Darbības ar dokumentu
Rīgā 2011.gada 6.decembrī (prot. Nr.72 19.§)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju;
1.2. medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai;
1.3. kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītāju nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai;
1.4. kārtību, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai;
1.5. kārtību, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumus.
(Apakšnodaļas nosaukums MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
3. Pirmreizējās, kārtējās un pirmstermiņa veselības pārbaudes mērķis ir izvērtēt transportlīdzekļa vadītāja vai tās personas veselības stāvokli, kura vēlas iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības (turpmāk – pretendents), un noteikt, vai transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nav šo noteikumu 1.pielikumā minēto medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai.
4. Šo noteikumu 7.punktā minētais ģimenes ārsts vai ārstu komisija, vai šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētā specializētā medicīniskā komisija, nosakot kārtējās veselības pārbaudes laiku, Ceļu satiksmes likumā noteikto veselības pārbaužu periodiskumu var samazināt, to attiecīgi pamatojot (piemēram, ir prognozējams konkrētas slimības uzliesmojums, veselības stāvokļa pasliktināšanās), taču tas nedrīkst būt īsāks par gadu.
5. Atkārtotu transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudi, ja pirmreizējā, kārtējā vai pirmstermiņa veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, veic tajā ārstniecības iestādē, kurā tika konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir pārreģistrējies pie cita ģimenes ārsta un ir tā aprūpē vismaz sešus mēnešus vai attiecīgā ārstu komisija ir likvidēta. Ārstniecības iestāde, kurā ārstu komisija ir likvidēta, triju darbdienu laikā pēc likvidācijas par to paziņo Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai.
6. Persona ārsta vai komisijas lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu mēneša laikā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.
7. Transportlīdzekļa vadītāja un pretendenta pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi pēc viņa izvēles veic ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir reģistrēts un kura veselības aprūpē viņš ir vismaz sešus mēnešus (turpmāk – ārsts), vai ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs.
8. Pirmreizējās vai kārtējās veselības pārbaudes laikā ārsts vai ārstu komisija:
8.1. izvērtē transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokli un medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai un, ja nepieciešams, nosūta transportlīdzekļa vadītāju vai pretendentu veikt papildu izmeklējumus, pieprasa citu specialitāšu ārstu atzinumus vai nosūta uz ārstu komisiju. Ārsts ņem vērā psihiatra un narkologa atzinumu par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokli;
8.2. aizpilda transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudes karti (2.pielikums). Aizpildīto veselības pārbaudes karti pievieno pacienta ambulatorajai kartei vai 15 gadus glabā ārstniecības iestādē, kuras izveidotā ārstu komisija veica transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi;
8.3. izdara transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā attiecīgu atzīmi, ja transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nepieciešami redzes korekcijas vai aizsardzības līdzekļi, dzirdes palīgierīces, locekļu protēzes vai ortozes, kā arī pielāgots transportlīdzeklis. Ja ārsts vai ārstu komisija konstatē, ka personai nepieciešams pielāgots transportlīdzeklis, persona vēršas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Sociālās integrācijas valsts aģentūra personai sniedz atzinumu, norādot konkrētu normatīvajos aktos par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanu minēto papildinformācijas vai ierobežojumu kodu.
(Grozīts ar MK 17.07.2018. noteikumiem Nr. 424)
9. Ārsts vai ārstu komisijas vadītājs divu darbdienu laikā pēc veselības pārbaudes atzinumu par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta pirmreizējā vai kārtējā veselības pārbaudē konstatētajiem faktiem ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.
9.1 Par spēkā esošu ir uzskatāms pēdējais sniegtais atzinums par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi.
(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
10. Uz pirmstermiņa veselības pārbaudi nosūta transportlīdzekļa vadītāju, kuram ir izsniegta Latvijas Republikas transportlīdzekļa vadītāja apliecība, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.
11. Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic:
11.1. ārstniecības iestādē izveidota specializēta medicīniskā komisija, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Komisijas sastāvā ir:
11.1.1. divi narkologi;
11.1.2. psihiatrs;
11.1.3. ģimenes ārsts vai internists;
11.1.4. neirologs;
11.1.5. oftalmologs;
11.1.6. otorinolaringologs;
11.1.7. ķirurgs vai traumatologs ortopēds;
11.2. šo noteikumu 7.punktā minētā ārstu komisija, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.
(Grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.489)
12. Transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudi specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija papildus šo noteikumu 11.punktā noteiktajam gadījumam veic, arī pamatojoties uz transportlīdzekļa vadītāja lūgumu.
13. Lai pirmstermiņa veselības pārbaudē noskaidrotu, vai transportlīdzekļa vadītājam nav medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, ārstu komisija veic šo noteikumu 8.punktā minētās darbības, bet specializētā medicīniskā komisija (papildus šo noteikumu 8.punktā minētajām darbībām):
13.1. nodrošina transportlīdzekļa vadītāja narkoloģisko apskati;
13.2. novērtē psihisko stāvokli;
13.3. transportlīdzekļa vadītājam, kas transportlīdzekli ir vadījis alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, ja nepieciešams, veic psiholoģiskos un psihodiagnostiskos testus, kā arī bioķīmiskos izmeklējumus, alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu noteikšanai bioloģiskajās vidēs;
13.4. transportlīdzekļa vadītājam, kas transportlīdzekli atkārtoti ir vadījis alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, veic psiholoģiskos un psihodiagnostiskos testus, kā arī bioķīmiskos izmeklējumus, alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu noteikšanai bioloģiskajās vidēs.
(Grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.489)
13.1 Transportlīdzekļa vadītājam, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, veic pārbaudi pie narkologa, lai izvērtētu nepieciešamību nodrošināt narkoloģisko ārstēšanu. Ja narkologs transportlīdzekļa vadītājam konstatē kādu šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļā minēto medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc ārstēšanās, objektīvi pierādot vismaz vienu gadu stabilu remisiju, ko apliecina ārstējošā narkologa atzinums. Atzinumu persona iesniedz specializētajā medicīniskajā komisijā.
(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.489 redakcijā)
14. Atzinumu par transportlīdzekļa vadītāja veselības stāvokli ārstu komisija vai specializētā medicīniskā komisija sniedz 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo izmeklējumu veikšanas.
(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.489 redakcijā)
15. Ārstu komisijas vadītājs vai specializētās medicīniskās komisijas vadītājs atzinumu par transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudē konstatētajiem faktiem ievada transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā divu darbdienu laikā pēc veselības pārbaudes.
15.1 Par spēkā esošu ir uzskatāms pēdējais sniegtais atzinums par transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudi.
(MK 05.01.2016. noteikumu Nr. 9 redakcijā)
16. Tiesības nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ir Valsts policijas teritoriālās pārvaldes priekšniekam vai viņa vietniekam.
17. Ja Valsts policijas amatpersona pieņem lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, to noformē uz noteikta parauga veidlapas (4.pielikums) divos eksemplāros. Viens eksemplārs paliek institūcijā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, otrs – pie transportlīdzekļa vadītāja, kuru nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.
18. Lēmumā par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi Valsts policijas amatpersona norāda tā pamatojumu.
19. Valsts policijas amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, nodrošina, lai informācija par lēmumu divu darbdienu laikā (saskaņā ar vienošanos starp Valsts policiju, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru par informācijas apmaiņu) pēc lēmuma pieņemšanas tiktu ievadīta Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras uzturētajā traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.
20. Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, izņemot gadījumu, ja administratīvā pārkāpuma lietā uzlikts administratīvais sods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
(Grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.489)
22. Transportlīdzekļa vadītājs vai trešā persona (fiziskā vai juridiskā persona, kura transportlīdzekļa vadītāja vietā veic maksājumus ārstniecības iestādei) pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumus sedz šādos gadījumos:
22.1. ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
22.2. ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai;
22.3. ja pirmstermiņa veselības pārbaude tiek veikta, pamatojoties uz transportlīdzekļa vadītāja lūgumu.
(Grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.489)
23. Maksājuma apmēru par veselības pirmstermiņa pārbaudi nosaka saskaņā ar ārstniecības iestādes apstiprinātu cenrādi. Transportlīdzekļa vadītājs vai trešā persona pirms pārbaudes uzsākšanas samaksā par veselības pirmstermiņa pārbaudi un saņem stingrās uzskaites kvīti. Kvītī norāda ārstniecības iestādes rekvizītus, transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī pakalpojuma veidu un maksājuma apmēru.
24. Ja šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minētajā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam netiek konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, viņam ir tiesības prasīt atlīdzinājumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
25. Ja transportlīdzekļa vadītājam ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, pamatojoties uz ārsta, ārstu komisijas vai specializētās medicīniskās komisijas sniegto informāciju (šo noteikumu 9. un 15.punkts), kā arī Ceļu satiksmes likuma 29.panta trešo daļu, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai attiecīgi traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā izdara ierakstu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu konkrētai personai.
26. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra triju darbdienu laikā pēc tam, kad informācija par konstatētajām pretindikācijām ievadīta reģistrā un informatīvajā sistēmā, paziņo attiecīgajam transportlīdzekļa vadītājam par to, ka, pamatojoties uz ārsta, ārstu komisijas vai specializētās medicīniskās komisijas sniegto informāciju par transportlīdzekļa vadītājam konstatētajām pretindikācijām un Ceļu satiksmes likuma 29.panta trešo daļu, viņam ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
27. Ja transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, bet transportlīdzekļa vadītāja apliecība atrodas pie transportlīdzekļa vadītāja, viņa pienākums ir 10 dienu laikā no dienas, kad ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, nodot nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā.
28. Ja, pamatojoties uz veselības pārbaudē konstatētajām medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļa vadīšanai, Valsts policija transportlīdzekļa vadītājam atņem vadītāja apliecību, to nodod Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā.
29. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra šo noteikumu 27. un 28.punktā minētajā kārtībā saņemtās transportlīdzekļa vadītāja apliecības iznīcina.
30. Persona, kurai veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un saņemt vadītāja apliecību var tikai pēc tam, kad attiecīgā specializētā medicīniskā komisija, ārstu komisija vai ārsts ir veicis veselības pārbaudi un tajā nav konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.
