Darbības ar dokumentu

Koncepcija ir izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija sēdes protokollēmumā (prot. Nr.42 30.§ 7.punkts) Finanšu ministrijai (sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un citām institūcijām) doto uzdevumu.

Koncepcijas mērķis ir izvērtēt augstākās izglītības institūcijām piemēroto tiešo nodokļu tiesisko regulējumu un augstākās izglītības institūciju finansēšanas kārtību un piedāvāt tādus risinājumus tiešo nodokļu (piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa) maksājumiem, kas nodrošinātu augstākās izglītības institūciju savstarpēju nediskriminēšanu un augstākās izglītības attīstību. Koncepcijā analizēta augstākās izglītības finansēšanas kārtība, kā arī tiešo nodokļu regulējums attiecībā uz augstākās izglītības institūcijām.

Izstrādājot koncepcijas risinājuma variantus, ņemtas vērā ekonomiskās situācijas izmaiņas pēdējo gadu laikā, kā arī Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra sēdē (prot. Nr.3  47.§ 4.punkts) pieņemtais lēmums par to, ka turpmāk jaunas iniciatīvas var plānot, ņemot vērā, ka jaunu politiku ieviešana tiek īstenota tikai tādā gadījumā, ja vienlaikus ir paredzēts atteikties no kādas iepriekšējās aktivitātes un tiek pārdalīts finansējums.

I. Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu

Analizējot nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību, uzdevums ir noskaidrot, vai nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana ir diskriminējoša attiecībā pret privātajām augstskolām salīdzinājumā ar valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm un vai labvēlīgāka nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas politika, ar kuru saskaņā ar nodokli neapliktu augstskolu dienesta viesnīcu ēkas, zemi zem šīm dienesta viesnīcām un zemi, kuru izmanto studējošo apmācībai, varētu veicināt augstākās izglītības attīstību. Koncepcijā piedāvāti šādi risinājuma varianti:

A variants. Ņemot vērā, ka šobrīd piemērojamā nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas kārtība nav diskriminējoša attiecībā pret privātajām augstskolām salīdzinājumā ar valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, turklāt pašvaldībām ir tiesības izdot saistošos noteikumus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanai, nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtība netiek mainīta. Koncepcijā tiek atbalstīts šis variants.

B variants. Paredzēt likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", ka nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā par ēkām, kas tiek izmantotas par studējošo, akadēmiskā personāla un zinātniskā personāla dienesta viesnīcām.

Noteikt, ka minētie grozījumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Atceļot nekustamā īpašuma nodokli ēkām, kas tiek izmantotas par studējošo, akadēmiskā personāla un zinātniskā personāla dienesta viesnīcām, tiks radīta nevienlīdzīga situācija, salīdzinot ar profesionālās izglītības mācību iestādēm, kurām ir dienesta viesnīcas, kā arī ar fiziskajām personām, kurām nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā par dzīvojamām ēkām.

Īstenojot šo variantu, pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums varētu būt 144,7 tūkst. latu gadā.

C variants. Paredzēt likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", ka nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā par ēkām, kas tiek izmantotas zinātniskajai darbībai.

Noteikt, ka minētie grozījumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Atceļot nekustamā īpašuma nodokli ēkām, kas tiek izmantotas zinātniskajai darbībai, tiks radīta nevienlīdzīga situācija attiecībā uz fiziskajām personām, kurām ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamām ēkām.

Īstenojot šo variantu, pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums varētu būt 19,3 tūkst. latu gadā.

D variants. Paredzēt likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", ka nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā par zemi, uz kuras atrodas ēkas, kas tiek izmantotas augstākās izglītības vajadzībām, zinātniskajai darbībai un dienesta viesnīcām.

Noteikt, ka minētie grozījumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Atceļot nekustamā īpašuma nodokli zemei, uz kuras atrodas ēkas, kas tiek izmantotas augstākās izglītības vajadzībām, zinātniskajai darbībai un dienesta viesnīcu, tiks radīta nevienlīdzīga situācija, salīdzinot ar fiziskajām personām, kurām nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā gan par dzīvojamajām ēkām, gan zemi.

Īstenojot šo variantu, pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums varētu būt 335,9 tūkst. latu gadā.

II. Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu

Analizējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību, uzdevums ir noskaidrot, vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana ir diskriminējoša attiecībā pret privātajām augstskolām salīdzinājumā ar valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, un izskatīt iespējas stimulēt augstākās izglītības iegūšanu, palielinot attaisnoto izdevumu limitu par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem, jo šobrīd attaisnoto izdevumu apmērs ir zems, salīdzinot ar studiju maksas lielumu, kā arī izskatīt iespēju ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt darba devēju segto mācību maksu un izmaksātās stipendijas, kā arī no augstskolu un koledžu līdzekļiem (kas nav budžeta līdzekļi) izmaksātās stipendijas sekmīgi studējošajiem. Koncepcijā piedāvāti šādi risinājuma varianti:

A variants. Ņemot vērā, ka šobrīd piemērojamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtība nav diskriminējoša attiecībā pret privātajām augstskolām salīdzinājumā ar valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm, iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība netiek mainīta.

