Darbības ar dokumentu
Rīgā 2011.gada 21.jūnijā (prot. Nr.39 26.§)
1. Noteikumi nosaka zvērināta tiesu izpildītāja palīga eksāmena (turpmāk – eksāmens) kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu.
2. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir atbildīga par eksāmena organizāciju, tā tehnisko nodrošinājumu un pārbaudījumu darbu glabāšanu.
3. Eksāmenu pieņem eksāmena komisija (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā ir priekšsēdētājs un seši komisijas locekļi – zvērināti tiesu izpildītāji. Eksāmenu vada un par tā norises gaitu atbildīgs ir komisijas priekšsēdētājs. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkota persona.
4. Eksāmenā ar novērotāja tiesībām piedalās tieslietu ministra pilnvarota persona, kas uzrauga eksāmena norises atbilstību šo noteikumu prasībām.
5. Eksāmenu var uzsākt un tas uzskatāms par notikušu, ja komisijas darbā piedalās ne mazāk kā pieci komisijas locekļi (ieskaitot komisijas priekšsēdētāju).
7. Eksāmenā zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidāta zināšanas tiek pārbaudītas šādās jomās:
7.1. vispārējā tiesību teorija;
7.2. administratīvās un administratīvā procesa tiesības;
7.3. Tiesu izpildītāju likums un no tā izrietošie normatīvie akti;
7.4. civiltiesības un civilprocesa tiesības.
8. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vismaz piecas darbdienas pirms eksāmena par eksāmena vietu un laiku informē zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu, kurš iesniedzis iesniegumu par atļauju kārtot eksāmenu (turpmāk – kandidāts).
9. Eksāmenam ir divas daļas:
9.1. pirmajā daļā kandidāts mutiski sniedz atbildes uz diviem teorijas jautājumiem;
9.2. otrajā daļā kandidāts rakstiski sniedz kādas juridiskas problēmas (turpmāk – kāzuss) risinājumu.
10. Pirms eksāmena uzsākšanas komisija pārbauda kandidāta personas datu atbilstību personu apliecinošajam dokumentam (pasei).
11. Atklājot eksāmenu, komisijas priekšsēdētājs paziņo komisijas sastāvu, kā arī iepazīstina ar tieslietu ministra pilnvaroto personu.
12. Eksāmena norises telpā drīkst atrasties kandidāti, komisijas priekšsēdētājs, komisijas locekļi, tieslietu ministra pilnvarotā persona un komisijas sekretārs.
13. Komisijas sekretārs protokolē eksāmena norises gaitu. Protokolā norāda eksāmena norises vietu, laiku, komisijas sastāvu, komisijas apspriežu laiku un pieņemtos lēmumus, kandidātu vārdus un uzvārdus, kandidātu izvēlēto jautājumu variantu numurus, uzdotos jautājumus un vērtējumu. Protokola pielikumā pievieno komisijas locekļu aizpildītās eksāmena vērtējuma lapas un kandidātu eksāmena otrās daļas atbilžu tīrrakstus.
14. Kārtojot eksāmena pirmo daļu, kandidātam nav tiesību izmantot palīglīdzekļus (piemēram, telekomunikāciju līdzekļus un citus saziņas līdzekļus, elektroniskās piezīmju grāmatiņas) un normatīvo aktu tekstus. Kārtojot eksāmena otro daļu, kandidātam ir tiesības izmantot visus līdzpaņemtos vai komisijas izsniegtos normatīvo aktu tekstus, kuriem nav pievienoti komentāri.
15. Ja kandidāts eksāmena laikā izmanto palīglīdzekļus un normatīvo aktu tekstus, kurus nav atļauts izmantot, traucē citus kandidātus vai nestrādā patstāvīgi, komisijas priekšsēdētājs izraida kandidātu no eksāmena norises telpas, un tiek uzskatīts, ka kandidāts ir ieguvis nesekmīgu novērtējumu.
16. Eksāmena pirmajā daļā komisija aicina kandidātus (uzvārdu alfabēta secībā) izvēlēties vienu no eksāmena jautājumu variantiem. Kandidātam pārdomām un atbildes plāna izstrādāšanai tiek paredzētas 15 minūtes. Mutiskai atbildei tiek paredzētas 10 minūtes.
17. Eksāmena pirmās daļas kārtošanas laikā telpā vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk kā trīs kandidāti.
