Darbības ar dokumentu
Rīgā 2009.gada 22.decembrī (prot. Nr.89 103.§)
2. Dārgmetālu izstrādājumu provēšanu un zīmogošanu veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas proves birojs" (turpmāk – birojs).
3. Iesniegt dārgmetālu izstrādājumus zīmogošanai var gan fiziska, gan juridiska persona. Birojs, pieņemot izstrādājumus zīmogošanai un izsniedzot tos atpakaļ, pārbauda personas identitāti – personu apliecinošu dokumentu fiziskām personām, personu apliecinošu dokumentu un pilnvaru juridiskas personas pārstāvim.
4. Birojs var vienoties ar personu par izstrādājumu iesniegšanu birojā un saņemšanu no biroja, izmantojot pasta vai kurjera pakalpojumus.
5. Persona, iesniedzot dārgmetāla izstrādājumus zīmogošanai, norāda:
5.1. izstrādājumu domājamo metālu un provi, ja šāda informācija iesniedzējam ir zināma;
5.2. vai izstrādājumi zīmogojami ar konvencijas "Par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu" vienoto pārbaudes zīmogu;
5.3. vēlamo zīmoga uzlikšanas vietu un zīmoga uzlikšanas veidu – mehāniskā zīmogošana vai lāzergravēšana;
5.4. informāciju par izstrādājumu izgatavošanas īpatnībām, kuras jāņem vērā, lai tos nesabojātu:
5.4.1. vai, izstrādājumus provējot, izmantojama tikai rentgenfluoriscences metode;
5.4.2. vai, izstrādājumus mehāniski zīmogojot, iespējamas deformācijas (piemēram, dobi izstrādājumi, izstrādājumi ar slēptiem mehānismiem).
6. Dārgmetālu izstrādājumus zīmogošanai iesniedz:
6.1. funkcionāli sagatavotus lietošanai (dārgakmeņi var būt neiestrādāti) un pievienojot visas detaļas. Dārgmetālu izstrādājumus zīmogošanai var iesniegt, ja tie nav pulēti;
6.2. sašķirotus pēc metāla un izstrādājumu veida;
6.3. tarā, kura nodrošina izstrādājumu aizsardzību pret mehāniskiem bojājumiem.
7. Pieņemot dārgmetālu izstrādājumus zīmogošanai, biroja darbinieks noformē kvīti divos eksemplāros, kurā norādīta šāda informācija:
7.1. biroja rekvizīti;
7.2. iesniedzēja vārds, uzvārds un personas kods vai juridiskās personas rekvizīti;
7.3. dārgmetālu izstrādājumu veids, domājamais metāls un prove, skaits, neto un bruto svars gramos;
7.4. maksa par proves darbiem;
7.5. tā biroja darbinieka vārds, uzvārds un amats, kurš pieņēmis dārgmetālu izstrādājumus;
7.6. dārgmetālu izstrādājumu iesniegšanas datums;
7.7. fiziskās personas vai tā juridiskās personas pārstāvja vārds un uzvārds, kurš iesniedz dārgmetālu izstrādājumus, vai norāde, ka izstrādājumi piegādāti pa pastu vai ar kurjeru.
8. Dārgmetālu izstrādājumu iesniedzējs ar parakstu kvītī apliecina, ka nodevis dārgmetālu izstrādājumus (izņemot šo noteikumu 4.punktā minēto gadījumu), un biroja darbinieks – ka pieņēmis tos.
9. Vienu kvīts eksemplāru izsniedz vai nosūta dārgmetālu izstrādājumu iesniedzējam, bet otru kvīts eksemplāru glabā birojā.
10. Ja dārgmetālu izstrādājumu iesniedzējs izstrādājumu domājamo metālu kvītī nav norādījis, biroja darbinieks, pieņemot dārgmetālu izstrādājumus, uzskata:
10.1. balta metāla izstrādājumus – par sudraba izstrādājumiem;
10.2. dzeltena un sarkana metāla izstrādājumus – par zelta izstrādājumiem;
10.3. pelēka metāla izstrādājumus – par platīna vai pallādija izstrādājumiem;
10.4. dažādas krāsas metālu izstrādājumus – par tā metāla izstrādājumiem, kuram ir lielāks īpatsvars;
10.5. ja metāla daļu īpatsvars ir vienāds:
10.5.1. izstrādājumus ar platīna vai pallādija daļām – par platīna vai pallādija izstrādājumiem;
10.5.2. izstrādājumus ar zelta daļām un bez platīna vai pallādija daļām – par zelta izstrādājumiem.
