Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 240

Rīgā 2001.gada 12.jūnijā (prot. Nr. 27, 13.¤)

Spiedieniekārtu tehniskās uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 3.panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, organizējot un veicot darbus ar spiedieniekārtām un to kompleksiem, kas saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst III vai IV kategorijai (turpmāk - spiedieniekārtas), kā arī nosaka spiedieniekārtu tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Noteikumi neattiecas uz darbībām ar:

2.1. spiedieniekārtām un to kompleksiem, kas saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst I un II kategorijai;

2.2. pārnēsājamām ugunsdzēšanas un elpošanas iekārtu spiedtvertnēm;

2.3. mājsaimniecībā izmantojamiem vārkatliem;

2.4. transportējamām spiedieniekārtām, kuras uzstādītas uz transportlīdzekļiem, lai pārvadātu gāzes, sašķidrinātas gāzes, spiediena iedarbībā izšķīdinātas gāzes, tvaikus un šķidrumus;

2.5. cauruļvadiem (sākot ar pēdējo spiedieniekārtas noslēgierīci), kas paredzēti plūstošu vielu pārvadei no būvēm vai uz būvēm, un mehānismiem, kā arī visām papildiekārtām, kas īpaši projektētas šiem cauruļvadiem. Šis izņēmums neattiecas uz standarta spiedieniekārtām, piemēram, spiedtvertnēm, rezervuāriem un citām līdzīgām iekārtām, kas uzstādītas spiediena samazināšanas (redukcijas) vai kompresoru stacijās;

2.6. plūsmas ūdensceļiem (piemēram, spiedvadiem, spiedtuneļiem, spiedstobriem hidroelektrostacijās) un to attiecīgajām ierīcēm;

2.7. iekārtām, kas noteiktas normatīvajos aktos par vienkāršajām spiedtvertnēm;

2.8. iekārtām, kas noteiktas normatīvajos aktos par aerosola baloniņiem;

2.9. transportlīdzekļu iekārtām, kuru drošību reglamentē normatīvie akti:

2.9.1. par automobiļu un to treileru tipa apstiprināšanu;

2.9.2. par lauksaimniecības un mežizstrādes riteņtraktoru atbilstības novērtēšanu;

2.9.3. par divriteņu vai trīsriteņu motorizēto transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanu;

2.10. aku kontroles iekārtām, kuras izmanto naftas, gāzes vai ģeotermālās ieguves rūpniecībā un izpētē, kā arī pazemes krātuvēs spiediena uzturēšanai un/vai kontrolei;

2.11. iekārtām, kuru sastāvā ir apvalki vai mehānismi, kuru izmēru, materiālu un izgatavošanu nosaka stiprības, stingrības un stabilitātes prasības, lai izturētu slodzi, kas rodas, šādām iekārtām darbojoties, un kurām spiediens nav noteicošais projektēšanas faktors (piemēram, dzinēji, arī turbīnas un iekšdedzes dzinēji, tvaika dzinēji, gāzes vai tvaika turbīnas, turboģeneratori, kompresori, sūkņi un iedarbināšanas ierīces);

2.12. domnu krāsnīm (arī krāšņu dzesētājiem), karstpūšamajiem rekuperatoriem, putekļu nosūcējiem un domnu krāšņu izplūdes gāzu tīrītājiem, tiešās redukcijas kupoliem (arī krāšņu dzesētājiem), gāzes konvektoriem un kausiem tērauda un neferrometālu kausēšanai, pārkausēšanai, degazācijai un rūdīšanai;

2.13. iebūvētām iekārtām augstsprieguma elektriskajās iekārtās (piemēram, slēdžu mehānismiem, kontrolmehānismiem, transformatoriem, rotējošām mašīnām);

2.14. sakaru sistēmu caurulēm, kurās ir spiediens (piemēram, elektriskiem un telefona kabeļiem);

2.15. kuģiem, raķetēm, lidmašīnām un pārvietojamām (peldošajām) dabas resursu ieguves platformām, kā arī iekārtām, kas speciāli paredzētas savienošanai ar šīm platformām;

2.16. spiedieniekārtām, kas sastāv no elastīga apvalka (piemēram, riepām, spēļu bumbām, piepūšamām laivām un citām līdzīgām spiedieniekārtām);

2.17. dzinēju ieplūdes un izplūdes klusinātājiem;

2.18. radiatoriem un caurulēm karsta ūdens apkures sistēmās.

3. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

4. Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk - piemērojamie standarti).  

2. Vispārīgās prasības spiedieniekārtas lietošanai

5. Spiedieniekārtas izvietojumu, atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu prasībām un ražotāja instrukciju nodrošina spiedieniekārtas valdītājs, lai nepieļautu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

6. Atļauts lietot tikai Valsts darba inspekcijā reģistrētas spiedieniekārtas.

7. Katrai spiedieniekārtai nepieciešama pase valsts valodā, kuru saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteikto pases paraugu konkrētai spiedieniekārtai aizpilda spiedieniekārtas ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs (ja ražotājs neatrodas Latvijā), norādot viņa kompetencē esošās ziņas, kas attiecas uz konkrēto spiedieniekārtu.

8. Nododot vai iznomājot spiedieniekārtu citam valdītājam, tiek nodota arī tās pase.

9. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs spiedieniekārtas pasei pievieno atbilstības deklarāciju un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izsniegtu atbilstības sertifikātu, kā arī montāžas un lietošanas instrukciju valsts valodā, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

9.1. spiedieniekārtas uzstādīšanas un pārvietošanas kārtība, arī atsevišķo elementu savienošana;

9.2. kārtība, kādā tiek uzsākta spiedieniekārtas lietošana;

9.3. spiedieniekārtas lietošanas kārtība;

9.4. spiedieniekārtas tehniskās apkopes un uzraudzības kārtība, arī lietotāja veicamās pārbaudes;

9.5. tehniskā dokumentācija, rasējumi, diagrammas un aprēķini, ja tie palīdz izprast lietošanas instrukcijā dotās norādes.

10. Spiedieniekārtas valdītājam aizliegts uzsākt spiedieniekārtas lietošanu bez spiedieniekārtas pases un šo noteikumu 9.punktā minētajiem dokumentiem.

11. Spiedieniekārtas lietošanas laikā tās valdītājam ir šādi pienākumi:

11.1. atbilstoši spiedieniekārtas konstrukcijai un tās lietošanas apstākļiem nodrošināt pietiekamu skaitu apkalpojošā personāla, kas apmācīts un atestēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11.2. norīkot (ar rakstisku rīkojumu) atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, kas ir atbildīgs par spiedieniekārtas tehnisko stāvokli, tās drošu lietošanu un apkopi (turpmāk - atbildīgais speciālists);

11.3. ievērojot ražotāja montāžas un lietošanas instrukcijas, izstrādāt un apstiprināt apkalpojošā personāla darba instrukcijas un uzturēt tās aktuālā stāvoklī;

11.4. nodrošināt pases un lietošanas instrukcijas glabāšanu un uzrādīšanu Valsts darba inspekcijas amatpersonām un kompetentās pilnvarotās inspicēšanas institūcijas pārstāvjiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11.5. nodrošināt norīkojumu (atļauju) noformēšanu paaugstinātas bīstamības darbiem;

11.6. nodrošināt spiedieniekārtas savlaicīgas tehniskās pārbaudes, kuras veic kompetenta pilnvarota inspicēšanas institūcija šo noteikumu 4.nodaļā noteiktajā kārtībā;

11.7. ziņot Valsts darba inspekcijai par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši, lietojot spiedieniekārtu.

12. Spiedieniekārtas valdītājs nodrošina atbildīgo speciālistu ar šādu lietošanas dokumentāciju:

12.1. spiedieniekārtas pasi;

12.2. spiedieniekārtas un to elementu lietošanas instrukcijām un apkalpojošā personāla darba instrukcijām;

12.3. spiedieniekārtas lietošanas žurnālu.

