Darbības ar dokumentu
13. PIELIKUMS
REZOLŪCIJA MEPC.201(62)
Pieņemta 2011. gada 15. jūlijā
GROZĪJUMI PIELIKUMĀ, KURŠ PIEVIENOTS 1978. GADA PROTOKOLAM, KAS ATTIECAS UZ 1973. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU
(Pārskatītais MARPOL konvencijas V pielikums)
JŪRAS VIDES AIZSARDZĪBAS KOMITEJA,
atsaucoties uz Konvencijas par Starptautisko Jūrniecības organizāciju 38. panta a) punktu, kas attiecas uz Jūras vides aizsardzības komitejas (Komitejas) funkcijām, kuras tai pildāmas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām par jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli;
ievērojot 16. pantu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (turpmāk tekstā - "1973. gada konvencija") un VI pantu 1978. gada protokolā, kas attiecas uz 1973. gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (turpmāk tekstā - "1978. gada protokols"), un to, ka šajos pantos ir noteikta 1978. gada protokola grozīšanas procedūra un ka tie uzliek Organizācijas attiecīgajai iestādei pienākumu izskatīt un pieņemt grozījumus 1973. gada konvencijā, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78);
izskatījusi MARPOL 73/78 V pielikuma grozījumu projektu,
1. pieņem saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2. punkta d) apakšpunktu MARPOL 73/78 V pielikuma grozījumus, kuri ir izklāstīti šīs rezolūcijas pielikumā;
2. nolemj saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2. punkta f) apakšpunkta iii) daļu, ka grozījumi tiek uzskatīti par pieņemtiem 2012. gada 1. jūlijā, ja vien līdz šim datumam ne mazāk kā viena trešdaļa Pušu vai tās Puses, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz 50 procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības, nav paziņojušas Organizācijai, ka iebilst pret šiem grozījumiem;
3. aicina Puses ņemt vērā to, ka saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2) punkta g) apakšpunkta ii) daļu minētie grozījumi stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī, ja tie būs pieņemti saskaņā ar iepriekšminēto 2. punktu;
4. lūdz ģenerālsekretāru saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2) punkta e) apakšpunktu šīs rezolūcijas un tās pielikumā iekļauto grozījumu teksta apstiprinātas kopijas nosūtīt visām MARPOL 73/78 Pusēm;
5. lūdz ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī tiem Organizācijas locekļiem, kas nav MARPOL 73/78 Puses.
PIELIKUMS
PĀRSKATĪTAIS MARPOL KONVENCIJAS V PIELIKUMS
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KUĢU ATKRITUMU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU
1. noteikums
Definīcijas
Šajā pielikumā:
1. "Dzīvnieku līķi" ir visu to dzīvnieku līķi, kuri miruši vai nokauti reisa laikā un kuri pārvadāti uz kuģa kā krava.
2. "Kravas atlikumi" ir kravas paliekas, uz kurām neattiecas neviens cits no šīs Konvencijas pielikumiem un kuras paliek uz klāja vai tilpnēs pēc iekraušanas vai izkraušanas, tostarp iekraušanas un izkraušanas atlikumi vai izšļakstījumi, un tās var būt gan slapjas, gan sausas, gan tādas, kas nokļuvušas mazgāšanas ūdenī, bet tās nav kravas putekļi, kuri paliek uz klāja pēc izslaucīšanas, vai putekļi uz kuģa ārējās virsmas.
3. "Cepamā eļļa" ir jebkāda pārtikas eļļa vai dzīvnieku tauki, kas tiek vai tiks izmantoti ēdiena iepriekšējai apstrādei vai gatavošanai, bet tā nav pats ēdiens, kurš tiek gatavots, izmantojot šo eļļu.
4. "Sadzīves atkritumi" ir jebkādi atkritumi, uz kuriem neattiecas pārējie pielikumi un kuri rodas dzīvojamās telpās uz kuģa klāja. Sadzīves ūdeņi nav sadzīves atkritumi.
5. "Maršrutā" nozīmē to, ka attiecīgais kuģis jūrā kuģo kādā maršrutā vai maršrutos, ietverot novirzi no īsākā tiešā ceļa, kas, cik vien iespējams saistībā ar navigāciju, izraisīs kādu noplūdi, kura varētu izplatīties tik lielā jūras teritorijā, cik tas ir pamatoti un iespējami.
