Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra noteikumus Nr. 1186 "Mērvienību noteikumi".

Ministru kabineta noteikumi Nr.273

Rīgā 2010.gada 23.martā (prot. Nr.15 5.§)

Mērvienību noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par mērījumu vienotību" 3.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā lietojamo mērvienību, tai skaitā atsevišķos mērījumu veidos būtisku bezdimensiju raksturlielumu un koeficientu, nosaukumus un rakstību, kā arī papildu rādītāju lietošanu.

2. Mērvienību nosaukumi, to skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

3. Šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās mērvienības attiecas uz izmantojamo mērīšanas līdzekļu rādījumu mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem.

4. Papildus mērījumiem un lielumu rādītājiem, kuri izteikti šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajās mērvienībās, ir atļauta papildu rādītāju izmantošana, ja:

4.1. papildu rādītāji ir viens vai vairāki mērījumu un lielumu rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā;

4.2. papildu rādītāju norāda ar rakstu zīmēm, kuras nav lielākas par tādām rakstu zīmēm, ar kurām atbilstošie lielumi ir izteikti šo noteikumu 1.pielikumā iekļautajās mērvienībās.

5. Bezdimensiju raksturlielumu un koeficientu nosaukumi un rakstība noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.

6. Ražojumiem un iekārtām, kas jau laistas tirgū un ir lietošanā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, kā arī to detaļām un daļām ir atļauts izmantot mērvienības, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā.

7. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumus Nr.337 "Noteikumi par fizikālo lielumu mērvienībām, to latviskajiem nosaukumiem un rakstību" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 252.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1979.gada 20.decembra Direktīvas 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu;

2) Padomes 1984.gada 18.decembra Direktīvas 85/1/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

3) Padomes 1989.gada 27.novembra Direktīvas 89/617/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 24.janvāra Direktīvas 1999/103/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta Direktīvas 2009/3/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23. marta noteikumiem Nr.273

Latvijā lietojamo mērvienību nosaukumi, skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai

I. Starptautiskā mērvienību sistēma

1. Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatmērvienības:

Nr.p.k.	Lielums	Mērvienība
Nr.p.k.	Lielums	nosaukums	simbols
1.	Garums	metrs	m
2.	Masa	kilograms	kg
3.	Laiks	sekunde	s
4.	Elektriskās strāvas stiprums	ampērs	A
5.	Termodinamiskā temperatūra	kelvins	K
6.	Vielas daudzums	mols	mol
7.	Gaismas stiprums	kandela	cd

1.1. Garuma mērvienība – metrs ir gaismas veiktais ceļš vakuumā 1/299 792 458 sekundēs.

1.2. Masas mērvienība – kilograms ir masas mērvienība, un tas ir vienāds ar starptautiskā kilograma prototipa masu.

1.3. Laika mērvienība – sekunde ir cēzija-133 atoma starojuma 9 192 631 770 periodu ilgums, atbilstošs pārejai starp tā pamatstāvokļa diviem hipersīkstruktūras viszemākiem līmeņiem.

1.4. Elektriskās strāvas stipruma mērvienība – ampērs ir tādas nemainīgas strāvas stiprums, kura, plūstot pa diviem 1 metra attālumā vienam no otra vakuumā novietotiem paralēliem taisniem neierobežota garuma ļoti tieviem apaļa šķērsgriezuma vadiem, rada starp šiem vadiem 2 x 10^-7 ņūtonu lielu spēku uz 1 garuma metru.

1.5. Termodinamiskās temperatūras mērvienība – Kelvins, termodinamiskās temperatūras mērvienība, ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras 1/273,16 daļa. Definīcijā minētā ūdens izotopiskais sastāvs atbilst šādām vielu daudzuma proporcijām: 0,00015576 moli ²H uz molu ¹H, 0,0003799 moli ¹⁷O uz molu ¹⁶O un 0,0020052 moli ¹⁸O uz molu ¹⁶O.

1.6. Vielas daudzuma mērvienība – mols ir vielas daudzums sistēmā, kurā ir tik daudz elementārdaļiņu, cik atomu ir 0,012 kilogramos oglekļa-12. Lietojot molu, ir jāuzskaita elementārdaļiņas – atomi, molekulas, joni, elektroni, citas daļiņas vai šo daļiņu kopas.