13. Atbildīgajam speciālistam ir šādi pienākumi:

13.1. nodrošināt spiedieniekārtas un tās aprīkojuma atbilstošu tehnisko stāvokli;

13.2. nodrošināt šo noteikumu 12.punktā minētās spiedieniekārtas lietošanas dokumentācijas atbilstošu uzturēšanu;

13.3. uzraudzīt, lai apkalpojošā personāla kvalifikācija atbilstu noteiktām prasībām un tas būtu instruēts par spiedieniekārtas drošu lietošanu;

13.4. sagatavot spiedieniekārtu šajos noteikumos paredzētajām tehniskajām pārbaudēm un būt klāt šo pārbaužu veikšanā;

13.5. konstatējot nepieļaujamus defektus un instrukcijas pārkāpumus darbā ar spiedieniekārtu, apturēt tās darbību un nodrošināt atklāto trūkumu novēršanu;

13.6. instruēt apkalpojošo personālu darba vietā un organizēt atkārtotas un ārpuskārtas zināšanu pārbaudes;

13.7. norādīt spiedieniekārtas pasē visus datus par spiedieniekārtas uzturēšanu un apkalpošanu, veiktos pasākumus, kas ietekmē katliekārtas drošu lietošanu, kā arī šajos noteikumos noteikto tehnisko pārbaužu rezultātus;

13.8. norādīt spiedieniekārtas lietošanas žurnālā datus par spiedieniekārtas darbināšanas laiku, iekārtu, līmeņrāžu, manometru, drošības vārstu, sūkņu, automātikas, signalizācijas un aizsardzības ierīču stāvokli un pārbaudes rezultātiem, kā arī spiedieniekārtas un tās palīgierīču apkalpošanas maiņu nodošanu un pieņemšanu;

13.9. pārtraukt spiedieniekārtas darbību, ja tās lietošana apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un vidi, kā arī ja paredzētajā termiņā nav izdarītas spiedieniekārtas tehniskās pārbaudes.

14. Spiedieniekārtas apkalpojošajam personālam ir šādi pienākumi:

14.1. saskaņā ar darba instrukcijām un atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem ievērot visas darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības darbā ar spiedieniekārtu;

14.2. apstādināt spiedieniekārtas darbību un ziņot atbildīgajam speciālistam vai tās valdītājam, ja turpmākā spiedieniekārtas lietošana apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi, kā arī šādos gadījumos:

14.2.1. bojāts drošības vārsts vai to aizvietojošās drošības ierīces;

14.2.2. spiediens palielinājies par 10 % virs pieļaujamā darba spiediena, un veiktie pasākumi nespēj apturēt tā palielināšanos;

14.2.3. šķidruma līmenis ar liesmu apsildāmā vai citādi karsējamā spiedieniekārtā ir zemāks par pieļaujamo līmeni;

14.2.4. nestrādā neviens no tiešās darbības līmeņrādītājiem;

14.2.5. spiedieniekārtai atklāti plīsumi, izspiedumi, neblīvumi, neblīvumi metinātajās šuvēs, pārrautas stiprības saites, enkuru caurules vai blīves;

14.2.6. bojāts manometrs, un ar citiem mēraparātiem nevar noteikt spiedienu;

14.2.7. bojātas spiedieniekārtas drošības ierīces;

14.2.8. nav elektriskās strāvas automātiskajai vadībai, kontroles mēraparātiem, signalizācijai un drošības automātikai;

14.2.9. izcēlies ugunsgrēks vai stihiska nelaime, kas apdraud spiedieniekārtu;

14.2.10. citos gadījumos, kas paredzēti apkalpojošā personāla darba instrukcijās.

15. Atļauts darbināt spiedieniekārtu bez apkalpojošā personāla tiešas klātbūtnes, ja spiedieniekārta aprīkota ar automātiku, signalizāciju un aizsardzību, kas nodrošina tās drošu lietošanu un darbības pārtraukšanu, ja darba parametru novirzes no pieļaujamās normas apdraud spiedieniekārtu.  

