Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumus Nr. 51 "Nacionālā meža monitoringa noteikumi".
Rīgā 2012.gada 3.aprīlī (prot. Nr.18 18.§)
2. Īstenojot monitoringu, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (turpmāk – institūts) veic:
2.1. meža resursu monitoringu, lai iegūtu informāciju par meža platības izmaiņām, meža koksnes resursu struktūru un dinamiku, mežaudžu bojājumiem, atmirušo koksni un uzkrātu hronoloģisku informāciju par mežaudžu attīstības gaitu;
2.2. pirmā un otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu, lai novērtētu meža veselības stāvokli, tā izmaiņas un noskaidrotu gaisa piesārņojuma un citu vides faktoru ietekmi uz meža ekosistēmām;
2.3. meža kaitēkļu un slimību zinātnisko monitoringu, lai iegūtu operatīvu informāciju par bīstamāko meža kaitēkļu un slimību izplatību.
3. Meža resursu monitoringa informāciju iegūst visā valsts teritorijā vienmērīgi četru kilometru attālumā izvietotu parauglaukumu traktu tīklā, katru gadu apsekojot vienu piekto daļu no kopējā parauglaukumu skaita.
4. Meža resursu monitoringa parauglaukumus ierīko visā valsts teritorijā neatkarīgi no nekustamā īpašuma piederības, parauglaukumi dabā nav vizuāli identificējami, un to ierīkošana nerada saimnieciskās darbības ierobežojumus.
5. Pirmā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa informāciju iegūst, veicot ikgadējus novērojumus 115 meža resursu monitoringa parauglaukumu tīklā izvietotos parauglaukumos, kā arī 16 x 16 kilometru tīklā izvietotos un dabā iezīmētos parauglaukumos.
6. Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa informāciju iegūst, veicot ikgadējus novērojumus valsts zinātniskās izpētes mežos izveidotos parauglaukumos.
7. Ja ierīkoto otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa parauglaukumu skaits vai izvietojums nenodrošina datu ticamību, institūts papildu parauglaukumus var ierīkot arī ārpus valsts zinātniskās izpētes mežiem, slēdzot līgumu ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai tā pilnvarotu personu.
8. Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa parauglaukumos aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte.
9. Meža kaitēkļu un slimību zinātniskā monitoringa informāciju iegūst, veicot novērojumus speciāli izveidotos parauglaukumos.
10. Institūts izstrādā un apstiprina monitoringa metodiku, iepriekš to saskaņojot ar zemkopības ministru.
11. Institūts nodrošina monitoringa darbu izpildes kvalitātes kontroli un atbild par statistiski ticamas informācijas iegūšanu.
12. Institūts sagatavo un iesniedz:
12.1. katru gadu līdz 1.aprīlim – Zemkopības ministrijā pārskatus (1.pielikums) par iepriekšējā kalendāra gadā meža resursu monitoringa izpildē iegūto informāciju;
12.2. katru gadu līdz 1.aprīlim – Zemkopības ministrijā pārskatu par pirmā un otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa izpildei veiktajiem pasākumiem (2.pielikums), kā arī nosūta attiecīgu informāciju Starptautiskās sadarbības programmas par gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanu un monitoringu (ICP Forests) koordinācijas centram saskaņā ar tā noteikto laika grafiku;
12.3. katru ceturksni līdz pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam – Zemkopības ministrijā un Valsts meža dienestā informāciju par meža kaitēkļu un slimību izplatību iepriekšējā ceturksnī un izplatības prognozēm, kā arī nekavējoties – informāciju par konstatētu straujas meža kaitēkļu vai slimību savairošanās risku.
13. Institūts apkopo un analizē monitoringa izpildē iegūto informāciju, kā arī sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā publisku ziņojumu:
13.1. līdz 2015.gada 1.aprīlim – par monitoringu, kas veikts līdz 2013.gada 31.decembrim;
13.2. sākot ar 2015.gadu, – reizi piecos gados.
14. Šo noteikumu 12. un 13.punktā minētie pārskati un informācija pēc to iesniegšanas Zemkopības ministrijā ir publiski pieejami institūta tīmekļa vietnē.
17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumus Nr.313 "Meža monitoringa veikšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 57.nr.).
