Darbības ar dokumentu
Skatīt 2001. gada 13. decembra likumu: Valsts darba inspekcijas likums.
Valsts Prezidents izsludina šādu likumu:
(Likuma nosaukums 04.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
1. Valsts darba inspekcija ir valsts uzraudzības un kontroles institūcija, un tai ir juridiskās personas statuss. Valsts darba inspekcija darbojas Labklājības ministrijas pārraudzībā, un tās galvenie uzdevumi ir šādi:
1) uzraudzīt un kontrolēt darba, nodarbinātības, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības likumu un citu normatīvo aktu prasību ievērošanu;
2) (izslēgts ar 23.02.1995. likumu);
3) raudzīties, lai darba devēji un darbinieki savstarpēji izpilda pienākumus, kādus viņiem uzliek darba līgumi;
4) sekmēt darba devēju un darbinieku savstarpēju uzticību un taisnīgu sadarbību;
5) likumu un noteikumu robežās rīkoties, lai novērstu darba konfliktu rašanos vai panāktu radušos darba konfliktu izbeigšanu;
6) pētīt Valsts darba inspekcijai piekritīgos jautājumus un rūpēties par iegūto atziņu piemērošanu;
7) izsniegt licences juridiskajām personām, kuras veic uzņēmējdarbību šādās jomās:
a) darbinieku apmācība darba aizsardzībā, darba aizsardzības speciālistu pārkvalificēšana un viņu kvalifikācijas paaugstināšana,
b) bīstamo iekārtu projektēšana, izgatavošana, montāža, remonts, tehniskā apkope un modernizācija,
c) spridzināšanas un pirotehniskie darbi (attiecīgo efektu radīšana), spridzināšanas vai pirotehniskajos darbos izmantojamo sprāgstvielu un pirotehnisko vielu, priekšmetu un izstrādājumu ražošana un uzglabāšana;
8) kontrolēt licencēto juridisko personu darbību;
9) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegt spridzināšanas darbu atļaujas un atļaujas sprāgstvielu noliktavu ierīkošanai;
10) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmeklēt darbā notikušos nelaimes gadījumus un bīstamo iekārtu avārijas;
11) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties arodslimību gadījumu izmeklēšanā;
12) veikt bīstamo iekārtu reģistrāciju;
13) piedalīties ekspluatācijā nododamo bīstamo iekārtu pieņemšanas komisiju darbā un izsniegt atļaujas bīstamo iekārtu ekspluatācijas uzsākšanai;
14) kontrolēt darba vietās iekārtu, tehnoloģisko procesu, citu ražošanas līdzekļu un ierīču, personāla individuālās aizsardzības līdzekļu, kā arī kaitīgo un veselībai bīstamo vielu izmantošanu atbilstoši likumu un citu normatīvo aktu prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993., 23.02.1995. un 07.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1996.)
2. Valsts darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti visi Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), valsts un pašvaldību iestādes, arodbiedrības, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un citas juridiskās personas (turpmāk — uzņēmumi) un tajās esošās darba vietas, kā arī fiziskās personas, kuras kā darba devēji uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu personu.
(07.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.12.1996.)
3. Valsts darba inspekcijas amatpersonas ir Valsts darba inspekcijas direktors, galvenie valsts darba inspektori un valsts darba inspektori.
Valsts darba inspekcija savā darbībā ir neatkarīga no darba devējiem un augstākām institūcijām.
(04.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.1993.)
