Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments — finanšu instruments, kurš izveidots, pamatojoties uz 2003.gada 14.oktobrī Luksemburgā parakstīto līgumu “Par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā”, un kura finansējumu nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis;
2) Norvēģijas finanšu instruments — finanšu instruments, kurš izveidots, pamatojoties uz 2003.gada 14.oktobrī Luksemburgā parakstīto līgumu “Par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā”, un kura finansējumu nodrošina Norvēģijas Karaliste;
3) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja — Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta komiteja, kas vada Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu un pieņem lēmumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējuma piešķiršanu programmām;
4) Finanšu instrumenta birojs — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta institūcija, kas no donorvalstu puses nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta (turpmāk — finanšu instrumenti) darbību;
5) finanšu instrumentu vadības dokumenti:
a) Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.—2014.gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Īslandi, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumiem Nr.251 “Par Latvijas Republikas un Īslandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2009.—2014.gadā”,
b) Saprašanās memorands par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.—2014.gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti un apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumiem Nr.252 “Par Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.—2014.gadā”,
c) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas 2011.gada 13.janvārī apstiprinātie noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.—2014.gadā,
d) Norvēģijas Ārlietu ministrijas 2011.gada 11.februārī apstiprinātie noteikumi par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.—2014.gadā,
e) Finanšu instrumenta biroja izstrādātās un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinātās vadlīnijas, kas attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.—2014.gadā;
6) programma — pasākumu kopums, ko plānots īstenot ar finanšu instrumentu atbalstu, kas ir vērsts uz konkrētu rezultātu un mērķu sasniegšanu un kas ir noteikts šā panta 5.punkta “a” un “b” apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos;
7) programmas līgums — līgums par programmas īstenošanu, ko vadošā iestāde slēdz ar Norvēģijas Ārlietu ministriju vai Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteju pēc programmas apstiprināšanas;
8) programmas apsaimniekotājs — nozares ministrija vai Sabiedrības integrācijas fonds, kas šā panta 5.punkta “a” un “b” apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteikts kā atbildīgais par programmas īstenošanu. Programmas apsaimniekotājs var īstenot programmu partnerībā ar citu tiešās valsts pārvaldes iestādi, atvasinātu publisko personu, citu valsts iestādi vai Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu vai šādu personu apvienību vai sadarbībā ar donorvalstu institūciju;
9) aģentūra — tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īsteno daļu no programmas apsaimniekotāja funkcijām;
10) projekta iesniegums — iesniegums (aizpildīta veidlapa un tās pielikumi), ko iesniedz projekta iesnieguma iesniedzējs, lai pretendētu uz projektam nepieciešamo finanšu instrumentu līdzfinansējumu;
11) projekts — projekta iesniegums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko ir apstiprinājis programmas apsaimniekotājs;
12) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji — noteicošie rādītāji, pēc kuriem vērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;
13) iepriekš noteiktais projekts — šā panta 5.punkta “a” vai “b” apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumā vai programmā noteikts projekts;
14) neliela apjoma grantu shēma — programmas ietvaros izdalīta aktivitāte, kuras finansējums ir no 5000 euro līdz 250 000 euro, izņemot stipendijas, kuru finansējums var būt mazāks par 5000 euro;
15) projekta iesnieguma iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiskā persona, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība;
16) līdzfinansējuma saņēmējs — projekta iesnieguma iesniedzējs, kura projekta iesniegumu ir apstiprinājis programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, kā arī iepriekš noteiktā projekta īstenotājs, ko ir apstiprinājusi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija;
17) projekta līgums — līgums par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, ko slēdz programmas apsaimniekotājs vai aģentūra ar līdzfinansējuma saņēmēju (civiltiesisks līgums, ja līdzfinansējuma saņēmējs ir fiziskā persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, vai vienošanās, ja līdzfinansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiskā persona vai cita valsts iestāde);
18) Stratēģiskais pārskats — ziņojums, kurš ietver informāciju par finanšu instrumentu ieviešanas progresu gada laikā un kuru vadošā iestāde sagatavo saskaņā ar šā panta 5.punkta “c” un “d” apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentu vadības dokumentiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadību, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un drošas finanšu vadības principiem atbilstošu finanšu instrumentu ieviešanu Latvijā.