31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumus Nr.57 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 22.nr.; 2010, 160.nr.).
(Grozīta ar MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 9; MK 24.10.2017. noteikumiem Nr. 640)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1991.gada 29.jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām;
2) Komisijas 2009.gada 25.augusta Direktīvas 2009/112/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/439/EEK par vadītāju apliecībām;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126/EK par vadītāju apliecībām;
4) Komisijas 2009.gada 25.augusta Direktīvas 2009/113/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām;
5) Komisijas 2014. gada 1. jūlija Direktīvas 2014/85/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām;
6) Komisijas 2016. gada 7. jūlija Direktīvas (ES) 2016/1106, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām.
Satiksmes ministrs A.Ronis
(Pielikums grozīts ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr. 489; MK 05.01.2016. noteikumiem Nr. 9; MK 24.10.2017. noteikumiem Nr. 640)
I. Neiroloģiskās slimības un obstruktīvās miega apnojas sindroms
1. Neiroloģiskās slimības.
Nopietnas neiroloģiskas slimības, neiroloģiski traucējumi, procesi vai pārciestu slimību un operāciju sekas, kas ietekmē centrālo vai perifēro nervu sistēmu, izraisot sensorisku vai motorisku nepietiekamību un ietekmējot līdzsvara sajūtu un koordināciju, un izpaužas šādi:
1.1. kustību funkciju traucējumi:
1.1.1. centrālās un perifērās parēzes;
1.1.2. ataksijas;
1.1.3. pārkinsonisms, hiperkinēzes (ekstrapiramidāli traucējumi);
1.1.4. nervu muskuļu sistēmas bojājumu sindromi (miopātija, miastēnija, miotonija);
1.2. izteikti jušanas traucējumi;
1.3. augstāko nervu sistēmas funkciju traucējumi (demence, afāzija, agnozija un citi traucējumi).
Piezīmes:
a) atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu lokalizāciju, plašumu un pakāpi, ja tā neietekmē ceļu satiksmes drošību. Var noteikt ierobežojumus, norādot transportlīdzekļa modifikācijas tipu, ortopēdiskās palīgierīces, kas var tikt lietotas. Ja pastāv stāvokļa pasliktināšanās risks, atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc regulārām medicīniskām pārbaudēm;
b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņiem ir šā pielikuma 1.1. un 1.3. apakšpunktā minētās pretindikācijas. Ja ir šā pielikuma 1.2. apakšpunktā minētās pretindikācijas, atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu lokalizāciju, plašumu un pakāpi, ja tā neietekmē ceļu satiksmes drošību. Nepieciešams neirologa atzinums (izņēmums neattiecas uz pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājiem).
1.1 Obstruktīvās miega apnojas sindroms.
Personas, attiecībā uz kurām ir aizdomas par mērenu vai smagu obstruktīvās miega apnojas sindromu, šo noteikumu 7. punktā minētais ārsts vai komisija nosūta atzinuma saņemšanai par obstruktīvās miega apnojas sindroma pakāpi pie sertificēta ārsta, kas apmācīts polisomnogrāfijas veikšanā. Līdz atzinuma saņemšanai šīm personām iesaka atturēties no transportlīdzekļa vadīšanas.
Personām, kurām ir mērens vai smags obstruktīvās miega apnojas sindroms, var atļaut vadīt transportlīdzekli, ja tās kontrolē slimību un ievēro ārstēšanas nosacījumus, kā arī ja miegainības mazināšanos apliecina atzinums, ko izsniedzis sertificēts ārsts, kas apmācīts polisomnogrāfijas veikšanai.
Piezīmes:
a) mērens obstruktīvās miega apnojas sindroms ir vairākas apnojas un hipoapnojas stundā (apnojas–hipoapnojas indekss) – no 15 līdz 29, bet smags obstruktīvas miega apnojas sindroms atbilst apnojas– hipoapnojas indeksam, kas ir ne mazāks par 30. Gan mērens, gan smags obstruktīvās miega apnojas sindroms ir saistīts ar pastiprinātu miegainību dienas laikā;
b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem ar mērenu vai smagu obstruktīvās miega apnojas sindromu, kuri ārstējas, ne retāk kā reizi trijos gados, bet Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem ne retāk kā reizi gadā jāveic kārtējā veselības pārbaude, kurā tiek novērtēti ārstēšanas rezultāti un veselības stāvokļa izmaiņas, kā arī nepieciešamība turpināt ārstēšanos.
2. Epilepsijas lēkmes (divas vai vairākas epilepsijas lēkmes laikposmā, kas mazāks par pieciem gadiem) un citas samaņas un apziņas traucējumu lēkmes.
