Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 07.05.2016. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.1050

Rīgā 2010.gada 16.novembrī (prot. Nr.64 26.§)
Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 36.2 panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicami sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu sabiedrības veselības apdraudējumu.

2. Šo noteikumu izpratnē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir:

2.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzējs;

2.2. nacionālais Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu kontaktpunkts (turpmāk – kontaktpunkts).

3. Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 22.pantu nodrošina šādas kompetentās iestādes:

3.1. Slimību profilakses un kontroles centrs;

3.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests;

3.3. Veselības inspekcija;

3.4. Valsts vides dienests;

3.5. Pārtikas un veterinārais dienests;

3.6. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca".

(Grozīts ar MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.333)

II. Ziņošana un informācijas nodošana

4. Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības inspekcija, Valsts vides dienests un Pārtikas un veterinārais dienests, saņemot ziņojumu vai konstatējot attiecīgu gadījumu, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējumu, par to ziņo kontaktpunktam.

(Grozīts ar MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.333)

5. Saņemot ziņojumu par sabiedrības veselības apdraudējumu, kontaktpunkts:

5.1. sadarbībā ar kompetento iestādi, kura iesniegusi attiecīgo ziņojumu, novērtē iegūto informāciju saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 2.pielikumu;

5.2. informē Veselības ministriju par gadījumu, kas valstī var izraisīt starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējumu;

5.3. 24 stundu laikā pēc veselības aizsardzības informācijas izvērtēšanas paziņo Pasaules Veselības organizācijas Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu kontaktpunktam (turpmāk – PVO kontaktpunkts) par gadījumu, kas valstī var izraisīt starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējumu, un saistībā ar to valstī veiktajiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem;

5.4. turpina sniegt PVO kontaktpunktam tādu detalizētu informāciju veselības aizsardzības jomā, kas ir pieejama par paziņoto gadījumu, norādot saslimšanas gadījumu atklāšanas un diagnostikas veidu, saslimšanas gadījumu un nāves gadījumu skaitu, apstākļus, kuri ietekmē slimības izplatīšanos, un veiktos veselības aizsardzības pasākumus;

5.5. ja nepieciešams, lūdz PVO kontaktpunktam atbalstu, lai novērtētu epidemioloģiskos pierādījumus, kas iegūti, veicot paziņotā gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, un sabiedrības veselības risku;

5.6. ja nepieciešams, ziņo PVO kontaktpunktam par problēmām, kas saistītas ar reaģēšanu uz iespējamo starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējumu.

6. Ja valsts teritorijā ir pierādījumi (neatkarīgi no izcelsmes vai informācijas avota) par neparedzētu vai neierastu gadījumu, kas ietekmē sabiedrības veselību un var izraisīt starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējumu, kontaktpunkts par to ziņo PVO kontaktpunktam.

7. Ja iespējams, kontaktpunkts 24 stundu laikā informē PVO kontaktpunktu par pierādījumu saņemšanu attiecībā uz tādu sabiedrības veselības apdraudējumu ārpus valsts teritorijas, kas var izraisīt slimības starptautisku izplatīšanos un izpaužas kā cilvēku saslimšanas gadījumi (ievesti vai izvesti), pārnēsātāji, kas pārnēsā infekciju vai piesārņojumu (ievesti vai izvesti), vai piesārņotas preces (ievestas vai izvestas).

8. Kontaktpunkts saņem operatīvo informāciju no PVO kontaktpunkta un nodod:

8.1. Slimību profilakses un kontroles centram – informāciju par infekcijas slimību un neskaidras etioloģijas slimību gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējumu;

8.2. Veselības inspekcijai – informāciju par sabiedrības veselības apdraudējumu;

8.3. Pārtikas un veterinārajam dienestam – informāciju par pārtikas produktu piesārņojumu un tādu infekcijas slimību uzliesmojumu, ar ko slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki;

8.4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – informāciju par toksisku vai radioaktīvu vielu starptautisku izplatīšanos vai izplatīšanās risku apkārtējā vidē;

8.5. Valsts vides dienestam – informāciju par toksisku vai radioaktīvu vielu starptautisku izplatīšanos vai izplatīšanās risku apkārtējā vidē, kā arī par radiācijas izraisītu akūtu veselības kaitējumu, ja ir starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējums;

8.6. Valsts robežsardzei, ja saslimšanas gadījumu vai to izplatīšanās draudu dēļ Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi konkrētu ģeogrāfisku vietu vai teritoriju, kur ir noteikti veselības aizsardzības pasākumi;

8.7. Patērētāju tiesību aizsardzības centram – informāciju par preču un pakalpojumu neatbilstību drošuma un nekaitīguma prasībām;

8.8. Ārlietu ministrijai un Satiksmes ministrijai – informāciju par iespējamu starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējumu;

8.9. Zāļu valsts aģentūrai, ja starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības apdraudējums ir saistīts ar zāļu iedarbību.

(Grozīts ar MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.333)

9. Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības inspekcija, Valsts vides dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Zāļu valsts aģentūra, Ārlietu ministrija un Satiksmes ministrija 24 stundu laikā pēc iespējama starptautiskās nozīmes sabiedrības veselības apdraudējuma paziņojuma saņemšanas informē kontaktpunktu par veiktajiem pasākumiem.