3.pants. Likuma darbības joma
Likums nosaka finanšu instrumenta vadībā iesaistīto institūciju un projekta vai iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, kā arī finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
4.pants. Finanšu instrumentu vadība
(1) Finanšu instrumentu vadība ir:
1) saprašanās memorandu un to grozījumu sagatavošana par finanšu instrumentu ieviešanu, programmu (tai skaitā iepriekš noteikto projektu) sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana;
2) finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas izveide;
3) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde, projektu iesniegumu atlase un apstiprināšana;
4) programmu, projektu vai iepriekš noteiktu projektu īstenošana, kontrole un revīzija;
5) maksājumu veikšana;
6) ziņošana par konstatētajām neatbilstībām;
7) uzraudzība un izvērtēšana;
8) projektu vai iepriekš noteikto projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaude.
(2) Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas un personas finanšu instrumentu vadībā ievēro efektivitātes principu, lietderības principu un saimnieciskuma principu.
5.pants. Finanšu instrumentu līdzfinansējuma un nacionālā līdzfinansējuma piešķiršana
(1) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt projekta iesnieguma iesniedzējam Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējumu vai nacionālo līdzfinansējumu.
(2) Nacionālo līdzfinansējumu Latvijas Pašvaldību savienībai kā līdzfinansējuma saņēmējam iepriekš noteiktā projekta īstenošanai nodrošina no valsts budžeta.
6.pants. Finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā iesaistītās institūcijas un personas
(1) Finanšu instrumentu vadību nodrošina:
1) šādas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas:
a) vadošā iestāde,
b) programmas apsaimniekotājs,
c) aģentūra,
d) revīzijas iestāde,
e) sertifikācijas iestāde,
f) Iepirkumu uzraudzības birojs,
g) uzraudzības komiteja;
2) līdzfinansējuma saņēmējs.
(2) Lai sasniegtu šā likuma mērķi, finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas izdod iekšējos normatīvos aktus un sadarbojas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas finanšu instrumentu vadībā ievēro finanšu instrumentu vadības dokumentos noteikto.
7.pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības
(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt saprašanās memorandu un to grozījumu sagatavošanu par finanšu instrumentu ieviešanu;
2) nodrošināt finanšu instrumentu vadību un ieviešanas efektivitāti;
3) nodrošināt Tehniskās palīdzības fonda sniegtā atbalsta īstenošanu un uzraudzību;
4) nodrošināt tiesību aktu izstrādi attiecībā uz finanšu instrumentu vadību un ieviešanu;
5) nodrošināt finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas izveidi;
6) izveidot un ieviest ziņošanas sistēmu par neatbilstībām finanšu instrumentu ietvaros;
7) uzraudzīt finanšu instrumentu ieviešanu;
8) sagatavot un iesniegt Finanšu instrumenta birojam Stratēģisko pārskatu;
9) nodrošināt finanšu instrumentu ieviešanas publicitāti Latvijā.
(2) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:
1) ierosināt un veikt finanšu instrumentu kontroli un revīziju;
2) pieprasīt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām un personām informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai.
(3) Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.
(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.
8.pants. Programmas apsaimniekotāja pienākumi un tiesības
(1) Programmas apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:
1) izstrādāt programmu;
2) izstrādāt normatīvos aktus programmas ieviešanas nodrošināšanai;
3) izveidot sadarbības komiteju programmām, kuras tiek īstenotas partnerībā ar donorvalstu institūcijām, un vadīt sadarbības komitejas darbu;
4) izstrādāt projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;
5) izstrādāt programmas vadības un kontroles sistēmu;
6) nodrošināt programmai atsevišķu grāmatvedības uzskaiti;
7) nodrošināt projektu iesniegumu atklāta konkursa izsludināšanu;
8) nodrošināt projektu iesniegumu vērtēšanu un atlasi;
9) nodrošināt projekta līguma slēgšanu;
10) nodrošināt programmas īstenošanu atbilstoši finanšu instrumentu vadības dokumentiem, programmas līguma prasībām, Latvijas Republikai saistošajiem Eiropas Savienības un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem;
11) nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas uzraudzību un kontroli;
12) pārbaudīt un apstiprināt līdzfinansējuma saņēmēju iesniegtos pārskatus un izdevumus pamatojošos dokumentus;
13) nodrošināt programmu publicitātes prasību īstenošanu un uzraudzīt projektu publicitātes prasību ievērošanu;
14) atgūt neatbilstoši veiktos izdevumus un nodrošināt neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu.
(2) Programmas apsaimniekotājam ir tiesības pieprasīt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām un līdzfinansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama programmas, projektu vai iepriekš noteikto projektu īstenošanas, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.
9.pants. Aģentūras noteikšana, programmas apsaimniekotāja un aģentūras sadarbības kārtība
(1) Aģentūru, kompetences sadalījumu starp programmas apsaimniekotāju un aģentūru, kā arī šo institūciju sadarbības kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Programmas apsaimniekotājs, pildot šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, var daļu no tiem deleģēt aģentūrai.
