Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumus Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība".
Rīgā 2010.gada 6.jūlijā (prot. Nr.34 10.§)
desmitās daļas 6., 8. un 10.punktu un 22.panta piekto daļu
(MK 20.03.2012. noteikumu Nr.199 redakcijā)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. prasības peldvietu ūdens monitoringam;
1.2. peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas kārtību;
1.3. pasākumus peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku veselības aizsardzībai;
1.4. prasības sabiedrības informēšanai par peldvietu ūdens kvalitāti;
1.5. prasības peldvietu ūdens aprakstiem;
1.6. kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par peldvietu.
(Grozīts ar MK 16.11.2010. noteikumiem Nr.1051; MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
2. Noteikumi neattiecas uz peldbaseiniem un dziednieciskajiem ūdeņiem, kā arī mākslīgi radītu, norobežotu ūdeni, kas nošķirts no virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem.
3. Veselības inspekcija saskaņā ar peldvietu ūdens monitoringa kalendāra plānu katru gadu no 15.maija līdz 15.septembrim (turpmāk – peldsezona) veic ūdens kvalitātes monitoringu normatīvajos aktos par peldvietas izveidošanu un uzturēšanas kārtību noteiktajās peldvietās.
(Grozīts ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
4. Juridiskai vai fiziskai personai, pēc kuras iniciatīvas ir izveidota peldvieta (turpmāk – peldvietas apsaimniekotājs), peldsezonas laikā par saviem līdzekļiem, ievērojot šo noteikumu prasības, ir tiesības:
4.1. veikt to peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu un novērtēšanu, kuras nav iekļautas par valsts budžeta līdzekļiem monitorējamo peldvietu sarakstā;
4.2. veikt to peldvietu papildu monitoringu biežākos laika intervālos vai ārpus peldsezonas laika, kuras ir iekļautas par valsts budžeta līdzekļiem monitorējamo peldvietu sarakstā.
(Grozīts ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
5. Informāciju par šo noteikumu 4.punktā minētā monitoringa rezultātiem, par laboratorijām, kas ir testējušas attiecīgo peldvietu ūdens paraugus, kā arī par izmantotajām testēšanas metodēm peldvietas apsaimniekotājs iesniedz Veselības inspekcijā līdz attiecīgā gada 31.oktobrim. Veselības inspekcija monitoringa rezultātus iekļauj peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā. Peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu izmanto peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanā.
(Grozīts ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
6. Peldvietu ūdens paraugus ir tiesīgas testēt laboratorijas, kuras ir akreditētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (turpmāk – akreditācijas birojs) atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kurām publicēta informācija akreditācijas biroja tīmekļa vietnē (www.latak.lv).
(MK 20.03.2012. noteikumu Nr.199 redakcijā)
6.1 Peldvietu ūdens uzskatāms par piesārņotu, ja, veicot novērojumus atbilstoši šo noteikumu 12.punktam, tajā konstatē šo noteikumu 1.pielikumā minētos mikroorganismus vai citus organismus, vai atkritumus, kas ietekmē ūdens kvalitāti un rada risku peldētāju veselībai.
(MK 07.06.2011. noteikumu Nr.435 redakcijā)
6.2 Pamatojoties uz pašvaldību sniegto informāciju par peldvietu apmeklējumu tendencēm, kā arī tajās veiktajiem labiekārtošanas pasākumiem peldēšanās veicināšanai, Veselības inspekcija katru gadu līdz 1.decembrim identificē visus peldvietu ūdeņus, ņemot vērā, ka tajos peldēsies liels skaits cilvēku un ka Veselības inspekcija nav piemērojusi pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai nav sniegusi pastāvīgu ieteikumu nepeldēties vismaz vienu peldsezonu, un sniedz priekšlikumus Veselības ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos par peldvietas izveidošanu un uzturēšanas kārtību.
(MK 07.06.2011. noteikumu Nr.435 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
7. Veselības inspekcija katru gadu līdz 15.aprīlim iesniedz Veselības ministrijā monitoringa kalendāra plāna projektu par šo noteikumu 3.punktā minēto peldvietu kontroles laiku. Veselības ministrija līdz attiecīgā gada 30.aprīlim apstiprina attiecīgo monitoringa kalendāra plānu.
8. Monitoringu veic četru dienu laikā pēc monitoringa kalendāra plānā noteiktā datuma. Monitoringā iegūtā informācija veido peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu.
9. Atkāpes no monitoringa kalendāra plāna iespējamas ne biežāk kā reizi četros gados ārkārtas situācijās, ja radušies apstākļi, kas ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti konkrētajā teritorijā. Monitoringa kalendāra plānā iekļauto peldvietu kontroli atsāk iespējami īsā laikā pēc ārkārtas situācijas beigām, lai aizvietotu trūkstošos paraugus, kuri nav ņemti ārkārtas situācijas dēļ.
