Darbības ar dokumentu
Rīgā 2013.gada 3.janvārī (prot. Nr.1 30.§)
mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 9.2 pantu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek klasificēti publiskas personas pētījumi, kā arī nosaka pētījumu pasūtīšanas un izstrādes vadības nosacījumus, minimālās prasības pētījuma pasūtījuma un izstrādes dokumentācijai un prasības sabiedrības informēšanai.
1.1 Informāciju par plānotajiem pētījumiem Pētījumu un publikāciju datubāzē (turpmāk – datubāze) ievada, pētījumu gala versiju augšupielādē un citu ar pētījumiem saistīto informāciju reģistrē autorizēti lietotāji – valsts institūcijas amatpersona, darbinieks vai cita persona, kurai ir piešķirtas piekļuves tiesības –, izmantojot kvalificētus elektroniskās identifikācijas līdzekļus.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
2. Pētījums, ko pasūta vai veic publiska persona vai ko iegūst sadarbības rezultātā ar citu institūciju (turpmāk – pētījuma pasūtītājs), ir praktisks izpētes darbs, kas nodrošina situācijas izpēti un analīzi, konceptuālu priekšlikumu izstrādi, ietekmes izvērtēšanu un citu ar attīstības plānošanu un nozares un teritorijas attīstību saistītu uzdevumu izpildi.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
2.1 Šo noteikumu izpratnē arī citas institūcijas veikts pētījums, kas īstenots publiskas personas uzdevumā, ir pētījums, kas ievietojams datubāzē.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
3. Pētījuma pasūtījums šo noteikumu izpratnē ir:
3.1. pakalpojuma iepirkums, kura paredzamā līgumcena (kopējā samaksa par pakalpojuma izpildi bez pievienotās vērtības nodokļa) ir mazāka par 10 000 euro un par kuru pētījuma pasūtītājs noslēdz līgumu, nepiemērojot šo noteikumu V nodaļā minētās prasības;
3.2. pakalpojuma iepirkums, kura paredzamā līgumcena (kopējā samaksa par pakalpojuma izpildi bez pievienotās vērtības nodokļa) ir 10 000 euro vai lielāka.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
4. Pētījuma pasūtītājs atbilstoši publisko iepirkumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem pētījumu pasūta esošo budžeta līdzekļu ietvaros vai Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem un pasākumiem paredzēto līdzekļu ietvaros.
5. Šie noteikumi neattiecas uz:
5.1. pētījumiem, ko pasūta valsts augstskolas un valsts zinātniskie institūti;
5.2. pētījumiem, kas saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" ir valsts noslēpums vai kuriem ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
6. Šo noteikumu II, III, IV un V nodaļā minētās prasības nepiemēro pētījumiem:
6.1. kurus pilnībā finansē starptautiskas un ārvalstu organizācijas, kas ir noteikušas pētījuma pasūtītājam citas prasības;
6.2. kuriem saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 3. panta otro daļu netiek piemērots Publisko iepirkumu likums;
6.3. kuru izstrādes gaitu un saturu regulē citi ārējie normatīvie akti.
(Grozīts ar MK 30.08.2022. noteikumiem Nr. 541)
7. Pētījumiem par valsts vides monitoringu papildus šo noteikumu 6.punktā minētajiem nosacījumiem nepiemēro arī šo noteikumu VI nodaļā minētās prasības.
8. Pētījuma pasūtītājs pētījuma pasūtījuma plānošanā, dokumentācijas izstrādē un pētījuma izstrādes vadībā var iesaistīt arī citas publiskās personas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas, kā arī zinātnisko institūciju pārstāvjus vai konsultēties ar tiem.
