Darbības ar dokumentu

Latvijas Republikas Meža ministrijas pavēle Nr.35

Rīgā 1992.gada 20.aprīlī

Par mednieku apliecību izsniegšanas un anulēšanas kārtību

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 5. februāra lēmumu "Par Latvijas Republikas Medību likuma spēkā stāšanās kārtību" un Latvijas Republikas Medību likumu, pavēlu:

1. Apstiprināt pievienotos "Noteikumus par mednieka apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību" (1. pielikums).

2. Apstiprināt pievienoto "Mednieku zināšanu pārbaudes programmu" (2.pielikumā), saskaņā ar kuru rajonu (pilsētu) valdes izveidotās eksaminācijas komisijas pārbauda Latvijas Republikas iedzīvotāju zināšanas medību saimniecībā, lai tie varētu saņemt mednieku apliecības valsts virsmežniecībās.

3. Apstiprināt pievienotos "Mednieku drošības noteikumus" (3.pielikums).

4. Piešķirt valsts virsmežziņa tiesības mednieku apliecību izsniegšanai un anulēšanai, kā arī sezonas meža zīmju-licenču izsniegšanai pavasara sloku medībām, ūdens un purva putnu rudens medībām, Rīgā dzīvojošiem medniekiem, Latvijas Valsts mežierīcības uzņēmuma medību ierīcības grupas vadītājam Jurim Ziediņam, ar darba telpu Rīgā, Kristapa ielā 30, atļaujot lietot izsniegto medību apliecību apzīmogošanai Latvijas valsts mežierīcības uzņēmuma zīmogu.

5. Noteikt, ka:

5.1. Valsts virsmežziņi (arī J.Ziediņš) izsniedz vai anulē mednieku apliecības virsmežniecību kontrolējamā teritorijā pastāvīgi dzīvojošiem (pierakstītiem) iedzīvotājiem saskaņā ar šīs pavēles 1.punktu šādā kārtībā:

5.1.1. lauku rajonos vietējā virsmežniecībā;

5.1.2. republikas pilsētās Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Ventspilī un Jūrmalā attiecīga nosaukuma virsmežniecībā;

5.1.3. Rīgas rajona Daugavas labā krasta teritorijā dzīvojušie, Inčukalna virsmežniecībā un kreisā krasta teritorijā dzīvojušie Jūrmalas virsmežniecībā;

5.1.4. Rīgas pilsētā dzīvojošie Latvijas valsts mežierīcības uzņēmumā saskaņā ar šī pavēles 4. punktu.

5.2. valsts virsmežniecības sedz finansu izdevumus, kas saistīti ar eksaminācijas komisijas darbu iedzīvotāju zināšanu pārbaudei mednieka apliecības iegūšanai.

6. Uzdot visiem valsts virsmežziņiem (arī J.Ziediņam):

6.1. sagatavot un līdz 1993.gada 1. maijam rajonu (pilsētu) valdēs iesniegt to lēmumu projektus par eksaminācijas komisiju izveidošanu iedzīvotāju zināšanu pārbaudei mednieku apliecības iegūšanai vai anulēšanai, iekļaujot tajā kā Meža ministrijas pārstāvi virsmežniecības inženieri vai vienu no valsts mežziņiem;

6.2. organizēt jauno mednieku apliecību izsniegšanu Latvijas mednieku un makšķernieku biedrības medniekiem, nepārbaudot mednieku teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, ja tie:

6.2.1. nomaksā noteikto nodevu par jaunās mednieku apliecības saņemšanu;

6.2.2. uzrāda mednieku apliecību un ja tā bija derīga līdz 23.03.92., kuras pirmajā lapā vasts virsmežzinim jāizdara ieraksts norādot jaunās mednieku apliecības numuru, tās izsniegšanas datumu, par ko tas parakstās un savu parakstu apstiprina ar zīmogu;

6.2.3. uzrāda darba grāmatiņu, kas apliecina, vai šis mednieks nav bijušās Valsts drošības komitejas štatu darbinieks, kuriem apliecības nav izsniedzamas.

6.3. jauna mednieku apliecību izsniegšana medniekiem, kuriem mednieku apliecības ir izsniegušas citas organizācijas vai citas valsts institūcijas veikt tikai pēc šīs pavēles 5.1. punktā minētās Eksaminācijas komisijas protokola saņemšanas;

6.4. iepazīstināt ar šo pavēli visus valsts mežziņus, valsts mežsargus, rajonu (pilsētu) un pagastu Tautas deputātu padomju priekšsēdētājus un esošo mednieku kolektīvu vadītājus, kā arī publicēt vietējā presē informatīvus ziņojumu par jauno mednieka apliecību saņemšanas kārtību un termiņiem.

7. Meža pētīšanas stacija "Kalsnava" direktoram A.Kažemakam izdalīt medību ierīcības grupas vadītājam J.Ziediņam darba telpu Rīgā, Kristapa ielā Nr. 30. un Latvijas valsts mežierīcības uzņēmuma direktoram J.Vazdiķim divas papildu štata vienības un nepieciešamo inventāru mednieku apliecību izsniegšanas nodrošināšanai Rīgas iedzīvotājiem.

8. Pavēles izpildi kontrolēt Meža ministrijas Meža uzraudzības daļas vadītājam A.Gertneram.

Ministrs K.Šļakots

Pielikums Nr.1
Apstiprināts ar Latvijas Republikas
Meža ministrijas 1992. gada 20 aprīļa pavēli Nr.35.

NOTEIKUMI PAR MEDNIEKA APLIECĪBAS IZSNIEGŠANAS UN ANULĒŠANAS KĀRTĪBU

1. Mednieka beztermiņa apliecības Latvijas Republikas pastāvīgiem iedzīvotājiem izsniedz vai anulē valsts virsmežziņi, pamatojoties uz rajona (pilsētas) apstiprinātās Mednieku eksaminācijas komisijas (turpmāk tekstā- eksaminācijas komisija) protokolā minēto.

Šādas komisijas iedzīvotāju zināšanu pārbaudei medību saimniecībā, lai tiem varētu izsniegt medību apliecību vai to anulēt, izveido saskaņā ar Latvijas Republikas Medību likumu.

