Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 63

Rīgā 1999.gada 23.februārī (prot. Nr. 14, 16.§)

Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības
likuma 4.panta otro daļu

 

1. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības dzeramajam ūdenim.

2. Dzeramais ūdens ir virszemes vai pazemes ūdens, kas neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā, uztura pagatavošanai, kā arī izmantošanai pārtikas rūpniecībā vai tirdzniecībā neatkarīgi no piegādes veida (pa ūdens apgādes tīkliem vai fasētā veidā), un atbilst šajos noteikumos noteiktajām normām.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. dabīgajiem galda minerālūdeņiem un ārstnieciskajiem minerālūdeņiem, ko par tādiem atzinušas pilnvarotas kompetentas institūcijas;

3.2. dzeramo ūdeni no atsevišķām ieguves vai piegādes vietām, kuru izmanto ne vairāk kā 50 personu un kura piegādes apjoms nepārsniedz 10 m³ diennaktī, ja tas netiek realizēts tirdzniecībā.

4. Ja, nosakot dzeramā ūdens mikrobioloģiskos rādītājus (1.pielikums), ūdens paraugā atrod Escherichia coli, enterokokus vai zarnu nūjiņu grupas baktērijas, nekavējoties veic atkārtotu ūdens pārbaudi. Ja atkārtoti pārbaudītajā ūdens paraugā zarnu nūjiņu grupas baktēriju skaits ir lielāks par 2/100 ml, atrasta Escherichia coli vai enterokoki, ūdenī nosaka patogēnās enterobaktērijas.

5. Dzeramais ūdens nedrīkst saturēt mikroorganismus (izņemot šo noteikumu 1.pielikumā minētos mikroorganismus), parazītus un piemaisījumus tādā daudzumā (skaitā vai koncentrācijā), kas rada draudus patērētāju veselībai.

6. Ja ir pamatotas aizdomas par šajos noteikumos neminētu patogēno mikroorganismu un toksisko vielu iespējamo klātbūtni dzeramajā ūdenī tādos daudzumos (skaitā vai koncentrācijā), kas rada draudus patērētāju veselībai, ražotājs nekavējoties nodrošina dzeramā ūdens pārbaudi.

7. Ja dzeramo ūdeni apstrādājot arī dezinficē, ražotājs kontrolē dezinfekcijas efektivitāti (1.pielikuma 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunkts).

8. Ja dzeramā ūdens nekaitīguma rādītāji neatbilst šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktā noteiktajām prasībām, ražotājs veic korektīvus pasākumus, lai atjaunotu ūdens nekaitīgumu un novērstu draudus patērētāju veselībai.

9. Ja dzeramais ūdens attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā neatbilst šo noteikumu prasībām, bet tas nerada draudus patērētāju veselībai un citā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi, labklājības ministrs pēc saskaņošanas ar Pārtikas padomi var noteikt dzeramajam ūdenim pazeminātas prasības - īpašas nekaitīguma normas - uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Ja nepieciešams, minēto normu piemērošanu var vēl pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

10. Nosakot dzeramajam ūdenim īpašas nekaitīguma normas saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu, norāda:

10.1. pamatojumu;

10.2. rādītājus, kuriem piemēro īpašās nekaitīguma normas, un attiecīgo rādītāju maksimāli pieļaujamās normas;

10.3. teritoriju, kurā piemērojamas īpašās nekaitīguma normas;

10.4. piegādājamo dzeramā ūdens daudzumu diennaktī;

10.5. piemērojamo uzraudzības un kontroles shēmu;

10.6. iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu;

10.7. laiku, uz kuru tiek noteiktas īpašās nekaitīguma normas.

11. Institūcijas, kas veic valsts uzraudzību un kontroli, kā arī Ministru kabineta pilnvarotās kompetentās institūcijas izstrādā kontroles un uzraudzības programmas, lai atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktam un 2. un 3.pielikumā noteiktajiem nekaitīguma rādītājiem, normām, metodēm un kārtībai nodrošinātu dzeramā ūdens kontroli. Dzeramā ūdens audita kontroli veic atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem rādītājiem, kuri nav minēti 2.pielikuma 1.punktā.