18. Komisija noklausās kandidāta atbildi, un pēc atbildes noklausīšanās komisijas locekļiem ir tiesības uzdot jautājumus, lai precizētu atbildes kvalitāti. Kandidāts, kas pabeidzis eksāmena pirmo daļu, iesniedz darba melnrakstu (ja tāds ir) komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksāmena telpu. Pēc eksāmena pirmās daļas komisijas priekšsēdētājs pasludina pārtraukumu.
19. Pārtraukuma laikā komisija izvērtē kandidātu sniegtās mutiskās atbildes un paziņo rezultātu. Ja eksāmena pirmajā daļā kandidāts ir saņēmis negatīvu vērtējumu, viņš nav tiesīgs piedalīties eksāmena otrajā daļā.
20. Eksāmena otrajā daļā komisija kandidātus aicina eksāmena norises telpā, kur viņi izvēlas kāzusu. Izvēlētā kāzusa varianta numuru kandidāts uzrāda komisijas priekšsēdētājam, un komisijas sekretārs to ieraksta protokolā.
22. Eksāmena otrās daļas norises laikā kandidāts ar komisijas priekšsēdētāja atļauju drīkst iziet no telpas. Komisijas priekšsēdētājs atļauj iziet no telpas vienlaikus ne vairāk kā vienam kandidātam. Šajā gadījumā kandidāts eksāmena darbu nodod komisijas priekšsēdētājam, un komisijas priekšsēdētājs uz kandidāta eksāmena darba atzīmē prombūtnes faktu un laiku. Kandidātam eksāmena darba izpildes laiks netiek pagarināts.
23. Kandidāts, kas pabeidzis eksāmena otro daļu, iesniedz sagatavoto rakstisko risinājumu komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksāmena telpu.
24. Kandidāta atbildes uz eksāmena pirmās daļas teorijas jautājumiem, kā arī otrās daļas kāzusa risinājumu vērtē 10 ballu sistēmā (1.pielikums).
25. Komisijas loceklis atturas no vērtēšanas, ja kāds no kandidātiem ir komisijas locekļa laulātais vai bijušais laulātais, komisijas locekļa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei vai svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī ir komisijas locekļa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā, komisijas locekļa vai viņa laulātā adoptētājs vai adoptētais. Komisijas loceklis atturas no vērtēšanas, ja ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.
26. Uz šo noteikumu 25.punktā minēto apstākļu esību pirms eksāmena pirmās daļas kārtošanas uzsākšanas var norādīt kandidāts. Šajā gadījumā komisijas loceklis izvērtē, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ viņa piedalīšanās vērtēšanā nav pieļaujama, un, konstatējot šādu apstākļu esību, atturas no konkrētā kandidāta vērtēšanas.
27. Katrs komisijas loceklis novērtē katra kandidāta sniegtās atbildes uz eksāmena pirmās daļas teorijas jautājumiem, ieraksta galīgo vērtējumu eksāmena vērtējuma lapā (2.pielikums), ja nepieciešams, sniedz īsu vērtējuma pamatojumu un paraksta vērtējuma lapu.
28. Katra kandidāta eksāmena pirmās daļas vidējo vērtējumu iegūst, summējot komisijas locekļu vērtējumus un iegūto skaitli izdalot ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījušies eksāmena pirmajā daļā sniegto atbilžu vērtēšanā. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "pieci", noapaļo uz augšu). Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz četras balles, to nenoapaļo, un šādā gadījumā vērtējums ir attiecīgi viena, divas vai trīs balles (neapmierinošs vērtējums).
29. Kandidātu eksāmena otrās daļas darbus komisijas priekšsēdētājs pēc nejaušības principa sadala un nodod novērtēšanai diviem komisijas locekļiem. Komisijas loceklis netiek iekļauts kandidāta eksāmena otrās daļas darba vērtēšanā, ja tas komisijas priekšsēdētāju informējis par šo noteikumu 25.punktā minēto apstākļu esību. Katrs komisijas loceklis novērtē katru tam nodoto kandidāta eksāmena otrās daļas darbu, ieraksta vērtējumu eksāmena vērtējuma lapā (3.pielikums), ja nepieciešams, sniedz īsu vērtējuma pamatojumu un paraksta vērtējuma lapu. Katra kandidāta eksāmena otrās daļas vidējo vērtējumu iegūst šo noteikumu 28.punktā noteiktajā kārtībā.