2. Eksāmenus mednieka apliecības saņemšanai var kārtot personas, kas:

2.1. sasniegušas 18 gadu vecumu;

2.2. izgājušas medicīnisko pārbaudi, kas apliecina, ka tā veselība atbilst tām prasībām, kādas izvirzītas autovadītājam-amatierim;

2.3. ir pastāvīgi pierakstīts tai teritorijā, kuru apkalpo attiecīgā eksaminācijas komisija;

2.4. iesniegušas vietējā valsts virsmežniecībā tās noteiktas formas iesniegumu ar lūgumu ļaut kārtot eksāmenu mednieku apliecības iegūšanai, kā arī nomaksājušas virsmežniecības kasē šo noteikumu 7.punktā minēto summu un pievienojušas iesniegumam divas fotokartiņas (3*4 cm).

3. Valsts virsmežniecība, pieņemot no personas šo noteikumu 2.punktā minēto dokumentāciju:

3.1. iepazīstina to ar medību zināšanu pārbaudes programmu un praktisko iemaņu (šaušana pa mērķi) pārbaudes kārtību;

3.2. paziņo tai eksāmena kārtošanas vietu un laiku, kā arī brīdina, eksāmena nenokārtošanas gadījumā viņa šai sakarā iemaksātā nauda summa netiks atmaksāta;

3.3. iesniedz pieņemtos dokumentus eksaminācijas komisijai.

4.Eksaminācijas komisija:

4.1. pieņem personas mutisku stāstījumu par izvilktās eksāmenu biļetes un komisijas locekļu uzdotiem papildus jautājumiem;

4.2. pārbauda prasmi šaut ar gludstobra medību ieroci pa nekustošu mērķi, lietojot kāda cita pazīstama mednieka bisi un patronas (lodes);

4.3. pieņem lēmumu par personas eksāmenu rezultātu un nofiksē to savā protokolā, kura vienu eksemplāru nosūta valsts virsmežzinim mednieka apliecības izsniegšanai vai eksāmena nenolikšanas gadījumā iesniegto dokumentu atgriešanai;

4.4. izskata lietas, kuras ir iesniedzis valsts virsmežzinis par mednieka apliecības anulēšanu, piedaloties vainīgajam medniekam un savu lēmumu noformē ar protokolu:

4.4.1.kuru kopā ar anulēto mednieku apliecību, izdarot ierakstu "Anulēts", ar komisijas priekšsēdētāja parakstu un datumu nosūta valsts virsmežzinim;

4.4.2. kurā dod motivāciju, kādēļ nav anulēta mednieku apliecība, nosūtot protokolu valsts virsmežzinim.

5. Ierosinājumu valsts virsmežzinim par mednieku apliecības anulēšanu iesniedz tās amatpersonas, kuras veic uzraudzību par Medību likuma un citu ar medībām saistīto normatīvo aktu ievērošanu Latvijas Republikā saskaņā ar Medību likuma 23. pantu, pievienojot savam iesniegumam medību pārkāpuma aktu (protokolu), kurā uzrāda likuma vai noteikumu punktus, kurus vainīgā persona pārkāpusi.

6. Ar Mednieka apliecībām pēc šiem noteikumiem pievienotas formas virsmežniecības nodrošina meža ministrija. Aizpildot mednieku apliecības obligāti ir jāizdara atzīme ailē "pamats" par to pamatojoties uz kādu dokumentu (tā numurs un izsniegšanas datums, eksaminācijas protokola vai līdzšinējās mednieku apliecības) ir izsniegta mednieka apliecība.

Bez šīs atzīmes, mednieka paraksta, virsmežziņa paraksta, un citiem datiem mednieka apliecība ir nederīga.

Mednieku apliecības apvākošanu veic pats mednieks.

7. Par mednieka apliecības izsniegšanu un attiecīgā eksāmena pieņemšanu valsts virsmežniecībā iekasē izdevumus, kas saistīti ar mednieka apliecības izsniegšanu 0,3 kārtīgā apmērā no minimālās darba algas, kādu Ministru Padome ar savu lēmumu ir apstiprinājusi eksāmenu pieņemšanas laikā.

No šīs ieņemtās naudas summas valsts virsmežniecība:

7.1. 40% pārskaita Meža ministrijas speciālo līdzekļu kontā mednieka apliecību blanku izgatavošanai un datu bāzes izveidošanai;

7.2. 60% izlieto eksaminācijas komisijas darba un citu izdevumu, kas saistīti ar mednieku apliecības izsniegšanu vai anulēšanu, finansēšanai.

Gadījumā, ja notiek tikai medību apliecības nomaiņa uz mednieku apliecību, tad par to iekasējama naudas summa 0,1 kārtīgā apmērā no minētās algas līmeņa rubļos un pārskaitāma Meža ministrijas speciālo līdzekļu kontā.

8. Mednieka apliecības bez zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes medību saimniecībā un bez apmaksas valsts virsmežziņi izsniedz mežsaimniecības mācību iestāžu audzēkņiem, ja viņi sekmīgi beiguši kursu "medību saimniecībā", mednieku apliecības ailē "pamats" ierakstot mācību iestādes eksaminācijas protokola numuru un datumu.

9. Izsniegtās mednieku apliecības reģistrē speciālā žurnālā, kurš iekārtots saskaņā ar šiem noteikumiem pievienotās formas paraugu. Šis žurnāls uzglabājams kā dokuments dienesta vajadzībām ugunsdrošā seifā ne mazāk kā 50 gadus, skaitot no pēdējā ieraksta tajā.

Anulētās mednieku apliecības ierakstus izsvītro ar sarkanu tinti, virsmežzinim parakstoties par to reģistrācijas žurnāla 10.ailē un, uzrādot datumu. Ja anulē apliecību, kura nav agrāk reģistrēta šajā žurnālā, tad ar sarkanu tinti ieraksta anulētās apliecības datus.

Par anulēto mednieku apliecību, ja tā ir izdota citā virsmežniecībā, ir jāpaziņo attiecīgam virsmežzinim, kurš reģistrācijas žurnāla 10. ailē izdara attiecīgu atzīmi.

Pēc anulētās mednieku apliecības pārsvītrošanas (krusteniski) abās tās pusēs ar sarkanu tinti un parakstīšanos uz vienas no šīm svītrām, valsts virsmežzinis to var atgriezt piemiņai bijušajam medniekam vai iznīcināt.