4. Valsts darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības:
1) bez iepriekšējas pieteikšanas un atļaujas, uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt un apskatīt viņu uzraudzībai un kontrolei pakļautos uzņēmumus un to darba vietas, ja Valsts darba inspekcijas amatpersona ir pārliecināta, ka apmeklējuma laikā tur tiek veikts darbs ar bīstamajām iekārtām, nodarbinātas vai atrodas personas, kam paredzēta darba aizsardzība, un iepazīties ar darba norisi un uzņēmuma telpām, kā arī darbinieku vajadzībām iekārtotiem pasākumiem; dzīvokļus var apskatīt tikai dienas laikā;
2) iztaujāt uzņēmumu vadītājus, darba devējus, bīstamo iekārtu valdītājus, amatpersonas, darbiniekus, kā arī citas personas Valsts darba inspekcijai piekritīgos jautājumos;
3) apmeklēt uzraudzībai un kontrolei pakļautos uzņēmumus un tajos esošās darba vietas, apsekot darba vietas un darba apstākļus un izpildīt citus Valsts darba inspekcijai piekritīgus uzdevumus, arī uzņēmuma vadītājam, darba devējam vai bīstamo iekārtu valdītājam klāt neesot;
4) prasīt, lai uzrāda dokumentus, kas attiecas uz darbiniekiem, kā arī citas ziņas, kas noderīgas Valsts darba inspekcijai kompetencē esošo jautājumu noskaidrošanai;
5) ņemt paraugus izmeklēšanai vai pierādījumiem no attiecīgiem šķidrumiem, citām vielām vai gaisa, ja ir pamats pieņemt, ka tie varētu apdraudēt darbinieku dzīvību vai veselību;
6) pieaicināt sevišķu uzdevumu izpildīšanai lietpratējus un lieciniekus;
7) uzaicināt uz Valsts darba inspekciju uzņēmumu vadītājus, darba devējus, bīstamo iekārtu valdītājus, citas amatpersonas un darbiniekus, lai viņus iztaujātu un uzklausītu vai lai viņiem sniegtu paskaidrojumus, informāciju un cita veida palīdzību Valsts darba inspekcijai piekritīgos jautājumos, aicinājumā norādot uzaicināšanas iemeslu;
8) sasaukt uzņēmumu vadītāju, darba devēju, bīstamo iekārtu valdītāju un darbinieku, kā arī viņu organizāciju un citu juridisko personu pārstāvju apspriedes Valsts darba inspekcijai piekritīgu jautājumu apspriešanai;
9) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izteikt brīdinājumus un dot rīkojumus uzņēmumu vadītājiem, darba devējiem, bīstamo iekārtu valdītājiem, citām amatpersonām un darbiniekiem, kā arī pieņemt lēmumus Valsts darba inspekcijai piekritīgos jautājumos;
10) apturēt uzņēmuma darbību saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību»;
11) Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā administratīvi sodīt uzņēmumu vadītājus, darba devējus, bīstamo iekārtu valdītājus, amatpersonas.
Piezīme. (Izslēgta ar 04.05.1993. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993., 23.02.1995. un 07.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1996.)
5. Valsts darba inspekcijas direktora pienākums ir:
1) Valsts darba inspekcijas vadība un visu valsts darba inspektoru darbības uzraudzība;
2) noteikt valsts darba inspektoru darbības reģiona robežas, kā arī noteikt viņu pienākumus;
3) noskaidrot un izlemt sūdzības par Valsts darba inspekcijas amatpersonu rīcību;
4) sniegt paskaidrojumus par attiecīgo likumu, noteikumu un rīkojumu izpildīšanu un piemērošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. un 23.02.1995. likumu, kas stājas spēkā 28.03.1995.)
6. Valsts darba inspekcijas finansu līdzekļus veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, pašu ieņēmumi un 20 procenti no līdzekļiem, kas iekasēti, uzliekot naudas sodus par šā likuma 1.panta 1.punktā minēto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem.
(07.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.12.1996.)
10. Valsts darba inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem aizliegts izpaust komercnoslēpumus, ar kuriem viņas iepazinušās Valsts darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei pakļautajos uzņēmumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. un 07.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1996.)
12. Valsts darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei pakļauto uzņēmumu vadītājiem, darba devējiem, bīstamo iekārtu valdītājiem un citām amatpersonām pēc Valsts darba inspekcijas pieprasījuma jāsniedz viņu rīcībā esošās ziņas, kā arī jādod atsauksmes atsevišķos ar Valsts darba inspekcijai piekritīgo uzdevumu izpildi saistītos jautājumos.
(07.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.12.1996.)
13. Ārstniecības, veselības aprūpes un sociālās apdrošināšanas iestādēm pēc Valsts darba inspekcijas pieprasījuma jāsniedz ziņas, kas nepieciešamas arodslimību, bīstamo iekārtu avāriju un darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanai.
(07.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.12.1996.)
14. Galveno valsts darba inspektoru un valsts darba inspektoru brīdinājumus, rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas direktoram divu nedēļu laikā no brīdinājuma izteikšanas, rīkojuma izdošanas vai lēmuma pieņemšanas dienas.
Valsts darba inspekcijas direktora rīkojumu vai lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no rīkojuma izdošanas vai lēmuma pieņemšanas dienas.
Pārsūdzības iesniegšana neaptur Valsts darba inspekcijas amatpersonas brīdinājuma, rīkojuma vai lēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad tā tiek apturēta ar sūdzības izskatītāja lēmumu.
(07.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.12.1996.)
 |
 |
 |
 |