(3) Šā likuma 8.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā noteiktos pienākumus pilda tikai programmas apsaimniekotājs.
(4) Aģentūra, pildot šā panta otrajā daļā noteiktos pienākumus, ir programmas apsaimniekotāja funkcionālajā padotībā.
(5) Funkcijas, kuras iestāde pilda kā programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, tiek nodalītas no funkcijām, kuras tā pilda kā līdzfinansējuma saņēmējs.
10.pants. Revīzijas iestādes pienākumi un tiesības
(1) Revīzijas iestādei ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā iesaistītajās institūcijās izveidotās finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas atbilstības novērtējumu;
2) nodrošināt programmas apsaimniekotāja iestādē un aģentūrā izveidotās programmas vadības un kontroles sistēmas atbilstības novērtējumu;
3) deviņu mēnešu laikā pēc programmas apstiprināšanas sagatavot un iesniegt Finanšu instrumenta birojam revīzijas stratēģiju;
4) sagatavot un iesniegt vadošajai iestādei gada revīzijas plānu;
5) nodrošināt revīzijas veikšanu, lai pārliecinātos par finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas atbilstību, darbību un efektivitāti;
6) nodrošināt revīzijas veikšanu, lai pārliecinātos par programmas vadības un kontroles sistēmas atbilstību, darbību un efektivitāti;
7) nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta revīzijas veikšanu, pamatojoties uz atbilstošu izlasi, lai pārliecinātos, vai programmas ietvaros deklarētie izdevumi ir attiecināmi;
8) sagatavot un iesniegt Finanšu instrumenta birojam gada revīzijas ziņojumu un atzinumu par programmas vadības un kontroles sistēmas atbilstību, darbību un efektivitāti;
9) sagatavot un iesniegt Finanšu instrumenta birojam noslēguma revīzijas ziņojumu un noslēguma deklarāciju, kurā ir izvērtēta noslēguma maksājuma pieteikuma pamatotība;
10) izstrādāt tiesību aktus, kas saistīti ar revīzijas iestādes funkciju nodrošināšanu.
(2) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt no finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām un līdzfinansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu revīzijas nodrošināšanai, kā arī lai pārliecinātos par finanšu instrumentu ieviešanas un uzraudzības sistēmas darbības efektivitāti.
(3) Revīzijas iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.
(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.
(5) Līdz kārtējā gada 1.martam revīzijas iestāde ar finanšu ministra starpniecību informē Ministru kabinetu par pārskata gada revīzijas rezultātiem. Ja revīzijas iestādes rīcībā ir ziņas, ka finanšu instrumentu ieviešana var tikt būtiski ietekmēta, revīzijas iestāde nekavējoties informē par to Ministru kabinetu.
11.pants. Sertifikācijas iestādes pienākumi un tiesības
(1) Sertifikācijas iestādei ir šādi pienākumi:
1) iesniegt Finanšu instrumenta birojam apstiprinātus starpposmu finanšu pārskatus un programmas noslēguma pārskatus;
2) sniegt Finanšu instrumenta birojam informāciju par plānotajiem maksājumu pieprasījumiem;
3) nodrošināt maksājumu veikšanu programmu apsaimniekotājiem un atmaksas valsts budžetā;
4) nodrošināt Finanšu instrumenta birojam iesniegto starpposmu finanšu pārskatu un programmas noslēguma pārskatu, kā arī saņemto un programmas apsaimniekotājam vai aģentūrai izmaksāto finanšu instrumentu līdzekļu uzskaiti;
5) ziņot Finanšu instrumenta birojam par finanšu instrumentu ietvaros uzkrātajiem procentiem;
6) uzraudzīt neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu.
(2) Sertifikācijas iestādei ir tiesības pieprasīt no finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām un līdzfinansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai.
(3) Sertifikācijas iestādes funkcijas pilda Valsts kase.
(4) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sertifikācijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.
12.pants. Iepirkumu uzraudzības birojs, tā pienākumi un tiesības
(1) Iepirkumu uzraudzības birojs nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projektu vai iepriekš noteikto projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudi.
(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības pieprasīt no finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām un līdzfinansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projektu vai iepriekš noteikto projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi.
13.pants. Uzraudzības komiteja
(1) Uzraudzības komiteja ir koleģiāla finanšu instrumentu vadībā iesaistīta institūcija, kas izveidota, lai pārraudzītu finanšu instrumentu ieviešanas gaitu. Uzraudzības komitejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(2) Uzraudzības komitejas sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Uzraudzības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis. Vadošā iestāde nodrošina uzraudzības komitejas sekretariāta funkciju izpildi.