12. Noteikt, ka laikposmā līdz 2015.gadam nefasētajā dzeramajā ūdenī:

12.1. bromātu saturs (1.pielikuma 2.7.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 25 mg/l;

12.2. kopējais trihalogēnmetānu saturs (1.pielikuma 2.24.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 150 mg/l;

12.3. alumīnija saturs (1.pielikuma 3.1.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,5 mg/l;

12.4. dzelzs saturs (1.pielikuma 3.7.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,4 mg/l;

12.5. mangāna saturs (1.pielikuma 3.11.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 0,2 mg/l;

12.6. oksidējamība (KMnO₄) (1.pielikuma 3.13.apakšpunkts) nedrīkst pārsniegt 8 mg O₂/l.  

Ministru prezidents V.Krištopans  

Labklājības ministrs V.Makarovs

 

1.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 23.februāra
noteikumiem Nr. 63

Dzeramā ūdens nekaitīguma rādītāji un to normas

 

Nr. p.k.	Rādītājs	Maksimāli pieļaujamā norma
1. Mikrobioloģiskie rādītāji
1.1.	ūdensvada ūdenim:
1.1.1.	Escherichia coli	0/100 ml
1.1.2.	enterokoki	0/100 ml
1.2.	pudelēs vai cisternās pildītajam ūdenim:
1.2.1.	Escherichia coli	0/250 ml
1.2.2.	enterokoki	0/250 ml
1.2.3.	Pseudomonas aeruginosa	0/250 ml
1.2.4.	mikroorganismu koloniju skaits 22 °C	100/ml
1.2.5.	mikroorganismu koloniju skaits 37 °C	20/ml
2. Ķīmiskie rādītāji
2.1.	akrilamīds	0,1 mg/l
2.2.	antimons	5,0 mg/l
2.3.	arsēns	10,0 mg/l
2.4.	benzols	1,0 mg/l
2.5.	benzo(a)pirēns	0,01 mg/l
2.6.	bors	1,0 mg/l
2.7.	bromāti	10,0 mg/l
2.8.	cianīdi	50,0 mg/l
2.9.	1,2-dihloretāns	3,0 mg/l
2.10.	dzīvsudrabs	1,0 mg/l
2.11.	epihlorhidrīns	0,1 mg/l
2.12.	fluorīdi	1,5 mg/l
2.13.	hroms	50,0 mg/l
2.14.	kadmijs	5,0 mg/l
2.15.	niķelis	20,0 mg/l
2.16.	nitrāti	50,0 mg/l
2.17.	nitrīti	0,5 mg/l
2.18.	pesticīdi (summāri)	0,5 mg/l
2.19.	pesticīdi (atsevišķi)	0,1 mg/l
2.20.	policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (summāri)	0,1 mg/l
2.21.	selēns	10,0 mg/l
2.22.	svins	10,0 mg/l
2.23.	tetrahloretāns un trihloretāns (summāri)	10,0 mg/l
2.24.	trihalogēnmetāni (summāri)	100,0 mg/l
2.25.	varš	2,0 mg/l
2.26.	vinilhlorīds	0,5 mg/l

Piezīmes.

1. Akrilamīdu (2.1.) un epihlorhidrīnu (2.11.) nosaka kā monomēru saturu ūdenī.

2. Nosaka niķeļa (2.15.), svina (2.22.) un vara (2.25.) vidējās vērtības no nedēļas ūdens piegādes paraugiem. Reģistrē arī maksimālās rādītāju vērtības un to nekaitīgumu.

3. Dzeramajā ūdenī nitrītu saturs nedrīkst pārsniegt 0,10 mg/l, ja

 

4. Pesticīdu grupai (2.18. un 2.19.) pielīdzināmi augu aizsardzības līdzekļi:

4.1. organiskie insekticīdi;

4.2. organiskie herbicīdi;

4.3. organiskie fungicīdi;

4.4. organiskie nematocīdi;

4.5. organiskie askaricīdi;

4.6. organiskie algicīdi;

4.7. organiskie rodenticīdi;

4.8. organiskie slimicīdi;

4.9. tiem pielīdzinātie produkti (augšanas regulatori) un šo vielu atvasinājumi un noārdīšanās produkti.