(Grozīts ar MK 07.06.2011. noteikumiem Nr.435)
10. Peldvietu ūdens paraugus ņem pastāvīgo novērojumu vietās, kur uzturas daudz peldētāju vai ir paredzams lielākais piesārņojuma risks saskaņā ar peldvietu ūdens aprakstu, ievērojot šādas prasības:
10.1. vienu ūdens paraugu ņem pirms katras peldsezonas sākuma. Ņemot vērā attiecīgajā ūdens paraugā iegūtos kvalitātes rādītājus, katrā peldsezonā ņem un analizē ne mazāk kā četrus ūdens paraugus;
10.2. starp ūdens paraugu ņemšanas laikiem nosaka vienmērīgus intervālus visā peldsezonas laikā. Minētais intervāls nepārsniedz vienu mēnesi;
10.3. ja konstatēts īstermiņa piesārņojums, papildus ņem vēl vienu ūdens paraugu, lai apstiprinātu, ka ūdens vairs nav piesārņots. Par īstermiņa piesārņojumu uzskata šo noteikumu 1.pielikumā minēto mikrobioloģisko piesārņojumu, ja tam ir skaidri nosakāmi iemesli un tas neietekmē peldvietas ūdens kvalitāti ilgāk par aptuveni 72 stundām, un par ko Veselības inspekcija ir izstrādājusi procedūras, lai novērstu piesārņojumu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Īstermiņa piesārņojuma laikā un pēc tā novēršanas papildus ņemto ūdens paraugu neiekļauj peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā. Ja nepieciešams, peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopuma papildināšanai ūdens paraugu ņem septiņu dienu laikā pēc tam, kad īstermiņa piesārņojums vairs nav konstatēts.
(Grozīts ar MK 07.06.2011. noteikumiem Nr.435)
11. Peldvietu ūdens kvalitāti nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2.pielikumu. Peldvietu ūdens kvalitātes noteikšanā atļauts izmantot citas analīzes metodes, ja tās ir līdzvērtīgas šo noteikumu 1. un 3.pielikumā minētajām analīžu standartmetodēm un atbilst šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām.
12. Ņemot peldvietu ūdens paraugu, lai noteiktu tā atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem, papildus veic:
12.1. vizuālus zilaļģu izplatīšanās novērojumus, lai laikus konstatētu ūdens ziedēšanu un peldētāju veselības apdraudējumu, īpaši, ja peldvietu ūdens apraksts liecina, ka iespējama zilaļģu izplatīšanās;
12.2. vizuālus novērojumus, lai konstatētu peldvietu ūdens piesārņojumu ar jebkuru veidu peldošiem un citiem atkritumiem (piemēram, naftas produktiem, stiklu vai plastmasu);
12.3. vizuālus novērojumus, lai konstatētu piesārņojumu ar virsmas aktīvām vielām, par ko liecina ilgnoturīgas putas.
(12.1.apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz peldvietu ūdens aprakstiem stājas spēkā 24.03.2011., sk. 36.punktu)
13. Veselības inspekcija pēc katras peldsezonas beigām izvērtē katras šo noteikumu 3.punktā minētās peldvietas ūdens kvalitāti, ņemot vērā attiecīgās peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumu par pēdējiem četriem gadiem (ietverot pēdējo peldsezonu) un šo noteikumu 1. un 4.pielikumā minētās prasības.
14. Pamatojoties uz šo noteikumu 13.punktā minēto peldvietas ūdens kvalitātes novērtējumu, Veselības inspekcija atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām peldvietas ūdeni klasificē atbilstoši tā kvalitātei:
14.1. zemas kvalitātes peldvietas ūdens;
14.2. pietiekamas kvalitātes peldvietas ūdens;
14.3. labas kvalitātes peldvietas ūdens;
14.4. izcilas kvalitātes peldvietas ūdens.
15. Peldvietas ūdens novērtēšanu, pamatojoties uz peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kurā apkopoti ūdens kvalitātes rādītāji par mazāk nekā četrām peldsezonām, atļauts veikt, ja:
15.1. peldvieta ir noteikta no jauna;
15.2. ir notikušas izmaiņas, kas var ietekmēt peldvietas ūdens klasifikāciju saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu. Šādā gadījumā peldvietu ūdeni novērtē, pamatojoties uz peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kurā ir tikai to ūdens paraugu analīzes rezultāti, kas ņemti pēc izmaiņām peldvietas ūdens klasifikācijā;
15.3. peldvietu ūdens kvalitāte jau ir novērtēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Šādā gadījumā izmanto atbilstošu informāciju, kas iegūta saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem, uzskatot, ka fekālo koliformu skaita rādītājs ir ekvivalents šo noteikumu 1.pielikumā minētajam Escherichia coli skaita rādītājam.
16. Peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā, ko izmanto, lai novērtētu peldvietu ūdens kvalitāti pēdējo četru gadu laikā vai mazākā laikposmā atbilstoši šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām, ietver ne mazāk kā 16 ūdens paraugu.
17. Ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējumu, vienas ūdenstilpes peldvietu ūdeņus var sadalīt vai apvienot vienā grupā, ja:
17.1. peldvietu ūdeņi atrodas blakus;
17.2. peldvietu ūdens kvalitāte iepriekšējo četru gadu laikā ir novērtēta līdzīgā veidā atbilstoši šo noteikumu prasībām;
17.3. peldvietu ūdens apraksti identificē kopējus riska faktorus vai liecina, ka riska faktoru nav.
(17.3.apakšpunkts stājas spēkā 24.03.2011., sk. 36.punktu)
18. Veselības inspekcija peldvietu ūdens kvalitāti novērtē nekavējoties pēc katra ūdens parauga ņemšanas atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajām prasībām.
18.1 Veselības inspekcija sadarbībā ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" un citām kompetentajām organizācijām izstrādā ūdens aprakstus normatīvajos aktos par peldvietas izveidošanu un uzturēšanas kārtību noteiktajām peldvietām.
(Grozīts ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
18.2 Ūdens apraksti var attiekties uz atsevišķu peldvietu ūdeņiem vai uz vienas ūdenstilpes vairāku blakusesošu peldvietu ūdeņiem, ja šīs peldvietas atrodas vienā ūdens objektā.
18.3 Izstrādājot, pārskatot un atjaunojot ūdens aprakstus, izmanto upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos un pašvaldību teritoriju plānojumos ietverto informāciju, peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa datus, kā arī citu informāciju.
18.4 Ūdens aprakstā ietver informāciju:
18.41. par peldvietu ūdeņu un citu peldvietu ūdens sateces baseinā ietilpstošo virszemes ūdeņu fizikālajām, ģeogrāfiskajām un hidroloģiskajām īpašībām, kuras varētu būt piesārņojumu veicinošs faktors un ir svarīgas peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldībā, kā arī upju sateces baseinu pārvaldībā;
18.42. par piesārņojuma avotiem, kas varētu ietekmēt peldvietu ūdeņu kvalitāti un peldētāju veselību, un to novērtējumu;
18.43. par peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa punktu atrašanās vietām;
18.44. par zilaļģu izplatīšanās iespēju, tai skaitā ķīmisko un citu faktoru novērtējumu, kuri var radīt zilaļģu masveida savairošanos;
18.45. par makroaļģu un fitoplanktona izplatīšanās iespēju.
18.5 Šo noteikumu 18.41. un 18.42.apakšpunktā minēto informāciju, ja iespējams, attēlo sīki izstrādātā kartē.
18.6 Valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī valsts un pašvaldību sabiedrības ar ierobežotu atbildību bez maksas sniedz Veselības inspekcijai ūdens aprakstu izstrādāšanai nepieciešamo informāciju un datus, kurus tās veido un uztur par valsts budžeta līdzekļiem.
18.7 Ja šo noteikumu 18.44. un 18.45.apakšpunktā minētais novērtējums nav veikts par valsts budžeta līdzekļiem, peldvietas apsaimniekotājs vai valdītājs sniedz attiecīgo informāciju un datus.
(Grozīts ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
18.9 Ja šo noteikumu 18.42.apakšpunktā veiktais novērtējums liecina par īstermiņa piesārņojuma risku, ūdens aprakstā ietver šādu papildu informāciju:
18.91. sagaidāmā īstermiņa piesārņojuma paredzamais raksturs, biežums un ilgums;
18.92. piesārņojuma avotu identifikācija un to radītās ietekmes novērtējums;
18.93. veicamie pārvaldības pasākumi un laika grafiks piesārņojuma cēloņu likvidēšanai.
18.10 Ja peldvietā ir novērots īstermiņa piesārņojums, ūdens aprakstā ietver īstermiņa piesārņojuma laikā veikto pārvaldības pasākumu aprakstu, kā arī to iestāžu nosaukumu un kontaktinformāciju, kuras ir atbildīgas par šiem pasākumiem.
18.11 Ūdens apraksta projektu publicē Veselības inspekcijas mājaslapā internetā, dodot iespēju visām ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai vienu mēnesi izteikt viedokli par minēto projektu.
18.12 Ūdens aprakstu pārskata atbilstoši šo noteikumu 14.punktam:
18.121. ne retāk kā reizi četros gados, ja peldvietas ūdens ir klasificēts kā labas kvalitātes ūdens;
18.122. ne retāk kā reizi trijos gados, ja peldvietas ūdens ir klasificēts kā pietiekamas kvalitātes ūdens;
18.123. ne retāk kā reizi divos gados, ja peldvietas ūdens ir klasificēts kā zemas kvalitātes ūdens.
