Darbības ar dokumentu

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF), Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (turpmāk – EJZV) un Kohēzijas fonda (turpmāk – KF) – finansējums Latvijā dažādu projektu īstenošanai tika izmantots 2004.–2006.gada plānošanas periodā, kā arī 2007.–2013.gada plānošanas periodā. 2007.–2013.gada plānošanas periodā ES fondu investīciju projekti Latvijā veido līdz 70 % no kopējām publiskajām investīcijām. Visu ES finanšu instrumentu pieejamība un ES atbalsta ieviešana sniedz būtisku devumu IKP pieaugumam Latvijā. Veicot izvērtējumus, pierādīts, ka ES fondu¹ pozitīvā ietekme uz IKP pieauguma tempu laikposmā no 2004. līdz 2012.gadam svārstās ap 4,1 procentpunktu gadā². Saskaņā ar Eurostat datiem laikposmā no 2004. līdz 2011.gadam IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes Latvijā pieauga no 46 līdz 58 % no ES vidējā rādītāja³. Saskaņā ar ES noteikto dalījumu NUTS II reģioni⁴ ar IKP uz iedzīvotāju zem 75 % no ES vidējā tiek uzskatīti par mazāk attīstītiem reģioniem, līdz ar to Latvijai arī 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros jau no 2014.gada ES fondi ir būtisks investīciju un attīstības avots.

2007.–2013.gada plānošanas periodā ES fondiem ir izveidota vadības un kontroles sistēma, kas darbojas atbilstoši Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) prasībām. Turklāt 2012.gadā tika veikta virkne būtisku pasākumu sistēmas pilnveidošanai.

2011.gada 6.oktobrī EK publicēja priekšlikumus ES fondu regulām 2014.–2020.gada plānošanas periodam. EK paredz, ka ES fondi atbalstīs darbības, kas veicina gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas īstenošanu, nodrošinot to sasaisti ar stratēģiju "Eiropa 2020". Regulu priekšlikumos tiek noteikts ES fondu izmantošanas tiesiskais regulējums un prasības plānošanas dokumentiem un izvirzīti nosacījumi institucionālajai sistēmai.

EK regulas priekšlikums ietver Vienoto stratēģisko ietvaru⁵, kas izmantojams piecu ES fondu (ERAF, ESF, KF, ELFLA, EJZF) un Eiropas teritoriālās sadarbības (turpmāk – ETS) programmu plānošanas dokumentu sagatavošanai. Līdz ar to Koncepcija par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ieviešanu 2014.–2020.gadā Latvijā (turpmāk – koncepcija) ietver visu minēto fondu ieviešanas sistēmu, ciktāl tas attiecas uz partnerības līguma sagatavošanu, par kura sagatavošanu atbild Finanšu ministrija un kura sagatavošanas procesā tiks izveidoti koordināciju un sinerģijas mehānismi starp minētajiem finanšu instrumentiem. Koncepcijā ietverta arī informācija par ETS programmu administrēšanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā.

ES regulu priekšlikumos tiek noteikti jauni 2014.–2020.gada plānošanas perioda akcenti. Atšķirībā no 2007.–2013.gada plānošanas perioda jaunajā plānošanas periodā lielāka uzmanība tiek pievērsta sākotnējiem izvērtējumiem (t.s. ex-ante nosacījumu izpildei), kam jāparāda plānoto investīciju loma kopējā nozares attīstības un reformu stratēģijā, jānorāda prioritātes un redzējums – kā pēc iespējas efektīvāk un mērķtiecīgāk tiks izmantoti ierobežotie publisko investīciju resursi, lai sasniegtu maksimālu un skaidri demonstrējamu rezultātu. Nākamajā plānošanas periodā lielāka uzmanība tiks pievērsta arī mērķu noteikšanas un rezultātu novērtēšanas sistēmu kvalitātei, nodrošinot, ka, plānojot investīcijas, tiek noteikti skaidri un sasniedzami mērķi un ka sasniegtie rezultāti ir izmērāmi, salīdzināmi un uzskatāmi. Īpaši tiek uzsvērta visu ES fondu un citu finanšu instrumentu savstarpējā koordinācija, saskaņotība un papildinātība tematisko mērķu sasniegšanai. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta noteiktā mērķa sasniegšanas novērtēšanai, proti, būtiskas starpposma mērķu neizpildes gadījumā 2018. un 2022.gadā var tikt apturēti maksājumi un piemērota finanšu korekcija.⁶ Papildus tiek plānota snieguma rezerve 7 % apmērā – dalībvalstij būs jāizveido starpposma rezultātu novērtēšanas ietvars ar nosacījumu, ka vismaz 7 % no kopējā pieejamā finansējuma perioda sākumposmā netiek ieplānoti konkrētiem pasākumiem, bet kļūst pieejami perioda beigās saskaņā ar EK lēmumu, kas pieņemts, izvērtējot progresu 2019.gadā attiecībā uz sākotnēji noteikto starpposma mērķu sasniegšanu. Sagatavojot priekšlikumus ieviešanas sistēmas pilnveidei, FM ņēmusi vērā visus minētos apsvērumus. Koncepcija ietver pamat­principus administratīvā sloga mazināšanai, ES fondu ieviešanas institucionālo ietvaru, laika grafiku nepieciešamo darbību īstenošanai, sagatavojoties jaunajam 2014.–2020.gada plānošanas periodam, un jaunā plānošanas perioda ietekmes uz budžetu aprēķinu, ņemot vērā šā perioda ES fondu ieviešanas izmaksas.

