajos darbības periodos;

12.2. nefinansiālos rādītājus ņem vērā, izvērtējot katra riska profilu ietekmējošā amata veicēja darbības rezultātus individuāli. Nosakot nefinansiālo rādītāju nozīmi, pārvaldnieks ievēro, ka nefinansiālo rādītāju izmantošana individuālās darbības rezultātu novērtēšanā ir būtiska, jo nefinansiālo rādītāju neievērošana (vai nepilnīga ievērošana) var ietekmēt pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu vai finansiālās darbības rezultātus.

12.3. darbības rezultātu novērtēšanai izmantotos rādītājus, pamatojoties uz kuriem nosaka atalgojuma mainīgās daļas individuālo apmēru vai prēmiju fonda apmēru atbilstoši pārvaldnieka organizatoriskajai struktūrai – struktūrvienības, pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda vai pārvaldnieka līmenī, koriģē, ņemot vērā ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu.

13. Atalgojuma mainīgo daļu nosaka, ievērojot šādas prasības:

13.1. atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā ņem vērā riska profilu ietekmējošā amata veicēja darbības rezultātu novērtējumu individuāli kontekstā ar darbības rezultātu novērtējumu attiecīgās struktūrvienības vai pārvaldnieka pārvaldē esoša attiecīgā fonda līmenī un kontekstā ar vispārējiem darbības rezultātiem pārvaldnieka līmenī, kā arī darbinieku, piemēram, risku kontroles funkcijas, izteiktos novērtējumus par darbības rezultātu noturīgumu (pastāvīgumu);

13.2. darbības rezultātu novērtēšanā ņem vērā vairāku gadu atbilstoši pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda darbības ciklam darbības rezultātu rādītājus, lai nodrošinātu, ka darbības rezultātu novērtēšana ir pamatota ar ilgtermiņa darbības rezultātiem.

14. Izstrādājot metodes finansiālo rādītāju koriģēšanai, ieteicams paredzēt, kā atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā katram riska profilu ietekmējošajam amatam atspoguļo:

14.1. riskus, kas rodas vai var rasties darbības veidos, kuros nodarbināts attiecīgais riska profilu ietekmējošais amats;

14.2. iekšējās kontroles elementus esošo un varbūtējo risku mazināšanai;

14.3. periodu, kas nepieciešams, lai varētu izvērtēt darbības veida, kurā nodarbināts attiecīgais riska profilu ietekmējošais amats, rezultātu.

15. Pārvaldnieks publisko informāciju par īstenoto atalgojuma politiku un praksi attiecībā uz riska profilu ietekmējošiem amatiem, izvēloties piemērotu informācijas nesēju un vietu, kā arī nodrošina publiskotās informācijas aktualitāti. Informācijas publicēšana internetā tiek uzskatīta par piemērotu publicēšanas vietu. Pārvaldnieks publisko:

15.1. lēmumu, ko izmanto atalgojuma politikas noteikšanā, pieņemšanas procesu, tostarp informāciju par atalgojuma komitejas sastāvu, ja tāda ir izveidota, un tās pilnvarām, ārējo ekspertu, ja to pakalpojumi izmantoti atalgojuma politikas noteikšanā, identificējošu informāciju un ieinteresēto pušu lomu atalgojuma politikas noteikšanā;

15.2. atalgojuma politikas mērķus, atalgojuma elementus un riska profilu ietekmējošos amatus;

15.3. atalgojuma saikni ar darbības rezultātiem, tostarp:

15.3.1. izmantotos rādītājus un metodes darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai monetārā vai nemonetārā formā;

15.3.2. darbības rezultātu novērtēšanai izmantoto rādītāju korekcijas, ņemot vērā ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

15.3.3. atalgojuma mainīgās daļas monetārā vai nemonetārā formā atlikšanas, neatsaucamu tiesību uz to iegūšanas, kā arī tās izmaksas nosacījumus.

16. Komercsabiedrība, kas Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma spēkā stāšanās dienā veic šā likuma 5. pantā noteikto darbību un saņem licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai saskaņā ar šā likuma Pārejas noteikumu 3. punktu, šo noteikumu prasību ievērošanu nodrošina ne vēlāk kā līdz 2014. gada 6. augustam.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.