9. Pētījuma izstrādātājs ir šo noteikumu 3. punktā minētā pakalpojuma iepirkuma uzvarētājs vai pati publiskā persona, kas izstrādā pētījumu, vai cita institūcija, kas īsteno pētījumu publiskas personas uzdevumā.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
10. Pārresoru koordinācijas centrs nodrošina datubāzes administrēšanu.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
10.1 Pārresoru koordinācijas centrs organizē datubāzes autorizēto lietotāju pārvaldību, tai skaitā reģistrē iestādes, kas lieto datubāzi, kā arī piešķir vai anulē datubāzes autorizētu lietotāju piekļuves tiesības.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
11. Par datubāzē ievietotās informācijas pareizību un savlaicīgu tās atjaunošanu atbild pētījuma pasūtītājs.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
12. Pētījumi tiek klasificēti šādi:
12.1. sabiedriskās domas pētījumi – aptaujas vai pētījumi, ko izstrādā, lai noskaidrotu sabiedrības vai noteiktas sabiedrības daļas viedokli par konkrētu nozarei vai teritorijai aktuālu problēmu vai tās risinājumu, kā arī nostāju kādā nozarei vai teritorijai aktuālā jautājumā;
12.2. padziļinātas ekspertīzes pētījumi politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādei, politikas analīzei un ietekmes novērtēšanai – pētījumi, kas tiek izstrādāti, lai iegūtu neatkarīgu analīzi par konkrētas politikas vai tiesiskā regulējuma izstrādes nepieciešamību, novērtētu esošās politikas vai regulējuma īstenošanu un sasniegtos rezultātus;
12.3. regulāri pētījumi (tajā skaitā izpētes monitorings) – pētījumi, ko veic, lai ievāktu konkrētus datus par nozari vai teritoriju pēc iepriekš noteiktas metodoloģijas, nodrošinot, lai dati noteiktā laikposmā būtu salīdzināmi un lai varētu veikt analīzi, pamatojoties uz attiecīgajiem apkopotajiem datiem;
12.4. starptautiski salīdzinošie pētījumi – pētījumi, ko veic, lai nodrošinātu starptautisku saistību izpildi, ievāktu datus saskaņā ar starptautiski noteiktu metodoloģiju un veiktu starptautiskajām prasībām atbilstošu datu analīzi;
12.5. kompleksi analītiski pētījumi un izstrādes – pētījumi, ko veic, lai nodrošinātu starpnozaru sociāli ekonomisko procesu analīzi, izzinātu valsts (tajā skaitā nozaru vai teritoriju) ilgtspējīgas attīstības un globālās konkurētspējas tendences, izaicinājumus un iespējas.
13. Pētījuma pasūtītājs atbilstoši šo noteikumu 12.punktam klasificē pētījumu un norāda to attiecīgā pētījuma iepirkuma dokumentācijā.
14. Publiskas personas katru gadu apkopo informāciju par attiecīgajā gadā plānotajiem pētījumiem un līdz attiecīgā gada 31. janvārim ievada informāciju datubāzē.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
16. Pārresoru koordinācijas centrs divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 14. punktā noteiktā termiņa veic plānoto pētījumu apkopojumu un, izmantojot datubāzes sistēmu, nosūta to pētījuma pasūtītājiem, lai informētu pētījuma pasūtītājus un novērstu plānoto pētījumu tēmu vai tajos iekļauto uzdevumu dublēšanos.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
17. Ja pētījuma plānošanas gaitā ir nepieciešams veikt izmaiņas vai papildinājumus šo noteikumu 14. punktā minētajā informācijā, pētījuma pasūtītājs mēneša laikā veic nepieciešamos labojumus datubāzē.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
20. Pētījuma pasūtītājs nodrošina koordinētu pētījuma izstrādes procesu un līguma izpildes plānošanu, uzrauga pētījuma uzdevumu un kvalitātes prasību izpildi, pētījuma rezultāta sasniegšanu, nodrošina dokumentācijas un produktu izvērtēšanu un apstiprināšanu, kā arī regulāru pētījuma pasūtītāja un izstrādātāja komunikāciju.
21. Pētījuma izstrādes gaitā var tikt izveidota pētījuma izstrādes vadības grupa, kurā iekļauj vismaz vienu pētījuma pasūtītāja pārstāvi un vismaz vienu pētījuma izstrādātāja pārstāvi, kā arī, ja pētījuma pasūtītājs uzskata par nepieciešamu, citas ieinteresētās personas, ja pētījuma tēma skar citas publiskās personas kompetenci vai ja attiecīgā persona ir uzaicināta pēc pētījuma pasūtītāja iniciatīvas.