Pielikums Nr. 2
Apstiprināts ar Meža ministrijas
1992. gada 20.04. pavēli Nr. 35

Mednieka zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programma.

1. Zināšanu pārbaudes programma.

1.1. Medību ieroču tipi un to principiālā uzbūve, kopšana un piešaušana. Medību ieroču kalibri un stobru sašaurinājumi. Medību munīcijas veidi un patronu lādēšana mājas apstākļos. Medību ieroču glabāšana, nēsāšanas un transportēšanas noteikumi. Medību ieroču iegādes, pārbaudes, reģistrācijas kārtība. Munīcijas izvēle dažādu sugu dzīvnieku medīšanai. Attālumi līdz kādiem ir bīstami šāvieni no medību ieroča. Medību ieroča drošas lietošanas pamatprasības.

1.2. Medījamo dzīvnieku bioloģija un medīšanas paņēmieni. Medījamo dzīvnieku ķermeņa uzbūves īpatnības, maņu orgāni, dzīves vietas, dzīves veids, barošanās, vairošanās, vecuma novērtēšana praktiskā un bioloģiskā nozīme, medīšanas paņēmieni un termiņi un lietojamā munīcija šādām dzīvnieku sugām: alnis, staltbriedis, stirna, meža cūka, vilks, lapsa, jenotsuns, lūsis, meža cauna, Amerikas ūdele, bebrs, ondatra, kurmis, sējas un baltpieres zosis, pīles, un rubeņu gaiļi, mērkaziņas, lauči, ūdensvistiņas, lauka un mājas baloži, mežirbe, sloka, pelēkās vārnas, kraukļi, žagatas.

Nomedījamās zīdītāju un putnu sugas un to aizsardzība. Medījamo dzīvnieku populāciju izkopšanas pamatprincipi. Saaudzējamo un nomedījamo pārnadžu pazīmes.

1.3. Biotehniskie pasākumi un medību platību sagatavošana medībām.

Plēsīgo putnu nozīme dabiskajās ekosistēmās. Medījamo dzīvnieku dabiskās barības bāzes paplašināšanas un uzlabošanas iespējas. Piebarošanas lauciņi, tajos audzējamās kultūras un to agrotehnika. Medījamo dzīvnieku piebarošana ziemas periodā. Dzīvnieku aizsardzība lauksaimniecības darbos. Svarīgākās (nozīmīgākās) savvaļas dzīvnieku slimības un to bīstamība cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Mastu sagatavošana medību vajadzībām. Torņu un luktu sagatavošana un to veidi individuālajām medībām. Dzīvnieku piebarošanas ierīces un būves, to izvietošana. Dzīvnieku patvēruma vietu veidošana. Meža kultūru aizsardzība pret savvaļas dzīvnieku kaitējumu. Dzīvnieku uzskaites metodes un termiņi.

1.4. Medību produkcija un tās pirmapstrāde .

Medību produkcijas veidi. Nomedīto pārnadžu pirmapstrāde un ādas novilkšana (nodīrāšana). Nomedīto dzīvnieku sagatavošana realizācijai. Ādas novilkšana kažokādu dzīvniekiem to attaukošana un kaltēšana. Medību trofeju veidi, to sagatavošana un novērtēšana.

1.5. Medību suņi.

Medību suņu šķirnes, to pielietošanas (izmantošanas) veidi medībās. Medību suņu audzēšana un dresēšana.

1.6. Medību noteikumi.

Medniekam nepieciešamā medību dokumentācija un tās aizpildīšana. Individuālās medības un to veidi dažādām dzīvnieku sugām. Kolektīvo medību norise. Medību vadītāja tiesības un pienākumi. Mednieka pienākumi individuālajās un kolektīvajās medībās. Medīšanas termiņi. Medību noteikumi diennakts tumšajā laikā un lauksaimniecības kultūru postījumu vietas. Medību pieteikšanas kārtība mežniecībā. Limitēto un nelimitēto dzīvnieku medības. Medījuma piederības noteikšana strīdus gadījumos. Medības ar slazdiem un suņiem. Neatļauti un vispārbīstami medību paņēmieni. Kādu mednieku rīcību kvalificēt kā malumedniecību. Medību uzraudzības orgāni un to tiesības. Mednieku atbildību par medību noteikumu pārkāpumiem. Zaudējumu atlīdzība par medību saimniecību kaitējumiem un dzīvnieku nelikumīgu iznīcināšanu. Medību produkcijas izmantošanas noteikumi.

1.7. Medību drošības tehnikas noteikumi.

Drošības tehnikas noteikumi medību ieroču un munīcijas glabāšanā. Drošības tehnikas noteikumi individuālajās un kolektīvajās medībās. Drošības tehnikas ievērošana ūdensputnu medībās. Mednieku atkārtota instruktāža medību drošības tehnikas noteikumos. Atbildība par medību drošības tehnikas noteikumu neievērošanu. Mednieka rīcība nelaimes gadījumos, kas saistīti ar medībām. Pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana saslimšanas vai nelaimes gadījumos.

2. Tipveida eksāmenu biļešu paraugi personu zināšanu pārbaudei medību saimniecības jautājumos.

1.biļete

1. Alnis

2. Sējas un baltpieres zoss

3. Medību ieroču tipi un to principiālā uzbūve

4. Individuālo medību veidi

5. Plēsīgo putnu nozīme dabā

6. Pirmā medicīniskā palīdzība saindēšanās un apsaldēšanās gadījumā

2.biļete

1. Staltbriedis

2. Mežirbe

3. Medību ieroču kopšana

4. Kolektīvo medību norise

5. Savvaļas dzīvnieku barības bāzes paplašināšanas iespējas

6. Pirmā medicīniskā palīdzība kaulu lūzumu gadījumos

3.biļete

1. Stirna

2. Sloka

3. Medību ieroču kalibri un stobru sašaurinājumi

4. Mednieka pienākumi medībās

5. Piebarošanas lauciņi un tajos audzējamās kultūras

6. Medību ieroču un munīcijas glabāšanu un transportēšanu

4.biļete 1. Meža cūka 2. Mērkaziņa 3. Medību munīcijas veidi 4. Medību noteikumi diennakts tumšajā laikā 6. Dzīvnieku piebarošana ziemas periodā 6. Pirmā medicīniskā palīdzība asiņošanas gadījumā