6. "Zvejas rīki" ir jebkādas fiziskas ierīces vai to daļas, vai tādu priekšmetu apvienojums, ko var novietot uz ūdens, ūdeņos vai jūras dibenā, lai notvertu jūras vai saldūdens organismus vai kontrolēt to turpmāku notveršanu vai savākšanu.
7. "Stacionāras vai peldošas platformas" ir stacionāras vai peldošas būves, kas izvietotas jūrā un iesaistītas jūras dibena minerālu resursu izpētē, ieguvē un ar to saistītajā apstrādē.
8. "Pārtikas atkritumi" ir visas bojātās un nebojātās pārtikas vielas, tostarp augļi, dārzeņi, piena produkti, mājputnu gaļa, gaļas produkti un ēdiena paliekas, kas rodas uz kuģa klāja.
9. "Atkritumi" ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, jebkādas plastmasas materiāli, kravas atlikumi, cepamā eļļa, zvejas rīki un dzīvnieku līķi, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos. Atkritumi nav svaigas zivis un to daļas, kas iegūtas, reisa laikā veicot zvejas darbības vai veicot tādas akvakultūras darbības kā zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu, lai tos izvietotu akvakultūras iekārtā, un noķerto zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu no šādām iekārtām uz krastu, lai tos pārstrādātu.
10. "Atkritumu dedzināmās krāsns pelni" ir pelni un izdedži, kas rodas uz kuģa esošajās atkritumu dedzināmajās krāsnīs, kuras tiek izmantotas atkritumu dedzināšanai.
11. "Tuvākā sauszeme". Jēdziens "no tuvākās sauszemes" nozīmē "no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi", izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru "no tuvākās sauszemes" šajā pielikumā nozīmē "no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta:
ar 11°00´ dienvidu platuma, 142°08´ austrumu garuma
uz punktu ar 10°35´ dienvidu platuma, 141°55´ austrumu garuma,
no turienes uz punktu ar 10°00´ dienvidu platuma, 142°00´ austrumu garuma,
no turienes uz punktu ar 9°10´ dienvidu platuma, 143°52´ austrumu garuma,
no turienes uz punktu ar 9°00´ dienvidu platuma, 144°30´ austrumu garuma,
no turienes uz punktu ar 10°41´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma,
no turienes uz punktu ar 13°00´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma,
no turienes uz punktu ar 15°00´ dienvidu platuma, 146°00´ austrumu garuma,
no turienes uz punktu ar 17°30´ dienvidu platuma, 147°00´ austrumu garuma,
no turienes uz punktu ar 21°00´ dienvidu platuma, 152°55´ austrumu garuma,
no turienes uz punktu ar 24°30´ dienvidu platuma, 154°00´ austrumu garuma,
no turienes uz punktu Austrālijas krastā ar 24°42´ dienvidu platuma, 153°15´ austrumu garuma".
12. "Ekspluatācijas atkritumi" ir visi cietie atkritumi (tostarp šķidrmēsli), uz kuriem neattiecas pārējie pielikumi un kuri tiek savākti uz klāja kuģa parastās apkopes vai ekspluatācijas laikā vai tiek izmantoti kravas iekraušanai un pārvietošanai. Ekspluatācijas atkritumi ir arī tīrīšanas līdzekļi un piedevas, kas atrodas kravas tilpņu un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī. Ekspluatācijas atkritumi nav sadzīves ūdeņi, sateces ūdeņi vai kāda cita līdzīga izvadīšana, kas ir būtiska kuģa darbībai, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.
13. "Plastmasa" ir ciets materiāls, kura būtiska sastāvdaļa ir viens vai vairāki lielas molekulmasas polimēri un kuru polimēra vai gatavā produkta ražošanas laikā veido (formē), izmantojot karsēšanu un/vai spiedienu. Plastmasas materiāli var būt gan cieti un trausli, gan mīksti un elastīgi. Šajā pielikumā "jebkādas plastmasas materiāli" ir visi atkritumi, kuri ir no jebkāda veida plastmasas vai kuru sastāvā ir jebkāda veida plastmasa, tostarp sintētiskās virves, sintētiskie zvejas tīkli, plastmasas atkritumu maisi un atkritumu dedzināmās krāsns pelni, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus.
14. "Īpašā teritorija" ir jūras reģions, kur atzītu tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar tā okeanogrāfisko un ekoloģisko stāvokli un šī reģiona satiksmes specifiskajām iezīmēm, ir jāievieš īpašas obligātas metodes, lai novērstu jūras piesārņošanu ar atkritumiem.
