Darbības ar dokumentu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.46 38.§) "Par normatīvo aktu precizēšanu valsts aizsardzības vadības jomā kara un izņēmuma stāvokļa laikā" 2.punktu Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi Koncepciju par nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem valsts aizsardzības vadības jomā ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā (turpmāk – koncepcija). Koncepcija piedāvā tiesisko risinājumu valsts aizsardzības vadības efektivitātes uzlabošanai.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu noteikta Ministru kabineta kompetence izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka kompetence attiecībā uz valsts militārās aizsardzības vadību. Tajā pašā laikā nedz Nacionālās drošības likumā, nedz likumā "Par izņēmuma stāvokli" nav noteikta Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka kompetence, funkcijas un iecelšanas kārtība kara laikā. Attiecībā uz likumu "Par izņēmuma stāvokli" jāatzīmē, ka tajā nav noteikta nedz izņēmuma stāvokļa izsludināšanas kārtība un juridiskā forma, nedz Ministru kabineta, kā arī tā padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu kompetence un tiesības šā tiesiskā režīma laikā. Turklāt jāatzīmē, ka pašreizējais likuma "Par izņēmuma stāvokli" regulējums nosaka, ka šāds tiesiskais režīms var būt spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus.

Savukārt Nacionālās drošības likumā attiecībā uz ārkārtējo situāciju noteikts, ka tā izsludināma arī bruņota konflikta gadījumā. Saskaņā ar starptautisko tiesību normām bruņots konflikts rodas katru reizi, kad notiek kaujas starp valstīm vai ieilgusi bruņota vardarbība starp valdības spēkiem un organizētām bruņotām grupām vai arī starp organizētām bruņotām grupām. Šis termins ir attiecināms arī uz visiem pilnīgas vai daļējas militāras okupācijas gadījumiem, tādēļ, raugoties no šāda viedokļa, nepieciešams izvērtēt gadījumus, kad ārkārtējā situācija būtu izsludināma.

Vēl viens aktuāls jautājums valsts aizsardzības vadības kontekstā ir Latvijas kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts gatavība efektīvi reaģēt uz Vašingtonas līguma 5.pantā noteiktās kolektīvās aizsardzības aktivizāciju. Ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiktu aktivizēts Vašingtonas līguma 5.pants ne tikai attiecībā uz Latviju, bet arī situācijā, kad militārs apdraudējums ir skāris citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis un Ziemeļatlantijas padome lemj par 5.panta aktivizāciju.

Pamatojoties uz 2006.gada Ziemeļatlantijas līguma organizācijas samita organizēšanas pieredzi, iespējami gadījumi, kad Ministru kabineta rīcība, lai pieprasītu atsevišķu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalstu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, var būt novēlota un Ministru prezidentam vienpersoniski ar īpašu pilnvarojumu jāveic šāds uzdevums. Tādēļ, lai atrisinātu šādas situācijas nākotnē, kā arī nodrošinātu Ministru prezidenta darbības efektivitāti, nepieciešams papildināt Nacionālās drošības likumu, nosakot, ka Ministru prezidents ir tiesīgs pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atsevišķas spējas, lai nodrošinātu atbalstu valsts aizsardzības spēju pastiprināšanai.

Minēto iemeslu dēļ atbilstošākais risinājums varētu būt likumprojekta izstrāde par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli, tajā nosakot apdraudējumus, kuru dēļ var izsludināt ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli, precizējot ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas kārtību un juridisko formu, kā arī nosakot Ministru kabineta, tā padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldības institūciju kompetences sadalījumu ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas laikā un Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka kompetenci un funkcijas kara laikā.

Papildus piedāvātajam risinājumam nepieciešams veikt šādus grozījumus normatīvajos aktos:

1) grozījumi Nacionālās drošības likumā un Civilās aizsardzības likumā, ietverot atbilstošās normas attiecībā uz ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanu;

2) grozījums Nacionālās drošības likumā, precizējot Nacionālās drošības padomes kompetencē esošos jautājumus – iekļaujot deleģējumu pieņemt lēmumus attiecībā uz situācijām, kad Ziemeļatlantijas līguma organizācijā tiek izskatīts jautājums par Vašingtonas līguma 5.panta aktivizāciju;

3) grozījums Nacionālās drošības likumā, nosakot Ministru prezidenta kompetenci pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atsevišķas spējas, lai nodrošinātu atbalstu, ja Ministru kabinets ir kavēts lemt par šādas palīdzības pieprasīšanu.

Koncepcijā minēto priekšlikumu īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem nav nepieciešams.