5.biļete

1. Vilks

2. Laucis

3. Medību patronu lādēšana

4. Medījuma piederības noteikumi

5. Dzīvnieku aizsardzība lauksaimniecības darbos

6. Drošības tehnikas noteikumi lauksaimniecības kultūru postījumu vietās

6.biļete

1. Lapsa

2. Ūdensvistiņa

3. Medību ieroču izvēle

4. Medības ar suņiem

5. Savvaļas dzīvnieku bīstamākās slimības

6. Mednieka rīcība nostājoties, stāvot un aizejot no masta

7.biļete

1. Jenotsuns

2. Lauka un mājas balodis

3. Medību ieroču iegādāšanās kārtība

4. Neatļauti un vispārbīstami medību paņēmieni

5. Meža cūkas gaļas pārbaude pirms izlietošanas

8.biļete 1. Lūsis 2. Peldpīļu sugas 3. Medību ieroču reģistrācija 4. Medību uzraudzības orgāni un to tiesības 5. Mastu sagatavošana medībām 6. Atļautie šaušanas attālumi un virzieni kolektīvajās medībās

9.biļete

1. Meža cauna

2. Nirpīļu sugas

3. Skrošu un ložu veidi gludstobru medību ieročiem

4. Mednieka atbildība par medību noteikumu pārkāpumiem

5. Torņu un luktu būve individuālajās medībās

6. Drošības tehnika ūdensputnu medībās

10.biļete

1. Sesks

2. Laukirbe

3. Medību ieroču drošas lietošanas pamatnosacījumi

4. Zaudējumu atlīdzība medību saimniecībai

5. Dzīvnieku barotavas un to izvietojums

6. Drošības tehnikas noteikumi medījot no laivas

11.biļete

1. Amerikas ūdele

2. Krauklis

3. Medību ieroču transportēšana

4. Alu suņu šķirnes

5. Medību produkcijas veidi un tās izmantošana

6. Medību ieroču palādēšanas, pārlādēšanas un izlādēšanas noteikumi

12.biļete

1. Bebrs

2. Pelēkā vārna

3. Attālumi, līdz kuriem bīstami šāvieni no gludstobra medību ieroča

4. Nomedīto pārnadžu pirmapstrāde un ādas novilkšana

5. Dzīvnieku uzskaites metodes

6. Mednieka rīcība pēc medībās notikuša nelaimes gadījuma

13.biļete

1. Ondatra (bizamžurka)

2. Žagata

3. Tēmēšana ar medību bisi

4. Ādas novilkšana kažokādu dzīvniekiem

5. Putnu suņu šķirnes

6. Drošības tehnikas noteikumi patronu lādēšanas laikā

14.biļete

1. Kurmis

2. Mednis

3. Medību bises piešaušana

4. Medību trofeju sagatavošana

5. Lauksaimniecības kultūru aizsardzības veidi

6. Ievainoto dzīvnieku izsekošanas noteikumi

15. biļete

1. Akmeņu cauna

2. Rubenis

3. Medību patronu lādēšanas piederumi

4. Medību dokumentācija un tās aizpildīšana

5. Dzinējsuņi un laikas

6. Atbildība par drošības noteikumu pārkāpšanu.

Piezīme:

Atbildot uz biļetes 1. un 2. punktu, jāsniedz informācija par medījamā dzīvnieka ķermeņa uzbūves īpatnībām, maņu orgāniem, dzīvesvietu un dzīvesveidu, barošanos, vairošanos, vecuma novērtēšanu, praktisko un bioloģisko nozīmi, medīšanas termiņiem un lietojamo munīciju.

3. Praktisko iemaņu pārbaudes programma šaušanā ar medību bisi.

3.1. Mednieku praktisko iemaņu pārbaudē vērtē:

- prasmi apieties ar medību ieroci;

- šaušanas prasmi un precizitāti.

3.2. Šaušanas precizitāti vērtē pēc trāpījumiem pa stāvošu mērķi - izdarāmi trīs šāvieni 35 m attālumā pa standarta izmēra stāvošas mežu cūkas siuletu

3.3. Šaušanas pārbaude nokārtota sekmīgi, ja no trīsdesmit iespējamiem punktiem iegūti vismaz 15 punkti.

Pielikums Nr.3
Apstiprināts ar Latvijas Republikas Mežu Ministrijas
1992.gada 20. aprīļa pavēli Nr.35

Medību drošības noteikumi

I . Vispārējie drošības noteikumi

1. Mednieks ir atbildīgs par medību drošības noteikumu ievērošanu, ieroču un munīcijas pareizu glabāšanu, kā arī par visām iespējamām sekām, kādas var rasties ieroci un munīciju nepareizi un neatļauti glabājot, lietojot vai ar to apejoties.

2. Drošības noteikumu nezināšana neatbrīvo medību ieroča īpašnieku vai lietotāju no atbildības par notikušo nelaimes gadījumu vai nodarītiem materiāliem zaudējumiem.

II. Medību ieroču un munīcijas glabāšana, pārvietošana un lietošana.

3.Medību munīcija jāglabā sausā vietā pie pastāvīgas temperatūras, lai izslēgtu tās bojāšanos.

4. Medniekam jāzina medību ieroča konstrukcija, mehānisms, ieroču daļu nozīme un savstarpējā darbība, ieroci lietojot, jāzina medību munīcijas tehniskie un ballistiskie rādītāji un jāapgūst nepieciešamās iemaņa ātri un veikli rīkoties ar medību ieroci utt.

Medniekam ar medību ieroci jebkuros apstākļos jāapietas tā it kā tas būtu pielādēts.

5. Aizliegtas šaušanas apdzīvotās vietās. Aizliegta šaušana ar pielādētu ieroci apdzīvotās vietās, transportā.

6. Kategoriski aizliegts lietot medību ieroci ar tehniskiem defektiem. Pirms medībām ierocis rūpīgi apskatāms un pārbaudāms.

7. Pārvadājot medību ieroci, tam jābūt izlādētam, izjauktam un ievietotam atbilstošā pārvalkā (izņemot braucienus no viena masta uz otru, kad ierocim jābūt tikai izlādētam).

8. Medību ieroci pielādējot vai izlādējot, tā stobram jābūt vērstam uz leju vai augšu. Pēc ieroča uzlādēšanas tas "jānoliek uz drošinātāja" (bezgaiļu bises).