12. Dārgmetāla izstrādājuma svarā neieskaita:
12.1. dārgmetāla izstrādājuma iepakojuma svaru;
12.2. dārgmetālu izstrādājumiem ar iestrādātu dzintaru – dzintara svaru, ja dārgmetālu izmanto par ietvaru un dzintara īpatsvars dārgmetāla izstrādājumā ir lielāks par 50 procentiem;
12.3. parasta metāla detaļu svaru zelta, platīna vai pallādija izstrādājumos;
12.4. cita materiāla (ne dārgmetāla) detaļu svaru, ja to īpatsvars izstrādājumā ir lielāks par 50 procentiem;
12.5. dārgakmeņu svaru (izņemot briljantu (dimantu), smaragdu, safīru un rubīnu svaru), ja to īpatsvars izstrādājumā ir lielāks par 50 procentiem;
12.6. nemetāliskā pildījuma svaru elektrolītiski veidotiem dārgmetālu izstrādājumiem).
13. Šo noteikumu 12.2., 12.3., 12.4., 12.5. un 12.6.apakšpunktā minētajiem izstrādājumiem dārgmetāla īpatsvaru nosaka, sverot izjauktu zīmogojamo vai analogu izstrādājumu vai saskaņā ar izgatavotāja sertifikātu, ja dārgmetāla izstrādājuma iesniedzējs ir iesniedzis ražotāja sertifikātu vai identisku dārgmetāla izstrādājuma paraugu svēršanai.
14. Lai noteiktu maksu par proves darbiem, dārgmetālu izstrādājumu skaitu nosaka šādā kārtībā:
14.1. auskaru, apročpogu vai citu izstrādājumu pāri pieņem kā divus izstrādājumus;
14.2. savstarpēji kombinējamus izstrādājumus, ja tie ir atdalāmi (piemēram, ķēdītes un kulonus), pieņem kā atsevišķus izstrādājumus.
15. Pasūtījuma izpildes termiņš:
15.1. ja zīmogošanai iesniedz mazāk par 500 izstrādājumiem, – piecas darbdienas;
15.2. ja zīmogošanai iesniedz 500 izstrādājumu vai vairāk, pasūtījuma izpildes termiņu nosaka, pieņēmējam vienojoties ar dārgmetālu izstrādājumu iesniedzēju;
15.3. birojam ir tiesības pagarināt pasūtījuma izpildes termiņu, ja tehnisku iemeslu dēļ pasūtījumu nav iespējams izpildīt noteiktajā termiņā. Pieņēmējs par to paziņo dārgmetālu izstrādājumu iesniedzējam un vienojas par nākamo pasūtījuma izpildes termiņu.
16. Izsniedzot zīmogoto dārgmetāla izstrādājumu, biroja darbinieks noformē:
16.1. kvīti, kurā norāda:
16.1.1. dārgmetāla izstrādājuma saņēmēja vārdu un uzvārdu vai norāda, ka izstrādājumus nogādās pa pastu vai ar kurjeru;
16.1.2. dārgmetāla izstrādājuma izsniegšanas datumu;
16.1.3. tā biroja darbinieka vārdu, uzvārdu un amatu, kurš izsniedzis dārgmetāla izstrādājumu;
16.2. testēšanas pārskatu, kurā norāda:
16.2.1. dārgmetālu izstrādājumam noteikto provi;
16.2.2. informāciju par veiktajām analīzēm;
16.2.3. informāciju par dārgmetālu izstrādājumam uzliktajiem zīmogiem.
17. Biroja darbinieks ar parakstu kvītī apliecina, ka izsniedzis dārgmetāla izstrādājumu, un dārgmetāla izstrādājuma saņēmējs – ka saņēmis to (izņemot šo noteikumu 4.punktā minēto gadījumu).
18. Birojs, nosakot dārgmetāla izstrādājuma sakausējuma provi, nepieļauj negatīvu remediju (izņemot šo noteikumu 21.punktā noteiktos gadījumus).
19. Ja dārgmetāla izstrādājuma sakausējums (dārgmetāla izstrādājuma atsevišķa detaļa) ir izgatavots neviendabīgs (nehomogēns), dārgmetāla izstrādājumam (dārgmetāla izstrādājuma atsevišķai detaļai) kopumā jāatbilst attiecīgajai provei.
20. Nosakot dārgmetāla izstrādājuma sakausējuma provi, tā svarā neiekļauj:
20.1. dārgmetāla izstrādājuma nemetāliskā pildījuma svaru (elektrolītiski veidotiem izstrādājumiem);
20.2. nemetāliskā pārklājuma svaru;
20.3. dārgmetāla izstrādājuma nemetālisko detaļu svaru;
20.4. to metāla detaļu svaru, kuras nodrošina dārgmetāla izstrādājuma mehānisko stiprību, izturību vai funkcionalitāti un kuras tehnoloģiski nav iespējams aizstāt ar dārgmetāla detaļām;
20.5. lodējamā materiāla svaru filigrānam dārgmetāla izstrādājumam, kas izgatavots no 925.proves vai augstākas proves sudraba.