3. Drošības prasības spiedieniekārtas lietošanai

3.1. Izvietojums

16. Spiedieniekārtu novieto saskaņā ar montāžas un lietošanas instrukcijā paredzētajiem ražotāja norādījumiem. Spiedieniekārtas izvietojums nedrīkst apdraudēt tās tuvumā esošo personu veselību un drošību.

17. Spiedieniekārtu nostiprina tā, lai nebūtu iespējama tās apgāšanās, patvaļīga novirzīšanās vai sašķiebšanās. Spiedieniekārtu novieto tā, lai tās apskate, remonts un tehniskā apkope būtu droša, un, ja nepieciešams, ierīko attiecīgas platformas un kāpnes.

18. Ja apakšzemes spiedieniekārtā uzglabā vielas, kas normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem ir noteiktas kā I grupas plūstošās vielas, tās ārējo apvalku aizsargā pret koroziju un klejojošām strāvām un spiedieniekārtu novieto tā, lai nodrošinātu pieeju tās noslēdzošajām ierīcēm.

3.2. Aprīkojums

19. Spiedieniekārtas atkarībā no to konstrukcijas un paredzētā lietošanas veida ir apgādātas ar šādu aprīkojumu:

19.1. drošības vārsti, kas aizsargā spiedieniekārtu no spiediena paaugstināšanās virs pieļaujamā spiediena;

19.2. šķidruma līmeņa rādītāji;

19.3. manometri;

19.4. ierīces temperatūras mērīšanai;

19.5. slēgierīces un regulēšanas ierīces;

19.6. drošības ierīces.

20. Spiedieniekārtas aizsardzībai no spiediena paaugstināšanās virs pieļaujamā spiediena drīkst lietot šādus drošības vārstus:

20.1. atsperes drošības vārstus;

20.2. sviru-svara drošības vārstus;

20.3. impulsa tipa drošības vārstus, kas komplektēti kopā ar galveno drošības vārstu un vadošo tiešās darbības impulsa vārstu;

20.4. drošības vārstus ar plīstošām membrānām (membrānu drošības vārsti);

20.5. citus vārstus, kurus šim nolūkam uzstādījis spiedieniekārtas ražotājs.

21. Drošības vārstus visā to lietošanas laikā nodrošina ar pietiekamu caurlaides spēju tā, lai spiediens ilgstoši nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo spiedienu. Ja to paredz spiedieniekārtas lietošanas instrukcija, pieļaujama īslaicīga spiediena paaugstināšana ne vairāk kā par 10 % virs maksimāli pieļaujamā spiediena.

22. Spiedieniekārtas atsperes drošības vārstu spiedieniekārtas lietošanas laikā nedrīkst nospriegot vairāk par vārsta ražotāja noteikto lielumu. Ja darba vide (piemēram, temperatūra) kaitīgi iedarbojas uz atsperes materiālu, tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu vai kontrolētu šādu ietekmi.

23. Drošības vārstu nepieciešams pārbaudīt, atverot to spiedieniekārtas darbības laikā, izņemot gadījumu, ja šāda rīcība var kaitīgi ietekmēt vidi (I grupas vielām) vai tehnoloģisko procesu. Šajā gadījumā vārstu pārbauda uz šim nolūkam paredzēta stenda.

24. Drošības vārstu spiedieniekārtas lietošanas laikā apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju.

25. Drošības vārstu un impulsa līniju novadošie cauruļvadi vietās, kur iespējama kondensāta uzkrāšanās, ir aprīkoti ar piemērotām drenāžas ierīcēm. Uz šīm drenāžas ierīcēm aizliegts uzstādīt noslēgierīces.

26. Gāzi, tvaiku vai šķidrumu, kas izdalās no drošības vārstiem un drenāžas, aizvada uz vietu, kur tie neietekmē cilvēku un vides drošību. Toksiskas, sprādzienbīstamas vai ugunsbīstamas tehnoloģiskās vielas novada uz slēgtu sistēmu tālākai utilizācijai vai uz sadedzināšanas sistēmu. Aizliegts apvienot izmešus, kuri satur vielas, kas maisījumā var veidot sprādzienbīstamus vai nestabilus savienojumus.