9. Pirms medībām visas patronas rūpīgi jāpārbauda, vajadzības gadījumā tās kalibrējot.

10. Ja pielādējot ieroci, patronas viegli neieslīd patrontelpā, nedrīkst to iebīdīt, spiežot ar spēku vai uzsitot, kas var būt par iemeslu nejaušam šāvienam. Šādu patronu jāapmaina ar citu.

11. Aizliegts lietot patronas ar kapselēm, kas nav līdz galam iespiestas čaulītes kapseles ligzdā.

12. Ja ieroci izlādējot, patronu nav iespējams no patrontelpām izvilkt ar speciāla izvelcēja palīdzību, ierocis jāaizver un patrona jāizšauj (ievērojot visus drošības noteikumus un tikai ar medību vadītāja ikreizēju atļauju).

Ja, ieroci atverot, patronas izvilcējs pārslīd pār čaulītes apmali, ierocis izjaucams, atvienojot stobrus. Izskrūvējot patronu izvilcēju saturošu skrūvi, izņem izvilcēju, pēc tam patronu izbīda ar ieroču slauķi.

13. Pēc šāviena no jauna pielādējot ieroci, jāpārliecinās, vai stobrā nav palikuši kartona vai filca prapji, kā arī to daļas, tāpat gabali no izšautās patronas čaulītes, kas var būt par iemeslu stobru izpūtumiem un plīsumiem.

14. Šaujot ar patronām, kas lādētas ar bezdūmu pulveri, kļūmes gadījumā ieroci nedrīkst atvērt ātrāk kā pēc 7-8 sekundēm. Iespējams "ieildzis" šāviens, kas priekšlaicīgi atverot ieroci var būt par cēloni nelaimes gadījumam.

15. Nedrīkst šaut ar abiem stobriem vienlaicīgi. Ieroču laides kakliņš var neizturēt dubultšāvienu un tādēļ iespējami pleca ievainojumi. Divu pirkstu turēšana uz abām ieroča mēlītēm vienlaicīgi var izraisīt dubūltšāvienu. Iespējami pirkstu ievainojumi.

16.Kategoriski aizliegts šaut uz neskaidri redzamu mērķi (biezā mežā, miglā, pret sauli u.c.)

17. Pārvarot šķēršļus (grāvjus, žogus, pārejot strautus u.c.) ierocis jāizlādē.

18. Ja mednieks ar medību ieroci pakrīt vai nokrīt medību ierocis,

- nekavējoši jāpārliecinās, vai stobru kanālos nav iebirusi smilts, sniegs u.c., kas var būt bar iemeslu stobru izpūtumiem šāviena momentā.

19. Šaujot ar lodi medniekam ir jābūt sevišķi uzmanīgam un pirms šāviena jāpārliecinās, vai šaušanas virzienā nav cilvēki, mājas dzīvnieki un jāņem vērā, ka no gludstobru medību bises lode apdraud dzīvību 1000m attālumā, renkuļi - 600m attālumā, vidējo numuru skrotis - līdz 300m attālumā.

20. Atpūtas vietās ierocim jābūt izlādētam. Nav ieteicams to likt tieši uz zemes. Ieroci var pakārt uz zara, iepriekš pārliecinoties par tā stiprumu, var atsliet pie koka, nodrošinot, lai tas neslīdētu vai nekristu.

21. Kategoriski aizliegts trenējoties (ieplecojot ieroci), tēmējot pat ar nepielādētu ieroci, to vērst pret cilvēkiem, mājlopiem, ēku logiem u.c.

22. Aizliegts nodot ieroci citai personai, iepriekš nepārliecinoties, vai tas nav pielādēts.

23. Kategoriski aizliegts ievainotu dzīvnieku sist ar medību ieroča laidi vai stobru.

24. Medību munīcijas lietošanā stingri jāievēro izgatavotājas rūpnīcas noteiktais derīguma termiņš. Pēc šī termiņas aprites munīcija uzskatāma par nederīgu un iznīcināma.

25. Aizliegts lādēt patronas bez speciāliem lādēšanas piederumiem (pulvera svariņi, kapseļu iespiežamā ierīce, galu aizgriezējs u. c.)

26. Patronas nedrīkst lādēt kurošas krāsns, sveces vai citas atklātas liesmas tuvumā. Rīkojoties ar pulveri aizliegts smēķēt.

27. Nosakot pulvera devu katrai patronai, jāievēro pulverim pievienotās instrukcijas. Aizliegts lietot nezināmas markas pulveri, ja nav zināmas tā lietošanas normas.

Bezdūmu pulvera deva katrai patronai nosakāma tikai ar svaru vai dozatoru (iepriekš dozatora devu nosverot). Dūmu pulveri var lietot iepriekš ar svariem pārbaudītu tilpuma mēru.

Lai novērstu nejaušības, nosakot bezdūmu pulvera devu katrai patronai ar dozatoru, nepieciešams lādēšanas gaitā atsevišķas pulvera devas pārbaudīt ar svariņiem.

28.Kategoriski aizliegts gludstobru medību bisēm paredzēto bezdūmu pulveri lietot vītņstobru patronām. Tāpat aizliegts medību bises vītņu stobru patronu pulveri un armijas paraugu ieroču bezdūmu pulveri lietot patronu lādēšanai.

29. Lādējot patronas jāizvēlas piemērotas kapseles. Lādējot ar bezdūmu pulveri, lietojams tikai "Ževello" tipa kapseles.

30. Pirms ievietošanas čaulītes ligzdā kapseles rūpīgi jāapskata. Ja manāmas kaut mazākās oksidēšanās pazīmes, kapseles uzskatāmas par nederīgu.

31. Kapseles ievieto čaulītes ligzdā ar speciāla iespiedēja palīdzību. Pēc iespiešanas čaulītes ligzdā kapseles "cepurīte" nedrīkst būt bojāta (iespiedumi un ielikumi "cepurītes" virsmā). Čaulītes ar bojātām kapselēm uzskatāmas par nederīgām.

32. Aizliegts ievietot kapseli čaulītes ligzdā ar jebkāda veida sitienu (izmantojot āmuru vai cita veida cietu priekšmetu).

