Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumus Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi".
Rīgā 2011.gada 21.jūnijā (prot. Nr.39 62.§)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā finanšu pārskatā atspoguļo notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus;
1.2. kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas un no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzības un dividendes (arī ārkārtas dividendes);
1.3. pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un ar tiem saistīto izmaksu atspoguļošanas kārtību;
1.4. uzkrājumu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas kritērijus un metodes;
1.5. kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvlīguma darbuzņēmējs vai cita ilgtermiņa līguma darbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvlīgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus;
1.6. kārtību, kādā finanšu pārskatā atspoguļo ārkārtas dividendes.
(Grozīts ar MK 08.07.2014. noteikumiem Nr.389)
2. Noteikumi neattiecas uz komercsabiedrībām, kuras saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk – starptautiskie grāmatvedības standarti).
3. Šo noteikumu izpratnē:
3.1. notikums pēc bilances datuma ir labvēlīgs notikums (piemēram, radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums) vai nelabvēlīgs notikums (piemēram, radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās), kas noticis laikposmā starp bilances datumu un datumu, kad gada pārskatu paraksta Gada pārskatu likuma 61.panta otrajā daļā minētā persona vai pārvaldes institūcija (turpmāk – gada pārskata sagatavošanas laiks);
3.2. grāmatvedības politika ir attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi (piemēram, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principi, uzkrājumu veidošanas noteikumi, metodes, kas tiek izmantotas peļņas vai zaudējumu vai naudas plūsmas atspoguļošanai finanšu pārskatā).
4. Labvēlīgu vai nelabvēlīgu notikumu pēc bilances datuma, kas attiecas uz pārskata gadu, finanšu pārskatā atspoguļo, koriģējot posteņos iekļautās summas vai iekļaujot jaunus posteņus. Piemēram, uz pārskata gadu attiecas gada pārskata sagatavošanas laikā pasludināts tiesas nolēmums par sabiedrības darbību pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados, šajā laikā iegūta informācija par aktīva vērtības samazinājumu bilances datumā, pirms bilances datuma iegādāta aktīva iegādes izmaksu lielumu vai pirms bilances datuma pārdota aktīva pārdošanas ieņēmumu lielumu.
5. Ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir noticis nelabvēlīgs notikums, kas neattiecas uz pārskata gadu, bet var būtiski ietekmēt gada pārskatu lietotāju novērtējumu attiecībā uz sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu vai lēmumu pieņemšanu nākotnē, par šādu notikumu sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā, norādot šā notikuma paredzamās finansiālās sekas vai informējot, ka tās aplēst nav iespējams. Piemēram, finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā sniedzama informācija, ja gada pārskata sagatavošanas laikā pieņemts lēmums par sabiedrības reorganizāciju vai par tās darbībai nozīmīgas struktūrvienības darbības izbeigšanu, nozīmīga galvojuma un garantiju saistības uzņemšanos vai ja bijis sabiedrības darbībai nozīmīgas aktīvu daļas zaudējums gada pārskata sagatavošanas laikā notikušas dabas katastrofas dēļ.
6. Ja gada pārskata sagatavošanas laikā sabiedrība izbeidz savu darbību, tās finanšu pārskata sagatavošanā un posteņu novērtēšanā nepiemēro pieņēmumu, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk. Šādā gadījumā attiecīgi piemēro grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā sagatavo slēguma finanšu pārskatu un novērtē un atspoguļo finanšu pārskata posteņos sabiedrības mantu, arī prasījumus un saistības, ja sabiedrības darbība tiek izbeigta.
7. Sabiedrība dokumentē un grāmatvedībā konsekventi ievēro grāmatvedības politiku. Grāmatvedības politiku izvēlas un par tās ievērošanu atbild sabiedrības vadība.
8. Izvēloties grāmatvedības politiku, ievēro šādus nosacījumus:
8.1. grāmatvedības politika atbilst Gada pārskatu likumā noteiktajai prasībai, ka gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu (turpmāk – atbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu);
8.2. grāmatvedības politika nav pretrunā grāmatvedību un gada pārskatus reglamentējošajos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu vai finanšu pārskata posteņu atspoguļošanas, uzskaites un novērtēšanas jautājumos (turpmāk šajā nodaļā – normatīvais regulējums).
9. Sabiedrība maina grāmatvedības politiku tikai tad, ja ir mainījies normatīvais regulējums vai ja saistībā ar apstākļu maiņu līdzšinējās grāmatvedības politikas piemērošana vairs neatbilst likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu.
10. Šīs nodaļas noteikumi par grāmatvedības politikas maiņu neattiecas uz gadījumiem, kad sabiedrība pieņem jaunu grāmatvedības politiku saistībā ar:
10.1. saimnieciskajiem darījumiem, faktiem un notikumiem, kas pēc būtības atšķiras no sabiedrības iepriekšējiem saimnieciskajiem darījumiem, faktiem un notikumiem vai sabiedrībai līdz šim bijuši nebūtiski;
10.2. vadības lēmumu noteiktu ilgtermiņa ieguldījumu daļu turpmāk novērtēt, izmantojot pārvērtēšanas metodi.
11. Ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir izmaiņas normatīvajā regulējumā, tās ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo atbilstoši noteiktajai pārejas kārtībai no pastāvošā normatīvā regulējuma uz jauno regulējumu (turpmāk – pārejas kārtība).
12. Ja pārejas kārtība nav noteikta, kā arī ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir līdzšinējās grāmatvedības politikas neatbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu, tās ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šādi:
12.1. ciktāl tas iespējams, novērtē grāmatvedības politikas maiņas ietekmi uz visu attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem, it kā jaunā grāmatvedības politika būtu piemērota vienmēr, un tās kopējo ietekmi;
12.2. koriģē grāmatvedības politikas maiņas ietekmētos pašu kapitāla posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā;
12.3. ciktāl tas iespējams, koriģē pārējos salīdzināmos rādītājus pārskata gada sākumā.
13. Ja nav iespējams novērtēt grāmatvedības politikas maiņas ietekmi uz visu attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem, sabiedrība drīkst koriģēt salīdzināmos rādītājus, sākot ar to datumu, kad šāda korekcija iespējama.
14. Ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir izmaiņas normatīvajā regulējumā, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādus skaidrojumus:
14.1. tā ārējā normatīvā akta nosaukums un pieņemšanas datums, kurš radījis izmaiņas;
14.2. ja grāmatvedības politikas maiņa ir veikta saskaņā ar normatīvajā aktā noteikto pārejas kārtību, – paredzamā ietekme uz finanšu pārskatiem nākamajos pārskata gados;
14.3. grāmatvedības politikas maiņas būtība;
14.4. korekciju summas, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt, tai skaitā korekciju summas, kas attiecas uz peļņu pirms nodokļiem un uzņēmumu ienākuma nodokli;
14.5. ja grāmatvedības politikas maiņas ietekmes novērtēšana atbilstoši šo noteikumu 12.1.apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta grāmatvedības politikas maiņas kopējās ietekmes aprēķināšana.
15. Ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir līdzšinējās grāmatvedības politikas neatbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādus skaidrojumus:
15.1. grāmatvedības politikas maiņas būtība;
15.2. jaunās grāmatvedības politikas atbilstības pamatojums likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu;
15.3. korekciju summas, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt, tai skaitā korekciju summas, kas attiecas uz peļņu pirms nodokļiem un uzņēmumu ienākuma nodokli;
15.4. korekciju ietekme uz peļņu;
15.5. ja grāmatvedības politikas maiņas ietekmes novērtēšana atbilstoši šo noteikumu 12.1.apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta grāmatvedības politikas maiņas kopējās ietekmes aprēķināšana.
16. Sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļu nolietojuma summas un uzkrājumu summas novērtēšanai, citu šajos noteikumos minētu izdevumu vai ieņēmumu veidu summu novērtēšanai, kā arī citos gadījumos, kad šāda aplēse nepieciešama, lai novērtētu pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilancē iekļaujamas summas lielumu.
