2. Jūras plānojumu izstrādā visai Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajai Baltijas jūras daļai, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu.
3. Jūras plānojumu izstrādā saskaņā ar normatīvajos aktos par jūras vides aizsardzību un pārvaldību noteikto jūras stratēģiju un ņemot vērā starptautiskos politikas dokumentus un tiesību aktus, kā arī nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentus un tiesību aktus.
4. Nosakot jūras atļauto izmantošanu, ņem vērā:
4.1. jūras fizioģeogrāfiskos parametrus;
4.2. zivju resursiem, zvejai un akvakultūrai nozīmīgas vietas;
4.3. kuģošanas un ostu darbības nodrošināšanai nepieciešamos objektus un teritorijas;
4.4. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;
4.5. biotopus un bioloģisko daudzveidību;
4.6. kultūras mantojumu un ainavas;
4.7. derīgo izrakteņu iegulu un atradņu teritorijas;
4.8. saimnieciskās darbības analīzi, ietverot zivsaimniecību, jūras transportu, ostu darbību, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, zemes dzīļu resursu ieguvi, tūrismu;
4.9. Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību, kuru administratīvā teritorija robežojas ar jūru (turpmāk – piekrastes pašvaldības), teritorijas attīstības plānošanas dokumentus;
4.10. valsts aizsardzību nodrošinošos faktorus;
4.11. militāro poligonu teritorijas;
4.12. lineāro infrastruktūru;
4.13. informāciju par sprādzienbīstamiem objektiem un ķīmisko kaujas vielu nogremdējuma vietām;
4.14. civilās aviācijas lidlauku ekspluatācijas prasības, kas rada ietekmi jūrā;
4.15. mūsdienu ģeoloģiskos procesus (vējuzplūdus un jūras krasta eroziju);
4.16. jaunākās zinātniskās atziņas, pētījumus, novērtējumus un datubāzēs pieejamo informāciju, tai skaitā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) ietvaros Baltijas jūras reģionam kopīgi izstrādātos pētījumus;
4.17. pārrobežu ietekmi;
4.18. klimata pārmaiņu radītās ietekmes un tendences.
5. Izstrādājot jūras plānojumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā ministrija), ņemot vērā Latvijas Republikas starptautiskās saistības, sadarbojas ar valstīm, ar kurām Latvijai ir kopīga jūras robeža, informējot par jūras plānojuma izstrādes uzsākšanu un publiskās apspriešanas pasākumiem.
6. Atsevišķām jūras piekrastes ūdeņu daļām piekrastes pašvaldības var izstrādāt detalizētus tematiskos plānojumus.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
7. Jūras plānojuma ieviešanu un uzraudzību nodrošina atbildīgā ministrija sadarbībā ar Daugavpils Universitātes aģentūru "Latvijas Hidroekoloģijas institūts".
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
10. Apstiprināto jūras plānojumu ievieto Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk – TAPIS) atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu.
12. Jūras plānojums sastāv no:
12.1. paskaidrojuma daļas;
12.2. stratēģiskās daļas;
12.3. jūras telpas izmantošanas daļas;
12.4. grafiskās daļas.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
13. Stratēģiskajā daļā ietver plānojuma ilgtermiņa redzējumu, stratēģiskos mērķus un prioritātes.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
14. Paskaidrojuma daļā ietver esošās situācijas izvērtējumu, kurā iekļauj:
14.1. jūras plānojuma sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem;
14.2. vispārīgu jūras ūdeņu un vides stāvokļa raksturojumu;
14.3. pārskatu par jūras dabas un kultūrvēsturiskajiem resursiem, ietverot ainavas;
14.4. informāciju par jūras izmantošanu, ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos aspektus;
14.5. jūras un sauszemes funkcionālo saistību;
14.6. jūras telpiskās izmantošanas tendenču analīzi;
14.7. klimata pārmaiņu ietekmes analīzi un ekosistēmu pakalpojumu raksturojumu.