Piezīmes:
a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Neirologs izvērtē epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti:
1) transportlīdzekļa vadītāju, kas slimo ar epilepsiju, novēro tik ilgi, līdz lēkmes nav bijušas vismaz piecus gadus;
2) ja gada laikā personai nav bijušas epilepsijas lēkmes, viņa drīkst vadīt transportlīdzekli;
3) ja personai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis pazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, pēc neirologa atzinuma saņemšanas atļauts vadīt transportlīdzekli;
4) personai, kurai bijusi pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja sešu mēnešu laikā tai nav bijušas epilepsijas lēkmes un ja ir atbilstošs medicīnisks novērtējums. Personai, kurai ir labi prognostiskie indikatori, atsākt vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut arī agrāk;
5) personai, kurai epilepsijas lēkmes ir bijušas tikai miegā, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatētas lēkmes nomodā, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav atkārtojušās viena gada laikā;
6) personai, kurai ir bijušas epilepsijas lēkmes, kas neietekmē apziņu vai spēju rīkoties un nerada funkcionālus traucējumus, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatētas citu veidu lēkmes, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav atkārtojušās viena gada laikā;
7) ja personai ir bijušas epilepsijas lēkmes, ko izraisa ārsta norīkotas epilepsijas terapijas izmaiņas vai samazināšana (ārsta ieteiktajā periodā pārtrauc lietot vai maina medikamentus), vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut ne agrāk kā trīs mēnešus pēc iepriekš noteiktās efektīvās ārstēšanas metodes atsākšanas;
8) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli;
b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Neirologs izvērtē epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti:
1) atsākt vadīt transportlīdzekli atļauts personām, kurām 10 gadu nav bijušas epilepsijas lēkmes un šajā laikposmā netika lietoti pretepilepsijas medikamenti un kurām ir labi prognostiskie indikatori. Šī norma attiecas arī uz personām, kuras vēlas iegūt Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Noteikti traucējumi (piemēram, arteriovenozā malformācija vai intracerebrālā hemorāģija) var palielināt lēkmes draudus, pat ja lēkmes vēl nav bijušas. Šāda situācija ir jāizvērtē. Lai atļautu vadīt transportlīdzekli, lēkmju riskam jābūt ne lielākam kā 2 % gadā;
2) persona noteiktajā laikposmā, kad nav epilepsijas lēkmju, nedrīkst lietot pretepilepsijas medikamentus. Veicot plašu neiroloģisko izmeklēšanu, netiek konstatēta attiecīgā cerebrālā patoloģija un elektroencefalogrammā netiek fiksētas epileptiskas formas aktivitātes. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogramma un neiroloģisks novērtējums;
3) personai, kurai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis pazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, pēc neirologa atzinuma saņemšanas atļauts vadīt transportlīdzekli. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogramma un neiroloģisks novērtējums. Personai, kurai ir 2.grupas strukturāls intracerebrāls bojājums, kas palielina lēkmju risku, aizliegts vadīt transportlīdzekli, kamēr epilepsijas risks ir samazinājies vismaz līdz 2 % gadā;
4) personai, kurai ir bijusi vienīgā vai pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut, ja piecu gadu laikā viņai nav bijušas lēkmes, viņa nav lietojusi pretepilepsijas medikamentus un ja ir atbilstošs neiroloģiskā stāvokļa novērtējums. Tiem vadītājiem, kuriem ir labi prognostiskie indikatori, atsākt vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut arī agrāk;
5) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli. Lēkmju atkārtošanās biežumam jābūt ne lielākam kā 2 % gadā.
II. Garīgie traucējumi
3. Smagi garīgi traucējumi, kas radušies endogēnu vai eksogēnu organisku izmaiņu dēļ.
4. Garīga atpalicība.
5. Ar vecumu vai personības traucējumiem saistītas smagas uzvedības problēmas, kuru dēļ ir nopietni pazeminātas spriešanas, reakcijas un adaptācijas spējas.
Piezīme.
Atļauts vadīt transportlīdzekli izņēmuma gadījumā saskaņā ar psihiatra atzinumu, bet ne ilgāk par vienu gadu, veicot regulāras pārbaudes pie psihiatra.
III. Alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīga, kaitējoša lietošana vai atkarība
6. Narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīga, kaitējoša lietošana.
Piezīme.
Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda, ja ir veikta pārbaude pie narkologa un citas speciālās medicīniskās pārbaudes.
7. Narkotisko vai psihotropo vielu atkarība.
Piezīme.
Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda, ja ir veikta pārbaude pie narkologa un citas speciālās medicīniskās pārbaudes.
8. Alkohola atkarība vai pārmērīga, kaitējoša lietošana.
Piezīme.
Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda.
IV. Iekšķīgās slimības
9. Cukura diabēts.
Piezīmes:
a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņš lieto antidiabētiskos medikamentus un ne retāk kā reizi piecos gados veic regulāras medicīniskās pārbaudes, kā arī regulāru dinamisku novērošanu pie endokrinologa (ne retāk kā reizi 12 mēnešos).
Personai, kas slimo ar diabētu un lieto tādus medikamentus, kuri var izraisīt hipoglikēmijas risku, jāpierāda, ka viņa apzinās hipoglikēmijas risku un spēj adekvāti kontrolēt šādu medicīnisko stāvokli. Personai, kura nepietiekami apzinās hipoglikēmijas problēmu, aizliegts vadīt transportlīdzekli.
Aizliegts vadīt transportlīdzekli personai, kurai konstatēta atkārtota smaga hipoglikēmija, izņemot gadījumu, ja šī persona ir saņēmusi kompetentu medicīnisku atzinumu, ka transportlīdzekļa vadīšana ir atļauta un tiek veiktas regulāras medicīniskās pārbaudes. Ja personai nomoda laikā ir iestājusies atkārtota nopietna hipoglikēmija, aizliegts vadīt transportlīdzekli laikposmā līdz trijiem mēnešiem pēc pēdējās epizodes.