14.pants. Līdzfinansējuma saņēmēja pienākumi
Līdzfinansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu atbilstoši projekta līgumam, Latvijas Republikai saistošajiem Eiropas Savienības un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem;
2) nodrošināt katram Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projektam vai iepriekš noteiktajam projektam atsevišķu grāmatvedības uzskaiti;
3) sniegt informāciju par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu un nodrošināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas auditoru padomes, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Republikas Valsts kontroles, kā arī finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai;
4) nodrošināt projektu un iepriekš noteikto projektu publicitātes prasības;
5) atmaksāt programmas apsaimniekotājam vai aģentūrai saņemtā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējuma daļu un nacionālo līdzfinansējumu, kas nav izmantots vai ir izmantots neatbilstoši šā panta 1.punktā minētajiem nosacījumiem.
15.pants. Ministru kabineta kompetence finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā
Lai nodrošinātu finanšu instrumentu vadību, Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu vadību;
2) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu un projektu īstenošanai un veic maksājumus;
3) kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu uzraudzību, izvērtēšanu, kontroli un ziņo par finanšu instrumentu vadībā konstatētajām neatbilstībām, kā arī atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus;
4) kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas finanšu instrumentu vadībā;
5) kārtību, kādā īsteno programmu un programmas apsaimniekotāja un aģentūras funkcionālās padotības formu;
6) kārtību, kādā nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus atklāto konkursu ietvaros un prasības projekta iesnieguma iesniedzējam;
7) programmas apsaimniekotāja un tā partnera sadarbības kārtību, ja programma tiek īstenota partnerībā.
16.pants. Dokumentu glabāšanas termiņš
Finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā iesaistītās institūcijas un personas glabā visu ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta programmas, projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģinālus piecus gadus pēc programmas vai projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas.
17.pants. Programmas apsaimniekotāja un aģentūras lēmumi
(1) Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra pieņem lēmumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu.
(2) Lēmumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja tas atbilst Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un atklātā konkursa ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.
(3) Lēmumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniedzējam jāveic programmas apsaimniekotāja vai aģentūras noteiktās darbības, lai Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projektu varētu atbilstoši sagatavot un īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot normatīvos aktus par attiecīgo Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta programmu. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.
(4) Lēmumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tas neatbilst Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma precizēšana saskaņā ar šā panta piekto daļu ietekmētu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesniegumu pēc būtības, kā arī tad, ja Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesniegums atbilst Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, bet atklātā konkursa ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai.
(5) Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu pieņem, ja līdzfinansējuma saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums vai nacionālais līdzfinansējums, bet tas nav izmantots vai ir izmantots neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, projekta līguma noteikumiem vai tā izmantošanā nav ievērota šā likuma 4.panta otrā daļa.
18.pants. Programmas apsaimniekotāja un aģentūras lēmumu veidi
(1) Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.
(2) Ja Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniedzējs ir fiziskā persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, programmas apsaimniekotāja vai aģentūras lēmums ir administratīvais akts.
(3) Ja Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiskā persona vai cita valsts iestāde, programmas apsaimniekotāja un aģentūras lēmums ir pārvaldes lēmums — to var apstrīdēt likumā paredzētajā kārtībā, bet tas nav pārsūdzams tiesā.
(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:
1) programmas apsaimniekotāja vai aģentūras nosaukums un adrese;
2) adresāts — Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniedzējs;
3) faktu konstatējums;
4) pārvaldes lēmuma pamatojums;
5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);
6) adresātam piešķirtās tiesības vai noraidītās tiesības;
7) lēmuma apstrīdēšanas kārtība.
19.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš
(1) Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra lēmumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma vai projekta izklāstu iesniegšanas beigu datuma, ja projektu iesniegumu atlase organizēta divās kārtās.
(2) Ja projektu iesniegumu atlase organizēta divās kārtās, šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā neieskaita pēc projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas atlasīto projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai paredzēto laiku.
20.pants. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma precizēšana
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesniegums pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par tā apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu nav precizējams.
21.pants. Programmas apsaimniekotāja un aģentūras lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana
(1) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniedzējs var apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 17.panta pirmajā daļā minētos lēmumus, ievērojot šā likuma 18.panta trešās daļas noteikumus.
