1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem;
1.2. kārtību, kādā finanšu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto galvojumu summu;
1.3. kārtību, kādā tiek uzraudzīta projekta īstenošana un galvoto saistību izpilde.
2. Valsts vārdā sniegtie galvojumi par studiju kredītiem un studējošo kredītiem tiek iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā, sniegti un uzraudzīti saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu.
3. Termiņā, kas noteikts tiesību aktā par gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādi un iesniegšanu, Finanšu ministrija nosaka valsts vārdā sniedzamo galvojumu (turpmāk – galvojums) maksimāli pieļaujamo limitu un informē par to nozaru ministrijas. Nozaru ministrijas publicē savā mājaslapā internetā informāciju par iespējām pieteikties galvojumu saņemšanai un pieteikšanās termiņiem.
4. Lai pieteiktos uz galvojuma saņemšanu komercdarbības atbalsta projektu un valsts investīciju projektu īstenošanai, galvojuma pretendents nozares ministrijas publicētajā pieteikšanās termiņā iesniedz nozares ministrijā šādus dokumentus:
4.1. pieteikumu galvojuma saņemšanai;
4.2. galvojuma pretendenta apliecinājumu, ka tas nav kvalificējams kā grūtībās nonācis uzņēmums saskaņā ar Eiropas Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai;
4.3. biznesa plānu projektam, kura īstenošanai paredzēts izmantot galvojamo kredītu. Projekta biznesa plānā jāietver citu projekta īstenošanas alternatīvu izvērtējums un pamatojums, ka galvojums ir valstiski racionālākais atbalsta instruments projekta īstenošanas nodrošināšanai;
4.4. informāciju par plānoto galvojuma nodrošinājumu.
5. Nozares ministrija izvērtē šo noteikumu 4.punktā minētos dokumentus un projektu atbilstību attiecīgās nozares ministrijas attīstības plānošanas dokumentiem.
6. Ja atbilstoši šo noteikumu 4.punktam iesniegtie dokumenti un projekts neatbilst attiecīgās nozares ministrijas attīstības plānošanas dokumentiem, nozares ministrija attiecīgo projektu neiekļauj atbalstāmo galvojuma pretendentu projektu sarakstā un par to paziņo galvojuma pretendentam 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, pamatojot atteikuma iemeslus.
7. Nozares ministrija sagatavo atbalstāmo galvojuma pretendentu projektu sarakstu (sakārtotu prioritārā projektu īstenošanas kārtībā). Sarakstam pievieno atbilstoši šo noteikumu 4.punktam iesniegtos dokumentus un nozares ministrijas sniegto projekta izvērtējumu, kurā ietverta arī projekta īstenošanas ietekme uz valsts budžetu, atsevišķi norādot ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Nozares ministrija šo informāciju termiņā, kas noteikts tiesību aktos par gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādi un iesniegšanu, iesniedz Finanšu ministrijā.
8. Finanšu ministrija izvērtē iesniegtos projektus, par prioritāriem nosakot šādus kritērijus:
8.1. kredītrisks;
8.2. projekta atbilstība apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem;
8.3. projekta īstenošanas ietekme uz valsts budžetu.
9. Finanšu ministrija termiņā, kas noteikts tiesību aktos par gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādi un iesniegšanu, pēc projektu izvērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 8.punktā minētajiem kritērijiem sastāda atbalstāmo projektu sarakstu prioritārā secībā un iesniedz Ministru kabinetā, pievienojot šo noteikumu 42.punktā minēto Izglītības un zinātnes ministrijas informāciju par studiju un studējošo kreditēšanai nepieciešamo valsts galvojuma apmēru.
10. Ministru kabinets apstiprina potenciāli atbalstāmo galvojuma pretendentu un to projektu sarakstu galvojumu izsniegšanai, iekļaujot tos gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā.
11. Pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma spēkā stāšanās galvojuma pretendenti, kuri iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā, rīko konkursu par kredītiestādes izvēli. Pirms konkursa izsludināšanas tā nolikumu saskaņo ar Finanšu ministriju un konkursa komisijā iekļauj Finanšu ministrijas pārstāvi. Ja konkursa rezultātā kredītiestāde netiek izvēlēta, galvojuma pretendents rīko atkārtotu konkursu par kredītiestādes izvēli.
12. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas galvojuma pretendents līdz saimnieciskā gada 1.septembrim iesniedz Finanšu ministrijā:
12.1. līguma projektu ar kredītiestādi;
12.2. aktualizētus šo noteikumu 4.punktā minētos dokumentus;
12.3. līgumus, kas nepieciešami projekta īstenošanai (nodomu protokoli un citu veidu vienošanās ar piegādātājiem, pircējiem un sadarbības partneriem, ja tādas ir noslēgtas);
12.4. operatīvo finanšu pārskatu par laikposmu no pēdējā noslēgtā finanšu gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim (operatīvais finanšu pārskats nedrīkst būt vecāks par diviem mēnešiem);
12.5. zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinumu par projekta biznesa plāna kvalitāti atbilstoši starptautiskajā praksē pieņemtajām vērtēšanas, finanšu analīzes un modelēšanas metodēm, projekta īstenošanas iespējām, galvojuma pretendenta finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt galvojamo kredītu, kā arī par projekta komerciālo dzīvotspēju, plānoto ieņēmumu un izmaksu pamatotību, pamatojoties uz sagaidāmās finansiālās informācijas pārbaudi;
12.6. informāciju par galvojuma nodrošinājumu (nekustamo īpašumu vai kustamu mantu) un sertificēta vērtētāja novērtējumu, kas galvojuma pieteikuma iesniegšanas dienā nav vecāks par sešiem mēnešiem un kurā ir novērtēts nekustamais īpašums vai kustamā manta ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem. Ja šāds novērtējums nav pieejams, iesniedz:
12.6.1. novērtējumu nekustamajam īpašumam, kuru paredzēts uzcelt, izmantojot galvoto kredītu, ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem pēc tā nodošanas ekspluatācijā (jāiesniedz līdzīga nekustamā īpašuma novērtējums);
12.6.2. novērtējumu kustamai mantai, kuru paredzēts iegādāties, izmantojot galvoto kredītu, ar aprēķinātu tirgus vērtību realizācijas termiņam līdz 12 mēnešiem (jāiesniedz līdzīgas kustamas mantas novērtējums);
12.6.3. informāciju par citu nodrošinājumu;
12.7. ja plānots komercdarbības projekts, – kredītiestādes izsniegtu galvojuma pretendenta reitinga novērtējumu, kas pielīdzināms starptautisko kredītreitinga aģentūru "Moody’s Investors Service", "Standard & Poor’s" vai "Fitch Ratings" noteiktajiem ilgtermiņa noguldījumu reitingiem.
13. Par sniegto galvojumu kredīta ņēmējs maksā galvojuma riska procentu likmi līdz pieciem procentiem gadā no kredīta atlikuma (no kredītiestādes saņemtie, bet neatmaksātie līdzekļi). Galvojuma riska procentu likmes apmēru nosaka finanšu ministrs pēc galvojuma sniegšanai nepieciešamo dokumentu izvērtēšanas, ņemot vērā šādus kritērijus:
13.1. galvojuma nodrošinājums;
13.2. juridiskais statuss;
13.3. saistības;
13.4. pelnītspēja;
13.5. likviditāte;
13.6. projekta risks;
13.7. kredītvēsture.
14. Ja plānotais galvojums ir klasificējams kā komercdarbības atbalsts, pirms šo noteikumu 17.punktā minētā lēmuma pieņemšanas atbildīgā nozares ministrija iesniedz Finanšu ministrijā Eiropas Komisijas lēmumu par galvojuma atbilstību Eiropas Savienības darbības līgumam.
15. Ja plānots komercdarbības projekts, kredīta ņēmējs maksā galvojuma riska likmi, kuras procentuālais apmērs tiek noteikts atbilstoši kredītiestādes izsniegtajam aizdevuma saņēmēja reitinga novērtējumam un piedāvātajam nodrošinājumam (pielikums).