1.7. Gaismas stipruma mērvienība – kandela ir gaismas stiprums, ko noteiktā virzienā izstaro monohromatisks starojuma avots ar 540 × 10¹² hercu frekvenci un starojuma stiprumu 1/683 vati uz vienu steradiānu šajā virzienā.

2. Starptautiskās mērvienību sistēmas atvasinātās mērvienības:

Nr.p.k.	Lielums	Mērvienība		Izteiksme
Nr.p.k.	Lielums	nosaukums	simbols	citās Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībās	Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatvienībās
1.	Temperatūra pēc Celsija*	Celsija grāds	°C
2.	Plaknes leņķis	radiāns	rad		m ∙ m^-1
3.	Telpiskais leņķis	steradiāns	sr		m² ∙ m^-2
4.	Frekvence	hercs	Hz		s^-1
5.	Spēks	ņūtons	N		m ∙ kg ∙ s^-2
6.	Spiediens, mehāniskais spriegums	paskāls	Pa	N ∙ m^-2	m^-1∙ kg ∙ s^-2
7.	Enerģija, darbs; siltuma daudzums	džouls	J	N ∙ m	m² ∙ kg ∙ s^-2
8.	Jauda**, starojuma plūsma	vats	W	J ∙ s^-1	m² ∙ kg ∙ s^-3
9.	Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš	kulons	C		s ∙ A
10.	Elektriskais potenciāls, potenciālu starpība (spriegums), elektrodzinējspēks	volts	V	W ∙ A^-1	m² ∙ kg ∙ s^-3∙ A^-1
11.	Elektriskā pretestība	oms	Ω	V ∙ A^-1	m² ∙ kg ∙ s^-3 ∙ A^-2
12.	Elektrovadītspēja	sīmenss	S	A ∙ V^-1	m² ∙ kg^-1 ∙ s³ ∙ A²
13.	Elektriskā kapacitāte	farads	F	C ∙ V^-1	m^-2 ∙ kg^-1 ∙ s⁴ ∙ A²
14.	Magnētiskā plūsma	vēbers	Wb	V ∙ s	m² ∙ kg ∙ s^-2 ∙ A^-1
15.	Magnētiskās plūsmas blīvums	tesla	T	Wb ∙ m^-2	kg ∙ s^-2 ∙ A^-1
16.	Induktivitāte	henrijs	H	Wb ∙ A^-1	m² ∙ kg ∙ s^-2 ∙ A^-2
17.	Gaismas plūsma	lūmens	lm	cd ∙ sr	cd
18.	Apgaismojums	lukss	lx	lm ∙ m^-2	m^-2 ∙ cd
19.	Radioaktivitāte (jonizējošais starojums)	bekerels	Bq		s^-1
20.	Absorbētā doza, kerma, absorbētās dozas rādītājs	grejs	Gy	J ∙ kg^-1	m² ∙ s^-2
21.	Ekvivalentā doza	zīverts	Sv	J ∙ kg^-1	m² ∙ s^-2
22.	Katalītiskā aktivitāte	katals	kat		mol ∙ s^-1

Piezīmes.
1. * Celsija temperatūru t definē kā starpību t = T – T⁰ starp divām termodinamiskām temperatūrām T un T⁰, kur T⁰ = 273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība "Celsija grāds" ir vienāda ar mērvienību "kelvins".

2. ** Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols "VA"), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols "var"), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. "Vars" nav iekļauts Ģenerālās svaru un mēru konferences rezolūcijās.

3. Prefiksi un to simboli noteiktu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai:

Nr.p.k.	Reizinātājs	Daudzkārtņi un daļas
Nr.p.k.		nosaukums	simbols
1.	10²⁴	jota	Y
2.	10²¹	zeta	Z
3.	10¹⁸	eksa	E
4.	10¹⁵	peta	P
5.	10¹²	tera	T
6.	10⁹	giga	G
7.	10⁶	mega	M
8.	10³	kilo	k
9.	10²	hekto	h
10.	10	deka	da
11.	10^-1	deci	d
12.	10^-2	centi	c
13.	10^-3	mili	m
14.	10^-6	mikro	µ
15.	10^-9	nano	n
16.	10^-12	piko	p
17.	10^-15	femto	f
18.	10^-18	ato	a
19.	10^-21	zepto	z
20.	10^-24	jokto	y

Piezīmes.
1. Masas mērvienības decimālo daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot prefiksu vārdam "grams" un tā simbolu simbolam "g".

2. Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot prefiksu vienībām skaitītājā vai saucējā vai abās šajās daļās.

3. Šīs nodaļas 3.punktā minētos prefiksus un to simbolus var izmantot saistībā ar II nodaļas 1.punktā esošajām mērvienībām un simboliem, saistībā ar nosaukumiem "(metriskais) grāds" vai "gons" un simbolu "gon", saistībā ar II nodaļas 3. un 4.punktā esošajām mērvienībām un simboliem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā simbolu, bet daudzkārtnis 10²a tiek saukts par "hektāru".

4. Nedrīkst izmantot kopā saliktus vairākus minētos prefiksus.

II. Mērvienības, kas nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, un to saistība ar minēto sistēmu

1. Mērvienību īpašie daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumi un simboli (mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet ir saistītas ar to):

Lielums	Mērvienība
Lielums	nosaukums	simbols	vērtība
Tilpums	litrs	l vai L *	1 l = 1 dm³ = 10^–3 m³
Masa	tonna	t	1 t = 1 Mg = 10³ kg
Spiediens, mehāniskais spriegums	bārs	bar **	1 bar = 10⁵ Pa

Piezīmes.
1. * Litra mērvienībai var izmantot abus simbolus "l" un "L".

2. ** Mērvienība iekļauta Starptautiskā svaru un mēru biroja uz laiku atļauto mērvienību sarakstā.

2. Mērvienības, kas ir definētas, pamatojoties uz Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībām, taču nav to daudzkārtņi vai decimāldaļas:

Lielums

Mērvienība

nosaukums

simbols

vērtība

Plaknes leņķis

apgrieziens*

1 apgrieziens = 2 π rad

metriskais grāds vai gons

gon

	π
	200

grāds

1⁰ =	π	rad
	180

leņķa minūte

1' =	π	rad
	10800

leņķa sekunde

1'' =	π	rad
	648000

Laiks

minūte

min

1 min = 60 s

stunda

1 h = 3600 s

diennakts

1 d = 86400 s

Piezīme.
* Nav starptautiska simbola.

3. Mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet saistītas ar to, un kuru vērtības iegūtas eksperimentāli:

Lielums	Simbols
Lielums	mērvienība	nosaukums	definīcija
Enerģija	Elektronvolts	eV	Elektronvolts ir kinētiskā enerģija, kuru iegūst elektrons vakuumā, šķērsojot 1 V potenciālu starpību
Masa	Unificētā atommasas mērvienība	u	Unificētā atommasas mērvienība vienāda ar izotopa ¹²C atoma masas 1/12 daļu

4. Mērvienības, kuras atļauts izmantot tikai īpašās nozarēs:

Lielums	Mērvienība
Lielums	nosaukums	simbols	vērtība
Optiskais stiprums	dioptrija		1 dioptrija = 1 m^–1
Dārgakmeņu masa	metriskais karāts		1 metriskais karāts = 2 m^–4 kg
Lauksaimniecības zemes un apbūves gabalu platība	ārs	a	1 a = 10² m²
Tekstilšķiedru lineārais masas blīvums	teks	tex	1 tex = 10^–6 kg · m^–1
Asinsspiediens un citu ķermeņa šķidrumu spiediens	dzīvsudraba staba milimetrs	mm Hg	1 mm Hg = 133,322 Pa
Efektīvais šķēlums	barns	b	1 b = 10^-28 m²

5. Saliktās mērvienības:

Saliktās mērvienības izveido, savienojot šajā pielikumā minētās mērvienības.

Ekonomikas ministrs A.Kampars

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.marta noteikumiem Nr.273

Bezdimensiju raksturlielumi un koeficienti

Ekonomikas ministrs A.Kampars