Atļauts vadīt transportlīdzekli, ja to pamato kompetentas ārstniecības iestādes atzinums un tiek veiktas regulāras medicīniskās pārbaudes, nodrošinot, ka persona, ņemot vērā veselības stāvokli, vēl ir spējīga droši vadīt transportlīdzekli;
b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos izņēmuma gadījumos, pamatojoties uz kompetentas medicīnas iestādes atzinumu un regulārām medicīniskām pārbaudēm, kuru intervāls nepārsniedz trīs gadus. Ja lieto medikamentus, kas var izraisīt hipoglikēmiju, jāņem vērā šādi kritēriji:
1) pēdējā gada laikā nav konstatēti nopietni hipoglikēmijas gadījumi, kad ir bijusi vajadzīga citas personas palīdzība;
2) transportlīdzekļa vadītājs pilnībā saprot un apzinās hipoglikēmijas risku, atpazīst hipoglikēmijas simptomus un ir apguvis pašaprūpes iemaņas;
3) transportlīdzekļa vadītājs kontrolē savu veselības stāvokli, regulāri – vismaz divreiz dienā –, kā arī pirms transportlīdzekļa vadīšanas mēra glikozes saturu asinīs;
4) transportlīdzekļa vadītājam nav citu cukura diabēta radītu komplikāciju, kas traucētu vadīt transportlīdzekli;
c) transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ziņot par nopietnu hipoglikēmijas gadījumu, ja ir bijusi nepieciešama citas personas palīdzība. Tas var būt iemesls aizliegumam vadīt transportlīdzekli.
10. (Svītrots ar MK 24.10.2017. noteikumiem Nr. 640)
11. (Svītrots ar MK 24.10.2017. noteikumiem Nr. 640)
12. (Svītrots ar MK 24.10.2017. noteikumiem Nr. 640)
13. Jebkura cita iekšķīga slimība, ja ir pamatota prognoze, ka slimības norises smagums vai stāvokļa pēkšņa pasliktināšanās var izraisīt galvas smadzeņu darbības traucējumus vai citādi apdraudēt ceļu satiksmes drošību, kā arī orgānu transplantācija vai implantācija, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli.
Piezīmes:
a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem veikta orgānu transplantācija vai implantācija, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja to apstiprina atzinums un atbilstoši nepieciešamībai tiek veiktas regulāras veselības pārbaudes;
b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājam nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja asins un asinsrades orgānu slimības norit ar anēmisko vai hemorāģisko sindromu vai hroniskas nieru slimības norit ar nieru mazspēju, kas izpaužas ar urēmisku intoksikāciju.
V. Redzes traucējumi
14. Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:
14.1. binokulārās redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām), skatoties ar abām acīm vienlaikus;
14.2. redzes horizontālais lauks mazāks par 120 grādiem, tā plašums mazāks par 50 grādiem laterāli un 20 grādiem mediāli, redzes traucējumi 20 centrālo grādu rādiusā;
14.3. vienīgajā redzīgajā acī redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām). Kompetentai medicīnas iestādei jāapstiprina, ka šis monokulārās redzes stāvoklis ir pastāvējis pietiekami ilgi, lai būtu notikusi pielāgošanās, un ka šīs acs redzes lauks atbilst šā pielikuma 14.2.apakšpunktā minētajām prasībām.
Piezīmes:
a) ja ir konstatēta vai atzīta progresējoša acu slimība, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja persona regulāri veic pārbaudes kompetentā medicīnas iestādē;
b) ja nesen konstatēta diplopija vai vienas acs redzes zudums, transportlīdzekli aizliegts vadīt sešus mēnešus. Pēc minētā laikposma beigām saņemt atļauju vadīt transportlīdzekli var tikai pēc oftalmologa labvēlīga atzinuma saņemšanas.
15. Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:
15.1. redzes asums labāk redzošajai acij zemāks par 0,8 un sliktāk redzošajai acij – zemāks par 0,1 (arī ar redzi koriģējošām lēcām);
15.2. abu acu horizontālais redzes lauks mazāks par 160 grādiem, tā plašums mazāks par 70 grādiem laterāli un 30 grādiem mediāli, redzes traucējumi 30 centrālo grādu rādiusā;
15.3. kontrastjutības traucējumi vai diplopija.
Piezīmes:
a) ja šā pielikuma 15.1.apakšpunktā minētā redzes asuma (0,8 un 0,1) sasniegšanai tiek lietotas redzi koriģējošās lēcas, tas ir jāpanāk, to koriģējot ar brillēm, kuru stiprums nepārsniedz plus astoņas dioptrijas, vai ar kontaktlēcām. Korekcijai jābūt viegli panesamai;
b) ja ir būtisks vienas acs redzes zudums, transportlīdzekli aizliegts vadīt sešus mēnešus. Pēc minētā laikposma beigām saņemt atļauju vadīt transportlīdzekli var tikai pēc oftalmologa labvēlīga atzinuma saņemšanas.