16. Par galvotā aizdevuma apkalpošanu kredīta ņēmējs maksā apkalpošanas maksu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam Valsts kases maksas pakalpojumu cenrādim.
17. Pēc dokumentu izvērtēšanas finanšu ministrs pieņem lēmumu par galvojuma sniegšanu vai par atteikumu sniegt galvojumu.
18. Ja pieņemts lēmums par galvojuma sniegšanu, finanšu ministrs saskaņo kredītiestādes un kredīta ņēmēja noslēgto kredītlīgumu un paraksta galvojuma līgumu ar kredītiestādi, un finanšu ministrs un kredīta ņēmējs paraksta līgumu par saistību nodrošinājumu, kā arī galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu.
19. Ja pieņemts lēmums par atteikumu sniegt galvojumu, minēto lēmumu 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta galvojuma pretendentam, pamatojot atteikuma iemeslus.
20. Minimālais galvotā kredīta apmērs komercdarbības atbalsta projektu īstenošanai ir 2 845 743 euro. Minimālais galvotā kredīta apmērs valsts investīciju projektu īstenošanai netiek noteikts.
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.930)
21. Gadskārtējā valsts budžeta likumā iekļauto galvojumu var sniegt par kredīta pamatsummu, procentu maksājumiem un līgumsodu par laikus neveiktiem maksājumiem, nepārsniedzot gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto summu, bet komercdarbības atbalsta projekta gadījumā galvojumu var sniegt tikai par kredīta pamatsummu vai atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam.
22. Maksimālais galvoto kredītu atmaksas termiņš ir 30 gadu, skaitot no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.
23. Galvojuma līguma darbības laikā kredītiestāde katra mēneša pirmajā darbdienā iesniedz Finanšu ministrijā šādu informāciju par iepriekšējo mēnesi:
23.1. pārskata periodā noteiktās kredītu likmes;
23.2. kredīta ņēmēja veiktie maksājumi;
23.3. kavētie maksājumi;
23.4. kredīta atlikums.
24. Galvojuma līguma darbības laikā kredītiestāde vienas darbdienas laikā iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par veiktajām kredīta izmaksām un izmaksai piemēroto kredīta likmi.
25. Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līguma darbības laikā kredīta ņēmējs iesniedz Finanšu ministrijā šādu informāciju:
25.1. katru gadu līdz 30.aprīlim, 31.jūlijam, 31.oktobrim un 31.janvārim – bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu attiecīgi par trim, sešiem, deviņiem vai divpadsmit mēnešiem;
25.2. līdz kredīta pilnīgai saņemšanai katra mēneša pirmajā darbdienā – informāciju par kredītiestādes izmaksātajām summām, norādot kredīta saņemšanas datumu, valūtu, kādā saņemts kredīts, un attiecīgajai kredīta daļai piemērojamo procentu likmi. Ja galvojums nav izsniegts par pilnu aizdevuma summu, papildus norāda kredītiestādes izmaksātās summas galvoto apjomu;
25.3. informāciju par kredīta ņēmēja veikto kredīta pamatsummas un procentu atmaksu (arī maksājumu apliecinoša dokumenta un rēķina kopiju) – ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc minētā maksājuma veikšanas;
25.4. informāciju par to, ka kredīta ņēmējs pilnīgi vai daļēji nevarēs veikt jebkuru maksājumu saskaņā ar kredītlīgumu, galvojuma vai galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu, – ne vēlāk kā 30 dienas pirms maksājuma veikšanas;
25.5. papildu informāciju par kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli (pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma);
25.6. informāciju par jebkuras personas tiesā celtu prasību pret kredīta ņēmēju par saistību neizpildi – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas;
25.7. informāciju par maksātnespējas procesu, ja tāds ir uzsākts, – nekavējoties pēc šādas informācijas saņemšanas.
