Darbības ar dokumentu

(Kopsavilkums grozīts ar MK 07.12.2012. rīkojumu Nr.590)

1. Pamatnostādņu mērķis un apakšmērķi

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) ir izstrādājusi Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes (turpmāk – pamatnostādnes) saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.58 3.§) "Ziņojums par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākajai īstenošanai" 5.punktā doto uzdevumu.

Pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt turpmāku profesionālās izglītības sistē­­mas strukturālo reformu īstenošanu, optimizējot profesionālās izglītības iestā­­žu skaitu un izvietojumu reģionos, kā arī, veicot to diferenciāciju, izveidot mo­dernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiāli teh­nisko nodrošinājumu, sekmēt visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, paaug­stinot profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību.

Apakšmērķi

1. Pilnveidot sadarbību ar pašvaldībām un nozaru asociācijām, kā arī iesaistīt plānošanas reģionus sabalansēta skolu tīkla veidošanā attiecīgajā reģionā, lai valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un plānošanas reģioni, kā arī nozaru asociācijas savstarpēji saskaņotu savu darbību, optimizējot profesio­nālās izglītības iestāžu tīklu, kompleksi plānojot visu veidu izglītības iestāžu tīklu, kā arī piedāvāt risinājumus profesionālās izglītības iestāžu nodošanai pašvaldībām.

2. Izveidot izmaksu ziņā efektīvu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu profesionālās izglītības iestāžu tīklu, lai racionāli izmantotu valsts un ārvalstu finanšu instrumentus un profesionālās izglītības iestāžu īpašumus, izveidotu profesionālās izglītības programmu apguvei atbilstošu modernu un mūsdienīgu materiāli tehnisko bāzi, sekmējot profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām.

3. Izstrādāt finansēšanas sistēmu, kas nodrošinātu vienotu finansēšanas principu "nauda seko skolēnam" visām izglītības iestādēm, lai stimulētu pašvaldības veikt kompleksu visu veidu izglītības iestāžu darbības plānošanu un skolu tīkla optimizāciju, kā arī sekmēt sadarbību ar nozaru uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti atbalstīt profesionālo izglītību un piedalīties profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijā ar savu līdzfinansējumu.

2. Plānotie pamatnostādņu politikas rezultāti un darbības rezultāti

Profesionālās izglītības kvalitāte, pieejamība iedzīvotājiem un izmaksu efektivitāte ir galvenie pamatnostādņu plānotie politikas rezultāti, kurus raksturo šādi rādītāji:

1. Valstī tiks izveidots diferencēts, demogrāfiskajām tendencēm atbilstošs profesionālās izglītības iestāžu tīkls.

2. Tiks nodrošināts sabalansēts profesionālās izglītības programmu apguves iespēju piedāvājums (reģionālā un nacionālā līmenī), lai sagatavotu darba tirgum nepieciešamo speciālistu skaitu un nodrošinātu izglītības piedāvājuma atbilstību nodarbinātības struktūrai.

3. Profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas procesā tiks ievērots sadarbības princips starp valsts institūcijām, pašvaldībām un nozaru asociācijām, lai nodrošinātu elastīgu un efektīvu visu veidu resursu izmantošanu, kā arī iespēju ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījuma izmaiņām.

1.tabula

Profesionālās izglītības iestāžu skaits, kuras īsteno sākotnējās profesionālās izglītības programmas
(avots: IZM dati)

Piezīmes.
1. * Izņemot medicīnas koledžas, kā arī Latvijas Jūras akadēmijas jūrskolu un Liepājas Jūrniecības koledžu, jo šajās izglītības iestādēs apgūstamās specialitātes tiek skatītas atsevišķās programmās.

2. ** Ieskaitot Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālo vidusskolu un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola" un "Bulduru dārzkopības vidusskola".

3. *** Ieskaitot citu ministriju padotībā esošas un privātās profesionālās izglītības iestādes.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem (avots: CSP gadagrāmata: demogrāfiskās prognozes) 2015.gadā Latvijā vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem būs 93788 iedzīvotāji (2009.gadā – 156053 iedzīvotāji). Ievērojot minēto, vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem samazinājums 2015.gadā ir 40 %. Kaut demogrāfiskā tendence ir negatīva, ir jānodrošina stabils speciālistu papildinājums tautsaimniecībai. Optimizējot profesionālās izglītības iestādes, tiks samazināts profesionālās izglītības iestāžu skaits, vienlaikus modernizējot izglītības iestādes. Lai nodrošinātu speciālistus tautsaimniecībai, tiks palielināta proporcija starp vispārizglītojošo skolu skolēniem un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem – 50/50.