21. Dārgmetālu izstrādājumu lodēšanai izmanto tādas pašas proves lodējamo materiālu. Lodējamo materiālu, kura prove ir zemāka par dārgmetāla izstrādājuma (dārgmetālu izstrādājumu atsevišķas detaļas) provi, drīkst lietot vienīgi šādām tehnoloģiskām vajadzībām:
21.1. zelta sakausējuma izstrādājumu, kura prove ir augstāka par 750.provi, drīkst lodēt ar 750.proves vai augstākas proves lodējamo materiālu;
21.2. filigrānu 750.proves zelta sakausējuma izstrādājumu un pulksteņa korpusu drīkst lodēt ar 740.proves vai augstākas proves lodējamo materiālu;
21.3. 750.proves baltā zelta sakausējuma izstrādājumu drīkst lodēt ar 585.proves vai augstākas proves lodējamo materiālu;
21.4. 925.proves sudraba sakausējuma izstrādājumu drīkst lodēt ar 650.proves vai augstākas proves lodējamo materiālu;
21.5. sudraba sakausējuma izstrādājumu, kura prove ir zemāka par 925.provi, drīkst lodēt ar 550.proves vai augstākas proves lodējamo materiālu;
21.6. platīna sakausējuma izstrādājumu drīkst lodēt ar lodējamo materiālu, kas satur vismaz 800 zelta, sudraba, platīna vai pallādija svara daļas no 1000;
21.7. pallādija sakausējuma izstrādājumu drīkst lodēt ar lodējamo materiālu, kas satur vismaz 700 zelta, sudraba, platīna vai pallādija svara daļas no 1000;
21.8. dārgmetāla ķēdīšu posmus, kas izgatavoti no stieplītes, kuras diametrs ir mazāks par 1 mm, drīkst lodēt ar nedārgmetāla lodējamo materiālu, taču ķēdītes posmam kopumā jāsasniedz noteiktā prove;
21.9. ja dārgmetāla izstrādājuma detaļas izgatavotas no dažādiem dārgmetāliem, tās drīkst lodēt ar lodējamo materiālu, kura prove nav zemāka par kādas lodējamās detaļas provi.
22. Nosakot dārgmetālu izstrādājumu provi vai veicot dārgmetālu izstrādājumu atbilstības pārbaudi preces drošuma prasībām, birojs izmanto metodi, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotā metode atbilst piemērojamā standarta prasībām, tā uzskatāma par atbilstošu šajā punktā minēto prasību izpildei. Ķīmiskai analīzei var atlasīt ne vairāk kā 1 % no izstrādājumiem, kuri sašķiroti pēc metāla un izstrādājumu veida un kuru skaits ir lielāks par 100.
(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 285 redakcijā)
22.1 Finanšu ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu šo noteikumu 22. punktā minēto prasību izpildei. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē Standartizācijas biroja tīmekļvietnē to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 22. punktā minēto prasību izpildei.
(MK 02.07.2019. noteikumu Nr. 285 redakcijā)
23. Provētos dārgmetālu izstrādājumus birojs zīmogo ar Latvijas proves iestādes zīmogu vai proves zīmogu. Birojs nezīmogo dārgmetāla izstrādājumu, ja tas neatbilst preces drošuma prasībām.
24. Zīmogus dārgmetāla izstrādājumā iespiež. Ja dārgmetāla izstrādājuma iesniedzējs kvītī ir norādījis, ka zīmoga iespiešana var bojāt dārgmetāla izstrādājumu, zīmogu dārgmetāla izstrādājumā iegravē. Ja tehnisku iemeslu dēļ zīmogu dārgmetāla izstrādājumā nav iespējams iespiest vai iegravēt, birojs dārgmetāla izstrādājuma iesniedzējam izsniedz dārgmetāla izstrādājuma kvalitātes apliecību, kurā ir norādīta dārgmetāla izstrādājumam noteiktā prove.
25. Ja birojs, dārgmetāla izstrādājumu provējot vai zīmogojot, konstatē, ka izstrādājuma metāls neatbilst izstrādājuma domājamajam metālam (šo noteikumu 7.punkts) vai provējot izmantojama vienīgi rentgenfluoriscences metode, vai iespējamas deformācijas, ja izstrādājums tiks mehāniski zīmogots, birojs sazinās ar dārgmetāla izstrādājuma iesniedzēju, vienojas par provēšanas vai zīmogošanas paņēmieniem un noformē jaunu kvīti par papildus veiktajiem darbiem.