17. Grāmatvedības aplēsē iekļautajam novērtējumam jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja sabiedrība grāmatvedības aplēses sagatavošanā pamatojas uz pēdējo pieejamo informāciju un izmanto pierādījumus, grāmatvedību un gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktos novērtēšanas modeļus un metodes vai – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – neatkarīgu ekspertu vērtējumu.
18. Sabiedrība maina grāmatvedības aplēsi, ja turpmāku notikumu ietekmē mainās apstākļi, kas bija par pamatu līdzšinējai aplēsei, vai ir iegūta jauna informācija.
19. Jauno grāmatvedības aplēsi piemēro finanšu pārskata posteņu novērtēšanai tajā pārskata gadā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, un attiecīgos gadījumos (piemēram, ja grāmatvedības aplēse sagatavota saistībā ar pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika vai nolietojuma aprēķināšanas metodes maiņu) – arī nākamajos pārskata gados.
20. Grāmatvedības aplēses maiņas ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šādi:
20.1. ja jaunā aplēse attiecas tikai uz vienu pārskata gadu, tad tā gada finanšu pārskatā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, iekļauj attiecīgas finanšu pārskata posteņu vērtības korekcijas;
20.2. ja jaunā aplēse attiecas uz vairākiem pārskata gadiem, tad tā gada finanšu pārskatā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, iekļauj attiecīgas finanšu pārskata posteņu vērtības korekcijas, bet attiecīgos nākamajos pārskata gados jauno aplēsi ņem par pamatu finanšu pārskata posteņu vērtības noteikšanai.
21. Sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju (aplēses veids, summa) par tām grāmatvedības aplēsēm, kuru maiņa radījusi būtisku ietekmi pārskata gadā vai no kurām ir sagaidāma būtiska ietekme nākamajos pārskata gados, ja to ir iespējams noteikt, vai skaidrojumu par iemesliem, kādēļ šo ietekmi nav iespējams noteikt.
22. Kļūdu, kas radusies un atklāta pārskata gadā vai gada pārskata sagatavošanas laikā, labo līdz gada pārskata parakstīšanas dienai, koriģējot attiecīgos finanšu pārskata posteņus.
23. Ja pārskata gadā vai gada pārskata sagatavošanas laikā atklāta iepriekšējos pārskata gados radusies kļūda (turpmāk – iepriekšējo gadu kļūda), to labo šādi:
23.1. ciktāl tas iespējams, nosaka kļūdas ietekmi uz attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem un tās kopējo ietekmi;
23.2. koriģē kļūdas ietekmētos aktīva, pašu kapitāla, uzkrājumu vai kreditoru posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā;
23.3. ciktāl tas iespējams, koriģē pārējos salīdzināmos rādītājus pārskata gada sākumā.
24. Sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādu informāciju par konstatētajām iepriekšējo gadu kļūdām un to labojumiem:
24.1. kļūdas būtība (piemēram, matemātiska kļūda, grāmatvedības politikas kļūda, neuzmanības kļūda, kļūdaina faktu interpretācija, krāpšanas gadījums);
24.2. ar kļūdas labojumu saistīto korekciju summas, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt (tai skaitā kļūdas labojuma ietekme uz peļņu pirms nodokļiem, uzņēmumu ienākuma nodokli un peļņu);
24.3. ja kļūdas ietekmes noteikšana atbilstoši šo noteikumu 23.1.apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta kļūdas kopējās ietekmes aprēķināšana.
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 08.07.2014. noteikumiem Nr.389)
25. Ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Neto apgrozījums" Gada pārskatu likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā. Ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina izrakstīšanas datuma uzskaita tad, kad ir izpildīti attiecīgie ieņēmumu uzskaites nosacījumi.
26. Ieņēmumus no preču pārdošanas uzskaita tad, kad ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
26.1. preces (attiecīgos gadījumos – īpašumtiesības uz precēm), viss risks par to bojāšanos vai bojāeju un visi varbūtējie ieguvumi no šīm precēm (ienākumi un vērtības pieaugums) ir nodoti pircējam;
26.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu un izmaksu summas, kas radušās vai radīsies saistībā ar preču pārdošanas darījumiem;
26.3. sagaidāms, ka samaksa par precēm tiks saņemta.
27. Preču pārdošanu atspoguļo, ņemot vērā saimnieciskā darījuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Piemēram, ieņēmumus no preču pārdošanas uzskaita, ja sabiedrība ir nodevusi pircējam nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus, bet saglabā juridiskās īpašuma tiesības uz precēm, lai nodrošinātu samaksas saņemšanu vai lai garantētu iespēju pircējam saņemt atpakaļ par preci samaksāto naudu, ja pircējs nav apmierināts ar pirkumu.
28. Ar konkrētu preču pārdošanas darījumu saistītās izmaksas (arī pārdoto preču iegādes vai ražošanas pašizmaksu vai citu bilances vērtību, kas noteikta, piemērojot Gada pārskatu likuma 30., 31. un 32.pantu) iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kurā tiek iekļauti ieņēmumi no šā pārdošanas darījuma. Ja nav iespējams ticami novērtēt izmaksas, kas radušās vai radīsies saistībā ar konkrētu preču pārdošanas darījumu, ieņēmumus no šā saimnieciskā darījuma neuzskaita, bet jebkuru jau saņemto atlīdzību norāda bilancē kā saistības pret pircēju.
29. Ieņēmumus no pilnībā izpildītiem pakalpojumu sniegšanas līgumiem novērtē un uzskaita katram līgumam atsevišķi saskaņā ar līguma nosacījumu izpildi.
30. Ja bilances datumā pakalpojumu sniegšanas līgums nav pilnībā izpildīts (turpmāk – nepabeigts pakalpojumu sniegšanas līgums), bet ir iespējams ticami aplēst tā izpildes finansiālos rezultātus, ar šo līgumu saistītos ieņēmumus uzskaita, ņemot vērā šā līguma izpildes pakāpi bilances datumā (turpmāk – darbu izpildes procenta metode). Nepabeigta pakalpojumu sniegšanas līguma izpildes finansiālie rezultāti ir ticami aplēsti, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
30.1. ir ticami novērtēta šā līguma izpildes pakāpe bilances datumā, kā arī ar šo līgumu saistīto ieņēmumu un izmaksu summas – gan tās, kas jau radušās, gan arī tās, kas vēl radīsies laikposmā līdz šā līguma pilnīgai izpildei;
30.2. sagaidāms, ka samaksa saistībā ar šo līgumu tiks saņemta.
31. Ja nav iespējams ticami aplēst nepabeigta pakalpojumu sniegšanas līguma izpildes finansiālos rezultātus, ieņēmumus no šā līguma uzskaita tikai tik lielā summā, kādā sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās izmaksas, kas radušās saistībā ar šo līgumu.
32. Ieņēmumus no būvlīgumiem un citiem ilgtermiņa līgumiem nosaka šo noteikumu 7.nodaļā noteiktajā kārtībā.
33. Ieņēmumos iekļauj sabiedrības parastajā darbībā gūtos saimnieciskos labumus, kurus tā pati saņēmusi vai saņems un kuru rezultātā palielinās vai palielināsies tās pašu kapitāls bilancē.
34. Trešās personas vārdā iekasētās summas neiekļauj sabiedrības ieņēmumos. Ja sabiedrība darbojas kā komercaģents vai starpnieks, tās ieņēmumi ir tikai šīs trešās personas maksātā atlīdzība par sniegtajiem komercaģenta vai starpnieka pakalpojumiem.
(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 08.07.2014. noteikumiem Nr.389)
35. Ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes), uzskaita, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
35.1. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu;
35.2. sagaidāms, ka procentu, autoratlīdzības vai dividendes (arī ārkārtas dividendes) maksājums tiks saņemts.
(Grozīts ar MK 08.07.2014. noteikumiem Nr.389)
36. Ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām atspoguļo šādos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos:
36.1. procentus par naudas ilgtermiņa noguldījumiem un aizdevumiem – postenī "Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus";
36.2. procentus par īstermiņa aizdevumiem un prasījumiem – postenī "Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi";
36.3. autoratlīdzības (piemēram, par patentu, prečzīmju, autortiesību un datorprogrammu lietošanas tiesību nodošanu) – postenī "Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi";
36.4. dividendes (arī ārkārtas dividendes) no līdzdalības radniecīgas vai asociētas sabiedrības kapitālā – postenī "Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrību kapitālos";
36.5. dividendes (arī ārkārtas dividendes) no ieguldījumiem citas sabiedrības kapitālā – postenī "Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus".
