Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā bēglim piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas un valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, un kārtību, kādā personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī minēto pabalstu apmēru.

2. Pabalsta veidi un apmērs:

2.1. personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un bēglim (turpmāk – persona) izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijas Republikā (turpmāk – uzturēšanās pabalsts). Pabalstu nosaka:

2.1.1. pilngadīgai personai – 256,12 euro mēnesī;

2.1.2. nepilngadīgai personai – 30 % apmērā no šo noteikumu 2.1.1.apakšpunktā minētās summas;

2.2. bēglim no septiņu gadu vecuma piešķir pabalstu valsts valodas apguvei. Pabalstu nosaka apmērā, kas sedz valsts valodas mācību faktiskās izmaksas, bet ne vairāk kā 49,80 euro mēnesī.

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.491)

3. Lai saņemtu pabalstu, persona Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – pārvalde) uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

3.1. lai saņemtu uzturēšanās pabalstu:

3.1.1. iesniegumu;

3.1.2. aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju (pielikums);

3.2. lai saņemtu pabalstu valsts valodas apguvei, – iesniegumu.

4. Personas pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā notikuma (sākuma datuma) informēt pārvaldi par:

4.1. noslēgtu darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai darba līgumu uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem;

4.2. uzsāktu komercdarbību vai citiem ienākumiem, kurus persona gūst un kuru apmērs nav mazāks par šo noteikumu 2.1.1.apakšpunktā minēto summu.

5. Pārvaldes amatpersonas lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu (turpmāk – lēmums) pieņem divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 3.punktā minēto dokumentu saņemšanas.

6. Uzturēšanās pabalstu pārvalde reizi mēnesī līdz desmitajam datumam pārskaita uz personas iesniegumā norādīto kredītiestādes kontu.

7. Uzturēšanās pabalstu nepilngadīgajai personai pārskaita viņas likumiskajam pārstāvim.

8. Pārvalde pieņem lēmumu pārtraukt izmaksāt uzturēšanās pabalstu, ja persona:

8.1. ir mirusi vai izsludināta par mirušu ar tiesas spriedumu;

8.2. gūst ienākumus, kas nav mazāki par valsts noteikto minimālo mēnešalgu;

8.3. par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu un atrodas ieslodzījumā;

8.4. iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas;

8.5. zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

9. Ja pieņemts lēmums pārtraukt izmaksāt uzturēšanās pabalstu, jo konstatēta šo noteikumu 8.2. vai 8.4.apakšpunktā minēto nosacījumu iestāšanās, persona nepamatoti saņemto pabalstu iemaksā pārvaldes kontā.

10. Pabalstu valsts valodas apguvei pārvalde, pamatojoties uz saņemto rēķinu par pakalpojuma sniegšanu, pārskaita tās iestādes vai institūcijas kontā, kurā bēglis apgūst valsts valodu un kura nodrošina valsts valodas apguvi licencētas programmas ietvaros.

11. Pārvalde pieņem lēmumu pārtraukt izmaksāt pabalstu valsts valodas apguvei, ja bēglis:

11.1. apguvis valsts valodu pirmajā valsts valodas prasmes līmenī un saņēmis apguvi apliecinošu dokumentu;

11.2. neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vismaz pusi nodarbību, par kurām pārvalde pārskaitījusi pabalstu;

11.3. zaudējis bēgļa statusu;

11.4. miris vai izsludināts par mirušu ar tiesas spriedumu.

12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumus Nr.721 "Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 152.nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.