18.13 Ūdens aprakstu pārskata, novērtējot, vai kāds no šo noteikumu 18.4, 18.8, 18.9 un 18.10 punktā minētajiem aspektiem nav mainījies, un, ja nepieciešams, atjauno aprakstā ietverto informāciju. Ūdens aprakstā atjaunojamo informāciju nosaka, pamatojoties uz piesārņojuma raksturu un tā bīstamību.
18.14 Ja peldvietas ūdens ir klasificēts kā izcilas kvalitātes ūdens, ūdens aprakstu pārskata un, ja nepieciešams, atjauno tikai tad, ja ūdens kvalitāte mainās uz labu, pietiekamu vai zemu.
18.15 Ja peldvietas ūdeņos vai to tuvumā tiek plānoti vai veikti nozīmīgi būvdarbi vai ievērojamas infrastruktūras izmaiņas, kas atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam var ietekmēt vai ietekmē peldvietas ūdens kvalitāti, pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas peldvieta, informē par to Veselības inspekciju. Veselības inspekcija ūdens aprakstu atjauno pirms nākamās peldsezonas sākuma.
(MK 20.03.2012. noteikumu Nr.199 redakcijā)
19. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" sadarbībā ar Veselības inspekciju upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos iekļauj pasākumus, lai:
19.1. palielinātu to peldvietu skaitu, kuru ūdens atbilst izcilai vai labai kvalitātei;
19.2. novērstu zilaļģu, makroaļģu un jūras fitoplanktona pārmērīgas izplatības cēloņus, ja tie atbilstoši šo noteikumu 24. un 25.punktā minētajām prasībām var radīt kaitējumu cilvēku veselībai.
20. Ja peldvietas ūdens klasificēts kā zemas kvalitātes ūdens, sākot ar nākamo peldsezonu pēc ūdens klasificēšanas, veic šādus pasākumus:
20.1. Veselības inspekcija, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka peldēšanās aizliegumu vai iesaka cilvēkiem attiecīgajā peldvietā nepeldēties, lai nenodarītu kaitējumu veselībai, kā arī veic citus piemērotus pārvaldības pasākumus;
20.2. Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei norāda cēloņus un iemeslus, kāpēc ūdens kvalitāte nav pietiekama;
20.3. peldvietas apsaimniekotājs veic pasākumus, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma iemeslus;
20.4. Veselības inspekcija un peldvietas apsaimniekotājs sniedz sabiedrībai informāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām.
(Grozīts ar MK 07.06.2011. noteikumiem Nr.435; MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
21. Ja peldvietas ūdens klasificēts kā zemas kvalitātes ūdens piecus gadus pēc kārtas, Veselības inspekcija, ņemot vērā peldvietas ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai iesaka nepeldēties, līdz tiek sasniegta pietiekama peldvietas ūdens kvalitāte.
22. Ja peldvietas ūdens apraksts liecina, ka tas netiks klasificēts kā pietiekamas kvalitātes ūdens, vai šā mērķa sasniegšanai nepieciešami nesamērīgi izdevumi, Veselības ministrija sagatavo atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, lai peldvietu svītrotu no peldvietu saraksta, vai nosūta attiecīgu lūgumu pašvaldībai, kuras teritorijas plānojumā attiecīgā peldvieta ietverta.
23. Situācijās, kas nelabvēlīgi ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti un apdraud peldētāju veselību, vai ja ir pamatotas aizdomas, ka iespējama nelabvēlīga ietekme (neparedzēta situācija), Veselības inspekcija, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka pagaidu peldēšanās aizliegumu vai iesaka kādu laiku nepeldēties, par to nekavējoties informējot sabiedrību, kā arī veic citus piemērotus un savlaicīgus pārvaldības pasākumus.
(MK 07.06.2011. noteikumu Nr.435 redakcijā)
24. Ja Veselības inspekcija konstatē zilaļģu izplatīšanos (zilaļģu vairošanās – aļģu "ziedēšana" putu vai zilaļģu "paklāja" veidā) un ir pamats uzskatīt, ka tās var radīt kaitējumu cilvēku veselībai, Veselības inspekcija attiecīgajā peldvietā nekavējoties nosaka peldēšanās aizliegumu, par to nekavējoties informējot sabiedrību, kā arī veic citus piemērotus pārvaldības pasākumus.
(MK 07.06.2011. noteikumu Nr.435 redakcijā)
25. Ja peldvietas ūdens apraksts liecina par iespējamu makroaļģu vai jūras fitoplanktona pārmērīgu izplatīšanos, Veselības inspekcija novērtē, kā tie ietekmēs peldētāju veselību, un, ja nepieciešams, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka peldēšanās aizliegumu vai iesaka attiecīgajā peldvietā nepeldēties, par to nekavējoties informējot sabiedrību, kā arī veic citus piemērotus pārvaldības pasākumus.