22. Izsludinot publisko iepirkumu, pētījuma pasūtītājs nodrošina, ka papildus Publisko iepirkumu likumā noteiktajām obligātajām prasībām iepirkuma dokumentācijā par pētījuma pasūtīšanu ir ietverta šāda informācija par pasūtījumu un tā izpildes nosacījumiem:
22.1. minimālās prasības pētījuma izstrādātāju kvalifikācijai – izglītības un pieredzes prasības pētījuma izstrādes personālam;
22.2. pētījuma izstrādes pamatojums;
22.3. pētījuma mērķis;
22.4. informācija par iepriekš veiktajiem pētījumiem attiecīgajā jomā, ja tāda ir pieejama;
22.5. pētījuma darba uzdevums vai uzdevumi, kas jāveic izstrādātājam, lai sasniegtu pētījuma pasūtītāja noteikto pētījuma mērķi;
22.6. pētījuma veikšanas posmi un metodiskās prasības, kas jāievēro, īstenojot katru pētījuma posmu;
22.7. pētījuma rezultāts, pētījuma rezultāta izmantošanas iespējas un pētījuma rezultāta lietotāji;
22.8. pētījuma izstrādes laikā sagatavojamie dokumenti (piemēram, ievada un nobeiguma ziņojumi, starpziņojumi, prezentācijas) un to iesniegšanas termiņš;
22.9. pētījuma publiskās pieejamības nosacījumi;
22.10. citas iespējamās pētījuma pasūtītāja prasības (piemēram, prasība iesniegt pētījuma izstrādē iesaistītā personāla paredzamās noslodzes sadalījumu);
22.11. kārtība, kādā pētījuma izstrādātājs, nododot pētījuma gala versiju pētījuma pasūtītājam, iesniedz anotāciju atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
27. Pētījuma pasūtītājs nedēļas laikā pēc pētījuma gala versijas pieņemšanas datubāzē ievada informāciju par pētījuma gala versiju atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam un augšupielādē pētījuma gala versiju.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
29. Pētījumi ir pieejami un lejupielādējami Pārresoru koordinācijas centra uzturētajā datubāzē. Ja pētījuma pasūtītāja elektronisko datni nevar ievietot datubāzē dokumentu apjoma (pārsniedz 50 megabaitu apjomu) un tehnisko ierobežojumu dēļ, datubāzē ievieto norādi, kur un kā pētījums lejupielādējams.
(MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
30. Pētījuma pasūtītājs oficiālajā mājaslapā publicē paziņojumu par to, ka pētījums izstrādāts, kā arī norādi uz Pārresoru koordinācijas centra datubāzi, kurā pētījums ir pieejams.
Finanšu ministrs A.Vilks
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr. 1
(Pielikums svītrots ar MK 30.08.2022. noteikumiem Nr. 541)
(Pielikums svītrots ar MK 30.08.2022. noteikumiem Nr. 541)
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr. 1
(Pielikums MK 30.08.2022. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
Anotācija pētījumam | |
(pētījuma nosaukums) |
Pētījuma mērķis, uzdevumi un galvenie rezultāti latviešu valodā (brīvā tekstā, aptuveni 150 vārdu)
| ||
| Galvenās pētījuma tēmas | ||
| Pētījuma pasūtītājs | ||
| Pētījuma īstenotājs | ||
| Pētījuma īstenošanas gads | ||
| Pētījuma finansēšanas summa un finansēšanas avots | ||
| Pētījuma klasifikācija* | ||
| Pētījuma ģeogrāfiskais aptvērums (visa Latvija vai noteikts reģions/novads) | ||
| Pētījuma mērķa grupa/-as (piemēram, Latvijas iedzīvotāji darbspējas vecumā) | ||
| Pētījumā izmantotās metodes atbilstoši informācijas ieguves veidam: | ||
| 1) tiesību aktu vai politikas plānošanas dokumentu analīze | ||
| 2) statistikas datu analīze | ||
| 3) esošo pētījumu datu sekundārā analīze | ||
| 4) padziļināto/ekspertu interviju veikšana un analīze | ||
| 5) fokusa grupu diskusiju veikšana un analīze | ||
| 6) gadījumu izpēte | ||
| 7) kvantitatīvās aptaujas veikšana un datu analīze | ||
| 8) citas metodes (norādīt, kādas) | ||
| Kvantitatīvās pētījuma metodes (ja attiecināms): | ||
| 1) aptaujas izlases metode | ||
| 2) aptaujāto/anketēto respondentu/vienību skaits | ||
| Kvalitatīvās pētījuma metodes (ja attiecināms): | ||
| 1) padziļināto/ekspertu interviju skaits (ja attiecināms) | ||
| 2) fokusa grupu diskusiju skaits (ja attiecināms) | ||
| Izmantotās analīzes grupas (griezumi) | ||
| Pētījuma pasūtītāja kontaktinformācija | ||
| Pētījuma autori** (autortiesību subjekti) | ||
Piezīmes.
1. * Pētījuma klasifikācijas grupa atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 1 "Kārtība, kādā publiska persona pasūta pētījumus" II nodaļai.
2. ** Atbilstoši pētījuma īstenotāja sniegtajai informācijai.
 |
 |
 |
 |