Koncepcijas mērķis ir panākt vienošanos par ES fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā un informēt par pasākumiem, kas veicami ES fondu vadības sistēmas vienkāršošanai.

Administratīvo slogu gan administrēšanā iesaistītajām institūcijām, gan finansējuma saņēmējiem plānots mazināt, veicot šādas darbības ES Kohēzijas politikas fondu – ERAF, ESF un KF (turpmāk – ES KP fondi) – ietvaros:

1) veidot optimizētu institucionālo sistēmu, sasaistot to ar plānoto investīciju virzienu nozarēm;

2) mazināt kontroļu un auditu apjomu ES KP fondu ieviešanā;

3) nodrošināt vienotu praksi un principus starp ES KP fondu adminis­trēšanas iestādēm, mazinot neatbilstoši veikto izdevumu rašanās risku;

4) piedāvāt finansējuma saņēmējiem vienotu elektronisko resursu projektu pieteikumu pārvaldīšanai.

Koncepcijas ietvaros attiecībā uz ES KP fondiem tiek piedāvāti četri institucionālās sistēmas modeļi:

1) 2007.–2013.gada plānošanas periodā esošā sistēma izmanto minētajā plānošanas periodā noteikto pieeju ES KP fondu administrēšanas institūciju noteikšanai – ka visas nozaru ministrijas, kuru nozarēs plānotas ES KP fondu investīcijas, nosakāmas par starpniekinstitūcijām un ka projektu ieviešana tiek decentralizēti uzticēta nozaru ministriju pakļautībā esošajām aģentūrām vai ievērojot administratīvo pēctecību;

2) funkcionālā ieviešanas sistēma – sistēma, kas balstīta uz tematisko mērķu un prioritāro virzienu īstenošanu: katram prioritārajam virzienam tiek noteikta viena atbildīgā iestāde (ministrija) un sadarbības iestāde atbilstoši institucionālajai un funkcionālajai padotībai un ES KP fondu administrēšanas pēctecībai, vienlaikus efektīvi iesaistot citas nozaru ministrijas un partnerus ES fondu investīciju plānošanā un ieviešanā atbilstoši kompetencei, bet nedeleģējot tiem regulas priekšlikumos noteiktās vadošās iestādes funkcijas;

3) uz finansējuma saņēmēju orientēta ieviešanas sistēma – sistēma, kas balstīta uz tematisko mērķu un prioritāro virzienu īstenošanu: katram prioritārajam virzienam tiek noteikta viena atbildīgā iestāde (ministrija), bet sadarbības iestāde atbilst finansējuma saņēmēja juridiskajam statusam;

4) centralizēta uzraudzības sistēma – sistēma, kas balstīta uz specifisko atbalsta mērķu īstenošanu: specifiskajam atbalsta mērķim tiek noteikta viena atbildīgā iestāde (ministrija/institūcija) un viena sadarbības iestāde.

Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajiem fondiem (ELFLA un EJZF) atbilstoši regulas priekšlikumiem (diskusijas turpinās EK līmenī) plānots izveidot savstarpēji identiskas ieviešanas sistēmas (ELFLA 2007.–2013.gada plānošanas perioda ieviešanas sistēmas modelis). Līdz ar to tiks harmonizēta gan ELFLA un EJZF pārvaldība (t.sk. e-pārvaldība), gan administrēšana, tādējādi samazinot administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan administrēšanā iesaistītajām institūcijām un nodrošinot šo abu fondu efektīvu ieviešanu.

ETS programmu ieviešanā tiek saglabāta esošā ieviešanas sistēma, nosakot institūcijas, kurām deleģēta regulā minēto funkciju pildīšana.

Visu ES fondu un ETS programmu ieviešanas modeļu izmaksām nav būtiskas atšķirības ietekmē uz valsts budžetu. ES fondu un ETS programmu īstenošanas administrēšanai indikatīvi nepieciešams 20 586 181 lats, no kuriem 16 462 443 latus sedz ES fondi, bet 4 123 738 lati tiek segti no valsts budžeta.

Izvērtējot piedāvātos institucionālās sistēmas modeļus ES KP fondu īstenošanai un līdzšinējo institucionālo kapacitāti, pēctecības nodrošināšanu un sistēmas optimizēšanu, visoptimālākais ieviešanas sistēmas modelis ir 4.modelis.

¹ Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds/ISPA, ES pirmsiestāšanās finanšu instrumenti Phare un SAPARD, INTERREG, ES Kohēzijas politikas 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmas (ERAF).

² Finanšu ministrijas novērtējums, balstoties uz SIA "Stockholm School of Economics in Riga" izstrādāto ES fondu ietekmes izvērtēšanas makroekonomisko modeli.

³ http://epp.eurostat.ec.europa.eu

⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003.gada 26.maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi.

⁵ ES padome. Vispārējās regulas kompromisa teksts pirms skatīšanas Eiropas Parlamentā. 15880/12 ADD 2 REV 1 10.–11.pants.

⁶ ES padome. Vispārējās regulas kompromisa teksts pirms skatīšanas Eiropas Parlamentā. 11027/12 ADD 4 REV1 19.–20.pants.