(2) Aģentūras lēmumu var apstrīdēt tam programmas apsaimniekotājam, kura funkcionālajā padotībā atbilstoši šā likuma 9.panta ceturtajai daļai ir aģentūra. Programmas apsaimniekotāja lēmumu par apstrīdēto aģentūras lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
(3) Programmas apsaimniekotāja lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam, kuras ietvaros izveidots programmas apsaimniekotājs. Ja minētās tiešās pārvaldes iestādes vadītājs ir Ministru kabineta loceklis, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Tiešās pārvaldes iestādes vadītāja lēmumu par apstrīdēto programmas apsaimniekotāja lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
(4) Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi apstrīd un pārsūdz tādā kārtībā un termiņos kā lēmumu, par kurā ietvertā nosacījuma izpildi sagatavots atzinums. Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi var apstrīdēt un pārsūdzēt arī atsevišķi no lēmuma, kurā ietverts nosacījums.
(5) Atzinuma vai lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
22.pants. Strīdu risināšanas kārtība
Strīdu par piešķirto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējumu un nacionālo līdzfinansējumu risina Administratīvā procesa likumā vai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
23.pants. Lēmums par piešķirtā finansējuma atgūšanu
(1) Lēmumu par piešķirtā finanšu instrumentu līdzfinansējuma un nacionālā līdzfinansējuma atgūšanu pieņem šā likuma 17.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos un Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, ja līdzfinansējuma saņēmējs var būt administratīvā akta adresāts saskaņā ar šā likuma 18.panta otro daļu un pret viņu var vērst piespiedu izpildi.
(2) Ja līdzfinansējuma saņēmējs nevar būt administratīvā akta adresāts saskaņā ar šā likuma 18.panta otro daļu un pret viņu nevar vērst piespiedu izpildi, programmas apsaimniekotājs vai aģentūra pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā finanšu instrumenta līdzfinansējuma un nacionālā līdzfinansējuma atgūšanu.
24.pants. Strīdu risināšana civiltiesiskā kārtībā
(1) Ja šā likuma 23.pantā noteiktās piešķirtā finanšu instrumentu līdzfinansējuma un nacionālā līdzfinansējuma atgūšanas kārtības piemērošana nav lietderīga, kā arī tad, ja piešķirtā finanšu instrumentu līdzfinansējuma un nacionālā līdzfinansējuma atgūšanai nav piemērojami šā likuma 17.panta ceturtās daļas un 23.panta noteikumi, piešķirto finanšu instrumentu līdzfinansējumu un nacionālo līdzfinansējumu atgūst vai strīdu par finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā.
(2) Ja līdzfinansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiskā persona, piešķirto finanšu instrumentu līdzfinansējumu un nacionālo līdzfinansējumu atgūst vai strīdu par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā, izņemot iespēju strīdu risināt tiesas ceļā.
25.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā
Vadošā iestāde, programmas apsaimniekotājs, aģentūra, sertifikācijas iestāde vai revīzijas iestāde, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.
26.pants. Ierobežojumi finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā iesaistītajām personām
Finanšu instrumentu vadības nodrošināšanā iesaistīto personu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
27.pants. Tiesības iepazīties ar lietu
(1) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma lietu.
(2) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs iepazīties ar tā iesniegtā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.
(3) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesniedzējam, iepazīstoties ar tā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtē vai ir vērtējušas Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesniegumu, izņemot vērtēšanas komisijas locekļus. Informācija par vērtēšanas komisijas locekļiem ir pieejama šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.
28.pants. Informācijas atklātība
(1) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija un pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.
(2) Par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:
1) līdzfinansējuma saņēmējs (juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese; fiziskajai personai — vārds un uzvārds);
2) programmas un projekta nosaukums;
3) piešķirtā finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoms;
4) programmas vai projekta īstenošanas vieta;
5) kopsavilkums par programmas vai projekta ietvaros veicamajiem pasākumiem.
(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā galīgais lēmums par programmas (tai skaitā iepriekš noteiktā projekta) vai projekta iesnieguma apstiprināšanu.
(4) Ja Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesniegumu iesniedz tiešās valsts pārvaldes iestāde vai Sabiedrības integrācijas fonds, projekta iesnieguma lieta ir vispārpieejama informācija, izņemot projekta budžeta kopsavilkumu, tai skaitā indikatīvo projekta izmaksu plānu. Informācija par minēto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projektu ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.
(5) Netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtē vai ir vērtējušas Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta projekta iesniegumu, izņemot vērtēšanas komisijas locekļus. Informācija par vērtēšanas komisijas locekļiem ir pieejama šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.
1. Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.augustam izdod šā likuma 15.panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētos noteikumus.
2. Ministru kabinets līdz 2012.gada 28.decembrim izdod šā likuma 15.panta 5., 6. un 7.punktā minētos noteikumus.
 |
 |
 |
 |