33. Lai aizsargātos no stobra izpūtumiem, jebkāda materiāla prapjiem jāatbilst patronas ( ieroča ) kalibram.

34. Aizliegts lietot prapjus no degoša (gruzdoša) materiāla (papīra, pakulām u.c.).

35. Lādējot patronas ar renkuļiem ļoti rūpīgi jāizvēlas to diametrs atbilstoši katra stobra urbumam.

Lai novērstu renkuļu ieķīlēšanos, ieteicams tos novietot patronā stabiņos (vienu virs otra), izmantojot no mīksta kartona izgatavotas vertikālas starplikas.

36. Atļauts lietot tikai rūpnīcās izgatavotās gludstobru lodes vai arī lodes, kas izgatavotas pēc noteiktu marku paraugiem un izmēriem, kas izgatavotas pēc noteiktu marku paraugiem un izmēriem.

37. Kategoriski aizliegts medniekam pirms medībām vai medību laikā lietot alkoholiskos dzērienus.

38. Medības aizliegtas sliktos laika apstākļos (migla, sniegputenis, lietusgāze, vētra).

III. Medību vadītāja tiesības un pienākumi medību drošības noteikumu ievērošanā.

39. Medību vadītājs nodrošina medību drošības noteikumu un citu ar medībām saistošu noteikumu ievērošanu un atbild par to. Pirms medībām medību vadītāja pienākums ir pārbaudīt mednieku medību dokumentus un pārliecināties, vai visi mednieku instrumenti drošības noteikumos, kā arī izvest īsu instruktāžu drošības noteikumos, par ko mednieki parakstās medību

atskaitē. Ja medību platībās, kur notiek medības ar dzinējiem, izstrādāti papildus medību organizācijas un drošības noteikumi, medību vadītāja pienākums ir pirms medību sākuma ar tiem iepazīstināt medību dalībniekus.

40. Drošības noteikumu pārkāpuma gadījumos medību vadītājam ir tiesības aizliegt atsevišķiem medniekiem turpināt medības vai vispār pārtraukt medības.

41. Medību vadītāja noteikumos ietilpst negadījuma aktu noformēšana, notikuma vietas shēmas sastādīšana, paskaidrojumu pieprasīšana.

42. Drošības tehnikas noteikumu pārkāpšanas gadījumos medību vadītājs kopā ar vainīgo mednieku var tikt sodīts likumā paredzētā kārtībā par drošības tehnikas noteikumu neievērošanu.

IV.Drošības noteikumi medībās ar dzinējiem.

43. Medībās ar dzinējiem no katra medību dalībnieka tiek prasīta visstigrākā disciplīna, drošības noteikumu precīza zināšana, ievērošana un medību vadītāja rīkojumu un norādījumu bezierunu izpilde.

44. Medībās ar dzinējiem ik viena mednieka pienākums ir biedriski aizrādīt drošības noteikumu pārkāpējiem par viņu nepareizo rīcību, tādējādi novēršot iespējamos nelaimes gadījumus.

45. Dzinēju vadītājiem labi jāpārzina medību vieta, dzīšanas virziens un mednieku līnijas izvietojums.

Dzinējiem aizliegts atrasties mastā ar pielādētiem ieročiem, aizliegts šaut uz medījumu - atskaitot gadījumus, kad viens vai divi mednieki izseko sašautu dzīvnieku, kā arī vilku, lūšu un meža cūku medības, kad dzinējs ir tikai viens mednieks ar suņiem. Šādā gadījumā dzinējam labi jāpārzina masts un mednieku līnijas izvietojums.

46. Mednieku līnija jāizvieto dabā labi iezīmētās vietās (kvartāls, stiga, ceļš, grāvis u.c.) pēc iespējas taisnas līnijas veidā. Kategoriski aizliegts veidot mednieku līniju uz valsts nozīmes ceļiem un automaģistrālēm.

47. Aizliegts nostādīt mednieku uz "numura" vietā, kur meža raksturs (biezoknis u.c.) ierobežo šaušanu atļautos šaušanas virzienos.

48. Mednieku uz līnijas (stigas, ceļu u.c.) nostāda masta pusē, cik iespējams cieši pie meža sienas. Masta dzīšanas laikā kategoriski aizliegts iziet uz stigas, ceļa vidus vai masta stigas pretējā pusē, ja to īpaši nav atrunājis mednieku izlicējs uz masta.

49. Kategoriski aizliegts medniekiem patvarīgi mainīt atrašanās vietu vai aiziet no "numura", nenogaidot dzīšanas beigu signālu. Šaušanas ērtības labad medniekam atļauts no "numura" pavirzīties dažus soļu pa kreisi vai labi.

50. Nepieciešamības gadījumā masta aizmugurē un flangos var tikt izlikti posteņi, kas raugās, lai mastā neiekļūtu nepiederošas personas vai mājas dzīvnieki. Šādos gadījumos masta aizmugurē un flangos šaut aizliegts.

51. Katram medniekam, kas stāv uz "numura", jāzina mednieku līnijas virziens un savu kaimiņu atrašanās vieta.

52.Kategoriski aizliegta šaušana pa mednieku līniju, kā arī atļautā sektora robežām.

Šāviens uzskatāms izdarīts pa mednieku līniju, ja lādiņš vai tā daļa lido tuvāk par 15m no blakus stāvošā mednieka. Atļautais šaušanas sektors veido leņķi ne lielāku kā 60-70 grādu uz abām pusēm no perpendikula pret mednieku līniju mastā vai ārpu masta.

53. Medībās ar dzinējiem šaušana uz medījumu notiek mastā vai ārpus masta. Šaušana mastā jāpārtrauc, ja dzinēji pienākuši līdz 200m attālumā no mednieku līnijas. Šādā gadījumā un arī tad, kad medījamais dzīvnieks šķērsojis mednieku līniju, atļauta šaušana ārpus masta, ievērojot 52. punkta noteikumus.

54. Masta dzīšanas laikā medniekam uzmanīgi jāseko visam, kas notiek viņa šaušanas sektorā, it īpaši jāievēro, vai parādoties medījamam dzīvniekam, šaušanas virzienā netuvojas dzinējs.

55. Atšķirībā no medniekiem, dzinējiem vēlams apģērbs, kas krāsas ziņā spilgti izceļas uz meža fona. Tuvojoties mednieku līnijai, dzinējiem jāpastiprina dzīšanas troksnis, tā norādot savu atrašanās vietu.