27. Spiedieniekārtas šķidruma līmeņa rādītājus:

27.1. apkalpo saskaņā ar to lietošanas instrukciju;

27.2. uztur tā, lai nodrošinātu to rādījumu labu redzamību, īpaši attiecībā uz maksimāli un minimāli pieļaujamo šķidruma līmeni.

28. Spiedieniekārtas manometrus:

28.1. apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju;

28.2. uztur tā, lai nodrošinātu to rādījumu labu redzamību, īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamo darba spiedienu;

28.3. pārbauda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību;

28.4. aizsargā no sasalšanas.

29. Manometrs ir nederīgs lietošanai, ja:

29.1. tas nav pārbaudīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību vai nav atkārtoti pārbaudīts noteiktajā termiņā;

29.2. mērījuma bultiņa pēc manometra atslēgšanas neatgriežas nulles iedaļā;

29.3. mērījuma novirze pārsniedz pusi no pieļaujamās kļūdas vērtības;

29.4. sasists manometra mērījuma skalas stikls vai ir citi bojājumi, kas var ietekmēt mērījuma rezultātu.

30. Spiedieniekārtā ir ierīkotas attiecīgas slēgierīces, lai šķidruma līmeņa rādītājus un manometrus lietošanas laikā varētu atvienot no spiedieniekārtas un noņemt, neietekmējot spiedieniekārtas darbību.

31. Spiedieniekārtas temperatūras mērītājus:

31.1. apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju;

31.2. uztur tā, lai varētu kontrolēt tvertnes silšanas ātrumu visā tās garumā un augstumā.

32. Spiedieniekārtas slēgierīces un regulēšanas ierīces:

32.1. apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju;

32.2. uztur tā, lai nodrošinātu spiedieniekārtas elementu noslēgšanu vai atvēršanu.

3.3. Spiedieniekārtas apzīmējumi

33. Spiedieniekārtas valdītājs nodrošina, lai uz spiedieniekārtas redzamā vietā būtu norādīts spiedieniekārtas reģistrācijas numurs, ražotāja noteiktais darba spiediens, kā arī nākamais iekšējās un hidrauliskās pārbaudes datums (zīmju augstumam jābūt ne mazākam par 50 mm).

3.4. Remonts vai rekonstrukcija

34. Spiedieniekārtas pamatelementu nomaiņa vai to elementu metināšana, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos (turpmāk - remonts), kā arī spiedieniekārtas konstrukcijas vai darba parametru izmaiņas (turpmāk - rekonstrukcija) atļautas, ievērojot Ministru kabineta noteikumos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteiktās prasības.

35. Spiedieniekārtas elementus metina tikai tie metinātāji, kuri atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir apliecinājuši savu kompetenci šādu darbu izpildē.

36. Spiedieniekārtas metinātos savienojumus atbilstoši piemērojamajiem standartiem pārbauda ar nesagraujošām kontroles metodēm tikai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akreditētas laboratorijas.

37. Spiedieniekārtā remontu vai rekonstrukciju drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad tās valdītājs ir izsniedzis šo noteikumu 11.5.apakšpunktā noteikto rakstisko norīkojumu (atļauju).

38. Pirms remonta vai rekonstrukcijas uzsākšanas spiedieniekārtu atvieno no spiediena, temperatūras, šķidruma, tvaika un gāzes avotiem.

39. Starp spiedieniekārtas savienojošajiem cauruļvadiem ar atloku savienojumiem novieto atbilstošas stiprības slēgplāksnes. Slēgplāksne ir ar attiecīgu izcilni, lai to varētu atšķirt no blīvēm.

40. Spiedieniekārtas cauruļvadus bez atloku savienojumiem noslēdz ar divām noslēgierīcēm, starp kurām ir drenāžas līnija, kas tieši savienota ar atmosfēru.

41. Visi dati par spiedieniekārtas remontu vai rekonstrukciju, kā arī par pārbaudēm, kas veiktas saistībā ar remontu vai rekonstrukciju, tiek dokumentēti un pievienoti spiedieniekārtas pasei.    