Pamatnostādnes paredz 14 profesionālās izglītības kompetences centru izveidi (ieskaitot Rīgas Tehnisko koledžu), kuriem ir paredzēts nodrošināt kompleksu materiāli tehnisko bāzi, lai sniegtu iespējas audzēkņiem iegūt profesionālo kvalifikāciju attiecīgās nozares visās pamatprofesijās. Profesionālās izglītības kompetences centri veiks arī metodiskās virsvadības un eksaminācijas centru funkcijas attiecīgajā reģionā. Profesionālās izglītības kompetences centru materiāli tehnisko bāzi ir paredzēts izmantot citu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu apmācībai darbam ar jaunākajām tehnoloģijām, izmantojot atbilstošus darbagaldus un iekārtas, kuras nav iespējams nodrošināt katrai izglītības iestādei, kā arī strādājošo kvalifikācijas celšanai un bezdarbnieku pārkvalifikācijai.

Profesionālās izglītības iestādēs ar specializāciju tiks nodrošināta nepieciešamā materiālā bāze profesionālās kvalifikācijas iemaņu apgūšanai pamatprofesijās un profesionālās kvalifikācijas ieguvei pamatprofesiju specializācijās noteiktās izglītības programmās.

Profesionālās izglītības iestādēs tiks nodrošināta nepieciešamā materiālā bāze pamatiemaņu apgūšanai vienā vai vairākās profesijās.

3. Rezultatīvie rādītāji pamatnostādņu politikas rezultātu sasniegšanai

Pamatnostādņu ieviešana pilnveidos profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas procesā iesaistīto partneru sadarbību un saskaņotu rīcību, uzlabos profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību laikā, kad ir nepietiekami finanšu līdzekļi izglītībai.

Profesionālās izglītības iestāžu tīkls tiks optimizēts atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības tendencei, prognozējamai demogrāfiskajai situācijai un nodrošinās reģionu un nozaru vajadzībām nepieciešamo speciālistu sagatavošanu.

Negatīvās demogrāfiskās tendences dēļ, kas reģiona novadus skars lielākā mērā nekā pilsētas, profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu skaits samazināsies līdz 25–40 %. Līdz ar to turpmākā šo profesionālās izglītības iestāžu darbība būs iespējama tikai tad, ja pašvaldības uz šo izglītības iestāžu bāzes veidos integrētas izglītības iestādes, kurās tiks īstenotas dažādas vispārizglītojošās un profesionālās izglītības programmas, kā arī pieaugušo apmācība un tālākizglītība. Ir paredzēts palielināt plānošanas reģionu lomu, nosakot līdzatbildību par sabalansēta skolu tīkla plānošanu attiecīgajā reģionā.

Optimizējot profesionālās izglītības iestāžu tīklu, veidojot profesionālās izglītības kompetences centrus, profesionālās izglītības iestādes ar specializāciju un profesionālās izglītības iestādes pamatiemaņu apgūšanai, profesionālās izglītības iestāžu skaits samazināsies par 20.

2.tabula

IZM padotības profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādņu izpildes plānojums

Piezīme. Plānots, ka Rīgas Tehniskā koledža būs kā profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgā.

Kompetences centri un profesionālās izglītības iestādes

4. Galvenie uzdevumi pamatnostādņu rezultātu sasniegšanai

1. Ar profesionālās izglītības iestāžu optimizāciju saistīto tiesību aktu projektu sagatavošana.

2. Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijas izstrāde:

2.1. sadarbība ar pašvaldībām un nozaru asociācijām profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas jautājumos, kompleksi plānojot visu veidu izglītības iestāžu tīklu atbilstoši prognozējamajai demogrāfiskajai situācijai un veicinot sadarbības partneru iniciatīvu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

2.2. esošā profesionālās izglītības iestāžu tīkla izvērtēšana atbilstoši demogrāfiskajai prognozei nākamajiem 5–10 gadiem un optimizācijas plānošana, ņemot vērā kopējo prognozējamo audzēkņu skaitu vidējā izglītības pakāpē; profesionālās izglītības kompetences centru izvietojuma plānošana un izveide.

3. Profesionālās izglītības iestāžu izstrādātās attīstības un investīciju stratēģijas izvērtēšana un saskaņošana.

4. Tiesību aktu projektu sagatavošana par profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību.

5. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, nodrošinot esošo ēku optimālu piepildījumu, atteikšanās no izglītības iestāžu darbībai nevajadzīgu ēku izmantošanas:

5.1. izglītības iestāžu apvienošana, ja optimālu darbību ir iespējams nodrošināt ar vienotu administrāciju un vienotu infrastruktūru (sporta komplekss, bibliotēka, ēdināšana, dienesta viesnīca);

5.2. programmu piedāvājuma konsolidācija, lai racionāli izmantotu visu veidu resursus, t.sk. plānotās investīcijas aprīkojuma pilnveidei;

5.3. investīciju apstiprināto projektu īstenošana, profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas programmā iekļauto profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija un diferenciācija, kompleksa ēku renovācija, nodrošinot resursu efektivitāti un energoefektivitāti, kas ilgtermiņā nodrošinās investīciju atmaksāšanos;

5.4. citu finanšu resursu piesaiste, piemēram, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums.