5. Ūdenī nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne tajā ir iespējama.

6. Pesticīdi (2.18.) ir visu atsevišķo pesticīdu summa.

7. Pielikuma 2.19.apakšpunktā minētā rādītāju norma attiecas uz katru pesticīdu atsevišķi. Ja dzeramajā ūdenī ir konstatēts aldrīns, dieldrīns, heptahlors un heptahlora epoksīds, rādītāju norma ir 0,030 mg/l.

8. Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (2.20.) ir:

8.1. benzo(b)fluorantrēns;

8.2. benzo(k)fluorantrēns;

8.3. benzo(ghi)perilēns;

8.4. indeno(1,2,3-cd)pirēns.

 

3. Kontrolrādītāji

Nr. p.k.	Rādītājs	Maksimāli pieļaujamā norma
3.1.	alumīnijs	200,0 mg/l
3.2.	amonijs	0,5 mg/l
3.3.	koloniju skaits 22 °C	100/ml (fasētajā ūdenī)
3.4.	zarnu nūjiņu grupas baktērijas (skaits)	0/100 ml
3.5.	Clostridium perfringens (ieskaitot sporas)	0/100 ml
3.6.	duļķainība	bez būtiskām izmaiņām
3.7.	dzelzs	200,0 mg/l
3.8.	garša	bez būtiskām izmaiņām
3.9.	hlorīdi	250,0 mg/l
3.10.	krāsa	bez būtiskām izmaiņām
3.11.	mangāns	50,0 mg/l
3.12.	nātrijs	200,0 mg/l
3.13.	oksidējamība (KMnO4)	5,0 mg O2/l
3.14.	smarža	bez būtiskām izmaiņām
3.15.	sulfāti	250,0 mg/l
3.16.	ūdeņraža jonu koncentrācija (pH)	6,5-9,5
3.17.	elektriskā vadītspēja	2500,0 mS cm-1, ja
		temperatūra ir 20 °C

Piezīmes.

1. Pudelēs un konteineros pildītajā ūdenī zarnu nūjiņu grupas baktēriju (3.4.) daudzuma mērvienība ir skaits/250 ml.

2. Clostridium perfringens (3.5.) un tā sporu skaitu nosaka tikai tad, ja ūdeni ņem no virszemes avotiem vai to ietekmē virszemes ūdeņi. Clostridium perfringens (3.5.), ieskaitot sporas, nosaka ūdens tehnoloģiskās apstrādes efektivitātes novērtēšanai.

3. Patēriņam sagatavotajā ūdenī duļķainības rādītāja (3.6.) vērtība nedrīkst pārsniegt 1,0 nefelometriskās duļķainības vienības.

4. Ūdens nedrīkst būt korozīvs (3.9., 3.15., 3.16., 3.17.).

5. Pudelēs un konteineros pildītajā ūdenī ūdeņraža jonu koncentrācijas (3.16.) rādītāja vērtība nedrīkst būt mazāka par 4,5. Ja fasētajā ūdenī ir palielināts oglekļa dioksīda saturs, pH vērtība var būt mazāka.  

Labklājības ministrs V.Makarovs

2.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 23.februāra
noteikumiem Nr. 63

Kārtējās kontroles rādītāji un paraugu ņemšanas kārtība

1. Kārtējā kontrolē nosakāmie rādītāji

Nr.p.k.	Rādītājs	Piezīmes
1.1.	alumīnijs	lietojot kā flokulantu
1.2.	amonijs
1.3.	Clostridium perfringens, ieskaitot sporas	nosaka virszemes ūdenim vai ūdenim, ko var ietekmēt virszemes ūdens
1.4.	dzelzs	lietojot kā flokulantu
1.5.	duļķainība
1.6.	Escherichia coli
1.7.	garša
1.8.	mikroorganismu koloniju skaits 22 °C un 37 °C	tikai pudelēs un konteineros pildītajam ūdenim
1.9.	krāsa
1.10.	nitrīti	hlorētajam ūdenim
1.11.	Pseudomonas aeruginosa	tikai pudelēs un konteineros pildītajam ūdenim
1.12.	smarža
1.13.	elektriskā vadītspēja
1.14.	zarnu nūjiņu grupas baktērijas
1.15.	ūdeņraža jonu koncentrācija (pH)	6,5-9,5