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)
15. Grafisko daļu veido jūras atļautās izmantošanas karte un, ja nepieciešams, tematiskās kartes un kartoshēmas.
16. Grafiskajā daļā attēlo:
16.1. jūras ģeotelpisko informāciju;
16.2. Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņus, teritoriālo jūru un ekskluzīvo ekonomisko zonu;
16.3. jūras atļauto izmantošanu;
16.4. apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem tiek noteiktas aizsargjoslas un kuras iespējams attēlot izvēlētajā kartes mērogā;
16.5. administratīvo teritoriju robežas;
16.6. ja nepieciešams, citas teritorijas un objektus.
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)
17. Jūras plānojuma grafisko daļu sagatavo WGS84 (World Geodetic System 1984) koordinātu sistēmā Merkatora projekcijā (57o), izmantojot ģeodēziskās (eliptiskās) koordinātas, ar mēroga noteiktību ne mazāk kā 1:250 000.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
18. Jūras telpas izmantošanas daļā ietver:
18.1. atļautās izmantošanas kategorijas un veidus;
18.2. izmantošanas nosacījumus katrā atļautajā izmantošanas kategorijā un veidā.
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)
19. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (turpmāk – atbildīgais ministrs), pieņemot lēmumu par jūras plānojuma izstrādes uzsākšanu, apstiprina tā izstrādes vadītāju.
20. Lai nodrošinātu valsts institūciju, plānošanas reģionu, piekrastes pašvaldību un sabiedrības pārstāvju regulāru iesaisti un līdzdalību jūras plānojuma izstrādes procesā, atbildīgais ministrs apstiprina darba grupu, tās nolikumu un personālsastāvu.
22. Darba grupā ir pārstāvji no:
22.1. atbildīgās ministrijas;
22.2. Aizsardzības ministrijas;
22.3. Ārlietu ministrijas;
22.4. Ekonomikas ministrijas;
22.5. Iekšlietu ministrijas;
22.6. Kultūras ministrijas;
22.7. Satiksmes ministrijas;
22.8. Tieslietu ministrijas;
22.9. Zemkopības ministrijas;
22.10. Pārresoru koordinācijas centra;
22.11. Kurzemes plānošanas reģiona;
22.12. Rīgas plānošanas reģiona;
22.13. Latvijas piekrastes pašvaldību apvienības;
22.14. Vides konsultatīvās padomes;
22.15. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes;
22.16. Latvijas Ostu asociācijas;
22.17. Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas.
24. Darba uzdevumā ietver vismaz šādu informāciju un nosacījumus:
24.1. izstrādes pamatojumu un uzdevumus;
24.2. prasības esošās situācijas izvērtējumam;
24.3. prasības grafiskajai daļai;
24.4. prasības jūras atļautās izmantošanas aprakstam;
24.5. institūciju sarakstu, no kurām pieprasāmi nosacījumi vai informācija jūras plānojuma izstrādei;
24.6. plānotos sabiedrības līdzdalības veidus un pasākumus.
25. Pēc izstrādes vadītāja pieprasījuma darba uzdevumā minētās institūcijas sniedz tām pieejamo informāciju, kas nepieciešama jūras plānojuma izstrādei.
26. Atbildīgā ministrija nodrošina sabiedrības līdzdalības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalības organizēšanu.
28. Jūras plānojuma grozījumi ir jūras atļautās izmantošanas un izmantošanas nosacījumu izmaiņas, un tos izstrādā šo noteikumu 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26. un 27.punktā noteiktajā kārtībā.
29. Jūras plānojuma ieviešanu un uzraudzību nodrošina atbildīgā ministrija sadarbībā ar attiecīgo nozaru kompetentajām institūcijām, izvērtējot paredzētās darbības atbilstību jūras plānojumam.
30. Atbildīgā ministrija vismaz reizi sešos gados sagatavo informatīvo ziņojumu par jūras plānojuma īstenošanu un iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
31. Šo noteikumu 30.punktā noteikto informatīvo ziņojumu sagatavo (ja iespējams, vienlaikus ar pasākumu programmas pārskatīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par jūras vides aizsardzību un pārvaldību):
31.1. ņemot vērā jūras plānojumu;
31.2. pamatojoties uz valsts un pašvaldību institūciju sniegto aktuālo informāciju;
31.3. ja nepieciešams, iekļaujot priekšlikumus jūras plānojuma grozījumiem.