B variants. Veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", paredzot nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli darba devēja segtajai studiju maksai vai atmaksātajai studiju kredīta pamatsummai, ja aizdevējs sedzis studiju izdevumus darbiniekam, kas studē augstākās izglītības programmās augstskolā vai koledžā.

Noteikt, ka minētie grozījumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni, kā arī izvērtēto spēkā esošo nodokļa atvieglojumu, kas nedeva vēlamo ekonomisko efektu, nav ekonomiska pamata neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli darba devēja segto studiju maksu vai atmaksāto studiju kredīta pamatsummu. Jāņem vērā, ka šajā gadījumā veidojas diskriminācija attiecībā pret personām, kuras pašas sedz studiju maksu, jo attaisnotajos izdevumos var iekļaut tikai 150 latu gadā, salīdzinājumā ar personām, kurām jau ir darbs un kuras var vienoties ar darba devēju, ka daļa algas tiks noformēta studiju maksas segšanai, neapliekot to ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Īstenojot šo variantu, budžeta ieņēmumu samazinājums varētu būt 9,9 milj. latu gadā.

C variants. Veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", paredzot neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli darba devēju izmaksātās stipendijas augstskolās un koledžās sekmīgi studējošajiem darbiniekiem, kā arī augstskolu un koledžu izmaksātās stipendijas sekmīgi studējošajiem. Minēto stipendiju izmaksa tiks veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Noteikt, ka minētie grozījumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli darba devēju, augstskolu vai koledžu studējošajiem izmaksātās stipendijas, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu kritērijus un nosacījumus maksājumiem, lai tos varētu klasificēt par stipendijām, tādējādi nodrošinot stipendijas piešķiršanas procesa caurskatāmību. Papildus tam nepieciešams noteikt arī šādu stipendiju maksimālo apmēru. Minētā kārtība nepieciešama, lai atlīdzība par veikto darbu vai mācību atvaļinājuma nauda, kā arī citi ar studijām nesaistīti maksājumi netiktu transformēti par stipendiju un šī stipendija nebūtu kā kompensācija par mācību maksu, jo darba ņēmējs maksājumus par mācībām ir tiesīgs iekļaut attaisnotajos izdevumos. Izmaksājot sekmīgākajiem studentiem stipendijas, tiks stimulēta studējošo zināšanu kvalitāte, nevis studējošo kvantitāte.

Īstenojot šo variantu, budžeta ieņēmumu samazinājums varētu būt 3,1 milj. latu gadā, pieņemot, ka izmaksātās stipendijas nepārsniegs 700 latu gadā vienam studējošajam.

D variants. Veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", paredzot atbrīvot no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli augstskolu un koledžu stipendijas, kas izmaksātas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu augstskolas nolikumu.

Noteikt, ka minētie grozījumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ja paredz nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli augstskolu vai koledžu izmaksātajām stipendijām, augstskolām un koledžām nepieciešams izstrādāt attiecīgu nolikumu, kas noteiktu kritērijus un nosacījumus maksājumiem, lai tos varētu klasificēt par stipendijām, papildus nosakot arī šādu stipendiju maksimālo apmēru. Minētā kārtība nepieciešama, lai atlīdzība par veikto darbu netiktu transformēta par stipendiju.

Īstenojot šādu variantu, budžeta ieņēmumu samazinājums varētu būt 96,7 tūkst. latu gadā.

E variants. Izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumos Nr.336 "Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem", palielinot attaisnoto izglītības un veselības izdevumu apmēru no 150 uz 300 latiem.

Noteikt, ka minētie grozījumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Attaisnoto izdevumu apmērs 150 latu. Salīdzinot ar faktiskajām mācību maksām, tas ir ievērojami zemāks, līdz ar to minētās summas palielināšana ir pamatota. Tomēr attaisnotie izdevumi ir attiecināmi ne tikai uz izglītības, bet arī uz medicīnas izdevumiem, un, palielinot attaisnoto izdevumu apmēru, tiks radīts būtisks budžeta ieņēmumu samazinājums, t.i., 1,8 milj. latu gadā.

III. Par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu

Analizējot uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību, uzdevums ir noskaidrot, vai uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība ir diskriminējoša attiecībā pret privātajām augstskolām salīdzinājumā ar valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm un vai pastāv iespēja ieviest atšķirīgu, tikai augstskolām piemērojamu uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību.