Šajā pielikumā īpašās teritorijas ir Vidusjūras reģions, Baltijas jūras reģions, Melnās jūras reģions, Sarkanās jūras reģions, Jūras līča reģions, Ziemeļjūras reģions, Antarktikas reģions un Paplašinātais Karību reģions, un šīs īpašās teritorijas ir noteiktas šādi:
14.1. "Vidusjūras reģions" ir pati Vidusjūra un tās līči un jūras ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41o ziemeļu paralēle un ko rietumos norobežo Gibraltāra jūras šaurums 5o36´ rietumu meridiānā.
14.2. "Baltijas jūras reģions" ir pati Baltijas jūra ar Botnijas līci, Somu līci un ieeju Baltijas jūrā, un to norobežo 57o44,8´ziemeļu paralēle, kas iet caur Skāgena ragu Skageraka šaurumā.
14.3. "Melnās jūras reģions" ir pati Melnā jūra ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41o ziemeļu paralēle.
14.4. "Sarkanās jūras reģions" ir pati Sarkanā jūra ar Suecas līčiem un Akabas līci, ko dienvidos norobežo loksodroma starp Rāsiani (12o28,5´Z, 43o19,6´A) un Husnmurādu (12o40,4´Z, 43o30,2´A).
14.5. "Jūras līča reģions" ir jūras reģions, kas atrodas ziemeļrietumos no loksodromas starp Hadas zemesragu (22o30΄Z, 59o48΄A) un Fasteha zemesragu (25o04΄Z, 61o25΄A).
14.6. "Ziemeļjūras reģions" ir pati Ziemeļjūra un tajā esošās jūras, kas atrodas robežās starp:
14.6.1. Ziemeļjūru uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma un uz austrumiem no 4° rietumu garuma,
14.6.2. Skageraku, kura dienvidu robeža ir noteikta austrumos no Skavas ar 57°44,8΄ ziemeļu platuma, un
14.6.3. Lamanšu un tā pieejām uz austrumiem no 5° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 48°30΄ ziemeļu platuma.
14.7. "Antarktikas reģions" ir jūras reģions uz dienvidiem no 60o dienvidu platuma.
14.8. "Paplašinātais Karību reģions" ir Meksikas līcis, pati Karību jūra ar tās līčiem un jūrām un tā Atlantijas okeāna daļa, ko norobežo 30° ziemeļu paralēle no Floridas austrumu virzienā līdz 77°30΄ rietumu meridiānam, no turienes loksodroma līdz 20° ziemeļu paralēles un 59° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma līdz 7°20΄ ziemeļu paralēles un 50° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma, kas vilkta dienvidrietumu virzienā līdz Franču Gvajānas austrumu robežai.
2. noteikums
Piemērošana
Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, šā pielikuma noteikumi attiecas uz visiem kuģiem.
3. noteikums
Vispārējs aizliegums izmest atkritumus jūrā
1. Atkritumu izmešana jūrā ir aizliegta, izņemot šā pielikuma 4., 5., 6. un 7. noteikumā paredzētajos gadījumos.
2. Izņemot šā pielikuma 7. noteikumā paredzētos gadījumus, jūrā aizliegts izmest jebkādas plastmasas materiālus, tostarp, bet ne tikai sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus un atkritumu dedzināmās krāsns pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus.
3. Izņemot šā pielikuma 7. noteikumā paredzētos gadījumus, jūrā aizliegts izmest cepamo eļļu.
4. noteikums
Atkritumu izmešana ārpus īpašajām teritorijām
1. Saskaņā ar šā pielikuma 5., 6. un 7. noteikumu turpmāk minēto atkritumu izmešana jūrā ārpus īpašajām teritorijām ir atļauta vienīgi laikā, kad kuģis kuģo pa maršrutu, un pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet ne tuvāk kā:
1.1. 3 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti caur atkritumu smalcinātāju izlaisti pārtikas atkritumi. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem;
1.2. 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti pārtikas atkritumi, kas nav apstrādāti saskaņā ar iepriekšminēto 1.1. apakšpunktu;
1.3. 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti kravas atlikumi, no kuriem nevar atbrīvoties, izmantojot parastās izkraušanas metodes. Šo kravas atlikumu sastāvā nedrīkst būt nekādas vielas, kas klasificētas kā vielas, kuras ir kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.
