Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek īstenota kuģu karoga valsts uzraudzība attiecībā uz Latvijas kuģu pārbaudēm un to termiņiem, izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu vai sertifikātu anulēšanu, ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu, kuģu klases pārbaudēm;

1.2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk – inspekcija) kuģu kontroles inspektoru funkcijas un tiesības, īstenojot kuģu karoga valsts uzraudzību.

(Grozīts ar MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 482)

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. atzītā organizācija – klasifikācijas sabiedrība, kura atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un ar kuru Jūras administrācija noslēgusi pilnvarojuma līgumu;

2.2. starptautiskie tiesību akti – Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie starptautiskie tiesību akti, kā arī šo tiesību aktu saistošie kodeksi to jaunākajā redakcijā;

2.3. konvencionālā apliecība – kuģa sertifikāts (apliecība), kas izsniegts saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;

2.4. klasifikācijas apliecība – atzītās organizācijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētajam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem un procedūrām, kas ir publiski pieejamas.

3. Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzību īsteno inspekcija, veicot šādas darbības:

3.1. Latvijas kuģu pārbaudes, lai novērtētu to konstrukcijas, tehniskā stāvokļa, aprīkojuma, apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām;

3.2. Latvijas kuģu sertifikāciju;

3.3. Latvijas kuģa būves un modernizācijas projektu, dokumentācijas par kuģa noturību, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatu un citas starptautiskajos tiesību aktos noteiktās kuģa dokumentācijas izvērtēšanu un apstiprināšanu;

3.4. Latvijas kuģa būves un modernizācijas darbu vispārējo uzraudzību;

3.5. Starptautiskā drošības vadības kodeksa (turpmāk – ISM kodekss) prasību izpildes uzraudzību uz Latvijas kuģiem un kuģošanas sabiedrībās, kuru īpašumā ir Latvijas kuģi vai kuras pārvalda Latvijas kuģus;

3.6. MLC konvencijas prasību izpildes uzraudzību uz Latvijas kuģiem;

3.7. vadlīniju izstrādi par starptautiskajos tiesību aktos un Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto prasību piemērošanu pēc administrācijas ieskatiem gadījumos, kad starptautiskie akti to paredz, publicējot tās Jūras administrācijas tīmekļvietnē.

(Grozīts ar MK 24.02.2015. noteikumiem Nr.99; MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 482)

4. Latvijas kuģiem, kas veic starptautiskus reisus un kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas vai atzītās organizācijas izsniegto tilpības apliecību ir 500 un lielāka, Jūras administrācija šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju veikšanai saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 18.panta pirmo daļu un normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību pilnvaro atzīto organizāciju. Atzītā organizācija veic šādu Latvijas kuģu pārbaudes un izsniedz starptautiskajos tiesību aktos noteiktās konvencionālās apliecības un atbilstošu klasifikācijas apliecību, bet Jūras administrācija nodrošina Latvijai saistošajos starptautiskajos tiesību aktos noteikto prasību izpildes pārbaudes uz šiem kuģiem. Inspekcija veic minēto Latvijas kuģu papildu pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13. un 29.punktu.

(Grozīts ar MK 24.02.2015. noteikumiem Nr.99)

5. Latvijas kuģiem, kas neveic starptautiskus reisus vai kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas vai atzītās organizācijas izsniegto tilpības apliecību ir mazāka par 500, karoga valsts uzraudzību pēc kuģa īpašnieka izvēles, ņemot vērā šo noteikumu 4.nodaļā minētās prasības, veic inspekcija vai atzītā organizācija. Ja kuģa īpašnieks izvēlas atzītās organizācijas pakalpojumus, inspekcija veic Latvijas kuģa papildu pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu 9. un 12.punktu. Ja Latvijas kuģa īpašnieks izvēlas inspekcijas uzraudzību, tā veic šo kuģu uzraudzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību un ievērojot šo noteikumu 22. un 30.punktā minētās prasības.

6. Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzību attiecībā uz Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā un citos ar kuģu un ostu aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi veic inspekcija. Ja nepieciešams, Jūras administrācija var pilnvarot atzīto organizāciju veikt atsevišķus uzraudzības elementus.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 797 redakcijā)

7. Šo noteikumu 3. un 6.punktā minētās darbības ir maksas pakalpojumi. Lai saskaņotu Latvijas kuģa pārbaudes laiku un vietu, kuģa īpašnieka, operatora vai berbouta fraktētāja pienākums ir iesniegt inspekcijai attiecīgu iesniegumu par šo noteikumu 9., 11., 13., 19., 22., 23., 24., 27., 29. un 30.punktā noteiktajām pārbaudēm.

8. Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzība tiek īstenota saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atbilstošu kvalitātes vadības sistēmu, kuru ir ieviesusi un uztur Jūras administrācija un kuru ir sertificējusi un uzrauga neatkarīga akreditēta sertifikācijas institūcija.

9. Latvijas kuģiem, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atzīto organizāciju uzraudzībā, inspekcija veic periodiskas karoga valsts pārbaudes, lai pārliecinātos par Latvijas kuģu atbilstību atzīto organizāciju izsniegtajām konvencionālajām apliecībām, kā arī lai pārbaudītu Latvijas kuģu apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām un kontrolētu atzītajām organizācijām deleģēto funkciju izpildes kvalitāti, ņemot vērā šādus nosacījumus:

9.1. Latvijas kuģiem, kuri ir iesaistīti tikai vietējā kuģošanā, un zvejas kuģiem karoga valsts pārbaudes veic ik gadu, lai intervāls starp karoga valsts pārbaudēm būtu no 9 līdz 15 mēnešiem;

9.2. Latvijas kuģiem, kuri ir iesaistīti starptautiskajā kuģošanā un kuri ir augsta riska kuģi saskaņā ar ostas valsts kontroles noteikumiem, karoga valsts pārbaudes veic vismaz reizi 12 mēnešos;

9.3. Latvijas kuģiem, kuri ir iesaistīti starptautiskajā kuģošanā un kuri ir standarta riska kuģi saskaņā ar ostas valsts kontroles noteikumiem, karoga valsts pārbaudes veic reizē ar šo noteikumu 6. punktā minētajos normatīvajos aktos noteiktajām kuģu aizsardzības pārbaudēm;

9.4. Latvijas kuģiem, kuri ir iesaistīti starptautiskajā kuģošanā un kuri ir zema riska kuģi saskaņā ar ostas valsts kontroles noteikumiem, karoga valsts pārbaudes neveic.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 482 redakcijā)

9.¹ Latvijas kuģiem, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir inspekcijas tehniskajā uzraudzībā, kuģa karoga valsts pārbaudes veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību, zvejas kuģu drošību vai pasažieru kuģu drošību.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 482 redakcijā)

10. Ja nav iespējams nodrošināt inspekcijas nokļūšanu uz Latvijas kuģa, pēc kuģa īpašnieka lūguma pārbaudi var atlikt uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar nosacījumu, ka Latvijas kuģa pārbaudi veic pirmajā ostā, kur ir iespējama nokļūšana uz kuģa.

11. Ja Latvijas kuģis ir ticis aizturēts ostas valsts kontroles ietvaros vai karoga valsts pārbaudes laikā Latvijas kuģim ir konstatēti būtiski trūkumi, kas ietekmē tā drošību, cilvēku drošību vai var radīt vides piesārņojumu, vai Latvijas kuģa apkalpe vai Latvijas kuģa īpašnieks nav ziņojis par avāriju vai bojājumu saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar turpmākajiem grozījumiem (turpmāk – SOLAS konvencija) I nodaļas 11.noteikuma "c" punktu un tāpēc varēja rasties avārijas situācija vai vides piesārņojums vai varēja iet bojā cilvēki, kā arī ja Latvijas kuģa apkalpe pārkāpusi nacionālo normatīvo aktu par kuģošanas drošību vai starptautisko tiesību aktu prasības, inspekcija nosaka pastiprinātu apskašu režīmu un papildu prasības (pielikums) Latvijas kuģim un kuģošanas sabiedrībai, kas to pārvalda. Pastiprinātais apskašu režīms ir spēkā divus gadus. Ja pēc diviem gadiem Latvijas kuģa un kuģošanas sabiedrības darbība atbilst starptautisko tiesību aktu un nacionālo normatīvo aktu prasībām, pastiprināto apskašu režīmu atceļ.