(Grozīts ar MK 08.07.2014. noteikumiem Nr.389)
37. Ieņēmumus no procentiem, autoratlīdzībām vai dividendēm (arī ārkārtas dividendēm) uzskaita, piemērojot šādas metodes:
37.1. procentus uzskaita, pamatojoties uz proporcionālu laika sadalījumu, ņemot vērā aktīvu faktisko ienesīgumu;
37.2. autoratlīdzības uzskaita pēc uzkrāšanas principa saskaņā ar katra konkrētā līguma būtību;
37.3. ieņēmumus no dividendēm vai ārkārtas dividendēm uzskaita, kad ir pieņemts dalībnieku sapulces lēmums par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu vai par ārkārtas dividendes noteikšanu, kā arī noteikta un aprēķināta dividendes vai ārkārtas dividendes summa.
(Grozīts ar MK 08.07.2014. noteikumiem Nr.389)
38. Ja rodas šaubas par iepriekšējos pārskata gados peļņas vai zaudējumu aprēķinā ieņēmumos (un bilancē attiecīgā debitoru parādu postenī) iekļautas summas samaksu, kārtējā pārskata gadā apšaubāmās summas apmērā veidojami uzkrājumi nedrošiem parādiem, vienlaikus iekļaujot attiecīgo summu kā izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Parādu uzskata par nedrošu, piemēram, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās un kļuvis maksātnespējīgs, ja parāds noteiktajā termiņā, kā arī pēc atgādinājuma saņemšanas nav samaksāts, ja parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības, kā arī citos gadījumos.
(Nodaļa MK 08.07.2014. noteikumu Nr.389 redakcijā)
38.1 Pārskata gadā aprēķinātās ārkārtas dividendes saskaņā ar Komerclikumu sabiedrība grāmatvedībā atspoguļo, izveidojot jaunu posteni "Aprēķinātās ārkārtas dividendes".
38.2 Ja sabiedrībai pārskata gadā tika aprēķinātas ārkārtas dividendes un pārskata gada beigās pēc nodokļu aprēķina:
38.2 1. ir peļņa – par aprēķinātajām ārkārtas dividendēm tiek samazināta pārskata gada peļņa. Aprēķinātās ārkārtas dividendes norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pievienojot pirms posteņa "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" jaunu posteni "Aprēķinātās ārkārtas dividendes";
38.2 2. nav peļņas, bet ir zaudējumi vai peļņa ir mazāka par aprēķinātajām ārkārtas dividendēm – aprēķinātās ārkārtas dividendes vai to pārsnieguma daļu norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas".
39. Sabiedrības grāmatvedībā kā pamatlīdzekļus uzskaita kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas, ja tās atbilst visiem šādiem nosacījumiem (turpmāk – pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumi):
39.1. sabiedrība tās tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai (kustamas ķermeniskas lietas) vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes vajadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uzturēšanai, sabiedrības pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai);
39.2. sabiedrība tās paredz izmantot ilgāk nekā vienu gadu un sagaida, ka no to turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi;
39.3. to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens parastās darbības cikls;
39.4. sabiedrība spēj noteikt to vērtību.
40. Šajos noteikumos pamatlīdzekļiem noteiktā uzskaites kārtība neattiecas uz Gada pārskatu likuma 10.panta iedaļas "II. Pamatlīdzekļi" 6.posteni "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem". Šajā postenī norāda attiecīgajām personām (piegādātājiem) par pamatlīdzekļu piegādi veikto avansa maksājumu summu.
41. Gada pārskatu likuma 10.panta iedaļas "II. Pamatlīdzekļi" 5.posteni "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas" novērtē, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 5.1.2.apakšnodaļā minētos nosacījumus. Ja šajā postenī iekļautā objekta vērtība ir samazinājusies un sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs, attiecīgi piemēro šo noteikumu 58.punktu. Ja šajā postenī iekļauto objektu atsavina vai likvidē, attiecīgi piemēro šo noteikumu 5.3.apakšnodaļu.
42. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (euro) un uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā tikai tādas kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas, kuras atbilst abiem šādiem nosacījumiem:
42.1. tās atbilst pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem;
42.2. to vērtība vai grāmatvedības politikā noteikta lietu kopuma vērtība pārsniedz šo kritēriju.
(Grozīts ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.780)
43. Sabiedrība kā atsevišķus pamatlīdzekļu objektus grāmatvedībā var uzskaitīt konkrētas pamatlīdzekļa daļas vai detaļas, kuras nepieciešamas šā pamatlīdzekļa darbības nodrošināšanai un tiek nomainītas tā lietderīgās lietošanas laikā, ja šīs daļas vai detaļas atbilst pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem un tām ir atšķirīgs lietderīgās lietošanas laiks.
44. Pamatlīdzekļus bilancē norāda neto vērtībā, kuru aprēķina, no pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības vai citas uzskaites vērtības, ar kuru pēc sākotnējās vērtības noteikšanas aizstāj šo vērtību (turpmāk – pamatlīdzekļu uzskaites vērtība), atskaitot no pamatlīdzekļu nodošanas ekspluatācijā līdz bilances datumam aprēķināto (ieskaitot veiktās korekcijas) nolietojumu (turpmāk – uzkrātais nolietojums) un visus veiktos vērtības norakstījumus.
45. Sabiedrības grāmatvedībā atsevišķi uzskaita katru pamatlīdzekļu objektu, reģistrējot tā:
45.1. sākotnējo vērtību un vērtības maiņas;
45.2. lietderīgās lietošanas laika ilgumu un piemēroto nolietojuma aprēķināšanas metodi (ja attiecīgā objekta lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots);
45.3. pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojumu;
45.4. citu informāciju.
46. Grāmatvedības kontu plānā iekļauj atsevišķus kontus pamatlīdzekļu uzskaites vērtības un nolietojuma uzskaitei.
47. Pamatlīdzekļus pieņem grāmatvedības uzskaitē atbilstoši to sākotnējai vērtībai – iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai.
48. Pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj:
48.1. pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus un nodevas;
48.2. izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa piegādi līdz noteiktajai izmantošanas vietai un sagatavošanu paredzētajiem mērķiem un kas radušies līdz tā nodošanai (pieņemšanai) ekspluatācijā (turpmāk – citas uz pamatlīdzekli tieši attiecināmas izmaksas).
49. Pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksā iekļauj tā izgatavošanai izlietoto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, personāla izmaksas un citas uz pamatlīdzekli tieši attiecināmas izmaksas, piemēram, ekspluatācijas vietas sagatavošanas un aprīkošanas izmaksas (pamatu būve, nožogojumu ierīkošana), piegādes un pārvietošanas izmaksas, uzstādīšanas un montāžas izmaksas, pamatlīdzekļa darbības pārbaudes izmaksas (atskaitot ieņēmumus no šādas pārbaudes rezultātā saražoto preču pārdošanas), atlīdzība speciālistiem (piemēram, arhitektiem, inženieriem) par profesionālo pakalpojumu sniegšanu.
50. Sabiedrība var pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksā iekļaut tā izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus par laiku līdz šā pamatlīdzekļa nodošanai (pieņemšanai) ekspluatācijā, kā arī tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar pamatlīdzekli, ja tās radušās laikā, kad šis pamatlīdzeklis tika izgatavots (turpmāk – netiešās ražošanas izmaksas), piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženieru, tehniķu, remontstrādnieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ražošanas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, kā arī vispārējas nozīmes palīgmateriāli.
51. Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā nav atļauts iekļaut šādas izmaksas:
51.1. ar jaunas struktūrvienības izveidi saistītās plānošanas un pētniecības darbu izmaksas;
51.2. jauna produkcijas vai pakalpojuma veida ieviešanas (arī reklāmas) izmaksas;
51.3. izmaksas, kas saistītas ar jauna pamatdarbības veida vai ģeogrāfiskā tirgus apgūšanu (arī darbinieku apmācības izmaksas);
51.4. administrācijas izmaksas (izņemot atlīdzību speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu);
51.5. izmaksas, kuras radušās saistībā ar pamatlīdzekli līdz tā nodošanai (pieņemšanai) ekspluatācijā, bet nav tieši nepieciešamas vai pārsniedz līdzīga pamatlīdzekļa parastās izveidošanas izmaksas;
51.6. izmaksas, kas saistītas ar uzkrājuma veidošanu pamatlīdzekļa demontāžas un izvietošanas vietas atjaunošanas saistību segšanai.
52. Ja pamatlīdzekli iegūst apmaiņas darījumā, kam saskaņā ar noslēgto līgumu nav peļņas gūšanas nolūka (nav komerciāla rakstura), un par šo objektu pilnībā vai daļēji atlīdzina ar citu aktīvu, kas nav nauda vai naudas ekvivalents, tad iegūtā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka, izvēloties vienu no šādām metodēm:
52.1. pēc saņemtā pamatlīdzekļa patiesās vērtības, ja to var ticami noteikt;
52.2. pēc apmaiņā nodoto aktīvu bilances vērtības maiņas darījuma brīdī.
53. Ja pamatlīdzekļa iegādei saņemts valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai ja pamatlīdzeklis saņemts kā dāvinājums, tad iegūtā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē saņemtā finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos.
54. Pēc sākotnējās vērtības noteikšanas pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts:
54.1. palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku;
54.2. samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja ir tās aprēķināšanai nepieciešamie grāmatvedības uzskaites dati. Ja šādu datu nav, pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas amortizētās aizstāšanas izmaksām, ko aprēķina, atskaitot no jaunās daļas vai detaļas uzskaites vērtības aplēsto nolietojuma kopsummu par laikposmu, kurā tika izmantota izslēgtā daļa vai detaļa.
55. Pamatlīdzekļu uzturēšanai izlietotās rezerves daļas un palīgmateriālus noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tie izlietoti.
56. Tāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, kura lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski noraksta izdevumos.
57. Pamatlīdzekli novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
57.1. pamatlīdzekļa vērtība bilances datumā ir zemāka par summu, kas aprēķināta, no tā sākotnējās vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu;
57.2. sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs.
58. Pamatlīdzekļa vērtības samazinājumu noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tas konstatēts. Ja pamatlīdzekļa vērtības samazināšanai vairs nav pamata, tā novērtēšanu atbilstoši zemākajai vērtībai var pārtraukt, iegrāmatojot ieņēmumos summu, kāda tika norakstīta izdevumos, kad vērtības samazinājums tika konstatēts.
59. Pamatlīdzekli, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā sākotnējo vērtību vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja sagaidāms, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs (turpmāk – pārvērtēšanas metode).
60. Ja sabiedrība izvēlas izmantot pārvērtēšanas metodi, tā:
60.1. pārvērtē visu pamatlīdzekļu uzskaites grupu vai kategoriju, pie kuras pamatlīdzeklis pieder;
60.2. pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic regulāri atkarībā no pārvērtējamo pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām. Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana nākamajā pārskata gadā. Ja pamatlīdzekļa patiesā vērtība mainās nenozīmīgi, to var pārvērtēt reizi trijos vai piecos gados. Zemesgabala, ēkas, būves vai šo objektu daļas vērtību nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs;
60.3. pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību pēc pārvērtēšanas aizstāj ar pārvērtēšanā noteikto šā pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību (turpmāk – pamatlīdzekļa jaunā uzskaites vērtība), kas ir vienāda ar tā patieso vērtību pārvērtēšanas datumā;
60.4. gadījumā, ja pārvērtētā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski noraksta (amortizē) tā jauno uzskaites vērtību. Pamatlīdzekļa nolietojumu katru gadu aprēķina atbilstoši tā jaunajai uzskaites vērtībai un tādās pašās summās iekļauj izmaksās (peļņas vai zaudējumu aprēķinā);
60.5. pārvērtēto pamatlīdzekļu vērtības pieauguma uzskaitei, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves izveidošanai vai samazināšanai un informācijas sniegšanai finanšu pārskata pielikumā attiecīgi piemēro Gada pārskatu likuma 29.panta otro, trešo, ceturto un sesto daļu.
61. Pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību grāmatvedībā aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm:
61.1. atbilstoši palielina vai samazina līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu vai pamatlīdzekļa līdzšinējo uzskaites vērtību, lai iegūtu jaunu pamatlīdzekļa bilances vērtību, kas ir vienāda ar tā pārvērtēšanā noteikto patieso vērtību;
61.2. sākotnēji noraksta līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu no pamatlīdzekļa līdzšinējās uzskaites vērtības un pēc tam atlikušo summu attiecīgi palielina vai samazina atbilstoši pamatlīdzekļa pārvērtēšanā noteiktajai patiesajai vērtībai.
62. Pamatlīdzekļa sākotnējo vai citu uzskaites vērtību pakāpeniski noraksta (amortizē) tā lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot atbilstošu pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodi.
63. Par pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku pieņem laikposmu (gados), kurā sabiedrība plāno izmantot šo pamatlīdzekli, ņemot vērā paredzēto lietošanas intensitāti, fizisko nolietošanos, tehnisko novecošanos un likumiskos (juridiskos) pamatlīdzekļa lietošanas ierobežojumus, vai kurā var sasniegt attiecīgo vienību (piemēram, izstrādājumu, darba stundu, nobraukumu kilometros) skaitu, kuru sabiedrība plāno iegūt no šā pamatlīdzekļa.
64. Ja paredzams, ka, atsavinot pilnīgi nolietotu pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, iespējami būtiski ieņēmumi (piemēram, no atsevišķu daļu, detaļu vai lūžņu pārdošanas), aprēķina un, izmantojot atbilstošu nolietojuma aprēķināšanas metodi, pakāpeniski noraksta (amortizē) šā pamatlīdzekļa sākotnējās vai citas uzskaites vērtības un aplēsto būtisko atsavināšanas ieņēmumu (turpmāk – pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība) starpību.
65. Sabiedrība sagatavo pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika un tā likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) grāmatvedības aplēses un izvēlas nolietojuma aprēķināšanas metodi. Minētās aplēses regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina.
66. Pamatlīdzekļa nolietojumu sāk aprēķināt tajā pārskata gadā, kad pamatlīdzeklis nodots ekspluatācijā. To aprēķina arī tad, ja pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots (piemēram, tehniskas apkopes, remonta, rekonstrukcijas vai dīkstāves laikā), izņemot gadījumu, ja nolietojuma aprēķināšanai tiek izmantota no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīga metode. Šādā gadījumā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu var pārtraukt tik ilgi, cik ilgi pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots.
67. Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu (amortizāciju) pārtrauc arī tad, ja:
67.1. pamatlīdzekļa sākotnējā vai cita uzskaites vērtība vai šīs vērtības un pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) starpība ir pilnībā norakstīta (amortizēta);
67.2. saskaņā ar jauno grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība (ja tāda paredzama) ir vienāda ar tā bilances vērtību vai pārsniedz to;
67.3. pamatlīdzeklis tiek izslēgts.
68. Zemesgabalus, ēkas un būves grāmatvedībā uzskaita atsevišķi (arī tad, ja tie iegādāti kopā). Tā zemesgabala vērtības maiņa, uz kura atrodas ēka vai būve, neietekmē šīs ēkas vai būves lietderīgās lietošanas laiku.
69. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai var izmantot šādas metodes:
69.1. lineāro metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka pamatlīdzekļa lietderība samazinās vienmērīgi, tādēļ pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tā lietderīgās lietošanas laikā nemainās, ja nemainās pamatlīdzekļa būtisko atsavināšanas ieņēmumu (ja tādi paredzami) grāmatvedības aplēses;
69.2. degresīvo (paātrinātās amortizācijas) metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka lietošanas sākumposmā pamatlīdzeklim ir augstāks ražīgums un mazāk resursu tiek tērēts tā uzturēšanai darba stāvoklī (lietošanas pēdējos gados pamatlīdzekļa ražīgums samazinās un pieaug izdevumi tā remontam). Izmantojot šo metodi, pamatlīdzekļa nolietojuma vislielākā gada summa ir pirmajā ekspluatācijas gadā, bet vismazākā – pēdējā;
69.3. no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīgās metodes. Izmantojot tās, pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tiek noteikta atkarībā no attiecīgā pamatlīdzekļa paredzētās jaudas un tā faktiskās izmantošanas attiecīgajā laikposmā.