1.4. Dzīvnieku līķus drīkst izmest pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.
2. Tīrīšanas līdzekļus un piedevas, kas atrodas kravas tilpņu, klāja un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī, drīkst izvadīt jūrā, ja šīs vielas nekaitē jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.
3. Ja atkritumi ir sajaukti vai piesārņoti ar citām vielām, kuras ir aizliegts izvadīt vai uz kurām attiecas atšķirīgas izvadīšanas prasības, jāpiemēro daudz stingrākas prasības.
5. noteikums
Īpašās prasības attiecībā uz atkritumu izmešanu no stacionārajām un peldošajām platformām
1. Saskaņā ar šā noteikuma 2. punkta nosacījumiem jebkādus atkritumus no stacionārajām vai peldošajām platformām un no visiem pārējiem kuģiem, ja tie atrodas līdzās šīm platformām vai līdz 500 m attālumā no tām, jūrā izmest ir aizliegts.
2. Pārtikas atkritumu izmešanu jūrā no stacionārām vai peldošām platformām, kas atrodas vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no sauszemes, un no visiem pārējiem kuģiem, kas atrodas līdzās šīm platformām vai 500 m attālumā no tām, var atļaut, ja tie ir izlaisti caur atkritumu smalcinātāju. Šie pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie varētu izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem.
6. noteikums
Atkritumu izmešana īpašajās teritorijās
1. Turpmāk minētos atkritumus ir atļauts izmest īpašajās teritorijās vienīgi laikā, kad kuģis kuģo pa maršrutu, šādā veidā.
1.1. Pārtikas atkritumu izmešana jūrā jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem. Pārtikas atkritumus nedrīkst sajaukt ar citu veidu atkritumiem. Antarktikas reģionā ir aizliegts izmest ievestos putnu izcelsmes produktus, tostarp mājputnu gaļu un mājputnu daļas, ja tie nav apstrādāti, padarot tos sterilus.
1.2. Kravas atlikumus, no kuriem nevar atbrīvoties, izmantojot parastās izkraušanas metodes, ir atļauts izmest, ievērojot visus turpmāk minētos nosacījumus:
1.2.1. kravas atlikumos, tīrīšanas līdzekļos un piedevās, kas atrodas kravas tilpņu mazgāšanas ūdenī, nav nekādu vielu, kuras klasificētas kā vielas, kas ir kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas;
1.2.2. gan atiešanas osta, gan nākamā galamērķa osta atrodas īpašajā teritorijā, un kuģis neiziet ārpus šīs īpašās teritorijas ceļā starp šīm ostām;
1.2.3. šajās ostās nav pieejamas atbilstošas pieņemšanas iekārtas, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, un,
1.2.4. ja ir ievēroti šā punkta 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunkta nosacījumi, kravas tilpņu mazgāšanas ūdens izvadīšana ir jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa, bet vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa.
2. Tīrīšanas līdzekļus vai piedevas, kas atrodas klāja un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī, drīkst izvadīt jūrā vienīgi tad, ja šīs vielas nav kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.
3. Turpmāk minētie noteikumi (papildus šā noteikuma 1. punktā minētajiem noteikumiem) attiecas uz Antarktikas reģionu.
3.1. Ikviena Puse, no kuras ostām kuģi uzsāk maršrutu uz Antarktikas reģionu vai kuras ostās kuģi pienāk no minētā reģiona, apņemas nodrošināt to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ierīkotas atbilstošas iekārtas atkritumu pieņemšanai no visiem kuģiem, tos nepamatoti neaizkavējot un ņemot vērā vajadzības, kādas ir kuģiem, kuri minētās iekārtas izmanto.
3.2. Ikviena Puse nodrošina to, ka visiem kuģiem, kuri ir tiesīgi kuģot ar šīs Puses karogu, pirms ieiešanas Antarktikas reģionā kuģa tilpne ir pietiekami liela, lai paturētu visus atkritumus, kamēr kuģi darbojas šajā reģionā un ir noslēguši vienošanos par minēto atkritumu novadīšanu uz pieņemšanas iekārtu pēc reģiona atstāšanas.
4. Ja atkritumi ir sajaukti vai piesārņoti ar citām vielām, kuras ir aizliegts izvadīt vai uz kurām attiecas atšķirīgas izvadīšanas prasības, jāpiemēro daudz stingrākas prasības.
