Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.341

Rīgā 2011.gada 26.jūlijā (prot. Nr.45 13.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Maiznīcas ielā 12, Rīgā

1. Ministru kabinets (adrese − Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis:

1.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Investbalt" (vienotais reģistrācijas Nr.40003787892) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 18.augustā ar Nr.1.227);

1.2.  sabiedrības ar ierobežotu atbildību "VIJONA" (vienotais reģistrācijas Nr.40003715818) (no 2007.gada 6.jūlija sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ML asphalt") (turpmāk − sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ML asphalt") iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.1.672).

2. Privatizācijas ierosinātāji −  sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Investbalt" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ML asphalt" − ierosina privatizēt nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 023 2006) Maiznīcas ielā 12, Rīgā.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 023 2006) Maiznīcas ielā 12, Rīgā, sastāv no zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 023 2006) 1345 m² platībā un noliktavas (būves kadastra apzīmējums Nr. 0100 023 2006 001) 1146,2 m² platībā (turpmāk - valsts īpašuma objekts);

3.2. valsts īpašuma objekts 2005.gada 11.novembrī ir ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000124452 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000124452 III daļas 1.iedaļas 1.4.ierakstu valsts īpašuma objekts atrodas Rīgas vēsturiskā centra pilsētas pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā;

3.3.  ar Finanšu ministrijas 2005.gada 16.decembra rīkojumu Nr.1540 valsts īpašuma objekts nodots valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā;

3.4. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.5. 2009.gada 12.novembrī starp valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi" un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera" (turpmāk − Nacionālā opera) ir noslēgts valsts īpašuma objekta apsaimniekošanas un lietošanas līgums Nr.2997. Līgums ir spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim;

3.6. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas valsts īpašuma objekta pirmpirkuma tiesības;

3.7.  Nacionālā opera valsts īpašuma objektu izmanto izrāžu dekorāciju un rekvizītu glabāšanai. Līdz ar to valsts īpašuma objekts nepieciešams Nacionālajai operai valsts deleģēto kultūras funkciju un uzdevumu nodrošināšanai;

3.8. saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likuma 2.panta pirmo daļu Nacionālā opera ir nacionālas nozīmes valsts kultūras institūcija − kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētājs ir Kultūras ministrija. Saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likuma 4.pantu Nacionālā opera veic šādu darbību kultūras un kultūrizglītības jomā:

3.8.1. iestudē operas un baleta izrādes, koncertus un citus uzvedumus;

3.8.2. organizē operas un baleta izrādes un koncertus Latvijā un ārvalstīs;

3.8.3. veicina jaunu latviešu oriģināldarbu radīšanu operas un baleta žanrā un iestudē tos;

3.8.4. veicina jaunu un talantīgu mākslinieku izaugsmi;

3.8.5. veido studijas, kā arī operas un baleta klases;

3.8.6. pārstāv Latviju dažādos starptautiskos festivālos, konkursos un citos pasākumos, kā arī reprezentē Latvijas kultūru ārvalstīs un sekmē Latvijas integrāciju pasaules kultūras procesos;

3.8.7. veic kultūrizglītojošu darbu;

3.8.8. rosina sabiedrībā interesi par operu un baletu;

3.8.9. vāc, uzkrāj un vērtē kultūras informāciju un nodrošina tās pieejamību sabiedrībai;

3.9. pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otro daļu un 41.pantu, kā arī Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2009.gada 10.janvārī starp Kultūras ministriju un Nacionālo operu tika noslēgts līgums Nr.2.1-21/25 "Par valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanu". Saskaņā ar minēto līgumu un politikas pamatnostādnēs "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 "Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts"") noteiktajiem mērķiem Nacionālā opera īsteno šādas valsts funkcijas kultūrpolitikas jomā:

3.9.1. rada un dara pieejamas plašai sabiedrības daļai kvalitatīvas profesionālās operas un baleta mākslas izrādes, veicinot daudzveidību un izcilību;

3.9.2. iestudē latviešu mūsdienu operas un baleta darbus;

3.9.3. izmanto operas un baleta mākslas iespējas nacionālās identitātes un latviešu valodas kultūras nostiprināšanai;

3.9.4. ar operas un baleta mākslas starpniecību sekmē bērnu un jauniešu personības veidošanos;

3.9.5. īsteno izglītojošas un sociālas programmas sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai;

3.9.6. veicina jaunradi, radošus eksperimentus un starpnozaru sadarbību;

3.9.7. popularizē Latvijas operas un baleta mākslas sasniegumus ārvalstīs un apgūst starptautisko pieredzi operas un baleta mākslas jomā;

3.9.8. sabiedrības interesēs efektīvi izmanto operas un baleta nozarē ieguldītos valsts līdzekļus;

3.10. lai veiktu normatīvajos aktos un šā rīkojuma 3.9.apakšpunktā minētajā līgumā noteiktās funkcijas, Nacionālajai operai ir nepieciešamas telpas, kur novietot izrāžu dekorācijas un rekvizītus. Valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Nacionālās operas funkciju nodrošināšanai, jo tajā tiek izvietotas un glabātas izrāžu dekorācijas un rekvizīti. Valsts īpašuma objekts ir piemērots minēto dekorāciju un rekvizītu glabāšanai. Nacionālās operas īpašumā un bezatlīdzības lietojumā nav cita nekustamā īpašuma, kurā izvietot un glabāt izrāžu dekorācijas un rekvizītus, tādējādi nodrošinot deleģēto funkciju izpildi;

3.11. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Maiznīcas ielā 12, Rīgā" 2010.gada 11.novembrī tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājiem − sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Investbalt" un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "ML asphalt" - viedokļa sniegšanai. Atbilde nav saņemta.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, Ministru kabinetam atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta Nacionālās operas funkciju izpilde. Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekts ir saglabājams valsts īpašumā.

Atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Nacionālajai operai nav iespēju atbilstoši tirgus cenām nomāt attiecīgas telpas vai pielāgot citu atbilstošu ēku dekorāciju un rekvizītu glabāšanai.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo valsts īpašuma objekts nepieciešams Nacionālajai operai valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai.  

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Kultūras ministre S.Ēlerte