Profesionālās izglītības iestāžu diferenciācija:

1) profesionālās izglītības kompetences centrs;

2) profesionālās izglītības iestāde ar specializāciju;

3) profesionālās izglītības iestāde pamatiemaņu apgūšanai;

4) profesionālās izglītības iestādes filiāle;

5) integrēta izglītības iestāde.

Neatkarīgi no dibinātāja un diferenciācijas profesionālās izglītības iestādes projektu pieteikumus investīciju piesaistei profesionālās izglītības iestāžu attīstībai izstrādā un iesniedz, pamatojoties uz attīstības un investīciju stratēģiju.

Attīstības un investīciju stratēģijā tiks raksturotas reģiona attīstības tendences, ņemot vērā tautsaimniecības attīstību, minēts profesionālās izglītības iestādes plānotais statuss, tiks raksturots profesionālās izglītības iestādes esošais materiāli tehniskais nodrošinājums, iepriekšējos gados veikto investīciju ieguldījums, plānotie pasākumi profesionālās izglītības iestādes jaunā statusa ieguves nodrošināšanai un plānoto pasākumu īstenošanai nepieciešamais finan­sējums.

Ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotā profesionālās izglītības iestādes attīstības un investīciju stratēģija tiks pievienota atbilstošā projekta iesniegumam (piemēram, 3.1.1.1.aktivitātē, 3.1.3.2.aktivitātē), lai profesionālās izglītības iestāde kvalificētos attiecīgajam ārvalstu finanšu atbalstam.

5. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums

Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, ārvalstu finanšu instrumentu palīdzība, tai skaitā Eiropas Savienības fondi, Klimata pārmaiņu finanšu instruments, faktiski ir vienīgais resurss profesionālās izglītības iestāžu ēku renovācijai, energoefektivitātes pasākumiem, iekārtu un mācību līdzekļu iegādei un modernizēšanai.

Profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūrai un aprīkojumam Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansējums atbilstoši darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumā noteiktajam – 3.1.1.1.aktivitātē 59,86 miljonu latu un 3.1.3.2.aktivitātē 2,2 miljonu latu apmērā – nav pietiekams, lai kompleksi un atbilstoši darba devēju prasībām renovētu un aprīkotu visas profesionālās izglītības iestādes, kas darbosies pēc optimizācijas pamatnostādņu īstenošanas. Aprēķini liecina, lai pilnībā nodrošinātu visas vajadzības saistībā ar profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību, tam būtu papildus nepieciešami 200 milj. lati.

Ņemot vērā prognozējamo audzēkņu skaitu, nepieciešamo platību un vidējās renovācijas izmaksas, veikti aprēķini. Tie paredz:

1) atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajam analītiskajam būvizmaksu katalogam (2009.g.) renovācijas izmaksas uz 1 m² ir 500 latu;

2) atbilstoši normatīvajiem aktiem vienam audzēknim nepieciešami 10 m² (piemēram, apmācību, praktisko mācību, koplietošanas telpas, ņemot vērā arī profesionālās izglītības iestāžu ēku slikto stāvokli), renovācijas izmaksas uz vienu audzēkni ir 500 x 10 = 5000 latu;

3) attiecīgi profesionālās izglītības kompetences centru renovācijai nepieciešami 5000 x 14000 = 70 milj. latu;

4) profesionālās izglītības kompetences centru aprīkojumu iegādei nepieciešamas investīcijas vismaz 25 % no kopējā finansējuma.

Ēku siltināšanai un citiem energoefektivitātes pasākumiem ir paredzēts izmantot arī citus finansējuma avotus, piemēram, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu. Līdz ar to profesionālās izglītības iestādēm būs jāprecizē izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijas, paredzot visas kompleksās renovācijas, energoefektivitātes pasākumu un aprīkojuma modernizācijas pozīcijas, uzrādot atsevišķu pozīciju un kopējās izmaksas, kā arī uzrādot prioritāros uzdevumus.

Atsevišķi ir jārisina dienesta viesnīcu renovācijas jautājums, kas pašlaik no ERAF līdzekļiem netiek paredzēts, taču ir būtisks kompetences centru pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai.

Galvenais pamatnostādņu ieguvums būs moderna, pievilcīga un prestiža profesionālās izglītības sistēma, kas nodrošinās augstu profesionālās izglītības kvalitāti atbilstoši darba tirgus prasībām.

Finanšu līdzekļu ietaupījums ir prognozējams saistībā ar reorganizējamo profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu optimizāciju, tai skaitā energoefektivitātes pasākumu atdevi ilgtermiņā, efektīvu mācību aprīkojuma izmantošanu, kā arī programmu konsolidāciju.