  2. Minimālais paraugu ņemšanas un analīžu biežums

Nr. p.k.	Gada vidējais diennaktī piegādātā/ pildītā ūdens daudzums  (m3)	Kārtējās kontroles paraugu skaits (gadā)	Audita kontroles paraugu skaits (gadā)
2.1.	ūdensvada ūdenim:
2.1.1.	ne vairāk par 100	nosaka valsts pilnvarotas kompetentas institūcijas	nosaka kompetentas institūcijas
2.1.2.	100-1000	4	1
2.1.3.	1000-10000	4 kā arī trīs paraugi no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā	1 kā arī viens paraugs no katriem 3300 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā
2.1.4.	10000-100000	4 kā arī trīs paraugi no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā	3 kā arī viens paraugs no katriem 10000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā
2.1.5.	vairāk par 100000	4 kā arī trīs paraugi no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā	10 kā arī viens paraugs no katriem 25000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā
2.2.	pudelēs vai konteineros pildītajam ūdenim:
2.2.1.	ne vairāk par 10	1	1
2.2.2.	10-60	12	1
2.2.3.	vairāk par 60	viens paraugs no katriem 5 m3 proporcionāli to daudzumam kopējā tilpumā	viens paraugs no katriem 100 m3 proporcionāli to daudzumam kopējā tilpumā

Piezīmes.

1. Ja ūdeni patērētājam piegādā ar tankeru, paraugus ņem pie ūdens plūsmas izejas no tankera.

2. Pudelēs vai konteineros pildāmā ūdens paraugus ņem pirms ūdens pildīšanas.

3. Analīžu biežumu, lai noteiktu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem dzeramā ūdens nekaitīguma rādītājiem, var samazināt, ja ir pilnvarotu kompetentu institūciju atļauja un vismaz divus gadus pēc kārtas rezultāti ir bijuši stabili un labāki, nekā noteikts 1.pielikumā. Analīžu biežumu nedrīkst samazināt vairāk par 50 procentiem.

4. Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās ūdenim noteikto rādītāju vērtības.  

Labklājības ministrs V.Makarovs

3.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 23.februāra
noteikumiem Nr. 63

Ūdens nekaitīguma rādītāju noteikšanas metodes

1. Rādītāji, kuru noteikšanas metodes ir reglamentētas

Nr. p.k.	Rādītājs	Metode
1	2	3
1.1.	zarnu nūjiņu grupas baktērijas un Escherichia coli	ISO 9308-1
1.2.	enterokoki	ISO 7899-2
1.3.	Pseudomonas aeruginosa	prEN ISO 12780
1.4.	mikroorganismu koloniju skaits 22 °C	prEN ISO 6222
1.5.	mikroorganismu koloniju skaits 37 °C	prEN ISO 6222
1.6.	Clostridium perfringens, ieskaitot sporas	Inkubācija anaerobā vidē uz m-CP agara membrānas 44±1 °C, 21±3 stundas ar sekojošu membrānu filtrāciju. Saskaita necaurspīdīgās dzeltenās kolonijas, kas pēc 20-30 sekunžu ekspozīcijas amonija hidroksīda tvaikos krāsojas sārtas vai sarkanas

Piezīmes.
1. m-CP agara barotnes (1.6.) sastāvs un pagatavošana.
Pamatvide:
triptoze	30,0 g
rauga ekstrakts	20,0 g
saharoze	5,0 g
L-cisteīna hidrohlorīds	1,0 g
MgSO4 7H2O	0,1 g
bromkrezolsarkanais	40,0 mg
agars	15,0 g
ūdens	1000 ml
2. Izšķīdina visas pamatvides sastāvdaļas, noregulē pH līdz 7,6, autoklavē 121 °C temperatūrā 15 minūtes, šķīdumu atdzesē un tam pievieno:
D-cikloserīnu	400 mg
polimiksīna B sulfātu	25 mg
indoksil-a-D-glikozīdu	60 mg, kas izšķīdināts 8 ml sterila ūdens
sterili filtrētu 0,5 % fenolftaleīna difosfāta šķīdumu	20 ml
sterili filtrētu 4,5 % FeCl3 6H2O šķīdumu	2 ml

2. Rādītāji, kuru noteikšanas metodes nav reglamentētas:

2.1. krāsa;

2.2. smarža;

2.3. garša;

2.4. duļķainība.