12. Ja ir aizdomas par Latvijas kuģa neatbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām, inspekcijai ir tiesības veikt tā ārpuskārtas karoga valsts pārbaudes (operatīvās pārbaudes). Pēc inspekcijas pieprasījuma saņemšanas kuģa īpašnieka pienākums ir kuģi uzrādīt pirmajā ostā, kur iespējama nokļūšana uz kuģa.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 482 redakcijā)

13. Ja Latvijas kuģa pārbaudes laikā inspekcija konstatē tā neatbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām vai ja Latvijas kuģim jūras negadījuma dēļ radusies neatbilstība starptautisko tiesību aktu prasībām, vai ja Latvijas kuģis bijis aizturēts ārvalsts ostā ostas valsts kontroles ietvaros, inspekcija pieprasa trūkumu novēršanu un atkārtotu Latvijas kuģa pārbaudi, kā arī informē par to Latvijas kuģa kapteini, īpašnieku vai operatoru, vai berbouta fraktētāju un atzīto organizāciju.

14. Inspekcija pieņem lēmumu par tās vai atzītās organizācijas izsniegto konvencionālo apliecību anulēšanu, paziņo par to Latvijas kuģa kapteinim un īpašniekam vai operatoram, vai berbouta fraktētājam un atzītajai organizācijai, kā arī ierosina Jūras administrācijas Latvijas Kuģu reģistra (turpmāk – Latvijas Kuģu reģistrs) reģistratoram izslēgt Latvijas kuģi no Latvijas Kuģu reģistra šādos gadījumos:

14.1. Latvijas kuģim konstatēta tāda neatbilstība starptautisko tiesību aktu prasībām, kas var izraisīt kuģa bojāeju un cilvēku dzīvības apdraudējumu;

14.2. Latvijas kuģis 24 mēnešu laikā divreiz bijis aizturēts ostas valsts kontroles ietvaros.

15. Inspekcija var atbrīvot Latvijas kuģi no atsevišķu šajos noteikumos noteikto prasību izpildes atbilstoši Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem par kuģošanas drošību, izsniedzot tam atbrīvojuma apliecību. Atbrīvojuma apliecību izsniedz inspekcija vai atzītā organizācija saskaņā ar inspekcijas pilnvarojumu. Jūras administrācija nodrošina ziņošanu attiecīgajām starptautiskajām organizācijām par izsniegtajiem atbrīvojumiem saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 482 redakcijā)

16. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi, kas būvēti līdz 2010. gada 1. jūlijam, atbilst Kodeksa par kuģu noturību (Code on Intact Stability) (pieņemts ar Starptautiskās Jūras organizācijas rezolūciju A.749(18)) prasībām, ja vien attiecīgajiem kuģiem nav piemērojamas stingrākas kuģa noturības prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību, zvejas kuģu drošību vai pasažieru kuģu drošību. Kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona nodrošina, lai noturības informācijas kopija un šīs noturības informācijas izmaiņas būtu iesniegtas inspekcijā.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 482 redakcijā)

17. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi, kas būvēti pēc 2010. gada 1. jūlija, atbilst Kodeksa par kuģu noturību (International Code on Intact Stability) (apstiprināts ar Starptautiskās Jūras organizācijas rezolūciju MSC.267(85)) obligātās A daļas prasībām, ja vien attiecīgajiem kuģiem nav piemērojamas stingrākas kuģa noturības prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību, zvejas kuģu drošību vai pasažieru kuģu drošību. Kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona nodrošina, lai noturības informācijas kopija un šīs noturības informācijas izmaiņas būtu iesniegtas inspekcijā.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 482 redakcijā)

18. Latvijas kuģi tiek būvēti atbilstoši atzītās organizācijas prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu.

19. Latvijas kuģi būvē atzītās organizācijas uzraudzībā. Tādu Latvijas kuģu būves uzraudzību, kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas izsniegto tilpības apliecību ir mazāka par 500, pēc īpašnieka izvēles atbilstoši šo noteikumu 18.punktam veic atzītā organizācija vai inspekcija.