VI. Dzirdes traucējumi
16. Pilnīgs kurlums vienai ausij un runas balss nedzirdēšana ar otru ausi triju metru attālumā, čukstus balss nedzirdēšana metra attālumā vai runas balss nedzirdēšana ar katru ausi divu metru attālumā.
17. Hronisks vienpusējs vai abpusējs strutains, nelabvēlīgs vidusauss iekaisums ar holesteatomu, granulācijām vai polipu.
18. Hronisks strutains mastoidīts, sarežģījumi pēc mastoidektomijas (cista, fistulas).
Piezīmes:
a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli;
b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu smaguma pakāpi, kā arī nosakot veselības pārbaužu periodiskumu pēc viena diviem gadiem. Atļauts vadīt transportlīdzekli pēc operācijām, kas izdarītas iekaisuma dēļ, ja strutošana nav bijusi vismaz pusgadu.
VII. Traumas un to sekas
19. Mazkustīgas rētas un ievainojumi, kuru dēļ ir traucētas roku vai kāju kustības, ļoti izteikti kakla kustības ierobežojumi, nepareizi saauguši lūzumi, noturīgas izmaiņas lielajās locītavās, kuru dēļ ievērojami traucētas kāju un roku kustības, kā arī noturīgas izmaiņas mugurkaulā, kuru dēļ ir traucētas tā kustības.
20. Vienas rokas vai kājas, kā arī plaukstas vai pēdas deformācijas, kuru dēļ ir ievērojami traucētas to kustības.
21. Divu vai vairāku pirkstu trūkums labajai rokai vai labās rokas nekustīgums, vai fleksijas kontraktūra ar pilnīgu viena pirksta saliekumu.
22. Triju vai vairāku pirkstu trūkums kreisajai rokai vai kreisās rokas nekustīgums, vai kontraktūra ar pilnīgu vismaz viena pirksta saliekumu, kā arī kājas saīsinājums vairāk par 10 cm.
Piezīmes:
a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atsevišķos gadījumos atļauts vadīt transportlīdzekli. Transportlīdzekli var vadīt ar vienu amputētu apakšstilbu, ja amputācijas stumbrs ir vismaz 1/3 apakšstilba un amputētās kājas ceļa locītavā ir pilnīgi saglabātas kustības, bet ar kāju saīsinājumu –, ja kāja nav atrofiska un nav kaulu, muskuļu, mīksto audu un locītavu defektu, un ir saglabāts kustību apjoms. Kāju kopējam garumam jābūt ne mazākam par 75 cm (no papēža kaula līdz augšstilba kaula lielā izauguma vidum);
b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2.punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja ir kustību trūkums vai ievērojams abu roku kustību ierobežojums – abu roku delmu un pirkstu locītavu kontraktūras, ankilozes, kas ierobežo aptveri un priekšmetu noturēšanu, kontraktūras vai ankilozes (arī funkcionāli izdevīgā stāvoklī) abām plecu, elkoņu un delmu locītavām, pirmā un otrā pirksta trūkums abām plaukstām, vienas rokas trūkums, kā arī kājas saīsinājums par 10 cm.
23. Sirds un asinsvadu medicīniskie stāvokļi vai slimības, kas var izraisīt pēkšņu smadzeņu funkciju pasliktināšanos un izpaužas šādi:
23.1. bradiaritmijas (sinusa mezgla slimības un ierosas traucējumi) un tahiaritmijas (supraventrikulārās un ventrikulārās aritmijas) ar aritmijas medicīnisko stāvokļu izraisītu sinkopes vai sinkopes epizožu vēsturi;
23.2. bradiaritmijas: sinusa mezgla slimības un ierosas traucējumi ar otrās pakāpes Mobica II tipa atrioventrikulāro (AV) blokādi, trešās pakāpes AV blokādi vai mainīgu kambara atzaru blokādi;
23.3. tahiaritmijas (supraventrikulārās un ventrikulārās aritmijas) ar:
23.3.1. sirds strukturālo slimību un ilgstošu sirds kambaru tahikardiju (VT);
23.3.2. polimorfisku īslaicīgu VT, ilgstošu sirds kambaru tahikardiju vai ar norādi uz defibrilatoru;
23.4. stenokardijas simptomi;
23.5. pastāvīga elektrokardiostimulatora implantācija vai aizstāšana;
23.6. defibrilatora implantācija vai aizstāšana, atbilstīgs vai neatbilstīgs defibrilatora šoks;
23.7. sinkope (īslaicīgs samaņas un posturālā tonusa zudums, ko raksturo strauja iestāšanās, īslaicīgums un spontāna atveseļošanās un ko izraisa vispārēja nepietiekama smadzeņu apasiņošana, ar iespējamu reflektoru izcelsmi, ar nezināmu cēloni, ja nav pierādījumu par pamatā esošu sirds slimību);
23.8. akūts koronārais sindroms;
23.9. stabila stenokardija, ja simptomi neparādās pie mērenas fiziskās slodzes;
23.10. perkutāna koronārā intervence (PCI);
23.11. koronārās artērijas šuntēšanas ķirurģija (CABG);
23.12. trieka, pārejoša išēmiska lēkme (TIA);
23.13. būtiska miega artērijas stenoze;
23.14. maksimālais aortas diametrs pārsniedz 5,5 cm;
23.15. sirds mazspēja:
23.15.1. Ņujorkas Sirds Asociācijas klasifikācija (NYHA) I, II, III;
23.15.2. NYHA I un II, ja kreisā kambara izsviedes frakcija ir vismaz 35 %;
23.16. sirds transplantācija;
23.17. sirdsdarbības veicināšanas ierīces;
23.18. sirds vārstuļu operācija;
23.19. ļaundabīga hipertensija (paaugstināts sistoliskais asinsspiediens ≥ 180 mmHg vai diastoliskais asinsspiediens ≥ 110 mmHg saistībā ar gaidāmiem vai progresējošiem orgānu bojājumiem);
23.20. III kategorijas asinsspiediens (diastoliskais asinsspiediens ≥ 110 mmHg un (vai) sistoliskais asinsspiediens ≥ 180 mmHg);
23.21. iedzimta sirdskaite;
23.22. hipertrofiska kardiomiopātija, ja bez sinkopes;
23.23. garā QT intervāla sindroms ar sinkopi, "Torsade des Pointes" vai QTc > 500 ms.