7. noteikums
Izņēmumi
1. Šā pielikuma 3., 4., 5. un 6. noteikums neattiecas:
1.1. uz atkritumu izmešanu no kuģa, kas jāveic kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai
1.2. uz tādu atkritumu nejaušu pazaudēšanu, kas radusies kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ, ja pirms un pēc bojājuma rašanās ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu nejaušu pazaudēšanu, vai
1.3. nejaušu zvejas rīku pazaudēšanu, ja ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai to novērstu, vai
1.4. zvejas rīku izmešanu no kuģa, lai aizsargātu jūras vidi vai šā kuģa vai tā komandas drošību.
2. Izņēmumi no "maršrutā" prasībām:
2.1. Šā pielikuma 4. un 6. noteikumā ietvertās prasības attiecībā uz "maršrutā" neattiecas uz pārtikas atkritumu izmešanu, ja ir skaidrs, ka šo pārtikas atkritumu paturēšana uz kuģa apdraud uz kuģa esošo cilvēku veselību.
8. noteikums
Pieņemšanas iekārtas
1. Ikviena Puse apņemas nodrošināt ostas un terminālus atklātā jūrā ar atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas atbilst to kuģu vajadzībām, kuri tās izmantos, un neizraisa nepamatotu kuģu aizkavēšanos.
2. Ikviena Puse visus gadījumus, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas varētu būt neatbilstošas, dara zināmus Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu pārsūtīt citām attiecīgajām Pusēm.
3. Pieņemšanas iekārtas īpašajās teritorijās
3.1. Ikviena Puse, kuras krasta līnija robežojas ar īpašo teritoriju, apņemas nodrošināt to, lai visās ostās un terminālos, kas atrodas attiecīgajā īpašajā teritorijā, pēc iespējas ātrāk ierīkotu pieņemšanas iekārtas, kuras atbilst to kuģu vajadzībām, kas darbojas šajās teritorijās.
3.2. Ikviena attiecīgā Puse paziņo Organizācijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā noteikuma 3.1. punktu. Saņēmusi atbilstošus paziņojumus, Organizācija nosaka datumu, no kura konkrētajā teritorijā stājas spēkā šā pielikuma 6. noteikuma prasības. Noteikto datumu Organizācija Pusēm paziņo vismaz divpadsmit mēnešu laikā pirms šā datuma. Līdz šim datumam kuģi, kas kuģo īpašajā teritorijā, ievēro šā pielikuma 4. noteikuma prasības attiecībā uz izmešanu ārpus īpašajām teritorijām.
9. noteikums
Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole1
1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa inspekciju attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa attiecībā uz atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu.
2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.
3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs Konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.
4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.
1 Sk. ostas valsts veiktās kontroles procedūras, kuras Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kas grozīta ar rezolūciju A.882(21); sk. IMO publikāciju par pārdošanu IA650E.
10. noteikums
Informatīvās norādes, atkritumu apsaimniekošanas plāni2 un atkritumu uzskaite
1.
1.1. Visos kuģos, kuru kopējais garums ir 12 metri vai vairāk, un uz stacionārajām un peldošajām platformām jāizvieto norādes, kas informē kuģa komandu un pasažierus par attiecīgajām šā pielikuma 3., 4., 5. un 6. noteikumā izvirzītajām atkritumu izmešanas prasībām.
1.2. Šīs norādes jāraksta kuģa komandas darba valodā, un tajos kuģos, kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, tām jābūt arī angļu, franču vai spāņu valodā.
2. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 BT un vairāk, un uz visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk, un uz stacionārajām un fiksētajām platformām jābūt atkritumu apsaimniekošanas plānam, kas jāievēro kuģa komandai. Šajā plānā rakstveidā jānorāda atkritumu daudzuma samazināšanas, atkritumu savākšanas, glabāšanas, apstrādes un iznīcināšanas kārtība, tostarp uz kuģa esošā aprīkojuma izmantošana. Tajā jānorāda arī persona vai personas, kas atbild par šī plāna īstenošanu. Šim plānam jāatbilst Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām2 un jābūt uzrakstītam kuģa komandas darba valodā.
3. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un visām stacionārajām vai peldošajām platformām jābūt atkritumu reģistrācijas žurnālam. Atkritumu reģistrācijas žurnālu, kas var būt iekļauts kuģa oficiālajā žurnālā vai kā citādi, veido saskaņā ar paraugu, kurš ievietots šā pielikuma papildinājumā:
3.1. Visas atkritumu izvadīšanas jūrā vai novadīšanas uz pieņemšanas iekārtu, vai pabeigtas sadedzināšanas jāreģistrē atkritumu reģistrācijas žurnālā, un atbildīgajam sardzes virsniekam tās ar parakstu jāapstiprina izvadīšanas vai sadedzināšanas dienā. Kuģa kapteinim ar parakstu jāapstiprina visas aizpildītās atkritumu reģistrācijas žurnāla lappuses. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad strīdu vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda;
3.2. Ierakstos, kas tiek veikti par katru atkritumu izvadīšanas vai sadedzināšanas operāciju, jānorāda datums un laiks, kuģa atrašanās vieta, attiecīgo atkritumu kategorija un aptuvens izvadīto vai sadedzināto atkritumu daudzums;
3.3. Atkritumu reģistrācijas žurnālu glabā uz kuģa vai stacionārās vai peldošās platformas tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā. To glabā divus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.
3.4. Saistībā ar šā pielikuma 7. noteikumā paredzēto izmešanu vai nejaušo pazaudēšanu atkritumu reģistrācijas žurnālā vai - ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 400 BT - kuģa oficiālajā žurnālā jānorāda norises vieta, izmešanas vai pazaudēšanas apstākļi un iemesli, izmesto vai pazaudēto vienību apraksts un vajadzīgie drošības pasākumi, kas veikti, lai novērstu vai mazinātu šādu izmešanu vai nejaušu pazaudēšanu.
4. Prasības attiecībā uz atkritumu reģistrācijas žurnālu administrācija drīkst nepiemērot:
4.1. kuģiem, kas veic reisus, kuru ilgums nepārsniedz vienu stundu, un kas ir sertificēti pārvadāt 15 cilvēkus un vairāk, vai
4.2. stacionārajām vai peldošajām platformām.
5. Attiecīgās konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt atkritumu reģistrācijas žurnālu vai kuģa oficiālo žurnālu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā atkritumu reģistrācijas žurnāla vai kuģa oficiālā žurnāla ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Atkritumu reģistrācijas žurnāla vai kuģa oficiālā žurnāla inspekciju un kompetentās iestādes īstenotu apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu.
6. Par zvejas rīku nejaušu pazaudēšanu vai izmešanu, ko paredz 7.1.3. un 7.1.3.bis noteikums un kas būtiski apdraud jūras vidi vai kuģošanu, ir jāziņo valstij, ar kuras karogu attiecīgais kuģis ir tiesīgs kuģot, bet gadījumos, kad pazaudēšana vai izmešana notiek ūdeņos, kas atrodas piekrastes valsts jurisdikcijā, jāziņo arī attiecīgajai piekrastes valstij.
2 Skatīt Atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes vadlīnijas, kuras Organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.71(38); skatīt MEPC/Apkārtrakstu Nr. 317 un IMO publikāciju par pārdošanu IA656E.
PAPILDINĀJUMS
ATKRITUMU REĢISTRĀCIJAS ŽURNĀLA VEIDLAPA
Kuģa vārds: ____________________________________________
Pazīšanas numurs vai burti: ____________________________________________
IMO Nr.: ____________________________________________
Laikposmā no: ________________________ līdz: ________________________
1. Ievads
Saskaņā ar V pielikuma 10. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78), reģistrē visas atkritumu izvadīšanas operācijas vai veiktās sadedzināšanas, tostarp izvadīšanu jūrā, novadīšanu uz pieņemšanas iekārtām vai citiem kuģiem, kā arī nejaušu pazaudēšanu.
2. Atkritumi un to apsaimniekošana
1. Atkritumi ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, jebkādas plastmasas materiāli, kravas atlikumi, cepamā eļļa, zvejas rīki un dzīvnieku līķi, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos. Atkritumi nav svaigas zivis un to daļas, kas iegūtas, reisa laikā veicot zvejas darbības vai veicot tādas akvakultūras darbības kā zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu, lai tos izvietotu akvakultūras iekārtā, un noķerto zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu no šādām iekārtām uz krastu, lai tos pārstrādātu.
Attiecīgā informācija atrodama arī MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijās3.