(MK 07.06.2011. noteikumu Nr.435 redakcijā)
26. Ja peldvietas ūdens ir piesārņots ar peldošiem un citiem atkritumiem (piemēram, naftas produktiem, stiklu, plastmasu vai virsmas aktīvām vielām), tiek veikti šādi pasākumi:
26.1. Veselības inspekcija novērtē, kā piesārņojums ietekmēs peldētāju veselību, un, ja nepieciešams, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka peldēšanās aizliegumu vai iesaka attiecīgajā peldvietā nepeldēties, paziņojot par to plašsaziņas līdzekļos;
26.2. Valsts vides dienests nosaka piesārņojuma iemeslus;
26.3. peldvietas apsaimniekotājs pēc piesārņojuma cēloņu likvidēšanas veic nepieciešamos pasākumus peldvietas ūdens attīrīšanai no piesārņojuma;
26.4. Veselības inspekcija veic ārpuskārtas peldvietas ūdens vizuālus novērojumus, kā arī citus piemērotus pārvaldības pasākumus.
(Grozīts ar MK 07.06.2011. noteikumiem Nr.435; MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
27. Pēc šo noteikumu 18.punktā minētās peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes Veselības inspekcija nosaka, vai peldēties ir atļauts, peldēties nav ieteicams vai peldēties ir aizliegts.
28. Ja peldvietas ūdens kvalitāti nosaka pārrobežu ietekme, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Veselības ministrija atbilstoši likumam "Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību" sadarbojas ar iesaistītajām kaimiņvalsts kompetentajām iestādēm un koordinē pasākumus, lai novērstu nelabvēlīgo ietekmi uz peldvietu ūdeni, kā arī nodrošina atbilstošu informācijas apmaiņu.
(Grozīts ar MK 07.06.2011. noteikumiem Nr.435)
28.1 Peldvietas ūdens pārvaldības pasākumi ietver šādus pasākumus:
28.1 1. monitoringa kalendāra izstrādāšana;
28.1 2. peldvietas ūdens monitorings;
28.1 3. peldvietas ūdens kvalitātes novērtēšana un klasificēšana;
28.1 4. peldvietas ūdens apraksta izstrādāšana un uzturēšana;
28.1 5. piesārņojuma identificēšana un tā ietekmes novērtēšana, lai neradītu kaitējumu peldētāju veselībai;
28.1 6. informācijas sniegšana sabiedrībai;
28.1 7. pasākumi, lai novērstu peldētāju saskari ar piesārņojumu;
28.1 8. pasākumi, lai samazinātu piesārņojuma risku.
(MK 07.06.2011. noteikumu Nr.435 redakcijā)
29. Veselības inspekcija pēc peldvietu ūdens kvalitātes rezultātu iegūšanas iespējami īsā laikposmā pārbaudes rezultātus publicē Veselības inspekcijas mājaslapā internetā, kā arī, ja peldvietu ūdens kvalitāte pasliktinājusies, sniedz plašsaziņas līdzekļiem un peldvietas apsaimniekotājam šādas ziņas par peldvietu ūdens kvalitāti, kurās monitorings veikts par valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem:
29.1. katru gadu pirms peldsezonas sākuma – peldvietu sarakstu;
29.2. peldvietas ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas rezultātus pēdējo triju gadu laikā, kā arī peldvietas ūdens aprakstu;
29.3. katras peldvietas ūdens kvalitātes monitoringa rezultātus;
29.4. par zemas kvalitātes peldvietu ūdens piesārņojuma cēloņiem, avotiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu piesārņojuma cēloņus un ierobežotu peldētāju nonākšanu saskarē ar piesārņojumu;
29.5. par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, pamatojot tā iemeslus;
29.6. ja peldvietu ūdens ir pakļauts īstermiņa piesārņojumam:
29.6.1. brīdinājumu, ja paredzams īstermiņa piesārņojums vai iespējami tā draudi, un informāciju par tā paredzamo ilgumu;
29.6.2. paziņojumu, ka peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums;
29.6.3. informāciju par apstākļiem, kas varēja izraisīt īstermiņa piesārņojumu;
29.6.4. informāciju par īstermiņa piesārņojuma cēloņiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu piesārņojuma cēloņus un ierobežotu peldētāju nonākšanu saskarē ar piesārņojumu;
29.6.5. informāciju par dienu skaitu iepriekšējā peldsezonā, kurās bija aizliegts peldēties vai bija ieteikts nepeldēties īstermiņa piesārņojuma dēļ;
29.7. par ārkārtas situācijas raksturu un paredzamo ilgumu;
29.8. par peldvietas svītrošanu no peldvietu saraksta un peldvietas svītrošanas iemesliem;
29.9. par peldēšanās pastāvīga aizlieguma noteikšanu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties un minētā aizlieguma vai ieteikuma iemesliem.
