Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Šā likuma mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un to personu godu un cieņu, kuras laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti — par savu politisko pārliecību, par politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras — ievietotas Latvijas vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs (arī ārstniecības iestāžu psihiatriskajās nodaļās), kā arī likvidēt šīm personām radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas (turpmāk — personas statusa atjaunošana).
(2) Šis likums attiecas uz personām, kuras ir Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji un kuras šā panta pirmajā daļā minētajā laika posmā un minēto apstākļu dēļ tika nepamatoti ievietotas Latvijas vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.
(3) Šis likums neskar gadījumus, kuros personas ir reabilitējamas atbilstoši likumam "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.07.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2026.)
2.pants. Personas statusa atjaunošanas kārtība
(1) Persona, kura atbilst šā likuma 1.pantā noteiktajiem kritērijiem, vai tās aizgādnis iesniedz Latvijas Republikas prokuratūrai pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas iesniegumu par personas statusa atjaunošanu. Ja persona ir mirusi, attiecīgo iesniegumu var iesniegt tās radinieks vai pārdzīvojušais laulātais.
(2) Ja persona vēlas, lai līdz ar personas statusa atjaunošanu tiek veiktas izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās, tā izsaka šādu lūgumu šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā.
(3) Prokuratūrā saņemtais iesniegums tiek izskatīts Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(4) Prokurors iesniegumu izskata un attiecīgajā lietā lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja nepieciešams, prokurors var minēto termiņu pagarināt uz laiku līdz vienam gadam, bet ar personas rakstveida piekrišanu — līdz diviem gadiem no iesnieguma saņemšanas dienas.
(5) Lai pieņemtu lēmumu par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot personas statusu, prokurors pieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinumu, kā arī, ja nepieciešams, citu ekspertu, tajā skaitā psihiatrijas ekspertu, atzinumu.
(6) Psihiatrijas ekspertu komisijas darbu organizē valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs". Psihiatrijas ekspertu komisija atzinumu sniedz, pamatojoties uz medicīnisko dokumentāciju, kuru tās rīcībā nodevis prokurors.
(7) Prokurora lēmumu par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot personas statusu pilnībā vai tā daļā var apstrīdēt Latvijas Republikas ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā kā administratīvo aktu.
(8) Ja prokurors konstatē šā likuma 1. pantā minētos apstākļus un par attiecīgo gadījumu nav saņemts iesniegums, viņš uzsāk lietvedību pēc savas iniciatīvas. Pirms lietvedības uzsākšanas prokurors saņem personas vai tās aizgādņa piekrišanu lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par personas statusa atjaunošanu, tai skaitā iespējamām izmaiņām personas datu apstrādes sistēmās. Ja persona mirusi, piekrišanu sniedz tās radinieks vai pārdzīvojušais laulātais. Ja personai nav radinieka vai pārdzīvojušā laulātā, lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai attiecīga piekrišana nav nepieciešama.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.07.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2026.)
2.1 pants. Personas statusa atjaunošana ar Saeimas lēmumu
(1) Saeima ar atsevišķu lēmumu var atjaunot personai tās statusu, ja pastāv faktiski vai tiesiski šķēršļi atbilstoša statusa piešķiršanai šā likuma 2. pantā noteiktajā kārtībā.
(2) Iesniegumu par personas statusa atjaunošanu var iesniegt šā likuma 2. panta pirmajā daļā minētās personas. Iesniegums iesniedzams Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai (turpmāk — Komisija), norādot šā likuma 2. panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju. Iesniegumam pievieno iesniedzēja rīcībā esošos dokumentus un citu informāciju, kurai varētu būt nozīme lēmuma pieņemšanā.
(3) Komisija pēc iesnieguma izvērtēšanas var sagatavot izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par personas statusa atjaunošanu.
(4) Komisija, izvērtējot iesniegumu, var pieaicināt ekspertus, lūgt tos iepazīties ar lietas materiāliem un sniegt atzinumu par to, vai personas ievietošana ārstniecības iestādē ir bijusi nepamatota un politiski motivēta, kā arī par to, vai ir pamats veikt izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās (ja šāds lūgums ir saņemts).
(5) Saeimas un Komisijas lēmumi nav pārsūdzami.
(23.07.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.08.2026.)
3.pants. Personas statusa atjaunošanas sekas
(1) Prokurora lēmumā par personas statusa atjaunošanu norāda, kādu apstākļu dēļ un kādu laika posmu persona bija nepamatoti ievietota Latvijas vai PSRS psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Minētais lēmums var būt par pamatu atbilstošu izmaiņu veikšanai personas datu apstrādes sistēmās.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais lēmums paredz izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās, prokurors šo lēmumu nosūta atbilstošu izmaiņu veikšanai ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā.
(21) Saeimas lēmumā par personas statusa atjaunošanu var tikt noteikts pienākums veikt izmaiņas noteiktās personas datu apstrādes sistēmās, kā arī citi pienākumi, kas saistīti ar personas statusa atjaunošanu. Uzraudzību pār Saeimas lēmuma izpildi īsteno Latvijas Republikas prokuratūra.
(3) Lēmums par personas statusa atjaunošanu pats par sevi negarantē politiski represētās personas statusa piešķiršanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.07.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.08.2026.)
4. pants. Dokumentu saglabāšana
Dokumenti par personām, kuras par savu politisko pārliecību, par politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras ievietotas Latvijas vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, tiek nodoti valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam un glabāti pastāvīgi.
(23.07.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.08.2026.)
Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. jūnijam izveido koleģiālu institūciju, kura veic ar represīvo psihiatriju saistīto okupācijas režīma noziegumu izpēti un izvērtēšanu un informē sabiedrību un kompetentās iestādes par pētījuma rezultātiem. Šīs institūcijas sastāvā iekļaujami Latvijas psihiatru profesionālās kopienas, vēsturiskās atmiņas institūciju, sabiedrisko organizāciju, valsts pārvaldes institūciju un tiesu varas pārstāvji.
Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 20.jūnijā.
 |
 |
 |
 |