20. Latvijas kuģa modernizāciju vai pārbūvi veic saskaņā ar šo noteikumu 18. punktā minētajām prasībām. Aizliegts ekspluatēt kuģi, kura modernizācija vai pārbūve neatbilst šo noteikumu 18. punktā minētajām prasībām. Ja inspekcija konstatē patvaļīgu kuģa modernizāciju vai pārbūvi, tā uzdod kuģa īpašniekam atgriezt kuģi tā sākotnējā stāvoklī, kādā tas bija pirms šīs kuģa modernizācijas vai pārbūves darbu uzsākšanas. Kuģa īpašniekam ir pienākums veikt attiecīgos darbus tiešā inspekcijas vai atzītās organizācijas uzraudzībā. Kuģi aizliegts ekspluatēt līdz brīdim, kamēr tas nav atgriezts tā sākotnējā stāvoklī.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 482 redakcijā)

21. Tādu Latvijas kuģu modernizācijas vai pārbūves uzraudzību, kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas izsniegto tilpības apliecību ir 500 vai lielāka, veic atzītā organizācija.

22. Tādu Latvijas kuģu modernizācijas vai pārbūves uzraudzību, kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas izsniegto tilpības apliecību ir mazāka par 500, pēc Latvijas kuģa īpašnieka izvēles veic atzītā organizācija vai inspekcija. Ja kuģa modernizācijas vai pārbūves uzraudzību veic inspekcija, tad kuģa modernizāciju vai pārbūvi var uzsākt tikai pēc kuģa pārbūves atļaujas saņemšanas. Kuģa pārbūves atļauju izsniedz inspekcija, balstoties uz inspekcijas saskaņotu kuģa modernizācijas vai pārbūves projektu.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 482 redakcijā)

23. Drošības vadības sistēmas auditus uz Latvijas kuģiem, kas neveic starptautiskus reisus, un kuģošanas sabiedrībās, kas tos pārvalda, veic un attiecīgos sertifikātus izsniedz inspekcija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Regulu (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu.

24. Drošības vadības sistēmas auditus uz Latvijas kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, un kuģošanas sabiedrībās, kas tos pārvalda, pēc Latvijas kuģa īpašnieka izvēles veic un attiecīgās konvencionālās apliecības izsniedz inspekcija vai atzītā organizācija saskaņā ar ISM kodeksa prasībām.

25. Inspekcija piedalās kuģošanas sabiedrību un Latvijas kuģu drošības vadības sistēmas auditos, ko veic atzītā organizācija.

26. Šo noteikumu 11.punktā minētajos gadījumos inspekcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par ISM kodeksa prasību izpildes uzraudzības pārņemšanu no atzītās organizācijas.

(Nodaļa MK 24.02.2015. noteikumu Nr.99 redakcijā)

26.¹ Ja inspekcija saņem sūdzību vai iegūst pierādījumus, ka Latvijas kuģis neatbilst MLC konvencijas prasībām, inspekcija izvērtē saņemto sūdzību vai pierādījumus un veic pasākumus, lai novērstu konstatētos trūkumus.

26.² Kuģa īpašniekam, kuģa īpašnieka pārstāvim vai kuģa operatoram netiek atklāta tās personas identitāte, kura iesniegusi sūdzību par apdraudējumu vai jūrnieku dzīves un darba apstākļu neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Minētajām personām netiek sniegtas norādes, ka kuģa pārbaude veikta, pamatojoties uz saņemto sūdzību.

26.³ Jūras administrācija sagatavo un iesniedz Satiksmes ministrijā aktuālu atzīto organizāciju sarakstu, kuras ir pilnvarotas tās uzdevumā veikt Latvijas kuģu pārbaudes par atbilstību MLC konvencijas prasībām. Sarakstā norāda funkcijas, kuras atzītajām organizācijām ir atļauts veikt. Satiksmes ministrija minēto informāciju iesniedz Starptautiskajam Darba birojam.

27. Pirms kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā visas kuģim izsniegtās konvencionālās apliecības un apskates aktus. Inspekcija apkopo starptautiskajās datubāzēs pieejamo informāciju par kuģi un tā pārbaužu rezultātiem un pieprasa īpašniekam uzrādīt kuģi inspekcijai. Inspekcija sagatavo atzinumu par kuģa reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā.

28. Ja kuģis atrodas atzītās organizācijas uzraudzībā, tā pēc kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā, bet pirms kuģa ekspluatācijas uzsākšanas ar Latvijas karogu veic starptautiskajos tiesību aktos paredzētās kuģa pārbaudes vismaz ikgadējās apskates apjomā un izsniedz attiecīgos kuģa sertifikātus. Ja inspekcijai ir radušās pamatotas aizdomas par kuģa neatbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām, tā pieprasa atzītajai organizācijai veikt kuģa pārbaudes atbilstoši SOLAS konvencijas I nodaļas 10.noteikuma "a" punkta "ii" un "v" apakšpunkta prasībām (ar kuģa ievietošanu dokā).