(Grozīts ar MK 07.06.2011. noteikumiem Nr.435; MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
30. Peldvietas apsaimniekotājs peldsezonas laikā nodrošina, lai viegli pamanāmā vietā būtu pieejama šāda informācija:
30.1. par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, minot iemeslus peldvietas informatīvajā stendā un izmantojot informatīvās zīmes, kas norādītas šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā;
30.2. par pašreizējo peldvietas ūdens kvalitātes klasifikāciju, izmantojot informatīvās zīmes, kas norādītas šo noteikumu 5.pielikuma 2.punktā;
30.3. Veselības inspekcijas sagatavots peldvietas ūdens vispārīgs apraksts viegli uztveramā un saprotamā veidā, ņemot par pamatu peldvietu ūdens aprakstu, kas izveidots atbilstoši normatīvajiem aktiem par peldvietu ūdens aprakstiem;
30.4. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums:
30.4.1. paziņojumu, ka peldvietas ūdenī ir konstatēts īstermiņa piesārņojums;
30.4.2. informāciju par to dienu skaitu iepriekšējā peldsezonā, kurās bija aizliegts peldēties vai bija ieteikts nepeldēties īstermiņa piesārņojuma dēļ;
30.4.3. brīdinājumu gadījumā, ja ir paredzams īstermiņa piesārņojums vai ir iespējami tā draudi;
30.5. par ārkārtas situācijas raksturu un paredzamo ilgumu;
30.6. par peldvietas svītrošanu no peldvietu saraksta un tās iemesliem;
30.7. par pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, kā arī minēto aizliegumu vai ieteikumu iemesliem;
30.8. norādi uz Veselības inspekcijas mājaslapu internetā un citiem avotiem, kur pieejama sīkāka informācija par peldvietu ūdens kvalitāti.
(Grozīts ar MK 07.06.2011. noteikumiem Nr.435; MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
31. Veselības inspekcija mājaslapā internetā ievieto informāciju par sabiedrības iespējām brīvprātīgi iesaistīties peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa veikšanā, veicot vizuālus peldvietu ūdens kvalitātes novērojumus, kā arī par iespējām piedalīties no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem monitorējamo peldvietu saraksta izveidošanā, aktualizēšanā un atjaunošanā. Veselības inspekcija izvērtē iesniegtos priekšlikumus un, ja tie ir pamatoti, ņem vērā.
32. Veselības inspekcija mājaslapā internetā izveido vietni, kur sabiedrība var sniegt ierosinājumus, uzdot jautājumus, izteikt piezīmes vai sūdzības par šo noteikumu prasību izpildi.
33. Veselības ministrija katru gadu pirms peldsezonas sākuma iesniedz Eiropas Komisijā šo noteikumu 3.punktā minēto peldvietu sarakstu, pamatojot jebkādas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
34. Veselības inspekcija katru gadu līdz 31.decembrim iesniedz Eiropas Komisijā šādu informāciju:
34.1. peldvietu ūdens monitoringa rezultātus un iepriekšējās peldsezonas novērtējumu;
34.2. par izmantotajām monitoringa rādītāju analīžu metodēm, kas atšķiras no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām metodēm, sniedzot attiecīgu pamatojumu;
34.3. par atkāpēm no šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām saistībā ar peldvietu ūdens paraugu ņemšanu, sniedzot attiecīgu pamatojumu;
34.4. par gadījumiem, kad monitoringa kalendāra plāna īstenošana iepriekšējā peldsezonā bija pārtraukta;
34.5. par veiktiem nozīmīgiem pārvaldības pasākumiem.
35. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumus Nr.523 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 108.nr.).
36. Šo noteikumu 10.punktā, 12.1. un 29.2.apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz peldvietu ūdens aprakstiem, kā arī šo noteikumu 25.punkts un 17.3. un 30.3.apakšpunkts stājas spēkā 2011.gada 24.martā.
37. Šo noteikumu 29. un 30.punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties pēc tās iegūšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 15.maijam. Ja iespējams, informāciju sagatavo arī ģeotelpiskās informācijas formātā.
38. Šo noteikumu 3.punktā minētās peldvietas apsaimniekotājs līdz 2015.gada 15.septembrim nodrošina, lai peldvietas ūdens atbilstu vismaz pietiekamas kvalitātes peldvietas ūdenim noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.199)
40. Šo noteikumu 14.punktā minēto peldvietu ūdens klasificēšanu atbilstoši tā kvalitātei Veselības inspekcija pirmo reizi veic ne vēlāk kā līdz 2015.gada peldsezonas beigām.
(MK 07.06.2011. noteikumu Nr.435 redakcijā)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Direktīvas 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu.
Veselības ministra vietā – iekšlietu ministre L.Mūrniece
I. Iekšzemes ūdeņi
Nr.p.k. | Rādītājs | Izcila kvalitāte | Laba kvalitāte | Pietiekama kvalitāte | Analīzes standartmetode |
1. | Zarnu enterokoki (KVV3/100 ml) | 2001 | 4001 | 3302 | LVS EN ISO 7899-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Mikrometode (visiespējamākā skaita metode) virszemes ūdenim un notekūdenim" |
2. | Escherichia coli (KVV3/100 ml) | 5001 | 10001 | 9002 | LVS EN ISO 9308-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode" vai |
Piezīmes.