26. Kredīta ņēmējam ir pienākums visā galvojuma līguma darbības laikā apdrošināt galvojuma nodrošinājumu par labu Finanšu ministrijai atbilstoši apdrošinātāja noteiktajai apdrošinātā objekta atjaunošanas vērtībai un apdrošināšanas polisi iesniegt Finanšu ministrijā.
27. Kredīta ņēmējam ir pienākums līdz galvotā kredīta izmaksas uzsākšanai saskaņot ar Finanšu ministriju projekta iepirkuma līgumus un iesniegt Finanšu ministrijā projekta līdzfinansējuma saņemšanu apliecinošus dokumentus atbilstoši projekta biznesa plānam.
28. 10 darbdienu laikā pēc galvojuma līguma parakstīšanas (izņemot gadījumus, ja galvojumi piešķirti šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā) Finanšu ministrija informāciju par kredīta ņēmēju (nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un galvojuma līguma parakstīšanas datums) nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam iekļaušanai pasūtītāju reģistrā.
29. Kredīta ņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un galvotā kredīta izmantošanu atbilstoši projekta mērķim. Kredīta ņēmējs visus maksājumus veic laikus saskaņā ar iepirkuma līgumiem un veiktos maksājumus precīzi atspoguļo grāmatvedības uzskaitē, kā arī veic projekta finanšu un tehniskās izpildes analītisko uzskaiti.
30. Kredītiestāde pēc šo noteikumu 27.punktā minētā saskaņojuma saņemšanas veic kredīta izmaksas tikai rēķinu samaksai saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
31. Galvojuma līguma darbības laikā Valsts kase kārto galvojuma finanšu uzskaiti, reģistrē visus norēķinus un finanšu saistības sakarā ar galvojuma līgumu un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu.
32. Lai mainītu galvotā kredīta līguma nosacījumus, kredīta ņēmējam izmaiņas iepriekš jāsaskaņo ar finanšu ministru. Ja galvojums klasificējams kā komercdarbības atbalsts, izmaiņas atbildīgā nozares ministrija paziņo Eiropas Komisijai atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma prasībām.
33. Lai izdarītu grozījumus galvotajā kredīta līgumā, galvojuma nodrošinājuma līgumos un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumā, kredīta ņēmējs iesniedz Finanšu ministrijā grozījumu izdarīšanas pamatojumu un šo noteikumu 40.2., 40.3., 40.4. un 40.5.apakšpunktā minētos dokumentus.
34. Pēc šo noteikumu 33.punktā minēto dokumentu izvērtēšanas finanšu ministrs pieņem lēmumu piekrist vai nepiekrist grozījumiem galvotajā kredīta līgumā, galvojuma nodrošinājuma līgumos un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumā.
35. Ja pieņemts lēmums piekrist grozījumiem kredīta līgumā, galvojuma nodrošinājumu līgumos un galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumā, 10 dienu laikā par to rakstiski informē kredīta ņēmēju.
36. Ja pieņemts lēmums nepiekrist grozījumiem kredīta līgumā, galvojuma nodrošinājumu līgumos un galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumā, lēmumu 10 dienu laikā rakstiski paziņo kredīta ņēmējam, norādot atteikuma iemeslu.
37. Ja kredīta ņēmējs un kredītiestāde ir izdarījuši grozījumus galvotajā kredīta līgumā bez finanšu ministra rakstiskas piekrišanas, galvojums zaudē spēku.
38. Reizi gadā līdz projekta īstenošanas beigām kredīta ņēmējs iesniedz nozares ministrijā un Finanšu ministrijā ziņojumu par projekta īstenošanas gaitu. Divus mēnešus pēc projekta īstenošanas beigām kredīta ņēmējs iesniedz nozares ministrijā un Finanšu ministrijā projekta gala ziņojumu.
39. Sešu mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas beigām nozares ministrija iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu par projekta izpildi.