56.Medniekiem šaušana atļauta tikai uz skaidri redzamu medījamo dzīvnieku, ko nesedz koku vai krūmu zari, zāle u.c.

57. Ar skrotīm, renkuļiem un lodēm no gludstobru medību ieročiem atļauts šaut 50 m attālumā.

58. Kategoriski aizliegts šaut uz medījamo dzīvnieku, kas atrodas blakus stāvošā mednieka sektorā.

Atļauts šaut uz medījamo dzīvnieku attālumā, kas ir puse no atstatuma starp blakus stāvošiem medniekiem, nepārsniedzot maksimālos šaušanas attālumus.

59. Izņēmuma kārtā atļauts šaut uz medījamo dzīvnieku blakus stāvošā mednieka šaušanas teritorijā, ja tas ir izšāvis tukšu ieroci un medījamais dzīvnieks ar skaidri izteiktām ievainojuma pazīmēm šķērsojis mednieku līniju. Šaušanas attālums nedrīks pārsniegt 57. punktā minētos noteikumus.

60. Aizliegta šaušana pa gulošu dzīvnieku, ja tas kritis no blakus esošā mednieka šāviena un atrodas šī mednieka šaušanas sektorā.

61. Medībās ar dzinējiem ieroci atļauts pielādēt tikai nostājoties norādītajā stāvvietā.

62. Ierocis jāizlādē pirms aiziešanas no mednieku stāvvietas. Pārgājienā ierocis nesams tikai izlādēts, ar stobru uz augšu vai leju, siksnā, plecā.

63. Ja medībās ar dzinējiem notiek pārbraukšana no masta uz mastu, tad pirms iekāpšanas transporta līdzeklī vēlreiz jāpārliecinās vai medību ierocis nav pielādēts.

Aizliegts iekāpt borta automašīnas kravas kastē un izkāpt no tās, turot rokās medību ieroci - tas jāiedod citam medniekam.

64. Masta dzīšanas laikā noliegts aiziet no stāvvietas un pacelt nošautu medījumu.

65. Bez medību vadītāja atļaujas aizliegts sekot ievainotam medījamam dzīvniekam.

Suņa aprietam kritušam dzīvniekam var tuvoties tikai suņa īpašnieks vai medību vadītāja norīkots mednieks.

Ja mednieku rīcībā nav speciāli apmācītu suņu, ievainotai pieaugušai meža cūkai jāseko diviem medniekiem, kas, ejot pa pēdām, turas blakus redzamības robežās.

66. Pie dižmedījuma (alnis, staltradzis, meža cūka), kaut arī tās pēc šāviena neizrāda dzīvības pazīmes, jāpieiet uzmanīgi, ar pielādētu ieroci, tuvojoties no mugurpuses, pievēršot uzmanību dzīvnieka ausīm un sariem uz skausta. Pieglaustas ausis un sacēlušies sari norāda, ka dzīvnieks ir dzīvs un var būt bīstams.

67. Medību vadītāja rīcībā jābūt medikamentiem un pārsienamajam materiālam pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamības gadījumā.

68. Ja medībās ar dzinējiem noticis negadījums ar kādu no medniekiem, medības nekavējoties pārtraucamas, cietušajam iespēju robežās sniedzama pirmā medicīniskā palīdzība un organizējama tā nekavējoša nogādāšana ārstniecības iestādē un jāziņo valsts mežzinim.

Par notikušo negadījumu sastādāms akts pēc noteiktas formas un sastādāms pilnīga notikuma vietas shēma (shēmā uzrādāmas visas mednieku stāvvieta mednieku līnijā, attālumu starp tām, mastu dzīšans virziens u.c.). Ja negadījumā vainojams kāds no medniekiem, no tā pieprasāms rakstisks paskaidrojums. Tāpat nekavējoties pieprasāmi notikuma aculiecinieku paskaidrojumi. Ja to atļauj cietušā veselības stāvoklis, tas iztaujājams, pierakstot izteicienus, ko ar saviem parakstiem apliecina divi mednieki.

Nopietnākos nelaimes gadījumos, kas var būt par iemeslu ilgstošai cietušā slimībai, invaliditātei vai nāvei, nekavējoties notikuma vietā uzaicināmi policijas un prokuratūras darbinieki.

V. Drošības noteikumi individuālās medībās.

69. Individuālās medībās katrs mednieks rīkojas patstāvīgi un personīgi atbild par drošības noteikumu ievērošanu un izpildi.

Par individuālo medību vadītāju skaitās mednieks, kuram izsniegta medību atļauja-licence.

70. Individuālo medību dalībniekiem stingri jāievēro noteiktās medību platības robežas, kuras pārkāpt kategoriski aizliegts, jo tas var izraisīt nelaimes gadījumus (medībās ar pieiešanu pie briežiem, stirnu āžiem, medņiem un rubeņiem). Medniekiem jāzina citu mednieku platības vai atrašanās vietas.

71. Šaušanas sektors jāizvēlas tā, lai tanī nebūtu dzīvojamās vai saimniecības ēkas, ceļi ar intensīvu cilvēku vai transporta kustību. Atrodoties medību tornī vai būdā precīzi jāzina citu mednieku atrašanās vietas.

72. Kategoriski aizliegts pielādēt medību ieročus pirms mednieks sasniedzis ierādītās medību platības robežas vai iekārtojies medību tornī vai būdā.

Pēc medību pabeigšanas ieroči jāizlādē.

VI. Drošības noteikumi ūdens putnu medībās.

73. Ūdensputnu medības ikvienam medniekam jāievēro vispārējie drošības noteikumi, rīkojoties ar medību ieroci.

74. Ūdensputnu medībās uz katru apmedījamās platības hektāru vienlaicīgi drīkst medīt ne vairā kā 4. mednieki.

75. Aizliegts šaut uz lidojošu putnu, ja tas 30 m attālumā lido zemāk par 10m (attālums 30m, ja redzamas acis, atšķir spalvas krāsu).

76. Aizliegts šaut medījamo putnu uz ūdens, atskaitot ievainota putna šaušanu ("piešaušanu"), ko drīkst darīt, ja šāviena virzienā līdz 100m attālumam teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas citi mednieki.