1 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 4.pielikumā noteikto 95.procentiles aprēķināšanas kārtību.
2 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 4.pielikumā noteikto 90.procentiles aprēķināšanas kārtību.
3 KVV – kolonijas veidojošās vienības.
II. Piekrastes un pārejas ūdeņi
Nr.p.k. | Rādītājs | Izcila kvalitāte | Laba kvalitāte | Pietiekama kvalitāte | Analīzes standartmetode |
1. | Zarnu enterokoki (KVV3/100 ml) | 1001 | 2001 | 1852 | LVS EN ISO 7899-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Mikrometode (visiespējamākā skaita metode) virszemes ūdenim un notekūdenim" |
2. | Escherichia coli (KVV3/100 ml) | 2501 | 5001 | 5002 | LVS EN ISO 9308-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode" vai |
Piezīmes.
1 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 4.pielikumā noteikto 95.procentiles aprēķināšanas kārtību.
2 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 4.pielikumā noteikto 90.procentiles aprēķināšanas kārtību.
3 KVV – kolonijas veidojošās vienības.
(Pielikums grozīts ar MK 07.06.2011. noteikumiem Nr.435)
1. Ja iespējams, ūdens paraugu ņem 30 centimetru zem ūdens virsmas. Ūdens ir vismaz vienu metru dziļš. Ja nepieciešams, ūdens paraugu ņem no laivas.
2. Ūdens paraugu pudeles atbilst vienai no šādām prasībām:
2.1. tās sterilizētas autoklāvā ne mazāk kā 15 minūtes 121 ºC temperatūrā;
2.2. veikta sausā sterilizēšana 160 ºC līdz 170 ºC temperatūrā ne mazāk kā vienu stundu;
2.3. apstaroti ūdens paraugu trauki, kas saņemti sterilā iepakojumā tieši no ražotāja.
3. Ūdens paraugu ņemšana:
3.1. ūdens paraugu pudeles (trauka) apjoms ir atkarīgs no ūdens daudzuma, kas nepieciešams, lai pārbaudītu katru rādītāju. Minimālais pudeles (trauka) tilpums ir 250 ml;
3.2. ūdens paraugu pudeles (trauki) ir no caurspīdīga un bezkrāsaina materiāla (stikla vai plastmasas – polietēna vai polipropilēna);
3.3. lai novērstu ūdens parauga nejaušu piesārņošanu, parauga ņēmējs izmanto aseptisku parauga ņemšanas tehniku, kas ļauj saglabāt parauga trauka sterilitāti un nepiesārņo paraugu. Ja paraugs tiek ņemts atbilstoši šai tehnikai, papildus nav nepieciešams sterils aprīkojums (piemēram, sterili ķirurģiskie cimdi, knaibles, kārts);
3.4. ūdens paraugu skaidri apzīmē ar neizdzēšamu tinti uz pudeles (trauka) un izdara atzīmi ūdens paraugu ņemšanas veidlapā.
4. Ūdens paraugu glabāšana un transportēšana pirms analīzes:
4.1. visos transportēšanas posmos ūdens paraugu aizsargā no gaismas (īpaši no tiešas saules gaismas);
4.2. ūdens paraugu līdz atvešanai uz laboratoriju glabā apmēram 4 ºC temperatūrā aukstuma kastē vai ledusskapī (atkarībā no laikapstākļiem). Ja transportēšana uz laboratoriju aizņem vairāk nekā četras stundas, ūdens paraugu transportē ledusskapī;
4.3. laikposmam starp ūdens paraugu ņemšanu un analīzes veikšanu jābūt iespējami īsam. Ieteicams ūdens paraugu analizēt tajā pašā darbdienā. Ja tas nav iespējams, ūdens paraugu analizē ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā ņemšanas. Līdz tam ūdens paraugus glabā tumsā 4 ºC ± 3 ºC temperatūrā.
Nr.p.k. | Rādītājs | Robežlielums | Analīzes standartmetode |
1. | Zarnu enterokoki (KVV/100 ml) | 100 | LVS EN ISO 7899-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Mikrometode (visiespējamākā skaita metode) virszemes ūdenim un notekūdenim" vai |
2. | Escherichia coli (KVV/100 ml) | 2000 | LVS EN ISO 9308-1:2006 "Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1.daļa: Membrānfiltrācijas metode" |
3. | Zilaļģu un citu fitoplanktona aļģu ziedēšana | Nedrīkst būt | Vizuāla pārbaude |
4. | Naftas produkti | Nav raksturīgas smakas un peldošas plēves | Organoleptiska un vizuāla pārbaude |
5. | Virsmas aktīvās vielas | Nav ilgnoturīgu putu | Vizuāla pārbaude |
6. | Piesārņojums ar peldošiem un citiem atkritumiem | Nedrīkst būt | Vizuāla pārbaude |
Piezīme. KVV – kolonijas veidojošās vienības.