70. Izvēlēto nolietojuma aprēķināšanas metodi sabiedrība lieto pastāvīgi, izņemot gadījumu, ja būtiski mainījušies apstākļi attaisno metodes maiņu. Šādas izmaiņas uzskata par grāmatvedības aplēses maiņu un par to sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā.
71. Kā ieguldījuma īpašumus sabiedrības grāmatvedībā uzskaita tikai tādus zemesgabalus, ēkas, būves vai šo objektu daļas, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
71.1. tie atbilst termina "ieguldījuma īpašumi" skaidrojumam Gada pārskatu likumā;
71.2. sabiedrība tos paredz turēt ilgāk nekā vienu gadu un sagaida, ka no to turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi;
71.3. sabiedrība spēj noteikt to vērtību.
72. Sabiedrības grāmatvedībā atsevišķi uzskaita katru ieguldījuma īpašumu objektu, reģistrējot tā:
72.1. sākotnējo vērtību un vērtības maiņas;
72.2. pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojumu;
72.3. citu informāciju.
73. Ja ieguldījuma īpašumu objekta lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, reģistrē tā lietderīgās lietošanas laika ilgumu. Ja šim objektam tiek aprēķināts nolietojums, reģistrē izmantoto nolietojuma aprēķināšanas metodi.
74. Grāmatvedības kontu plānā iekļauj atsevišķus kontus ieguldījuma īpašumu uzskaites vērtības un nolietojuma uzskaitei.
75. Ieguldījuma īpašumus pieņem grāmatvedības uzskaitē atbilstoši to sākotnējai vērtībai – iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai.
76. Ieguldījuma īpašumu objekta iegādes izmaksās iekļauj pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides) un citas ar šā objekta pirkumu vai sagatavošanu paredzētajiem mērķiem tieši saistītas izmaksas, kas radušās līdz tā nodošanai (pieņemšanai) ekspluatācijā.
77. Ieguldījuma īpašumu objekta ražošanas pašizmaksu nosaka tādā pašā kārtībā kā pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksu (šo noteikumu 49., 50. un 51.punkts).
78. Ja ieguldījuma īpašumu objektu iegūst apmaiņas darījumā, tā sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 52.punktu.
79. Ja ieguldījuma īpašumu objekta iegādei saņemts valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai ja tas saņemts kā dāvinājums, tad iegūtā ieguldījuma īpašumu objekta sākotnējo vērtību nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē saņemtā finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos.
80. Pēc sākotnējās vērtības noteikšanas sabiedrības grāmatvedībā ieguldījuma īpašumu objektu uzskaita un novērtē, attiecīgi piemērojot kārtību, kāda noteikta pamatlīdzekļiem (šo noteikumu 5.1.3.apakšnodaļa).
81. Ja ieguldījuma īpašumu objekta lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, tam aprēķina nolietojumu tādā pašā kārtībā kā pamatlīdzekļiem (šo noteikumu 5.1.4.apakšnodaļa).
82. Sabiedrība var izvēlēties ieguldījuma īpašumus pēc to sākotnējās vērtības noteikšanas novērtēt, pamatojoties uz patieso vērtību (turpmāk – patiesās vērtības metode), tikai tad, ja attiecībā uz visiem ieguldījuma īpašumu objektiem tiek ievērots viens no Gada pārskatu likuma 55.5 panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.
83. Ja sabiedrība izvēlas izmantot patiesās vērtības metodi, tā:
83.1. starpību starp ieguldījuma īpašumu objekta sākotnējo vērtību un tā patieso vērtību datumā, kad sāk piemērot šo metodi, kā arī turpmākās ieguldījuma īpašumu patiesās vērtības izmaiņas tajā pārskata gadā, kad tās konstatētas, iekļauj pelņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgi kā ieņēmumus vai kā izmaksas;
83.2. gadījumā, ja tiek veikta ieguldījuma īpašumu objekta uzlabošana (atjaunošana vai rekonstrukcija), ciktāl tas iespējams, nosaka un attiecīgi iegrāmato šā objekta patiesās vērtības samazinājumu pirms uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas), ņemot vērā, ka nomaināmā daļa vai detaļa ir zaudējusi savu vērtību. Ja šādu patiesās vērtības samazinājumu nav iespējams noteikt, ieguldījuma īpašumu objekta uzskaites vērtību grāmatvedībā palielina par uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, bet pēc tam veic korekcijas, pamatojoties uz šā objekta novērtējumu patiesajā vērtībā pēc uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) darbu pabeigšanas.
84. Ja sabiedrība maina zemesgabala, ēkas, būves vai šo objektu daļas lietošanas veidu, to attiecīgi atspoguļo grāmatvedības uzskaitē. Piemēram, ja attiecīgo objektu (tā daļu), kas grāmatvedībā bija uzskaitīts:
84.1. ieguldījuma īpašumu sastāvā, sāk izmantot preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai vai administratīvā nolūkā, – to pārvieto uz pamatlīdzekļiem. Ja ieguldījuma īpašumu novērtēšanā tiek izmantota patiesās vērtības metode, tad par jaunā pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtību pieņem attiecīgā objekta (tā daļas) patieso vērtību lietošanas veida maiņas datumā;
84.2. ieguldījuma īpašumu sastāvā, sāk uzlabot (atjaunot vai rekonstruēt) pārdošanas nolūkā, – to pārvieto no ieguldījuma īpašumiem uz pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem (norāda bilancē apgrozāmo līdzekļu sastāvā) un novērtē, piemērojot Gada pārskatu likuma 55.5 panta trešo daļu;
84.3. pamatlīdzekļu sastāvā, pārtrauc izmantot preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai vai administratīvā nolūkā un nolemj turēt, lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenu celšanos (vērtības pieaugumu), – to pārvieto uz ieguldījuma īpašumiem. Ja ieguldījuma īpašumu novērtēšanā tiek izmantota patiesās vērtības metode, tad starpību starp attiecīgā objekta (tā daļas) patieso vērtību lietošanas veida maiņas datumā un līdzšinējo bilances vērtību grāmatvedībā atspoguļo, attiecīgi piemērojot Gada pārskatu likuma 28.panta pirmo daļu (starpību iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas) vai 29.panta otro daļu (starpību iekļauj postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" vai – attiecīgā gadījumā – peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus);
84.4. pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, iznomā saskaņā ar operatīvās nomas noteikumiem, – to pārvieto uz ieguldījuma īpašumiem. Ja ieguldījuma īpašumu novērtēšanā tiek izmantota patiesās vērtības metode, tad starpību starp attiecīgā objekta (tā daļas) patieso vērtību lietošanas veida maiņas datumā un līdzšinējo bilances vērtību iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgi kā ieņēmumus vai izmaksas.
85. Ja sabiedrība ieguldījuma īpašumu objektu, kas novērtēts, izmantojot patiesās vērtības metodi:
85.1. paredz atsavināt bez tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas), grāmatvedībā šo objektu turpina uzskaitīt kā ieguldījuma īpašumu tik ilgi, kamēr izslēdz no grāmatvedības uzskaites;
85.2. sāk uzlabot (atjaunot vai rekonstruēt) un paredz pēc uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) pabeigšanas arī turpmāk lietot kā ieguldījuma īpašumu, grāmatvedībā šo objektu turpina uzskaitīt kā ieguldījuma īpašumu.
86. Pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu objektu izslēdz no grāmatvedības uzskaites, kad tas:
86.1. atsavināts (pārdots vai apmainīts, nodots finanšu nomā, ziedots vai dāvināts, ieguldīts citas kapitālsabiedrības kapitālā);
86.2. likvidēts, jo no tā lietošanas vai atsavināšanas nākotnē vairs netiek gaidīti saimnieciskie labumi.
87. Pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu objekta izslēgšanu atspoguļo grāmatvedībā tajā pārskata gadā, kad tas atsavināts vai likvidēts. Ja šo objektu pārdod, ieņēmumus no tā pārdošanas uzskaita, kad attiecīgi izpildīti šo noteikumu 26. un 27.punktā minētie nosacījumi.
88. Ar pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu objekta izslēgšanu saistītos ieņēmumus un izmaksas finanšu pārskatā norāda neto vērtībā (turpmāk – neto peļņa vai neto zaudējumi), kuru nosaka kā starpību starp neto atsavināšanas ieņēmumiem (aprēķina kā pārdošanas vai citu atsavināšanas ieņēmumu un pārdošanas vai citu atsavināšanas izdevumu starpību), ja tādi ir, un šā objekta bilances vērtību. Neto peļņu norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi", bet neto zaudējumus – postenī "Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas".
89. Ja izslēgtais pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu objekts ir bijis novērtēts, izmantojot pārvērtēšanas metodi, tad peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" iekļauj arī šā objekta pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības pieauguma summas atlikumu, to izslēdzot no bilances posteņa "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve".
90. Ja pamatlīdzekļu objekts vai tāds ieguldījuma īpašumu objekts, kas nav novērtēts, izmantojot patiesās vērtības metodi, atbilst pārdošanai turēta ilgtermiņa ieguldījuma klasifikācijas kritērijiem, šo objektu grāmatvedības uzskaitē pārvieto uz pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus bilancē atspoguļo apgrozāmo līdzekļu sastāvā un novērtē, piemērojot Gada pārskatu likuma 55.5 panta trešo daļu.
91. Ja gada laikā pārdošanas darījums nav noticis un šā iemesla dēļ objekts vairs neatbilst pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu klasifikācijas kritērijiem, grāmatvedības uzskaitē to pārvieto atpakaļ attiecīgi pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu sastāvā. Par šā objekta jauno uzskaites vērtību pieņem zemāko no šādām divām vērtībām:
91.1. vērtība, kas aprēķināta, koriģējot šā objekta bilances vērtību, kāda tā bija pārvietošanas datumā uz pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem, par nolietojumu, kas būtu aprēķināts, un vērtības korekcijām, kas būtu veiktas, ja objekts nebūtu bijis pārvietots uz pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem;
91.2. vērtība, kas aprēķināta, piemērojot Gada pārskatu likuma 55.5 panta trešo daļu datumā, kad objekts pārvietots atpakaļ attiecīgi pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu sastāvā.
92. Finanšu pārskata pielikumā par pamatlīdzekļiem un par ieguldījuma īpašumiem sniedz Gada pārskatu likuma 16. un 41.pantā minēto informāciju un – attiecīgos gadījumos – arī 26.panta ceturtajā daļā un 28.panta ceturtajā daļā minēto informāciju. Par ieguldījuma īpašumiem, kas novērtēti, izmantojot patiesās vērtības metodi, papildus sniedz arī Gada pārskatu likuma 55.7 panta pirmajā daļā minēto informāciju.
93. Sabiedrība veido uzkrājumus, lai segtu noteikta veida saistības, kas attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem pārskata gadiem un gada pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru apjoms vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav skaidri zināms.
94. Uzkrājumus veido tikai tad, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi (turpmāk – uzkrājumu atzīšanas nosacījumi):
94.1. sabiedrībai saistībā ar konkrētu pagātnes notikumu ir pienākums nākamajos pārskata gados izdarīt par labu citai personai zināmas darbības, kuru pamats ir tiesību akts, līgums vai komerciālā paraža (piemēram, sabiedrībai saistībā ar pārskata gadā vai kādā no iepriekšējiem pārskata gadiem ekspluatācijā nodotu pamatlīdzekli ir pienākums veikt šā pamatlīdzekļa demontāžu un izvietošanas vietas atjaunošanu laikā, kad šis pamatlīdzeklis tiks izņemts no ekspluatācijas, lai izpildītu noteiktās dabas aizsardzības prasības);
94.2. sagaidāms, ka saistībā ar šo noteikumu 94.1.apakšpunktā minētā pienākuma izpildi sabiedrībai radīsies izmaksas, kuru summu sabiedrība spēj ticami novērtēt (aplēst).
95. Šajā nodaļā minētie nosacījumi par uzkrājumu veidošanu, novērtēšanu un uzskaiti neattiecas uz uzkrājumiem nedrošiem parādiem, uzkrāto nolietojumu un uzkrātajiem aktīvu vērtības norakstījumiem. Tos uzskaita grāmatvedībā un izmanto finanšu pārskatā attiecīgo bilances aktīva posteņu vērtības korekcijām bilances datumā.
96. Uzkrājumus novērtē saskaņā ar grāmatvedības aplēsi (šo noteikumu 18. un 19.punkts) par summu, ko uzņēmums pamatoti maksātu, ja izpildītu pienākumu bilances datumā pašu spēkiem vai ja šajā datumā nodotu šā pienākuma izpildi trešajai personai. Aplēses sagatavošanā neņem vērā ieņēmumus, kurus varētu gūt no paredzamās aktīvu atsavināšanas (pat tad, ja šī atsavināšana ir cieši saistīta ar darījumu vai notikumu, kas ir bijis par pamatu attiecīga uzkrājuma izveidošanai).
97. Uzkrājumus pārskata katrā bilances datumā. Ja turpmāku notikumu ietekmē mainās apstākļi, kas bija par pamatu līdzšinējam uzkrājumu novērtējumam, vai ir iegūta jauna informācija, sabiedrība maina grāmatvedības aplēsi un koriģē (palielina vai samazina) attiecīgo uzkrājumu summu. Ja vairs netiek izpildīti attiecīgo uzkrājumu atzīšanas nosacījumi, tos izslēdz.
98. Uzkrājumus veido, iekļaujot aplēstās summas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas vienā pārskata gadā vai pakāpeniski vairākos pārskata gados (atkarībā no konkrēto uzkrājumu būtības). Uzkrājumu vērtības samazinājumu vai konkrētu uzkrājumu izslēgšanu norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus vai kā attiecīgo izmaksu samazinājumu.
99. Ja ir paredzams, ka ar pienākuma izpildi saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona (piemēram, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumiem, zaudējumu atlīdzināšanas noteikumiem vai garantijām), sabiedrība veic vienu no šādām darbībām:
99.1. ja ir droši zināms, ka tad, kad sabiedrība izpildīs pienākumu, tai izdevumi pilnībā vai daļēji tiks atlīdzināti, summu, kādā paredzama izdevumu atlīdzināšana, norāda bilances aktīva iedaļā "III. Debitori" kā atsevišķu posteni. Šā posteņa vērtība nedrīkst pārsniegt attiecīgā uzkrājuma summu;
99.2. ja sabiedrība ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu neatkarīgi no tā, vai trešā persona atlīdzinās vai neatlīdzinās izdevumus, sabiedrība veido uzkrājumus visai saistību summai;
99.3. ja trešā persona ir pilnībā atbildīga par saistību izpildi, sabiedrība uzkrājumus neveido.
100. Ja summu, kādā paredzama izdevumu atlīdzināšana, iekļauj bilances aktīvā kā atsevišķu posteni, tad peļņas vai zaudējumu aprēķinā ar attiecīgo uzkrājumu veidošanu saistītos izdevumus un ieņēmumus no izdevumu atlīdzināšanai paredzētās summas var norādīt, izvēloties vienu no šādām metodēm:
100.1. atsevišķi, iekļaujot attiecīgajos izdevumu un ieņēmumu posteņos;
100.2. neto vērtībā (kā attiecīgo izdevumu un ieņēmumu starpību).
101. Izveidotos uzkrājumus norāda attiecīgajos posteņos bilances pasīvā. Uzkrājumus samazina, no tiem norakstot uz konkrēta pienākuma izpildi (konkrētas saistības segšanu) tieši attiecināmus izdevumus tajā pārskata gadā, kad tie rodas. Konkrētus uzkrājumus izmanto tikai tiem izdevumiem, kuriem šie uzkrājumi bija izveidoti.