3 Skatīt MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijas, kas grozītas ar rezolūcijām.
3. Atkritumu apraksts
Atkritumu reģistrācijas žurnālā (vai kuģa oficiālajā žurnālā) atkritumus grupē šādās kategorijās:
A. plastmasas;
B. pārtikas atkritumi;
C. sadzīves atkritumi;
D. cepamā eļļa;
E. atkritumu dedzināmās krāsns pelni;
F. ekspluatācijas atkritumi;
G. kravas atlikumi;
H. dzīvnieka(-u) līķis(-i);
I. zvejas rīki4.
4 Skatīt vadlīnijas, kuras izstrādās Organizācija.
4. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā
4.1. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic šādos gadījumos:
4.1.1. ja atkritumi novadīti uz pieņemšanas iekārtu5 krastā vai uz citiem kuģiem:
4.1.1.1. novadīšanas datums un laiks;
4.1.1.2. osta vai iekārta, vai kuģa vārds;
4.1.1.3. novadīto atkritumu kategorija;
4.1.1.4. aptuvenais novadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³;
4.1.1.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts.
4.1.2. ja atkritumus sadedzina:
4.1.2.1. sadedzināšanas datums un uzsākšanas un pabeigšanas laiks;
4.1.2.2. kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums) sadedzināšanas uzsākšanas un pabeigšanas laikā;
4.1.2.3. sadedzināto atkritumu kategorijas;
4.1.2.4. aptuvenais sadedzinātais daudzums, izteikts m³;
4.1.2.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts.
4.1.3. ja atkritumi ir izvadīti jūrā saskaņā ar 4., 5. vai 6. noteikumu MARPOL konvencijas V pielikumā:
4.1.3.1. izvadīšanas datums un laiks;
4.1.3.2. kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums); Piezīme: attiecībā uz katru kravas atlikumu izvadi norādīt tās sākuma un beigu pozīciju.
4.1.3.3. izvadīto atkritumu kategorija;
4.1.3.4. aptuvenais izvadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³;
4.1.3.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts;
4.1.4. atkritumu nejauša vai cita veida ārkārtas izplūde vai pazaudēšana jūrā, tostarp saskaņā ar 7. noteikumu MARPOL konvencijas V pielikumā:
4.1.4.1. norises datums un laiks;
4.1.4.2. osta vai cita kuģa atrašanās vieta norises laikā (ģeogrāfiskais platums, garums un ūdens dziļums, ja tie ir zināmi);
4.1.4.3. izvadīto vai pazaudēto atkritumu kategorijas;
4.1.4.4. katras kategorijas atkritumu aptuvenais daudzums, izteikts m³;
4.1.4.5. izplūdes vai pazaudēšanas iemesli un vispārējas piezīmes.
5. Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus glabā kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu.
4.2. Atkritumu daudzums
Uz kuģa esošo atkritumu daudzumu novērtē m³, ja iespējams, atsevišķi pa kategorijām. Atkritumu reģistrācijas žurnālā ir daudz norāžu par aptuveno atkritumu daudzumu. Tas, cik precīzi tiek aplēsts aptuvenais atkritumu daudzums, ir šo aprēķinu veicēju ziņā. Tilpuma aplēses atšķirsies pirms un pēc pārstrādes. Dažās pārstrādes procedūrās nav iespējams aplēst izmantoto tilpumu, piemēram, veicot pārtikas atkritumu nepārtraukto pārstrādi. Šie faktori jāņem vērā, veicot ierakstus un interpretējot reģistrācijas žurnālā ievietoto informāciju.
5 Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus glabā kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu.
ATKRITUMU IZVADĪŠANAS SARAKSTS
Kuģa vārds: ____________________________________________
Pazīšanas numurs vai burti: ____________________________________________
IMO Nr.: ________________________
Atkritumu kategorijas:
A. plastmasas;
B. pārtikas atkritumi;
C. sadzīves atkritumi (piem., sasmalcināts papīrs, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māls un fajanss u. c.);
D. cepamā eļļa;
E. atkritumu dedzināmās krāsns pelni;
F. ekspluatācijas atkritumi;
G. kravas atlikumi;
H. dzīvnieka(-u) līķis(-i);
I. zvejas rīki.
JAUNĀ TABULA IR ŠĀDA:
|
Datums/ |
Kuģa atrašanās vieta/piezīmes (piem., nejauša pazaudēšana) |
Kategorija |
Aplēstais izvadīto vai sadedzināto atkritumu daudzums |
Jūrā |
Uz pieņemšanas iekārtu |
Sadedzināts |
Apliecinājums/ |
Kapteiņa paraksts: ________________________________________ Datums: ______________________________
________________________
 |
 |
 |
 |