40. Lai veiktu galvotā kredīta pārkreditāciju, kredīta ņēmējs iesniedz Finanšu ministrijā:
40.1. pārkreditācijas nepieciešamības pamatojumu;
40.2. operatīvo finanšu pārskatu par laikposmu no pēdējā noslēgtā finanšu gada līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim (operatīvais finanšu pārskats nedrīkst būt vecāks par diviem mēnešiem);
40.3. aktualizētu projekta biznesa plānu;
40.4. galvojuma nodrošinājuma tirgus vērtības novērtējumu (ne vecāku par sešiem mēnešiem);
40.5. zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinumu par projekta biznesa plāna kvalitāti atbilstoši starptautiskajā praksē pieņemtajām vērtēšanas, finanšu analīzes un modelēšanas metodēm, projekta īstenošanas iespējām, kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt galvoto kredītu, kā arī par projekta komerciālo dzīvotspēju, plānoto ieņēmumu un izmaksu pamatotību, pamatojoties uz paredzamās finansiālās informācijas pārbaudi.
41. Finanšu ministrs 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 40.punktā minēto dokumentu izvērtēšanas pieņem lēmumu par galvotā kredīta pārkreditāciju vai atteikumu pārkreditēt galvoto kredītu.
(Nodaļa MK 11.12.2012. noteikumu Nr.836 redakcijā)
42. Divas nedēļas pirms šo noteikumu 3.punktā minētā vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par studiju un studējošo kreditēšanai nepieciešamā valsts galvojuma apmēru, pievienojot pamatojumu (prognozējamais studentu skaits, kas pieteiksies studiju un studējošo kredītiem, prognozējamais kredīta apmērs vienam studentam, iepriekšējos gados izsniegto valsts galvojumu izpildes tendences). Finanšu ministrija nepieciešamo valsts galvojuma apmēru pēc izvērtēšanas iekļauj šo noteikumu 3.punktā minētajā galvojumu maksimāli pieļaujamajā limitā.
43. Kredītiestādes, kuras studējošajiem izsniedz studiju kredītus un studējošā kredītus no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, nosaka izsolē par tiesībām veikt studiju un studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu (turpmāk – izsole).
44. Izsolē tiek izsolītas tiesības izsniegt kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu atbilstoši kredītiestādes solītajai procentu likmei.
46. Vienu darbdienu pirms izsoles finanšu ministrs nosaka maksimāli pieļaujamo likmes apmēru studiju un studējošo kredītiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.
46.2 Ja izsoles dalībnieku nosolītās procentu likmes atbilstošajam kredītu veidam pārsniedz šo noteikumu 46.punktā minēto likmi, izsole tiek izbeigta bez rezultātiem un rīkota atkārtoti.
46.3 Pēc izsoles starp Finanšu ministriju un izsoles dalībnieku, kurš izsolē ieguvis tiesības veikt studiju un studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu (turpmāk – kredītiestāde), tiek slēgts galvojuma līgums par kopējo apmēru, kas noteikts likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam, un starp Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un kredītiestādi tiek slēgts galvojuma apkalpošanas līgums par studiju un studējošā kreditēšanas galvojuma līguma apkalpošanu un uzraudzību.
46.4 Galvojuma saistības par studējošo saistībām stājas spēkā dienā, kad izglītības un zinātnes ministrs ir apstiprinājis kredīta ņēmēju kopsavilkuma sarakstu, kopsavilkuma sarakstā norādītajā apmērā.
46.5 Izglītības un zinātnes ministrija piecu darbdienu laikā pēc kredīta ņēmēju kopsavilkuma saraksta parakstīšanas iesniedz to Finanšu ministrijā.
46.6 Izglītības un zinātnes ministrija kredīta ņēmēju kopsavilkuma sarakstā norāda šādu informāciju:
46.6 1. kredīta ņēmēji;
46.6 2. kredīta summa;
46.6 3. galvinieki (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods vai pašvaldības nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs) vai informācija par ķīlu (vērtspapīriem norāda to nosaukumu, skaitu un tirgus vērtību, nekustamajam īpašumam – tirgus vērtību).