77. Aizliegts šaut uz medījamo putnu, ja tas atrodas tālāk par 50 m no mednieka (55-60 soļi, nav atšķirama spalva, kāju krāsa) vai tālāk par pusi no attāluma līdz blakus esošajam medniekam (attālums starp medniekiem mazāks par 100 m).

78. Ūdensputnu medībās ieroci atļauts pielādēt:

a) Medījot ar piegājienu vai "brišanu" - sasniedzot medību atļaujā norādīto medību platību robežas;

b) "uz celšanu" ar laivu - priekšējam medniekam pēc tam, kad ieņemta stāja laivas priekšējā daļā;

c) medniekiem, kas ieņēmuši vietas stacionārās stāvvietās, vai noenkurētās un nomaskētās laivās.

Pēc pielādēšanas bezgaiļu bises nodrošināmas, gaiļu bisēm gaiļi neuzvilktā stāvoklī.

79. Ja medību atļaujā norādīts medību sākuma laiks, kategoriski aizliegts pielādēt ieroci pirms noteiktā laika.

80. Laivu iznomāšanas bāzes pārzinis ir atbildīgs, lai medniekiem tiktu izsniegtas laivas, kas sakārtotas atbilstoši drošības noteikumiem.

81. Medniekam aizliegts pieņemt un iebraukt ūdenskrātuvē ar laivām, kas nav sakārtotas atbilstoši noteikumiem.

82. Medību laivas jāsakārto atbilstoši šādiem galvenajiem noteikumiem:

a) laivas korpusā nedrīkst būt sūces;

b) laivā jābūt sēdekļiem atbilstoši mednieku skaitam (parasti 1-2 mednieki).

Katrā laivā jābūt šādiem piederumiem:

a) speciāli pielāgots trauks ūdens izsmelšanai;

b) glābšanas riņķis atbilstoši mednieku skaitam. Glābšanas riņku vietā var tikt izmantoti speciāli korķi, putuplasts u.c., pildīti brezenta spilveni ar piestiprinātām auklu cilpiņām;

c) izturīgā auklā iesiets enkurs;

d) atkarībā no ūdesbaseina īpatnībām - stumjamais koks ar spilgti nokrāsotu augšdaļu un airu pāris.

Ja laivā stumjamā koka nav, bez airu pāra nepieciešams arī vienroku airis. Laivai un visiem tās piederumiem jābūt ar vienādu numerāciju.

83. Personām, kam trūkst elementāro laivas vadīšanas iemaņu, aizliegts medībās vadīt laivu.

84. Medības ar laivu "uz celšanu" kategoriski aizliegts lietot ieroci, medniekam, kas atrodas laivas pakaļēja daļā un stumj laivu. Šāvējs novietojas laivas priekšējā daļā. Mazāk pieredzējušam medniekam ieteicams šaut sēdus no paugstināta sēdekļa.

85. Šāvējs atkarībā no situācijas šaušanai drīks izmantot sektoru 180 grādiem (līdz 90 grādiem uz katru pusi, skaitot no laivas ass līnijas).

86. Pielādējot ieroci laivā, stobriem jābūt vērstiem uz augšu 45 grādu leņķī vai uz leju, uz sāniem no laivas ass līnijas tā, lai nejauša šāviena gadījumā netiktu skarts laivas korpus.

87. Līdz momentam, kad parādās medījamais putns ierocim jābūt nodrošinātam Ierocis turams tā, lai stobri būtu vērsti uz priekšu un uz augšu ne mazāk kā 45 grādu leņķī.

88. Medniekam, izlaižot ieroci no rokām, tas ir, noliekot to laivā, tas vispirms jebkurā gadījumā izlādējams.

89. Ūdensputnu medībās ar laivu "uz celšanu" medniekiem mainoties ar vietām ierocis obligāti izlādējams un saudzīgi, lai tas nenokristu, noliekams laivā. Tikai pēc tam, kad mednieki no jauna ieņēmuši savas vietas, ierocis pasniedzams medniekam-šāvējam. Pasniedzot ieroci, tā stobriem jābūt vērstiem uz augšu. Parādoties medījamam putnam, medniekam, kas stumj laivu, jāpārtrauc laivas virzīšana uz priekšu, lai nodrošinātu medniekam-šāvējam maksimāli stabilu sāvokli.

90. Ja laiva noenkurēta kā slēpnis, tad atļauts šaut abiem laivā esošajiem medniekiem, iepriekš vienojoties par šaušanas sektoriem. Laivā stāvošam vai sēdošam medniekam kategoriski aizliegts šaut pāri otra mednieka galvai.

91. Medniekam, kas izvietojas stacionārās laivas stāvvietās (platformas, mucas u.c.) jāzina blakus esošo mednieku izvietošanās vismaz 100 m radiusā, lai varētu izvēlēties drošus šaušanas virzienus.

92. Medniekam, kas iekritis ūdenī, laivā jāierāpjas no laivas gala, bet nekādā gadījumā pār sānu bortu.

VII. Atbildība par medību drošības noteikumu neievērošanu.

93. Katra mednieka pienākums ir stingri ievērot visus medību drošības noteikumus.

Ja attiecīgā medību platībā, kur notiek medības, izstrādāti un apstiprināti papildus noteikumi, tad tie ir saistoši katram medniekam.

94. Medību dalībnieki, kas neievēro medību drošības noteikumus, ar medību vadītāja rīkojumu zaudē tiesības piedalīties medībās.

95. Par katru medību drošības noteikumu pārkāpumu, medību vadītājs noformē aktu vai protokolu, kuru nodod valsts virsmežniecībām, pārkāpumu izskatīšanai.

96. Par medību drošības noteikumu neievērošanu, ja nav iestājusies kriminālatbildība, vainīgām personām atbildības mēru nosaka mednieku eksaminācijas komisija.

97. Ja medību drošības noteikumu pārkāpums saistās ar nodarītiem materiāliem zaudējumiem organizācijām vai atsevišķiem pilsoņiem, kā arī jebkura pilsoņa veselības vai dzīvības apdraudējumu, vainīgā persona par nodarījumu atbild likumā paredzētajā kārtībā.

98. Mednieku apliecības atņemšana neatbrīvo vainīgo personu no likumdošanā paredzētās atbildības.

99. Ja medību vadītājs nenodrošina medību drošības noteikumu ievērošanu medībās, valsts meža dienesta pārstāvim ir tiesības medības pārtraukt.