30. Ja komisijas locekļu vērtējums kandidāta eksāmena otrās daļas darbam atšķiras par trim vai vairāk ballēm vai, nosakot eksāmena otrās daļas vidējo vērtējumu, tiek iegūts neapmierinošs vērtējums, komisijas priekšsēdētājs atklāj kandidāta eksāmena otrās daļas darba apspriedi. Tās laikā visi komisijas locekļi iepazīstas ar kandidāta eksāmena otrās daļas darbu, ieraksta vērtējumu eksāmena vērtējuma lapā (3.pielikums), ja nepieciešams, sniedz īsu vērtējuma pamatojumu un paraksta vērtējuma lapu. Šajā gadījumā kandidāta eksāmena otrās daļas vidējo vērtējumu iegūst, summējot komisijas locekļu vērtējumus un iegūto skaitli dalot ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījušies
eksāmena otrās daļas darba vērtēšanā. Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz četras balles, to nenoapaļo, un šādā gadījumā vērtējums ir attiecīgi viena, divas vai trīs balles (neapmierinošs vērtējums).
31. Galīgo eksāmena vērtējumu nosaka, summējot kandidāta eksāmena pirmās daļas vidējo vērtējumu ar kandidāta eksāmena otrās daļas vērtējumu un iegūto skaitli izdalot ar divi. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "pieci", noapaļo uz augšu).
32. Komisijas locekļiem ir tiesības ierakstīt protokolā savu īpašo viedokli par vērtējumu vai eksāmena gaitu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs, visi komisijas locekļi un tieslietu ministra pilnvarotā persona.
33. Eksāmens ir nokārtots, ja kandidāts gan pirmajā, gan otrajā eksāmena daļā ir saņēmis komisijas novērtējumu, ne zemāku par četrām ballēm.
34. Protokolu sagatavo divos eksemplāros. Vienu protokola eksemplāru glabā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē, bet otru komisijas priekšsēdētājs iesniedz Tieslietu ministrijā.
35. Eksāmena rezultātus komisijas priekšsēdētājs paziņo nākamajā darbdienā pēc eksāmena, nosūtot rakstisku paziņojumu uz kandidāta iesniegumā norādīto pasta adresi vai elektroniskā pasta adresi.
36. Kandidāts, iesniedzot pamatotu iesniegumu Tieslietu ministrijas valsts sekretāram, mēneša laikā pēc eksāmena rezultātu paziņošanas var apstrīdēt eksāmena rezultātu sakarā ar eksāmena laikā pieļautajiem eksāmena kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt eksāmena atsevišķu vērtējumu vai vērtējumu kopumā.
37. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tieslietu ministrs, iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs A.Štokenbergs
Vērtējums | Apguves līmenis | Skaidrojums |
10 | Izcili | Zināšanas pārsniedz noteikto nepieciešamo zināšanu apjomu un liecina par patstāvīgu padziļinātu zināšanu apguvi un ar zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem saistītu problēmjautājumu dziļu izpratni |
9 | Teicami | Pilnīga izpratne par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un spēja zināšanas brīvi piemērot ar amata pienākumu veikšanu saistītu jautājumu risināšanā |
8 | Ļoti labi | Pilnīga izpratne par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, iegūta prasme praktiski piemērot iegūtās zināšanas amata pienākumu veikšanā, taču vienlaikus trūkst dziļākas izpratnes un spējas šīs zināšanas ar izpratni lietot sarežģītāku problēmjautājumu risināšanā |
7 | Labi | Izpratne par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, iegūta prasme piemērot iegūtās zināšanas amata pienākumu veikšanā, vienlaikus konstatējami arī atsevišķi mazāk svarīgi trūkumi dažu tēmu izpratnē |
6 | Gandrīz labi | Apmierinoša izpratne par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, taču konstatējama atsevišķu jautājumu nepietiekami dziļa izpratne un nespēja iegūtās zināšanas lietot atsevišķu problēmjautājumu risināšanā |
5 | Viduvēji | Apmierinoša izpratne par biežāk lietojamajiem zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, taču vienlaikus konstatējama vairāku būtisku jautājumu nepietiekama izpratne |
4 | Gandrīz viduvēji | Kopumā apmierinoša izpratne par biežāk lietojamajiem zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, vienlaikus konstatējami būtiski trūkumi spējā piemērot iegūtās zināšanas praksē |
3 | Vāji | Virspusējas zināšanas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, trūkst prasmes tās praktiski izmantot amata pienākumu veikšanā |
2 | Ļoti vāji | Virspusējas zināšanas par atsevišķiem zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem |
1 | Neapmierinoši | Nav izpratnes par biežāk lietojamajiem zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem |
 |
 |
 |
 |