4. Spiedieniekārtas tehniskās pārbaudes

42. Spiedieniekārtas kārtējās tehniskās pārbaudes ir:

42.1. iekšējā tehniskā pārbaude, lai konstatētu spiedieniekārtas un tās iekšējo elementu stāvokli, atklātu plaisas, izspiedumus un koroziju uz iekšējām un ārējām virsmām, bojājumus metinātos, kniedētos, valcētos, skrūvju un blīvju savienojumos, kā arī citus bojājumus, kas var radīt spiedieniekārtas sabrukšanu;

42.2. hidrauliskā pārbaude, lai noteiktu spiedieniekārtas izturību, tās elementu un savienojumu blīvumu. Hidraulisko pārbaudi veic tikai pēc pozitīviem ārējās un iekšējās pārbaudes rezultātiem. Hidraulisko pārbaudi veic spiedieniekārtai kopā ar tās aprīkojumu;

42.3. ārējā tehniskā pārbaude, kas ietver spiedieniekārtas darbības pārbaudi, lai noteiktu spiedieniekārtas un tās aprīkojuma, drošības ierīču, automātikas, mēraparatūras stāvokli un izvietojuma atbilstību ražotāja norādījumiem, šiem noteikumiem un darbināšanas režīmam.

43. Spiedieniekārtas kārtējās tehniskās pārbaudes, kā arī ārkārtas tehniskās pārbaudes šo noteikumu 54.punktā noteiktajos gadījumos veic kompetenta pilnvarota inspicēšanas institūcija saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

44. Spiedieniekārtas valdītājam ir pienākums nodrošināt šādas spiedieniekārtas kārtējās tehniskās pārbaudes:

44.1. ārējo un iekšējos tehnisko pārbaudi, kā arī hidraulisko pārbaudi - pēc spiedieniekārtas pirmreizējās uzstādīšanas;

44.2. ārējo tehnisko pārbaudi - ne retāk kā reizi gadā;

44.3. iekšējo tehnisko pārbaudi - ne retāk kā reizi četros gados;

44.4. hidraulisko pārbaudi - ne retāk kā reizi astoņos gados.

45. Apakšzemes spiedieniekārtām, kurās uzglabā sašķidrinātas naftas gāzes, iekšējo tehnisko pārbaudi un hidraulisko pārbaudi veic ražotāja noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi 12 gados.

46. Spiedieniekārtām, kuras izolētas ar vakuumu un paredzētas kriogēno gāzu uzglabāšanai, iekšējo tehnisko pārbaudi var aizstāt ar vakuumizolācijas pārbaudi saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

47. Ņemot vērā spiedieniekārtas tehnisko stāvokli un lietošanas (kalpošanas) laiku, kompetentai pilnvarotajai inspicēšanas institūcijai ir tiesības iekšējās un hidrauliskās pārbaudes noteikt biežāk, nekā paredzēts šo noteikumu 44. un 45.punktā.

48. Ņemot vērā spiedieniekārtas lietošanas apstākļus un lietošanas instrukcijā paredzētos ražotāja norādījumus, kompetentajai pilnvarotajai inspicēšanas institūcijai ir tiesības šo noteikumu 42.2.apakšpunktā noteikto hidraulisko pārbaudi aizstāt ar pneimatisko pārbaudi, ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus.

49. Spiedieniekārtas elementus, kuri nav pieejami iekšējai un/vai ārējai tehniskajai pārbaudei, novērtē saskaņā ar spiedieniekārtas ražotāja montāžas un lietošanas instrukciju, kurā norādītas pārbaudes metodes, apjomi un periodiskums.

50. Pirms iekšējās tehniskās pārbaudes spiedieniekārtu nepieciešams atdzesēt un neitralizēt, attīrīt no nosēdumiem, kas traucē veikt pārbaudi. Spiedieniekārtas iekšējos elementus, kas traucē veikt pārbaudi, nepieciešams demontēt.