1. Peldvietas ūdeni klasificē kā zemas kvalitātes ūdeni, ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu (a) procentiles vērtība (b) mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir zemāka (c) nekā pietiekamas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 1.pielikumā.
2. Peldvietas ūdeni klasificē kā pietiekamas kvalitātes ūdeni:
2.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstāka (d) nekā pietiekamas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 1.pielikumā;
2.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:
2.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;
2.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;
2.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 10.3.apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai arī nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.
3. Peldvietas ūdeni klasificē kā labas kvalitātes ūdeni:
3.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstāka nekā labas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 1.pielikumā;
3.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:
3.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;
3.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;
3.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 10.3.apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai arī nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.
4. Peldvietas ūdeni klasificē kā izcilas kvalitātes ūdeni:
4.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstāka nekā izcilas kvalitātes vērtība, kas noteikta Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 1.pielikumā;
4.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:
4.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;
4.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;
4.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 10.3.apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai arī nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.
Piezīmes.
1. (a) Pēdējais novērtēšanas laikposms ir konkrētā peldsezona, pēdējās četras peldsezonas vai laikposms, kas ir mazāks par pēdējām četrām peldsezonām, ja tiek ievērotas Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumu Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" 14.punktā noteiktās prasības.
2. (b) Procentili aprēķina, pamatojoties uz iespējamā normālā sadalījuma blīvuma funkciju visām konkrētās peldvietas ūdens mikrobioloģisko rādītāju vērtībām, kas izteiktas log10 formā:
1) aprēķina log10 vērtību visām mikrobioloģisko rādītāju vērtībām attiecīgajā datu rindā (ja kāda vērtība ir nulle, ņem log10 vērtību no izmantotās analītiskās metodes mazākās noteikšanas robežas);
2) aprēķina visu iegūto log10 vērtību aritmētisko vidējo vērtību (µ);
3) aprēķina visu iegūto log10 vērtību standartnovirzi (σ);
4) augšējās 90.procentiles vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu:
augšējā 90.procentile = antilog (µ + 1,282 σ);
5) augšējās 95.procentiles vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu:
augšējā 95.procentile = antilog (µ + 1,65 σ).
3. (c) Augstākas koncentrācijas vērtība, kas izteikta kā KVV/100 ml.
4. (d) Zemākas koncentrācijas vērtība, kas izteikta kā KVV/100 ml.
I. Informatīvās zīmes ar norādi par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu nepeldēties
1. Informatīvā zīme ar norādi par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu nepeldēties ir taisnstūra formā, tās augstums attiecībā pret platumu ir 1:2.
2. Informatīvā zīme sastāv no simbola zīmes kreisajā pusē un uzraksta "Ieteikums nepeldēties" (1.attēls) vai "Peldēties aizliegts" (2.attēls) zīmes labajā pusē.
3. Simbols ir apļa formā. Simbola malas un diagonālā līnija ir sarkanā krāsā. Simbola vidū ir piktogramma melnā krāsā uz balta fona.
4. Uzraksts ir melnā krāsā, burtu augstums ne mazāks kā 15 mm.
5. Informatīvās zīmes izmērs ir ne mazāks kā 200 x 400 mm.
6. Informatīvo zīmi uztver kā veselu attēlu. Informatīvo zīmi nedrīkst mainīt, un to atveido, neizmainot proporcijas un krāsas.
1.attēls
2.attēls
II. Informatīvās zīmes ar norādi par peldvietas ūdens klasifikāciju
1. Informatīvā zīme ar norādi par peldvietas ūdens klasifikāciju ir taisnstūra formā, tās augstums attiecībā pret platumu ir 1:2.
2. Informatīvā zīme sastāv no simbola ar apzīmējumu (attiecīgs zvaigznīšu skaits vai svītra) zīmes kreisajā pusē un uzraksta ar apzīmējumu skaidrojumu zīmes labajā pusē:
2.1. "Izcila peldvietas ūdens kvalitāte" (3.attēls);
2.2. "Laba peldvietas ūdens kvalitāte" (4.attēls);
2.3. "Pietiekama peldvietas ūdens kvalitāte" (5.attēls);
2.4. "Zema peldvietas ūdens kvalitāte" (6.attēls).
3. Simbols ir kvadrāta formā. Simbola malas ir tumši zilā krāsā. Simbola vidū ir tumši zila piktogramma uz balta fona.
4. Uzraksts ir melnā krāsā, burtu augstums ir ne mazāks kā 10 mm. Apzīmējumi (zvaigznītes un svītra) ir tumši zilā krāsā.
5. Informatīvās zīmes izmērs ir ne mazāks kā 200 x 400 mm.
6. Informatīvo zīmi uztver kā veselu attēlu. Informatīvo zīmi nedrīkst mainīt, un to atveido, neizmainot proporcijas un krāsas.
3.attēls
4.attēls
5.attēls
6.attēls
 |
 |
 |
 |