Piezīme.
Atļauts vadīt transportlīdzekli, ja persona tiek efektīvi ārstēta, ir saņemts kompetentas ārstniecības iestādes atzinums un, ja nepieciešams, tiek veiktas regulāras medicīniskās pārbaudes:
a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 23.1., 23.3.1., 23.4., 23.7., 23.8., 23.9., 23.10., 23.11., 23.12., 23.16., 23.18., 23.19. vai 23.21. apakšpunktā minētās pretindikācijas;
b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 23.6., 23.15.1., 23.17., 23.22. vai 23.23. apakšpunktā minētās pretindikācijas;
c) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 23.2., 23.3.2., 23.5., 23.13., 23.14., 23.15.2. vai 23.20. apakšpunktā minētās pretindikācijas.
24. Sirds un asinsvadu medicīniskie stāvokļi, kas izpaužas šādi:
24.1. defibrilatora implants;
24.2. perifēro asinsvadu slimība – krūšu un vēdera aortas aneirisma, ja maksimālais aortas diametrs ir tāds, ka tas rada ievērojamu pārrāvuma risku un līdz ar to strauju un pēkšņu spēku zudumu;
24.3. sirds mazspēja:
24.3.1. NYHA IV;
24.3.2. NYHA III un IV;
24.4. sirdsdarbības veicināšanas ierīces;
24.5. sirds vārstuļa slimība ar aortas vārstuļa nepietiekamību, mitrālo nepietiekamību vai mitrālo stenozi, ja funkcionālās spējas ir NYHA IV vai ja ir bijušas sinkopes epizodes;
24.6. sirds vārstuļa slimība NYHA III vai IV vai ar izsviedes frakciju (EF), mazāku par 35 %, mitrālo stenozi un smagu plaušu hipertensiju, vai ar smagu ehokardiogrāfisku aortas stenozi vai aortas stenozi, kas rada sinkopi (izņemot pilnīgi asimptomātisku smagu aortas stenozi, ja slodzes panesamības testa prasības ir izpildītas);
24.7. strukturālās un elektriskās kardiomiopātijas – hipertrofiska kardiomiopātija ar sinkopes vēsturi vai ja ir spēkā divi vai vairāki šādi nosacījumi: kreisā kambara (LV) sienas biezums ir lielāks par 3 cm, īslaicīga kambara tahikardija, pēkšņa nāve ģimenes vēsturē (starp pirmās pakāpes radiniekiem), slodzes laikā nepaaugstinās asinsspiediens;
24.8. garā QT intervāla sindroms ar sinkopi, "Torsade des Pointes" un QTc > 500 ms;
24.9. Brugada sindroms ar sinkopi vai pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos.
Piezīme.
Atļauts vadīt transportlīdzekli izņēmuma gadījumā, ja to pamato kompetentas ārstniecības iestādes atzinums un tiek veiktas regulāras medicīniskās pārbaudes, nodrošinot, ka persona, ņemot vērā veselības stāvokli, vēl ir spējīga droši vadīt transportlīdzekli:
a) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 24.2. vai 24.9. apakšpunktā minētās pretindikācijas;
b) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 24.3.1. vai 24.5. apakšpunktā minētās pretindikācijas;
c) Ceļu satiksmes likuma 30.1 panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem – ja viņiem ir šā pielikuma 24.1., 24.3.2., 24.4., 24.6., 24.7. vai 24.8. apakšpunktā minētās pretindikācijas.
25. Citas noteiktas kardiomiopātijas (t. i., aritmogēna labā kambara kardiomiopātija, dilatācijas kardiomiopātija, kateholamīnerģiska polimorfa ventrikulāra tahikardija un īsā QT intervāla sindroms) vai jaunas atklātas kardiomiopātijas, ja tās ir ar pēkšņas rīcībnespējas risku. Ja ir šaubas par iespējamu pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, nepieciešams detalizēts kardiologa izvērtējums, kurā jāņem vērā konkrētās kardiomiopātijas prognostiskās iezīmes.
