Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 

Valsts reformu ministrijas rīkojums Nr.1

1994.gada 30.septembrī

Izdots saskaņa ar likuma "Par pašvaldībām." 49.pantu

Par Rīgas Domes noteikumu nr.3 "Par atsevišķu ārvalstu masu informācijas līdzekļu izplatīšanas ierobežojumu Rīgā" apturēšanu

1. 1994.gada 20.septcmbri Rīgas Dome apstiprināja noteikumus nr.3 "Par atsevišķu ārvalstu masu informācijas līdzekļu izplatīšanas ierobežojumu Rīgā". Minētie noteikumi ir nelikumīgi, jo:

1.1. pilsētas dome saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.pantu ir tiesīga apstiprināt saistošus noteikumus un paredzēt atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts citos noteikumos.

Taču atbildību par masu informācijas līdzekļu izplatīšanu, kuros publicēti aicinājumi izmantot vardarbību vai citas pretlikumīgas metodes, materiāli, kas sludina kādas nācijas vai tautības pārākumu vai noniecina kādu nāciju vai tautību, kā ari vēršas pret Latvijas Republikas neatkarību vai aicina nepakļauties Latvijas Republikas likumiem, paredz šādi likumi:

1) Latvijas kriminālkodeksa Sevišķās daļas pirmā nodaļa;

2) likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".

Tātad, pieņemot minētos noteikumus, Rīgas Dome ir pārkāpusi savu kompetenci.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 4.pantu pašvaldības, realizējot valsts vietējo pārvaldi, likumos noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, resp., darbojas tikai likumu ietvaros. Pieņemot saistošos noteikumus, pašvaldības nevar darboties kā privāto tiesību subjekts, kas ir tiesīgs darīt visu, kas nav ar likumu aizliegts. Ja publisko tiesību subjekts darbojas represīvajā jomā (resp., aizliedzošajā jomā), kā tas ir šajā gadījumā, katra tā rīcība ir jāsamēro ar cilvēka un pilsoņa brīvības principiem, kuri ietverti konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi";

1.2. Rīgas Domes 1994.gada 20.septembra noteikumos nr.3 ietvertās atsevišķās normas ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem:

1.2.1. noteikumu 3.punkts paredz masu informācijas līdzekļu cenzūru. Tas ir pretrunā ar 1966.gada Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām (spēkā Latvijā no 1992.gada 14.jūlija), konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" un likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kuri nosaka, ka:

1) preses un citu masu informācijas līdzekļu cenzūra nav atļauta;

2) ikvienam ir tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus un idejas mutvārdos, rakstveidā vai jebkurā citā veidā. Šo tiesību īstenošanu nedrīkst ierobežot ar cenzūra;

3) ja tiek izpausta nepatiesa vai izkropļota informācija, tā ir jāatsauc un jādod iespēja sniegt patiesu informāciju tajā pašā masu informācijas līdzeklī;

1.2.2. ja tiek konstatēts, ka masu informācijas līdzekļi:

1) publicē aicinājumus izmantot vardarbību vai citas pretlikumīgas metodes;

2) publicē materiālus, kas sludina kādas nācijas vai tautības pārākumu vai noniecina kādu nāciju vai tautību;

3) vēršas pret Latvijas Republikas neatkarību vai aicina nepakļauties Latvijas Republikas likumiem.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors vai tieslietu ministrs ir tiesīgi ierosināt tiesā izskatīt jautājumu par masu informācijas līdzekļu darbības izbeigšanu. Ja preses izdevums ir pretrunā ar minētajām normām, vienīgi tiesa var aizliegt tā iznākšanu vai izplatīšanu. Ja rodas aizdomas par preses izdevumiem, kuri būtu pretrunā ar minētajām normām, Rīgas Domei ir tiesības griezties Prokuratūrā ar lūgumu ierosināt krimināllietu saskaņā ar [.atvijas kriminālkodeksa 65. un 69.pantu;

1.2.3. likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" nosaka, ka:

1) tā nomas atliecas uz visām personām un personu grupām, un tādējādi Latvijas Republikas masu informācijas līdzekļi netiek nodalīti no ārvalstu masu informācijas līdzekļiem;

2) ka masu informācijas līdzekļi ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā ari televīzijas raidījumi un radio raidījumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuālie ieraksti, programmas, kas paredzētas publiskai izplatīšanai;

3) masu informācijas līdzekļu darbība ir informācijas vākšana, sagatavošana un izplatīšana.

Tātad ārvalstu masu informācijas līdzekļi tiek izplatīti saskaņā ar tām pašām tiesiskajām normām kā Latvijas masu informācijas līdzekļi un Rīgas Domes noteikumu nr.3 2.punkts ir nepamatots.

2. Pamatojoties uz izklāstīto motivāciju:

2.1. apturēt Rīgas Domes 1994.gada 20.septembra noteikumus nr.3 "Par atsevišķu ārvalstu masu informācijas līdzekļu izplatīšanas ierobežojumu Rīgā" un Rīgas Domes 1994.gada 20.septembra sēdes protokola izrakstu nr. 13 kā nelikumīgus;

2.2. rīkojumu publicēt oficiālajā valdības laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Rīgas Domes priekš sēdētājam M.Purgailim.

Valsts reformu ministre V.Tērauda

30.09.1994