Piezīme. Nosakot duļķainību apstrādātu virszemes ūdeņu paraugos, lieto tādu analītisko metodi, ar ko var noteikt norādītos rādītāja lielumus ar 25 % ticamību, 25 % precizitāti un 25 % noteikšanas jutību.  

3. Rādītāji, kuru noteikšanas metožu kvalitāte ir reglamentēta

Nr. p.k.	Rādītājs	Rezultātu ticamība (procentos)	Rezultātu precizitāte (procentos)	Metodes jutība (procentos no vērtības)
3.1.	akrilamīds	pēc produkta normatīvtehniskajiem dokumentiem
3.2.	alumīnijs	10	10	10
3.3.	amonijs	10	10	10
3.4.	antimons	25	25	25
3.5.	arsēns	10	10	10
3.6.	benzols	25	25	25
3.7.	benzo(a)pirēns	25	25	25
3.8.	bors	10	10	10
3.9.	bromāti	25	25	25
3.10.	cianīdi (visu veidu)	10	10	10
3.11.	1,2-dihloretāns	25	25	10
3.12.	dzelzs	10	10	10
3.13.	dzīvsudrabs	10	10	10
3.14.	elektriskā vadītspēja	10	10	10
3.15.	epihlorhidrīns	pēc produkta normatīvtehniskajiem dokumentiem
3.16.	fluorīdi	10	10	10
3.17.	hlorīdi	10	10	10
3.18.	hroms	10	10	10
3.19.	kadmijs	10	10	10
3.20.	mangāns	10	10	10
3.21.	nātrijs	10	10	10
3.22.	niķelis	10	10	10
3.23.	nitrāti	10	10	10
3.24.	nitrīti	10	10	10
3.25.	oksidējamība (oksidāciju veic 10 minūtes 100 °C temperatūrā ar kālija permanganātu skābā vidē)
			25	10
3.26.	pesticīdi (nosaka atsevišķos pesticīdus)	25	25	25
3.27.	policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži	25	25	25
3.28.	selēns	10	10	10
3.29.	sulfāti	10	10	10
3.30.	svins	10	10	10
3.31.	tetrahloretāns	25	25	10
3.32.	trihalogēnmetānu summa	25	25	10
3.33.	trihloretāns	25	25	10
3.34.	ūdeņraža jonu koncentrācija	0,2 pH vienības	metodes precizitāte ne mazāka par 0,2 pH vienībām
3.35.	varš	10	10	10
3.36.	vinilhlorīds	pēc produkta normatīvtehniskajiem dokumentiem

Piezīmes.

1. Rezultātu ticamība - sistemātiska kļūda, kuru izsaka kā atšķirību starp rādītāja patieso lielumu un pēc pietiekami liela analīžu atkārtojumu skaita iegūto vidējo lielumu.

2. Rezultātu precizitāte - gadījuma kļūda, kuru izsaka kā standartnovirzi no vidējā noteiktā rādītāja lieluma. Pieļaujamā precizitāte ir divkārša standartnovirze.

3. Metodes jutība - trīskārša standartnovirze dabīgā ūdens paraugam ar zemāko attiecīgā rādītāja koncentrāciju, kura nosakāma ar izmantoto metodi, vai pieckārša standartnovirze kontrolparaugam.

4. Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (3.27.) un trihalogēnmetānu (3.32.) summas noteikšanas rādītāji attiecas uz atsevišķām vielām, kas nosakāmas ar 25 % precizitāti no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām attiecīgo rādītāju normām.

5. Tetrahloretāna (3.31.) un trihloretāna (3.33.) noteikšanas rādītāji attiecas uz atsevišķām vielām, kas nosakāmas ar 50 % precizitāti no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām attiecīgo rādītāju normām.

Labklājības ministrs V.Makarovs