Zemkopības ministre L.Straujuma
Katru meža resursu monitoringa pārskatu sagatavo sadalījumā pa īpašuma piederības veidiem – valsts meži, pārējie meži, visi meži. Pārskatā norādāma šāda informācija:
1. Mežaudžu platība un krāja pa valdošajām koku sugām un vecuma desmitgadēm.
2. Mežaudžu platība un krāja pa valdošajām koku sugām un vecuma desmitgadēm (bez meža kritērijiem atbilstošām lauksaimniecības zemēm).
3. Mežaudžu platība un krāja pa valdošajām koku sugām un vecuma desmitgadēm (meža kritērijiem atbilstošās lauksaimniecības zemēs).
4. Mežaudžu platība un krāja pa valdošajām koku sugām un bonitātēm.
5. Mežaudžu platība un krāja pa šķērslaukumiem un valdošajām koku sugām.
6. Mežaudžu platība un krāja pa augstumu grupām un valdošajām koku sugām.
7. Mežaudžu I stāva valdošās koku sugas vidējais augstums pa valdošajām koku sugām un vecuma desmitgadēm.
8. Mežaudžu I stāva valdošās koku sugas vidējais augstums pa valdošajām koku sugām un bonitātēm.
9. Mežaudžu I stāva valdošās koku sugas vidējais caurmērs pa valdošajām koku sugām un vecuma desmitgadēm.
10. Mežaudžu I stāva valdošās koku sugas valdaudzes vidējais caurmērs pa valdošajām koku sugām un vecuma desmitgadēm.
11. Mežaudžu I stāva valdošās koku sugas vidējais caurmērs pa valdošajām koku sugām un bonitātēm.
12. Mežaudžu I stāva vidējais šķērslaukums pa valdošajām koku sugām un vecuma desmitgadēm.
13. Mežaudžu I stāva vidējais šķērslaukums pa valdošajām koku sugām un bonitātēm.
14. Mežaudžu platības un krāja pa valdošajām koku sugām un atjaunošanas veidiem.
15. Mežaudžu platība un krāja pa valdošajām koku sugām un meža tipiem.
16. Izcirtumu platība pa meža tipiem.
17. Mežaudžu krājas kārtējais pieaugums (ar mizu) pa valdošajām koku sugām un vecuma desmitgadēm.
18. Mežaudžu krājas kārtējais pieaugums (ar mizu) pa valdošajām koku sugām un bonitātēm.
19. Mežaudžu krājas kārtējais pieaugums (ar mizu) pa valdošajām koku sugām un meža tipiem.
20. Mežaudžu atmirums pa valdošajām koku sugām, atmiruma veidiem un caurmēra grupām.
21. Mežaudžu bojājumi pēc platības un bojāto koku krājas pa valdošajām koku sugām un bojājumu veidiem.
22. Mežaudžu bojājumu izvērsts pārskats pēc bojāto koku apjoma (% no kopējās krājas) pa valdošajām koku sugām.
23. Mežaudžu platības ar pamežu un pameža segums pa valdošajām koku sugām un pameža sugām.
24. Mežaudžu augošu koku biomasa pa valdošajām koku sugām un biomasas veidiem.
25. Dažādu koku sugu kopējā krāja pa valdošajām koku sugām.
26. Dažādu koku sugu krājas kārtējais pieaugums pa valdošajām koku sugām.
27. Meža zemju kategoriju platība un koksnes krāja.
28. Meža zemju kategoriju platība un koksnes krāja (kopsavilkums pa kategoriju grupām).
29. Ar kokiem un krūmiem aizaugušo nemeža zemju kategoriju platība un koksnes krāja.
30. Meža un aizaugušo nemeža zemju kopējā platība un krāja.
1. Pirmā līmeņa meža monitoringā veic šādus pasākumus:
1.1. koku vainaga stāvokļa novērtējumu;
1.2. augsnes analīzes.
2. Otrā līmeņa meža monitoringā veic šādus pasākumus:
2.1. koku vainaga stāvokļa novērtējumu;
2.2. koku augšanas gaitas mērījumus;
2.3. augsnes analīzes;
2.4. augsnes ūdeņu analīzes;
2.5. skuju vai lapu ķīmiskās analīzes;
2.6. nokrišņu novērojumus;
2.7. meteoroloģiskos novērojumus;
2.8. veģetācijas novērojumus;
2.9. fenoloģiskos novērojumus.
 |
 |
 |
 |