26. Ar proves iestādes zīmogu zīmogo dārgmetālu izstrādājumu:
26.1. kuru birojs zīmogo ar vienoto pārbaudes zīmogu;
26.2. pēc iesniedzēja pieprasījuma, ja attiecīgais dārgmetālu izstrādājums ir provēts un zīmogots citu valstu pilnvarotā un neatkarīgā institūcijā un ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:
26.2.1. dārgmetāla saturs izstrādājumā atbilst citas valsts pilnvarotās un neatkarīgās institūcijas proves zīmogā norādītajam;
26.2.2. dārgmetāla saturs izstrādājumā atbilst kādai no Latvijas Republikā noteiktajām provēm;
26.2.3. uz izstrādājuma ir tikai viens proves zīmogs;
26.2.4. citas valsts pilnvarotās un neatkarīgās institūcijas proves zīmogs ir labi saskatāms un nav bojāts;
26.2.5. citas valsts pilnvarotās un neatkarīgās institūcijas proves zīmogā ir norādīts dārgmetāla daudzums svara tūkstošdaļā;
26.3. tehnoloģisku apsvērumu dēļ, aizstājot proves zīmogu ar proves iestādes zīmoga un papildu proves zīmoga kombināciju.
28. Ar papildu proves zīmogiem zīmogo dārgmetāla izstrādājuma daļu, kas izgatavota no tā paša, bet zemākas proves dārgmetāla, ja:
28.1. dārgmetāla izstrādājuma daļa ir nekustīgi piestiprināta (pielodēta), bet vizuāli viegli atšķirama (citā krāsā);
28.2. dārgmetāla izstrādājuma daļa ir kustīga.
29. Ar papildu proves zīmogu "MET" metāla daļu dārgmetāla izstrādājumā nezīmogo, ja:
29.1. metāla daļa lietota tehnisku iemeslu dēļ un vizuāli viegli atšķirama;
29.2. metāla daļa lietota tehnisku iemeslu dēļ un to zīmogot praktiski nav iespējams;
29.3. dārgmetāla izstrādājuma ražotājs skaidri un saprotami uz izstrādājuma ir norādījis par metāla daļas klātesamību.
30. Dārgmetāla izstrādājumu, kuru paredzēts zīmogot ar gada atšķirības zīmi vai personisko zīmogu, iesniedzējs zīmogo pirms attiecīgā izstrādājuma iesniegšanas birojā.
31. Zīmogus uz dārgmetāla izstrādājuma izvieto šādā kārtībā:
31.1. ja iespējams, proves zīmogu izvieto uz lielākās dārgmetāla izstrādājuma detaļas;
31.2. ja iespējams, papildu proves zīmogu izvieto uz tās dārgmetāla izstrādājuma detaļas, uz kuru šis zīmogs attiecas;
31.3. auskaru, apročpogu vai citu izstrādājumu pārī zīmogo katru izstrādājumu;
31.4. savstarpēji kombinējamiem izstrādājumiem, ja tie ir atdalāmi (piemēram, ķēdītes un kulonus), zīmogo katru izstrādājumu;
31.5. ja dārgmetāla izstrādājums ir izgatavots no dažādu dārgmetālu detaļām, izstrādājumu zīmogo ar vairākiem atbilstošiem proves zīmogiem. Ja vizuāli nav iespējams viegli atšķirt, uz kuru detaļu kurš proves zīmogs attiecināms, dārgmetālu izstrādājumu zīmogo šādi:
31.5.1. izstrādājumu ar sudraba detaļām – ar atbilstošu sudraba proves zīmogu;
31.5.2. izstrādājumu ar zelta detaļām, bet bez sudraba detaļām – ar atbilstošu zelta proves zīmogu;
31.6. ja dārgmetāla izstrādājums ir izgatavots no viena dārgmetāla detaļām, no kurām mazākā detaļa ir ar zemāku provi, tad lielāko detaļu zīmogo ar tai atbilstošu proves zīmogu, bet mazāko detaļu – ar papildu proves zīmogu. Ar papildu proves zīmogu nezīmogo, ja dārgmetāla izstrādājuma mazākā detaļa ir ar augstāku provi.
32. Dārgmetāla izstrādājumu zīmogo ar proves zīmogu, kurš atbilst detaļai ar zemāko provi, ja:
32.1. dārgmetāla izstrādājumā ir vairāk par vienu atšķirīgas proves detaļu;
32.2. atšķirīgās proves detaļa ir pielodēta un nav vizuāli viegli atšķirama no dārgmetāla izstrādājuma lielākās detaļas.
33. Zīmoga nospiedumus dārgmetāla izstrādājumos nedrīkst sabojāt, pēc zīmogošanas pulējot vai citādi tos apstrādājot.
34. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumus Nr.595 "Dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas kārtība un pieļaujamais remedijs" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 190.nr.; 2006, 65., 190.nr.).
Finanšu ministrs E.Repše
 |
 |
 |
 |