Darbības ar dokumentu

1. pants. Izņēmuma stāvoklis ir valsts varas un pārvaldes institūciju, izņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

2. pants. Izņēmuma stāvokli var izsludināt:

1) ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks,

2) ja valstī vai tās daļā izcēlušies vai draud izcelties iekšējie nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu.

(13.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

3. pants. Izņēmuma stāvokli izsludina Ministru kabinets.

Ja Saeima 48 stundu laikā neapstiprina Ministru kabineta lēmumu par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu, lēmums par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu zaudē spēku no tā izsludināšanas brīža.

(13.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

4. pants. Izņēmuma stāvokli var izsludināt tikai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem, informējot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par izņēmuma stāvokļa izsludināšanas iemesliem un laiku, uz kādu tas noteikts.

5. pants. Izņēmuma stāvokli var izsludināt kā visā valstī, tā atsevišķos apvidos, rajonos vai pilsētās.

6. pants. Lēmums par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu, ja pašā lēmumā nav noteikts citādi.

7. pants. Lēmumu par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu paziņo ar masu informācijas līdzekļu starpniecību, kā arī nosūta valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm un izliek redzamās vietās.

8. pants. Lēmumā par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu obligāti jāuzrāda šā likuma 2., 4., 5. un 6. pantā minētie nosacījumi un 13. pantā minētie ar izņēmuma stāvokli saistītie fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumi, kā arī šos ierobežojumus realizējošo valsts institūciju pilnvaras.

9. pants. Ministru kabinets rajonā vai pilsētā, kur izsludināts izņēmuma stāvoklis, ir tiesīgs atcelt jebkuru valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas lēmumu.

(13.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

10. pants. Ministru kabinets rajonā vai pilsētā, kur izsludināts izņēmuma stāvoklis, var pakļaut sev visas valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas, kā arī iecelt tur īpašas valsts pārvaldes amatpersonas — valsts pilnvarotos.

(13.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

11. pants. Apvidū, rajonā vai pilsētā, kur izsludināts izņēmuma stāvoklis, visām fiziskajām un juridiskajām personām jāpakļaujas šā likuma 10. pantā minēto institūciju un to iecelto valsts pilnvaroto lēmumiem un rīkojumiem.

Iesniegumus par šo institūciju un valsts pilnvaroto lēmumiem un rīkojumiem izskata augstāka institūcija vai amatpersona. Augstākas institūcijas vai amatpersonas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

Šā panta otrajā daļā minēto institūciju un valsts pilnvaroto lēmumu apstrīdēšana vai pieteikuma iesniegšana tiesā par augstākas institūcijas vai amatpersonas lēmumu neaptur attiecīgo lēmumu un rīkojumu izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

12. pants. Nepieciešamos pasākumus sabiedriskās kārtības uzturēšanai nosaka Ministru kabinets.

(13.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

13. pants. Ministru kabinets, izsludinot izņēmuma stāvokli, var noteikt šādus ierobežojumus:

1) īpašu iebraukšanas un izbraukšanas režīmu, kā arī pārvietošanās ierobežojumus;

2) pastiprinātu sabiedriskas kārtības sargāšanu un atsevišķu objektu apsardzību;

3) aizliegumu organizēt sapulces, mītiņus, ielu gājienus un demonstrācijas, kā arī citus masu pasākumus;

4) streiku aizliegumu;

5) transportlīdzekļu kustības ierobežojumus un transportlīdzekļu apskati.

Ja izņēmuma stāvoklis izsludināts šā likuma 2. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem var noteikt šādus ierobežojumus:

1) noteikt komandanta stundu, tas ir, aizliegt noteiktā laikā atrasties uz ielas un citās sabiedriskajās vietās bez speciālām atļaujām un personu apliecinošiem dokumentiem;

2) cenzēt masu informācijas līdzekļus vai apturēt to izdošanu, uzlikt arestu masu informācijas līdzekļu produkcijai, tās izgatavošanas un pavairošanas līdzekļiem;

3) apturēt politisko partiju un citu sabiedrisko organizāciju darbību, ja tās liek šķēršļus izņēmuma stāvokļa realizēšanai;

4) pārbaudīt personu dokumentus, bet, ja ir ziņas, ka personu rīcībā ir ieroči, — izdarīt šo personu un tām piederošā īpašuma apskati;

5) aizliegt vai ierobežot ieroču, stipri iedarbīgu ķīmisko un indīgo vielu un alkoholisko dzērienu pārdošanu, kā arī uz laiku izņemt fiziskajām un juridiskajām personām ieročus, stipri iedarbīgas ķīmiskās un indīgās vielas un alkoholiskos dzērienus;

6) izraidīt no apvidus, rajona vai pilsētas, kur izsludināts izņēmuma stāvoklis, sabiedriskās kārtības pārkāpējus, kas nav šā apvidus, rajona vai pilsētas pastāvīgie iedzīvotāji.

(Trešā daļa izslēgta ar 13.01.1994. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.1994. likumu, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

14. pants. Atsevišķi šā likuma 13. pantā paredzētie izņēmuma stāvokļa ierobežojumi, kuri vairs nav nepieciešami, jāatceļ, negaidot izņēmuma stāvokļa izbeigšanu.

15. pants. Izņēmuma stāvokļa pasākumi jāveic tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai. Izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu valsts varas un pārvaldes institūciju pilnvaru, politisko partiju, sabiedrisko organizāciju, cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanai apvidos, rajonos vai pilsētās, kur izņēmuma stāvoklis nav izsludināts.

16. pants. Izņēmuma stāvokļa pasākumiem ir jāatbilst tiem starpvalstu līgumiem un starptautisko tiesību aktiem cilvēka tiesību jomā, kurus noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika.

17. pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšana neatceļ to likumu darbību, kuri reglamentē fiziskā spēka, speciālo līdzekļu un šaujamieroču pielietošanu pret fiziskajām personām.

18. pants. Personas, kuras pārkāpušas komandanta stundas noteikumus, var aizturēt līdz komandanta stundas beigām vai — gadījumos, kad nepieciešama aizturēto personības noskaidrošana, — līdz personības noskaidrošanai, bet ne ilgāk par trim diennaktīm. Šādos gadījumos var izdarīt aizturēto personu apskati.

19. pants.

(Izslēgts ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

20. pants. Par šā likuma pārkāpumiem amatpersonas un citas personas sauc pie kriminālās, administratīvās un disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Kriminālprocess un administratīvo pārkāpumu lietvedība izņēmuma stāvokļa gadījumā tiek īstenota kriminālprocesu un administratīvo pārkāpumu izskatīšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Aizliegts izveidot īpašas izmeklēšanas un tiesu institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

21. pants. Uzraudzību pār likumu ievērošanu izņēmuma stāvokļa laikā realizē Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

22. pants. Izņēmuma stāvokli izbeidz ar Ministru kabineta lēmumu.

Lēmumā jānorāda kārtība, kādā tiek atjaunota uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju normāla darbība un iedzīvotāju normāls dzīvesveids.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.1994. likumu, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

23. pants. Normatīvie akti, kas pieņemti izņēmuma stāvokļa režīma nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar izņēmuma stāvokļa izbeigšanu.