Ministru kabineta
2011.gada 6.decembra noteikumiem Nr.940
(Pielikums MK 24.10.2017. noteikumu Nr. 640 redakcijā)
| Vārds | Uzvārds |
| Personas kods | – |
| Adrese |
Vajadzīgo atzīmēt ar x:
| Pirmreizējā veselības pārbaude | ||
| Kārtējā veselības pārbaude | ||
| Pirmstermiņa veselības pārbaude |
Anamnēze:
| saslimšanas pēdējo triju gadu laikā | |
| bieži lietotie medikamenti |
| Traumas | Nav | Ir | Kādas | |||
| Epilepsijas lēkmes | Nav | Ir | ||||
| Operācijas | Nav | Ir | Kādas | |||
| Redzes traucējumi | Nav | Ir | Kādi | |||
| Dzirdes traucējumi | Nav | Ir | Kādi | |||
| Cukura diabēts | Nav | Ir | Kāds | |||
| Sirds–asinsvadu slimības | Nav | Ir | Kādas | |||
| Arteriāla hipertensija | Nav | Ir | Cik sen | |||
| Arteriālais spiediens | Krīzes | |||||
| Elpošanas ceļu slimības | Nav | Ir | Kādas | |||
Vai Jūs lietojat (esat lietojis) narkotikas
| Jā | Nē | Kādas |
Vai esat vadījis automašīnu alkohola reibumā
| Jā | Nē | Kad |
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtās ziņas ir patiesas un esmu brīdināts(-a), ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu iestājas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā atbildība.
| 20____. gada ____. __________________ | Paraksts ___________________________ |
Objektīvā atrade:
| Psihisku traucējumu simptomi | Nav | Ir | Kādi | |||||
| Patoloģiski neiroloģiskie simptomi | Nav | Ir | Kādi | |||||
| Jušanas, kustību traucējumi | Nav | Ir | Kādi | |||||
| Sirds–asinsvadu slimību simptomi | Nav | Ir | Kādi | |||||
| Pulss | x1 | AT | mm Hg | |||||
| Plaušu slimību simptomi | Nav | Ir | Kādi | |||||
| Nieru slimību simptomi | Nav | Ir | Kādi | |||||
| Traumu sekas | Nav | Ir | Kādas | |||||
| Obstruktīvās miega apnojas simptomi | Nav | Ir | Kādi | |||||
| Dzirdes traucējumi | Nav | Ir | Kādi | |||||
| Dx = | metri | ||||||
(čukstus, balsī) | |||||||
| Sin = | metri | ||||||
| Redzes traucējumi | Nav | Ir | Kādi | ||||
| Visus Dx = | |||||||
| Sin = | |||||||
| Īpašas piezīmes | |
(nepieciešamie papildu izmeklējumi vai ekspertīze) | |
Atzinums
Nav konstatētas pretindikācijas vadīt šādas kategorijas transportlīdzekli (nevajadzīgo svītrot):
M | A1 | A2 | A | C1 | C | C1E | CE |
B1 | B | BE | D1 | D | D1E | DE |
Tramvaji | Trolejbusi | Pašgājējmašīnas |
Īpašas piezīmes (vajadzīgo atzīmēt ar x):
| PVL – papildu vadīšanas līdzekļi | |
| Brilles – obligāti jālieto brilles vai kontaktlēcas | |
| DZA – obligāti jālieto dzirdes aparāts |
| Kārtējā veselības pārbaude jāveic līdz |
| Konstatētas pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai | |
(norādīt iemeslu) |
| Ģimenes ārsts/komisijas vadītājs | |
(vārds, uzvārds, paraksts) |
Z. v.
20____. gada ____. __________________
Priekšpuse
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumu Nr.940 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību" 10.punktu lūdzu veikt pirmstermiņa veselības pārbaudi transportlīdzekļa vadītājam/vadītājai
| , | - | , | ||||||||||||
| (vārds, uzvārds) | (personas kods) | |||||||||||||
| dzīvo | ||
| (pilsēta, rajons, apdzīvota vieta, iela, māja, dzīvoklis) | ||
| , |
| sakarā ar aizdomām par medicīniskām pretindikācijām transportlīdzekļa vadīšanai, par ko liecina | |
20___.gada ____._______________
| Z.v. | ||
| (iestādes nosaukums) | ||
| Amatpersona | ||
| (amats, vārds, uzvārds, paraksts) | ||
Paraksts par lēmuma saņemšanu
| Es, | , | ||||||||||||||
| (transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds, paraksts) | |||||||||||||||
| - | , lēmumu par nosūtīšanu uz pirmstermiņa | ||||||||||||||
| (personas kods) | |||||||||||||||
veselības pārbaudi saņēmu 20___.gada____._______________
Otrā puse
1. Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.
2. Ja transportlīdzekļa vadītājs Ceļu satiksmes likuma 30.1 pantā un Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumu Nr.940 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību" noteiktajā kārtībā un termiņā nav veicis kārtējo veselības pārbaudi vai pirmstermiņa veselības pārbaudi, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 4.punktam transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts līdz veselības pārbaudei izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
3. Persona šo lēmumu mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam. Valsts policijas priekšnieka lēmumu mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
 |
 |
 |
 |