102. Finanšu pārskata pielikumā par uzkrājumiem sniedz Gada pārskatu likuma 19.pantā noteikto informāciju un, ja iespējams, papildus norāda paredzamo konkrētu saistību rašanās vai segšanas laiku. Ja, veidojot uzkrājumus, ir ņemta vērā izdevumu atlīdzināšana, norāda summas un bilances aktīva posteņus, kuros tās iekļautas. Ja konkrēts uzkrājums novērtēts, izmantojot diskontēšanu, papildus norāda uzkrājuma pašreizējās vērtības un diskonta likmes izmaiņu ietekmi.
103. Gada pārskatu likuma 10.panta iedaļas "III. Debitori" 8.postenī "Uzkrātie ieņēmumi" norāda skaidri zināmās norēķinu summas ar pircējiem un pasūtītājiem par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu pārskata gadā, attiecībā uz kuriem saskaņā ar piegādes, pirkuma vai uzņēmuma līguma nosacījumiem bilances datumā vēl nav pienācis norēķinu dokumenta (rēķina) iesniegšanas termiņš. Šīs norēķinu summas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā līgumā noteikto cenu un faktisko preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu apliecinošiem dokumentiem.
104. Gada pārskatu likuma 10.panta iedaļas "Īstermiņa kreditori" 15.postenī "Uzkrātās saistības" norāda skaidri zināmās saistību summas pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kurām piegādes, pirkuma vai uzņēmuma līguma nosacījumu vai citu iemeslu dēļ bilances datumā vēl nav saņemts attiecīgs norēķinu dokuments (rēķins). Šīs saistību summas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā līgumā noteikto cenu un faktisko preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecinošiem dokumentiem.
105. Aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par uzkrāto atvaļinājumu apmaksu postenī "Uzkrātās saistības" var iekļaut tikai tad, ja ir skaidri zināms maksājuma datums vai šo izmaksu apjoms, kas būs vienāds ar nākotnē izmaksājamām summām par pārskata gadā uzkrātajām neizmantotā atvaļinājuma dienām. Ja izmaksu apjoms vai maksājuma datums nav skaidri zināms, veidojami attiecīgi uzkrājumi šo noteikumu 6.1.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.
106. Iespējamās saistības, kas varētu rasties saistībā ar konkrētu pagātnes notikumu (piemēram, sniegtu galvojumu), nedrīkst iekļaut bilancē. Par tām sniedzama informācija finanšu pārskata pielikumā un – attiecīgos gadījumos – arī vadības ziņojumā. Gadījumos, kad tas iespējams, norāda arī iespējamo finansiālo ietekmi, ja tāda paredzama. Ja viena un tā paša pagātnes notikuma dēļ sabiedrība veido uzkrājumus un tai rodas arī iespējamās saistības, informāciju sniedz tā, lai parādītu sakarību starp uzkrājumiem un iespējamām saistībām.
107. Iespējamos aktīvus, kas varētu rasties saistībā ar konkrētu pagātnes notikumu (piemēram, noslēgtu nodomu līgumu vai iespējas līgumu), nedrīkst iekļaut bilancē. Ja paredzams, ka no iespējamiem aktīviem sabiedrība nākotnē saņems saimnieciskos labumus, informāciju par tiem var sniegt vadības ziņojumā.
108. Sabiedrība, kura kā darbuzņēmējs ir noslēgusi līgumu par būvdarbu veikšanu, būves nojaukšanu, atjaunošanu vai rekonstrukciju vai vides atjaunošanu pēc būves nojaukšanas, vai ar būvniecību tieši saistītu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – būvlīgums) un būvlīgumā paredzētā projekta īstenošanu uzsāk vienā pārskata gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar būvlīgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus grāmatvedībā uzskaita šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
109. Ja viens un tas pats būvlīgums attiecas uz vairākiem īstenojamiem projektiem, ar katru projektu saistītos ieņēmumus un izdevumus uzskaita atsevišķi tā, it kā par katru no šiem projektiem būtu noslēgts atsevišķs būvlīgums, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
109.1. būvlīgumā ir atsevišķa vienošanās par katru no īstenojamiem projektiem. Katrs no īstenojamiem projektiem būvlīguma slēgšanas laikā tika izskatīts atsevišķi, tādēļ darbuzņēmējs un pasūtītājs varēja pieņemt vai noraidīt to līguma daļu, kas attiecas uz katru no projektiem;
109.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ar katru projektu saistīto izmaksu un ieņēmumu summas.
110. Ar vairākiem būvlīgumiem saistītos ieņēmumus un izdevumus uzskaita kopā tā, it kā par attiecīgo darbu izpildi būtu noslēgts viens kopējs būvlīgums neatkarīgi no tā, vai tie ir līgumi ar vienu vai vairākiem pasūtītājiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
110.1. vienošanās par šo līgumu izpildi notiek vienlaikus;
110.2. šie līgumi ir tik cieši savstarpēji saistīti, ka pēc būtības tie ir viena īstenojamā projekta dažādas daļas ar kopēju peļņu;
110.3. šos līgumus izpilda vienlaikus vai secīgi vienu pēc otra.
111. Ja sākotnējais būvlīgums vai tā grozījumi paredz papildu projekta īstenošanu pēc pasūtītāja izvēles, tad ar papildu projektu saistītos ieņēmumus un izdevumus grāmatvedībā uzskaita tā, it kā par šo projektu būtu noslēgts atsevišķs būvlīgums, ja ir ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
111.1. papildu projekts būtiski atšķiras no tā projekta (tiem projektiem), par ko noslēgts sākotnējais līgums (pēc līgumdarbu veida, tehnoloģijas vai funkcijas);
111.2. par papildu objektā veicamo darbu cenu vienojas, neņemot vērā sākotnējo līgumcenu.
112. Ar būvlīgumu saistītajos ieņēmumos iekļauj sākotnēji paredzēto ieņēmumu summu (atbilst līgumcenai) un tās korekcijas saistībā ar:
112.1. būvlīgumā paredzēto darbu (turpmāk – līgumdarbi) apjoma vai izpildes termiņa izmaiņām (turpmāk – līgumdarbu novirzes);
112.2. summām, kuras darbuzņēmējs prasa no pasūtītāja vai citas personas kā tādu izmaksu atlīdzību, kuras nav iekļautas līgumcenā (turpmāk – darbuzņēmēja prasījums), piemēram, pasūtītāja izraisīts kavējums, specifikācijas vai projekta kļūda, apstrīdēta līgumdarbu novirze;
112.3. papildu summām, kuras pasūtītājs maksā darbuzņēmējam, ja tiek izpildīti noteikti līguma nosacījumi, piemēram, tiek sasniegti vai pārsniegti noteikti darbības rezultāti (turpmāk – veicināšanas maksājums).
113. Līgumdarbu novirzes iekļauj ar būvlīgumu saistītajos ieņēmumos, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
113.1. sagaidāms, ka pasūtītājs piekritīs līgumdarbu novirzēm un ieņēmumu korekciju summai, kas rodas šo noviržu dēļ;
113.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu.
114. Darbuzņēmēja prasījumu iekļauj ar būvlīgumu saistītajos ieņēmumos tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
114.1. sagaidāms, ka pasūtītājs piekritīs prasījumam un ieņēmumu korekciju summai, kas rodas šā prasījuma dēļ;
114.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu.
115. Veicināšanas maksājumu iekļauj ar būvlīgumu saistītajos ieņēmumos, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
115.1. ir sasniegta noteikta līguma izpildes pakāpe, tādēļ sagaidāms, ka konkrētie līguma nosacījumi tiks izpildīti;
115.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu, kas rodas veicināšanas maksājuma dēļ.