51. Spiedieniekārtas hidrauliskās (pneimatiskās) pārbaudes spiedienu un laiku nosaka katliekārtas ražotājs, ņemot vērā, ka:

51.1. pārbaudes spiediens nedrīkst būt zemāks par

PT = 1,25 PS x R_m/20/R_m/t, kur

R_m/20 - spiedieniekārtas stiprības robežas minimālā vērtība 20 °C;

R_m/t - spiedieniekārtas stiprības robeža aprēķina temperatūrā;

51.2. pārbaudes laiks, kurā uztur pārbaudes spiedienu, nedrīkst būt īsāks par 10 minūtēm.

52. Ja spiedieniekārtas ražotājs nav noteicis, cik ilgā laikā tiek sasniegts pārbaudes spiediens, spiedienu spiedieniekārtā palielina lēni un vienmērīgi.

53. Veicot spiedieniekārtas hidraulisko pārbaudi, spiediena palielināšanai aizliegts izmantot saspiestu gaisu vai gāzi.

54. Spiedieniekārtas ārkārtas tehniskā pārbaude nepieciešama šādos gadījumos:

54.1. pēc spiedieniekārtas atkārtotas montāžas, kas saistīta ar spiedieniekārtas pārvietošanu uz citu vietu (attiecināma tikai uz reģistrētām spiedieniekārtām);

54.2. pēc spiedieniekārtas remonta, ja tas nav bijis saistīts ar pamatelementu nomaiņu vai to elementu metināšanu, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos;

54.3. pēc Valsts darba inspekcijas amatpersonas pamatota pieprasījuma.

55. Ārkārtas tehniskās pārbaudes apjomu nosaka kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija.

56. Pēc spiedieniekārtas remonta vai rekonstrukcijas šo noteikumu 34.punktā noteiktajos gadījumos veicama spiedieniekārtas pārbaude normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteiktajā kārtībā.

57. Ja spiedieniekārtai beidzies ražotāja noteiktais lietošanas laiks (resurss), spiedieniekārtas darbināšana un turpmākā lietošana ir aizliegta.

58. Spiedieniekārtas lietošanas laiku (resursu) ir tiesīga pagarināt kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija, pēc valdītāja pieprasījuma veicot pārbaudi saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

59. Ja spiedieniekārtas tehniskajā pārbaudē kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija konstatē defektus vai pazīmes, kas liecina par pazeminātu spiedieniekārtas izturību vai funkcionālo drošību, tā izvērtē iespēju darbināt spiedieniekārtu, pazeminot parametrus (spiedienu, temperatūru).

60. Pēc tehniskās pārbaudes veikšanas kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija ieraksta atzinumu spiedieniekārtas pasē un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokolu inspicēšanas institūcija izsniedz spiedieniekārtas valdītājam, bet otru uzglabā ne mazāk kā 10 gadus no pārbaudes dienas.

61. Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija izsniedz spiedieniekārtas valdītājam bīstamās iekārtas drošības pārbaudes zīmi. Valdītājs nodrošina, lai pārbaudes zīme tiktu piestiprināta uz spiedtvertnes redzamā vietā.

62. Ja kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija pārbaudē konstatē spiedieniekārtas neatbilstību šo noteikumu prasībām, spiedieniekārtas valdītāja pienākums ir mēneša laikā novērst neatbilstību un pieaicināt kompetento pilnvaroto inspicēšanas institūciju atkārtotas pārbaudes veikšanai.

63. Ja spiedieniekārta pēc atkārtotās pārbaudes neatbilst šo noteikumu prasībām vai arī apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai vidi, inspicēšanas institūcija nekavējoties par to brīdina spiedieniekārtas valdītāju un paziņo Valsts darba inspekcijai, kā arī Vides valsts inspekcijai, ja apdraudēta vide, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja konstatēta paaugstināta ugunsbīstamība, un dienas laikā izsūta minētajām institūcijām vienu pārbaudes protokola eksemplāra kopiju.  

5. Noslēguma jautājums

64. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.augustu.

Ministru prezidenta vietā -
kultūras ministre K.Pētersone

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

Pielikums
Ministru kabineta
2001. gada 12. jūnija
noteikumiem Nr. 240

Spiedieniekārtas pases paraugs

Labklājības ministrs A.Požarnovs