Valsts dibinātās augstākās izglītības institūcijas, kuras īsteno Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu finansēto projektu, pārejas periodā līdz 2013.gadam nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas. Savukārt privātās augstskolas, kuras īsteno ES struktūrfondu finansēto projektu, netiek atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Tādējādi privātajām augstskolās, salīdzinot ar valsts dibinātajām augstākās izglītības institūcijām, pārejas periodā līdz 2013.gadam tiek noteikta atšķirīga nodokļa piemērošanas kārtība. Koncepcijā piedāvāti šādi risinājuma varianti:

A variants. Nemainīt spēkā esošo regulējumu likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

B variants. Veikt grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", paredzot, ka privātpersonu dibinātās augstskolas un koledžas uzņēmumu ienākuma nodokli maksā tikai par izdevumiem, kas nav saistīti ar augstskolas un koledžas darbības nodrošināšanu, kā arī par peļņas daļu, kas tiek sadalīta dividendēs.

Noteikt, ka minētie grozījumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Ņemot vērā, valstī jāpastāv vienādiem konkurences apstākļiem ne tikai starp nozarēm, bet tirgū vispār, nedrīkst kapitālsabiedrībām, kuras nodarbojas ar augstākās izglītības pakalpojumu sniegšanu, bet kurām nav noteikti ierobežojumi nodarboties ar cita veida darbību, radīt atšķirīgu nodokļa piemērošanas kārtību, tās atbrīvojot no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Šāda atšķirīga kārtība var radīt precedentu arī citās darbības nozarēs strādājošajiem komersantiem prasīt atšķirīgu nodokļa piemērošanas kārtību, piemēram, komersantiem, kas sniedz medicīnas pakalpojumus vai nodarbināti kultūras jomā. Nevar izslēgt risku, ka kapitālsabiedrības izvairīsies no uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksas, izmantojot no nodokļa atbrīvoto kapitālsabiedrību starpniecību, jo augstskolām un koledžām nav ierobežojumu attiecībā uz līdzekļu izlietošanu un iespēju līdzekļus izlietot ar saimniecisko darbību nesaistītiem mērķiem. Papildus tam augstskolas un koledžas komercdarbības ietvaros var veikt citu ar izglītības pakalpojumu sniegšanu nesaistītu saimniecisku darbību, kas rada izkropļotas konkurences draudus.

Īstenojot šo variantu, budžeta ieņēmumu samazinājums varētu būt 1,1 milj. latu gadā.

C variants. Veikt grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", paredzot, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā netiek iekļauti augstskolu un koledžu ieņēmumi, kas gūti kā samaksa par jebkāda veida apmācību un par veiktajiem pētniecības darbiem, ieskaitot minētajiem mērķiem piešķirtos valsts budžeta līdzekļus (tai skaitā valsts budžeta transfertus). Savukārt papildus minētajam ar nodokli apliekamajā ienākumā netiek ietverti ieņēmumi, ko augstskolas gūst studiju procesā mākslinieciskās jaunrades darbības ietvaros, piemēram, organizējot publiskas izstādes, koncertus. Vienlaikus veikt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" grozījumus, paredzot, ka augstskolu un koledžu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums tiek palielināts par izdevumiem, kas ir saistīti ar minēto ienākumu gūšanu, tādējādi izslēdzot no apliekamā ienākuma gan ieņēmumus, gan izdevumus, kas saistīti ar augstskolu un koledžu veiktajiem jebkāda veida apmācības un pētniecības darbiem. Lai ievērotu vienlīdzību starp augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā netiek iekļauti arī zinātnisko institūciju ienākumi, kas gūti kā samaksa par veiktajiem pētniecības darbiem.

Noteikt, ka minētie grozījumi stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Veicot šādus grozījumus, augstskolām un koledžām būs nepieciešams nodalīt ieņēmumus, kas gūti no mācību maksas, jaunrades darbības un pētniecības darbiem, kā arī ar šiem ieņēmumiem saistītos izdevumus no ieņēmumiem, kas gūti no citas darbības. Tomēr, ņemot vērā, ka šāda nodalīšana ir nepieciešama arī gadījumā, ja augstskola vai koledža saņem ES struktūrfondu līdzekļus, tad minētā prasība neradīs papildu slogu.

Attiecībā uz pētniecības darbiem, kuros gūtie ienākumi netiek aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli, jābūt noteiktiem papildu kritērijiem:

1) pētījumu rezultāti tiek izplatīti mācību, publikāciju vai tehnoloģiju nodošanas veidā;

2) peļņa, kas tiek gūta, veicot pētniecību, tiek atkārtoti investēta šajā darbībā, tās rezultātu izplatīšanā vai mācībās;

3) privāto augstskolu un koledžu kapitāldaļu turētājiem nedrīkst būt piekļuves priekšrocības attiecībā uz pētījumu kapacitāti vai pētniecības rezultātiem.

Īstenojot šo variantu, budžeta ieņēmumu samazinājums varētu būt 4 milj. latu gadā.

Ievērojot minēto, attiecībā uz augstskolām un koledžām piemēroto tiešo nodokļu tiesisko regulējumu atbalstāmie risinājumi ir šādi:

1) nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā – risinājuma A variants;

2) iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā – risinājuma C variants;

3) uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanā – risinājuma C variants.