116. Ar būvlīgumu saistītajos izdevumos iekļauj šādas izmaksas, kas radušās laikā līdz būvlīgumā paredzētā projekta pabeigšanai (nodošanai pasūtītājam):
116.1. uz būvlīgumu tieši attiecināmas izmaksas (izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanai veiktajiem līgumdarbiem), piemēram, projekta īstenošanā tieši iesaistītā personāla izmaksas, projekta īstenošanai izlietoto materiālu izmaksas, projekta īstenošanai izmantoto pamatlīdzekļu nomas maksa vai nolietojums un to darbības uzturēšanai izlietotās rezerves daļas un materiāli, pamatlīdzekļu un materiālu piegādes un pārvietošanas izmaksas, uz būvlīgumu tieši attiecināmās projektēšanas un tehniskā atbalsta izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar uzkrājuma veidošanu garantijas pakalpojumu sniegšanas saistību segšanai vai projekta īstenošanā un līgumdarbu izpildē iesaistīto trešo personu prasījumi;
116.2. būvlīguma netiešās (pieskaitāmās) izmaksas (tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar projekta īstenošanai veiktajiem līgumdarbiem), piemēram, apdrošināšanas maksājumi, uz būvlīgumu netieši attiecināmas projektēšanas un tehniskās palīdzības izmaksas, projekta īstenošanai saņemto aizņēmumu procenti, atsevišķas administrācijas izmaksu daļas, kas saistītas ar līgumdarbu organizēšanu, vadīšanu un darba aizsardzību;
116.3. citas izmaksas, kuras pasūtītājs sedz saskaņā ar īpašiem būvlīguma noteikumiem (izmaksas, kas nav tieši vai netieši saistītas ar projekta īstenošanai veiktajiem līgumdarbiem, bet kuru segšana būvlīgumā ir paredzēta), piemēram, pārējās administrācijas izmaksas, autoruzraudzības, ekspertīzes, pētniecības un attīstības izmaksas.
117. Ar būvlīgumu saistītajos izdevumos neiekļauj (no tiem izslēdz) tādas izmaksas, kuras nevar attiecināt uz īstenojamo projektu un tajā veicamajiem līgumdarbiem, piemēram, tādas administrācijas, autoruzraudzības, ekspertīzes, pētniecības un attīstības izmaksas, kuru atlīdzināšana būvlīgumā nav paredzēta, dīkstāvē esošu pamatlīdzekļu (tādi pamatlīdzekļi, kurus neizmanto būvlīguma izpildei) nomas maksa vai nolietojums, pārdošanas izmaksas.
118. Ja sabiedrība spēj ticami aplēst būvlīguma izpildes rezultātus, tā grāmatvedībā uzskaita ar šo līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus, ņemot vērā būvlīguma izpildes pakāpi bilances datumā. Ieņēmumus norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Neto apgrozījums" Gada pārskatu likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā, bet izdevumus – attiecīgos izmaksu posteņos.
119. Tāda būvlīguma izpildes rezultātus, kurā darbuzņēmējs un pasūtītājs vienojušies par fiksētu līgumcenu vai fiksētu līgumdarbu vienību izcenojumu (nav paredzēta līgumcenas vai izcenojumu maiņa), var ticami aplēst, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
119.1. sabiedrība spēj ticami novērtēt ar būvlīgumu saistītos ieņēmumus;
119.2. sagaidāms, ka samaksa saistībā ar būvlīgumu tiks saņemta;
119.3. sabiedrība spēj bilances datumā ticami novērtēt būvlīguma pabeigšanai nepieciešamos izdevumus un būvlīguma izpildes pakāpi;
119.4. sabiedrība spēj skaidri noteikt un ticami novērtēt ar būvlīgumu saistītos izdevumus, lai projekta īstenošanā faktiski radušos izdevumus varētu salīdzināt ar iepriekšējām aplēsēm.
120. Tāda būvlīguma izpildes rezultātus, kurā darbuzņēmējs un pasūtītājs vienojušies, ka darbuzņēmējam tiek atlīdzinātas pieļaujamās vai citādi noteiktās izmaksas kopā ar noteiktu procentuālu peļņas daļu vai fiksētu peļņas summu (izmaksu ar uzcenojumu līgums), var ticami aplēst, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
120.1. sagaidāms, ka samaksa saistībā ar būvlīgumu tiks saņemta;
120.2. sabiedrība spēj skaidri noteikt un ticami novērtēt ar būvlīgumu saistītos izdevumus (neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav sedzami saskaņā ar īpašiem būvlīguma noteikumiem).
121. Būvlīguma izpildes pakāpi bilances datumā nosaka, izmantojot darbu izpildes procenta metodi (attiecīgi piemēro šo noteikumu 30.punktu). Ar būvlīgumu saistītos ieņēmumus saskaņo ar izdevumiem attiecīgajos pārskata gados, kuros tiek veikti ar projekta īstenošanu saistītie līgumdarbi. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgos posteņos norāda to ar būvlīgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu daļu, kuru var attiecināt uz attiecīgajā pārskata gadā pabeigto līgumdarbu daļu.
122. Summu, kuru pasūtītājs ir parādā saistībā ar pabeigto līgumdarbu daļu, darbuzņēmējs savā bilancē norāda attiecīgā debitoru parādu postenī. Ja darbuzņēmējam ir finansiālas saistības pret pasūtītāju, piemēram, sakarā ar saņemtu avansa maksājumu summu, viņš tās norāda attiecīgajā kreditoru parādu postenī.
123. Ja rodas šaubas par to, ka tiks saņemta summas samaksa, kas iepriekšējā pārskata gadā tika iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā ieņēmumos (un bilancē attiecīgā debitoru parādu postenī) saistībā ar pabeigto līgumdarbu daļu, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumu nedrošiem parādiem.
124. Ja darbuzņēmējam rodas ar būvlīguma izpildi saistīti izdevumi, kas attiecas uz šā līguma turpmāko darbību, un sagaidāms, ka pasūtītājs šos izdevumus atlīdzinās, tos norāda Gada pārskatu likuma 10.panta I iedaļas "Krājumi" 4.postenī "Nepabeigtie pasūtījumi".
125. Ja nav iespējams ticami aplēst būvlīguma izpildes rezultātus:
125.1. ieņēmumus no šā līguma uzskaita tikai tik lielā summā, kādā sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās izdevumus, kas radušies saistībā ar šo līgumu;
125.2. ar šo līgumu saistītos izdevumus iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kurā tie radušies.
126. Ja sagaidāms, ka būvlīguma kopējie izdevumi būs lielāki par tā kopējiem ieņēmumiem, aplēsto zaudējumu summu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kad tie konstatēti. Šis nosacījums attiecas arī uz tādu būvlīgumu, kurā paredzētie līgumdarbi vēl nav uzsākti.
127. Gadījumos, kad nav sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās izdevumus, kas radušies saistībā ar būvlīgumu, radušos zaudējumus iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kad tie konstatēti, piemēram, ja tiek apšaubīts būvlīguma juridiskais spēks, būvlīguma izpilde ir atkarīga no tiesas procesa iznākuma, būvlīgums attiecas uz īpašumiem, kurus var konfiscēt vai atsavināt piespiedu kārtā, līgumslēdzējas puses vai viena no pusēm (pasūtītājs vai izpildītājs) nevar izpildīt būvlīgumā paredzētos pienākumus.
128. Lai aplēstu to ar būvlīgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu daļu, kas iekļaujama attiecīgā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi. Izmantojot darbu izpildes procenta metodi kārtējā pārskata gada grāmatvedības aplēses sagatavošanā, līgumdarbu izpildes apjomu procentos nosaka, attiecinot ar būvlīgumu saistītos izdevumus, kas radušās no projekta īstenošanas uzsākšanas datuma līdz bilances datumam, pret kopējo ar būvlīgumu saistīto izdevumu summu bilances datumā (ja šī summa ir mainīta, – pret pēdējo precizēto summu). Grāmatvedības aplēses maiņas ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šo noteikumu 20.punktā noteiktajā kārtībā.
129. Sabiedrība, kura kā darbu izpildītājs ir noslēgusi līgumu par finanšu informācijas sistēmas ieviešanu vai par projekta vadītāju pakalpojumiem informācijas tehnoloģiju un sistēmu ieviešanā un tajā paredzētā projekta īstenošanu uzsāk vienā pārskata gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar šo līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus grāmatvedībā uzskaita šajā nodaļā vai šo noteikumu 30. un 31.punktā noteiktajā kārtībā.
130. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumus Nr.201 "Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 54.nr.; 2008, 45.nr.).
Finanšu ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
 |
 |
 |
 |