46.7 Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un kredītiestāde 10 dienas pirms saimnieciskā gada beigām precizē izmantotā valsts galvojuma apmēru un noslēdz papildu vienošanos pie saimnieciskā gada sākumā noslēgtā galvojuma un galvojuma apkalpošanas līguma par izmantoto valsts galvojuma apmēru studiju un studējošo kreditēšanai.
46.8 Kredītiestāde administrē kredītus un veic neatmaksāto kredītu piedziņu, ja kredīta ņēmējs un galvinieki – fiziska persona vai pašvaldība – pēc kredītlīgumā par kredītu saņemšanu no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts galvojumu norādītā termiņa notecējuma labprātīgi neatmaksā kredīta summu.
46.9 Kredītiestāde veic visas kreditoram normatīvajos aktos noteiktās darbības līdz brīdim, kad ar tiesas nolēmumu par saistību dzēšanu ir izbeigta kredīta ņēmēja saistību dzēšanas procedūra, kuras rezultātā tiesa ir atbrīvojusi kredīta ņēmēju no valsts galvotā kredīta saistībām, ja valsts galvotā kredīta atmaksas periodā kredīta ņēmējam ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process un galvinieks – fiziska persona – pēc kredītlīgumā par kredītu saņemšanu no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts galvojumu norādītā termiņa notecējuma neatmaksā kredīta summu un ja galvinieka – fiziskas personas – rīcībā nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu, lai segtu kredītņēmēja saistības, ko apliecina zvērināta tiesu izpildītāja kredītiestādei atpakaļ izsniegtais izpildu dokuments, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai ir izdarīta nepilnīgi.
46.10 Kredītiestāde saskaņā ar kredītlīgumu veic neatmaksāto kredītu piedziņu tad, ja valsts, izpildot noslēgtā galvojuma līguma saistības, ir segusi kredīta ņēmēja parādu kredītiestādei.
46.11 Lai nodrošinātu neatmaksāto kredītu piedziņu, kredītiestāde:
46.11 1. iesniedz prasības pieteikumu tiesā un samaksā visus tiesāšanās izdevumus;
46.11 2. pieprasa un saņem izpildu rakstu tiesā;
46.11 3. iesniedz tiesu izpildītājam izpildu rakstu izpildei;
46.11 4. ja tiesu izpildītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem izpildu rakstu ir izsniedzis atpakaļ kredītiestādei, reizi gadā izpildu rakstu atkārtoti iesniedz tiesu izpildītājam izpildei;
46.11 5. reizi ceturksnī iesniedz Valsts kasē informāciju par veiktajām piedziņas darbībām, norādot datumu, kad izsniegts izpildu raksts, datumu, kad izpildu raksts iesniegts tiesu izpildītājam, datumu, kad tiesu izpildītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem izpildu rakstu izsniedzis atpakaļ kredītiestādei, izpildu raksta atpakaļ izsniegšanas iemeslu un datumu, kad izpildu raksts atkārtoti iesniegts tiesu izpildītājam piedziņas darbību veikšanai.
47. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 12.jūlija noteikumus Nr.513 "Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 111.nr.).
48. Sniedzamo galvojumu maksimāli pieļaujamo limitu 2011.gadam Finanšu ministrija nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 22.februāra rīkojuma Nr.91 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu" 3.pielikuma 1.punktā minētajam vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram 2011.–2013.gadam, kā arī informē nozares ministrijas par turpmākajiem galvojumu izvērtēšanas un prioritāro sarakstu iesniegšanas termiņiem likumprojektam "Par valsts budžetu 2011.gadam".
Galvotā aizdevuma rezerves bāzes punkti | ||||
Nr.p.k. | Novērtējuma kategorija | Nodrošinājums | ||
augsts | vidējs | zems | ||
1. | Spēcīga (AAA-A) | 60 | 75 | 100 |
2. | Laba (BBB) | 75 | 100 | 220 |
3. | Apmierinoša (BB) | 100 | 220 | 400 |
4. | Vāja (B) | 220 | 400 | 650 |
5. | Slikta/finansiālās grūtības (CCC un zemāka) | 400 | 650 | 1000 |