29. Pēc kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā, bet pirms kuģa ekspluatācijas uzsākšanas ar Latvijas karogu inspekcija veic kuģa karoga valsts pārbaudi, lai pārliecinātos par kuģa atbilstību atzīto organizāciju izsniegtajām konvencionālajām apliecībām, kā arī lai pārbaudītu kuģa apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību starptautisko tiesību aktu prasībām. Ar attiecīgajām pārbaudēm tiek kontrolēta arī atzītajām organizācijām deleģēto funkciju izpildes kvalitāte.

30. Ja saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu kuģa īpašnieks izvēlas inspekcijas uzraudzību, pēc kuģa reģistrācijas, bet pirms kuģa ekspluatācijas uzsākšanas ar Latvijas karogu inspekcija veic kuģa pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību.

31. Kuģi pārreģistrējot no citas Eiropas Savienības valsts kuģu reģistra Latvijas Kuģu reģistrā, inspekcija, ja nepieciešams, pieprasa no šīs valsts kompetentās institūcijas informāciju par pārreģistrējamo kuģi, tai skaitā konvencionālo apliecību kopijas, noturības informāciju, karoga valsts pārbaužu rezultātus un ostas valsts kontroles rezultātus.

32. Šo noteikumu 31.punktā minētajā gadījumā inspekcija, ja nepieciešams, papildus pieprasa arī citu ar kuģa drošību saistīto informāciju, tajā skaitā ziņas par nenovērstajiem trūkumiem.

33. Karoga valsts uzraudzības īstenošanas ietvaros Jūras administrācija apkopo un uztur informāciju par:

33.1. reģistrētajiem Latvijas kuģiem (tai skaitā kuģa vārds, IMO numurs, kuģa tips, kuģa tehniskie raksturojumi);

33.2. Latvijas kuģiem, kas izslēgti no Latvijas Kuģu reģistra pēdējo 12 mēnešu laikā;

33.3. veiktajām Latvijas kuģu pārbaudēm un auditiem, to rezultātiem un konstatētajiem trūkumiem un neatbilstībām;

33.4. pilnvarotajām atzītajām organizācijām un piekļuvi šo atzīto organizāciju datubāzēm, kurās glabājas informācija par atzīto organizāciju veiktajām Latvijas kuģu pārbaudēm un auditiem;

33.5. ostas valsts kontroles inspekcijām, kas veiktas Latvijas kuģiem, tai skaitā konstatētie aizrādījumi un informācija par Latvijas kuģu aizturēšanu;

33.6. Latvijas kuģu noturību (glabā dokumentu "Noturības informācija" kopijas);

33.7. avārijām un negadījumiem, kuros iesaistīti Latvijas kuģi.

34. Pēc inspekcijas lūguma atzītās organizācijas sniedz nepieciešamo informāciju par Latvijas kuģiem, kuri ir izslēgti no Latvijas Kuģu reģistra, par laikposmu, kad attiecīgie Latvijas kuģi bija reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā.

35. Ja cita karoga valsts pieprasa informāciju par kuģi, kas iepriekš ir bijis reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā, inspekcija nekavējoties nosūta minētajai valstij ar kuģa drošību saistīto informāciju, tajā skaitā ziņas par nenovērstajiem trūkumiem.

36. Ja Latvija saskaņā ar 1982.gada starptautisko dokumentu "Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli" (turpmāk – Parīzes Saprašanās memorands) ir iekļauta "melnajā" vai divus gadus pēc kārtas "pelēkajā" sarakstā, ko publicē jaunākajā gada ziņojumā par to, kā ir īstenots Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli, Jūras administrācija sagatavo un Satiksmes ministrija ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc Parīzes Saprašanās memoranda ziņojuma publicēšanas iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumu ar detalizētu analīzi par galvenajiem iemesliem Latvijas kuģu aizturēšanai un veiktajiem pasākumiem situācijas uzlabošanai.

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumus Nr.882 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 126.nr.).

(MK 24.02.2015. noteikumu Nr.99 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvas 2013/54/ES par dažiem karoga valsts atbildības aspektiem attiecībā uz atbilstību 2006. gada Konvencijai par darbu jūrniecībā un tās izpildi.