(Grozīts ar MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.333)

III. Preventīvie pasākumi

10. Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, sabiedrības veselības apdraudējuma identificēšanu un izvērtēšanu saistībā ar infekcijas slimību un bioloģisko aģentu iespējamu izplatīšanos.

(Grozīts ar MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.333)

11. Veselības inspekcija pēc kuģa kapteiņa, īpašnieka, operatora vai kuģa aģenta pieprasījuma šo noteikumu 13.punktā minētajās ostās, kā arī Mērsraga ostā un Rojas ostā:

11.1. veic pārbaudes kuģiem, ja beidzies kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecības vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecības derīguma termiņš;

11.2. izdod kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecību saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 3.pielikumu.

(Grozīts ar MK 03.05.2016. noteikumiem Nr. 275)

12. Lai saņemtu kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecību saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 39.pantu, Veselības inspekcijā iesniedzami šādi dokumenti:

12.1. iesniegums par kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecības vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecības izsniegšanu;

12.2. jūras sanitārā deklarācija saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 8.pielikumu.

13. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Aviosabiedrība "Liepāja"", sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ventspils lidosta" un valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk – lidosta) administrācija, Rīgas Brīvostas, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ostas un Ventspils brīvostas (turpmāk – osta) pārvalde un valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" administrācija tās teritorijā izveidotajās robežšķērsošanas vietās, kuras noteiktas normatīvajos aktos par robežšķērsošanas vietām:

13.1. nodrošina pamatresursus saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 1.pielikuma B sadaļu;

13.2. sadarbībā ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm izstrādā plānu neparedzētu sabiedrības veselības apdraudējuma situāciju novēršanai, norāda koordinatoru un saskaņo plānu ar kontaktpunktu;

13.3. nosaka amatpersonu, kas atbildīga par informācijas sniegšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei, ja starptautiskā reisa laikā transportlīdzeklī esošai personai ir konstatētas šo noteikumu 14.punktā minētās slimības pazīmes vai transportlīdzeklī ir pierādījumi par sabiedrības veselības apdraudējumu;

13.4. nodrošina atbilstošu rīcību ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā, pildot kontaktpunkta vai šo noteikumu 3.punktā minētās kompetentās iestādes norādījumus.

IV. Reaģēšanas pasākumi

14. Ja starptautiskā reisa laikā transportlīdzeklī atrodas persona, kurai ir kāda no slimības pazīmēm – izsitumi, drudzis, drebuļi, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, limfmezglu pietūkums, caureja, vemšana, asiņošana, klepus –, un ir aizdomas par saslimšanu ar bīstamu infekcijas slimību vai konstatēti jebkāda veida sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumi, pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā:

14.1. autobusa vadītājs un pasažieru vilciena priekšnieks nekavējoties par saslimšanas gadījumu ziņo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Ierodoties robežšķērsošanas vietā, autobusa vadītājs un pasažieru vilciena priekšnieks par saslimšanas gadījumu nekavējoties informē Valsts robežsardzi;

14.2. kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents un gaisa kuģa kapteinis nekavējoties par saslimšanas gadījumu ziņo lidostas administrācijai vai ostas pārvaldei attiecīgajā robežšķērsošanas vietā.

15. Lidostas administrācijas vai ostas pārvaldes noteiktā par informācijas sniegšanu atbildīgā amatpersona nekavējoties par saslimšanas gadījumu ziņo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

16. Ja kuģa vai gaisa kuģa robežšķērsošanas vieta (osta, lidosta) nav minēta šo noteikumu 13.punktā un transportlīdzeklī ir persona ar šo noteikumu 14.punktā minētajām slimības pazīmēm, kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents un gaisa kuģa kapteinis par saslimšanas gadījumu nekavējoties ziņo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Valsts robežsardzei.

17. Slimību profilakses un kontroles centrs šo noteikumu 14.punktā minētajos gadījumos:

17.1. uzsāk gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu un iegūto informāciju izvērtē saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 2.pielikumu;

17.2. pieprasa gaisa kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim gaisa kuģa ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 9.pielikumu;

17.3. pieprasa kuģa kapteinim, īpašniekam, operatoram vai kuģa aģentam jūras sanitāro deklarāciju saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 8.pielikumu;

17.4. ja nepieciešams, pieprasa izolēt transportlīdzekli un skartās telpas, lai novērstu slimības izplatīšanos;

17.5. nodrošina dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas veikšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju;

17.6. par attiecīgo gadījumu ziņo kontaktpunktam;

17.7. pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju par personu, kura saistībā ar aizdomām par saslimšanu ar bīstamu infekcijas slimību robežšķērsošanas vietā no transportlīdzekļa ir stacionēta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (minētajai personai objektīvu iemeslu dēļ netiek veikta robežpārbaude).

(Grozīts ar MK 15.05.2012. noteikumiem Nr.333)

18. Ja ir konstatēts infekcijas slimības ierosinātājs saistībā ar dzīvnieku pārvadāšanu, Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina attiecīgi bagāžas, kravas vai transportlīdzekļa dezinfekciju.

19. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošina dekontamināciju personām, kurām ir bijusi saskare ar toksisku, radioaktīvu un bioloģisku aģentu (ieskaitot kontaktu ar pacientu, par kura saslimšanu ar bīstamu slimību pastāv profesionāli pamatotas aizdomas).

Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Veselības ministrs J.Bārzdiņš
07.05.2016