Darbības ar dokumentu
Skatīt 2001. gada 13. decembra likumu: Valsts darba inspekcijas likums.
Valsts Prezidents izsludina šādu likumu:
(Likuma nosaukums 04.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
1. Valsts darba inspekcija darbojas Labklājības ministrijas pārziņā, tai ir juridiskās personas tiesības, un tās uzdevums ir:
1) uzraudzīt darba, nodarbinātības un darba aizsardzības likumdošanas aktu ievērošanu 2. pantā minētajos uzņēmumos un darba vietas;
2) uzraudzīt jauniešu, sieviešu un invalīdu nodarbināšanu;
3) raudzīties, lai darba devēji un darbinieki savstarpēji izpilda pienākumus, kādus viņiem uzliek darba līgumi;
4) sekmēt darba devēju un darbinieku savstarpēju uzticību un taisnīgu sadarbību;
5) likumu un noteikumu robežās rīkoties, lai novērstu darba konfliktu rašanos vai panāktu radušos darba konfliktu izbeigšanu;
6) pētīt Valsts darba inspekcijai piekritīgos jautājumus un rūpēties par iegūto atziņu piemērošanu;
7) izpildīt pienākumus, kādus tai darba aizsardzības nolūkā uzliek sevišķi likumi;
8) izsniegt licences iestādēm, kuras realizē darbinieku apmācību darba aizsardzībā un darba aizsardzības speciālistu pārkvalificēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu;
9) izsniegt licences juridiskajām personām, kas uzņēmējdarbībā veic tehniskās pārbaudes, darba drošības un darba aizsardzības normatīvu izpildes kontroli, kā arī darba vietu atestāciju ar darba vides fizikālo faktoru mērījumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
2. Valsts darba inspekcijas uzraudzībai pakļauti visi privāti, pašvaldību, valsts uzņēmumi, iestādes un citas darba vietas, kā arī atsevišķi darba devēji.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
3. Valsts darba inspekcijas amatpersonas ir Valsts darba inspekcijas direktors, galvenie valsts darba inspektori un valsts darba inspektori.
Valsts darba inspekcija savā darbībā ir neatkarīga no darba devējiem un augstākām institūcijām.
(04.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
4. Valsts darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības:
1) bez iepriekšējas pieteikšanas un atļaujas, uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt un apskatīt viņu uzraudzībai pakļautās darba vietas, ja Valsts darba inspekcijas amatpersona ir pārliecināta, ka apmeklējuma laikā tur nodarbinātas vai atrodas personas, kam paredzēta darba aizsardzība, un iepazīties ar darba norisi un uzņēmuma telpām, kā arī darbinieku vajadzībām iekārtotiem pasākumiem; dzīvokļus var apskatīt tikai dienas laikā;
2) iztaujāt darba devējus, darba vadītājus, darbiniekus, kā arī citas personas;
3) izdarīt apmeklējumus un apskates un izpildīt citus Valsts darba inspekcijai piekritīgus uzdevumus arī darba devējam, viņa vietniekam vai citām personām klāt neesot;
4) prasīt, lai uzrāda dokumentus, kas attiecas uz darbiniekiem, kā arī citas ziņas, kas noderīgas Valsts darba inspekcijai kompetencē esošo jautājumu noskaidrošanai;
5) ņemt paraugus izmeklēšanai vai pierādījumiem no attiecīgiem šķidrumiem, citām vielām vai gaisa, ja ir pamats pieņemt, ka tie varētu apdraudēt darbinieku dzīvību vai veselību;
6) pieaicināt sevišķu uzdevumu izpildīšanai lietpratējus un lieciniekus;
7) uzaicināt Valsts darba inspekcijā darba devēju vai viņa vietnieku, darba vadītājus, kā arī darbiniekus, lai viņus iztaujātu vai uzklausītu, vai lai viņiem sniegtu paskaidrojumus Valsts darba inspekcijai piekritīgos jautājumos; aicinājumā jānorāda mērķis, kādēļ persona aicināta;
8) sasaukt darba devēju un darbinieku, kā arī viņu organizāciju pārstāvju apspriedes Valsts darba inspekcijai piekritīgu jautājumu apspriešanai;
9) dot likumu un noteikumu robežās norādījumus un rīkojumus darba devējiem un darbiniekiem par pastāvošo darba aizsardzības likumu un noteikumu izpildīšanu un par pienācīgu veselības aizsardzības un darba drošības ierīču lietošanu;
10) apturēt uzņēmuma darbību saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību».
Piezīme. (Izslēgta ar 04.05.1993. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
5. Valsts darba inspekcijas direktora pienākums ir:
1) visu darba inspektoru darbības tiešā vadība un uzraudzība;
2) noteikt valsts darba inspektoru darbības reģiona un rajona robežas, kā arī noteikt viņu pienākumus;
3) noskaidrot un izlemt sūdzības par Valsts darba inspekcijas amatpersonu rīcību;
4) sniegt paskaidrojumus par attiecīgo likumu, noteikumu un rīkojumu izpildīšanu un piemērošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
10. Valsts darba inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem aizliegts izpaust komercnoslēpumus, ar kuriem viņas iepazinušās Valsts darba inspekcijas pārraudzībai pakļautajos uzņēmumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
12. Valsts darba inspekcijas uzraudzībai pakļautiem uzņēmumiem, iestādēm un citām darba vietām uz Valsts darba inspekcijas pieprasījumu jāsniedz Valsts darba inspekcijai viņu rīcībā esošā ziņas, kas nepieciešamas tai piekritīgo jautājumu kārtošanai, kā arī jādod atsauksmes atsevišķos jautājumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
13. Darbinieku apdrošināšanas un nodrošināšanas iestādēm jāsniedz Valsts darba inspekcijai vajadzīgās ziņas par slimojošiem un negadījumos cietušiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
14. Darba inspektoru rīkojumus var pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas direktoram divu nedēļu laikā, skaitot no rīkojuma paziņošanas dienas.
Darba aizsardzības pārvaldes priekšnieka lēmumus vai rīkojumus var pārsūdzēt tiesā 1 mēneša laikā, skaitot no lēmumu vai rīkojuma paziņošanas dienas. Pārsūdzības iesniegšana neaptur Valsts darba inspekcijas rīkojumu izpildīšanu, izņemot gadījumus, kad rīkojuma izpildīšana apturēta ar sevišķu sūdzības izšķīrēja lēmumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
15. Noteikumus un instrukcijas par šā likuma piemērošanu apstiprina Latvijas Republikas labklājības ministrs.
 |
 |
 |
 |