Darbības ar dokumentu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums Nr.2-02/410

Rīgā 2009.gada 11.decembrī

Par Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.jūnija saistošo noteikumu Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā" un 2009.gada 29.oktobra saistošo noteikumu Nr.70 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.jūnija saistošajos noteikumos Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā"" darbības apturēšanu

1. Jūrmalas pilsētas dome 2009.gada 11.jūnijā ir pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā" ("Latvijas Vēstnesis", 2009., Nr.119 (4105)) un 2009.gada 29.oktobrī pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.70 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.jūnija saistošajos noteikumos Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā"" ("Latvijas Vēstnesis", 2009., Nr.192 (4178)).

2. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12.panta pirmo daļu vietējās pašvaldības domei ir tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Pašvaldības nodevu uzlikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" (turpmāk - MK noteikumi Nr.480).

Ar 2009.gada 12.maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.432 "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas"" (turpmāk - MK noteikumi Nr.432) izdarīti grozījumi MK noteikumos Nr.480, izsakot šo noteikumu 11.punktu jaunā redakcijā un paredzot, ka nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras ir noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai, pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuru transportlīdzekļi iebrauc attiecīgajā īpaša režīma zonā. MK noteikumi Nr.432 stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Tātad pēc 2009.gada 1.jūlija jauni vietējo pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās var tikt izdoti un stāties spēkā tikai gadījumā, ja īpaša režīma zona ir noteikta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.jūnija saistošo noteikumu Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā" 6.3.apakšpunktu, šie saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2010.gada 1.janvāri. Savukārt Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 29.oktobra saistošajos noteikumos Nr.70 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.jūnija saistošajos noteikumos Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā"" nav atrunāts to spēkā stāšanās brīdis, līdz ar to uzskatāms, ka tie stājas spēkā vienlaikus ar Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā", t.i., ar 2010.gada 1.janvāri.

Īpaša režīma zonas robežas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā šobrīd noteiktas ar Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.161 "Noteikumi par īpaša režīma zonu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā", nevis Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā. Minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka īpaša režīma zonas robežas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā un paredz Jūrmalas pilsētas domei tiesības noteikt transportlīdzekļu iebraukšanas kārtību īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētā, bet nepilnvaro pašvaldības domi izdot saistošos noteikumus par nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētā.

Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, kā arī tā grozījumu izstrādē tiek ievērots interešu saskaņotības princips un atklātības princips, kuri nodrošina, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību, un plānojumā tiek saskaņotas valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses. Tā kā īpaša režīma zonas noteikšana ir saistīta ar indivīda brīvību ierobežošanu, nosakot teritoriju, kurā transportlīdzekļu iebraukšana tiek pakļauta ekonomiskiem ierobežojumiem, būtiski ir nodrošināt tiesības indivīdam līdzdarboties šāda lēmuma pieņemšanā. Viens no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes posmiem ir vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, kā arī tā grozījumu sabiedrisko apspriešanu organizēšana. Līdz ar to, veicot sabiedriskās apspriešanas, tiktu nodrošināta sabiedrības interešu ievērošana, kā arī nodrošinātas tiesības indivīdam līdzdarboties lēmuma, kas ierobežo tā brīvību, pieņemšanas procesā.

Jūrmalas pilsētas dome, pieņemot 2009.gada 11.jūnija saistošos noteikumus Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā" un 2009.gada 29.oktobra saistošos noteikumus Nr.70 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.jūnija saistošajos noteikumos Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā"", nav ievērojusi Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" noteikto nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma noteikšanas kārtību.

3. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu valsts pārvalde, tai skaitā pašvaldība, ir pakļauta likumam un darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otrajai daļai pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" 4.punkts nosaka, ka pašvaldību nodevu veidā apmaksā atlīdzību tikai par pašvaldību sniegto nodrošinājumu. Pirms pašvaldības nodevas likmes noteikšanas pašvaldības dome izvērtē tās apmēra samērīgumu pašvaldības paredzētajam nodrošinājumam. No Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 29.oktobra sēdes protokola (Nr.25, 24) secināms, ka Jūrmalas pilsētas dome, pieņemot 2009.gada 29.oktobra saistošos noteikumus Nr.70 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.jūnija saistošajos noteikumos Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā"" un divkārtīgi palielinot nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā likmi, nav vērtējusi pašvaldības sniegto nodrošinājumu un tā samērīgumu ar nodevas likmes apmēru, kā arī, pieņemot lēmumu par nodevas apmēra paaugstināšanu, nav bijusi izpratne par nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā objektu. Kā liecina ieraksti minētā domes sēdes protokolā, pirms lēmuma pieņemšanas notikusi diskusija par to, ka nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā likmes paaugstināšana nepieciešama pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanai, norādīts, ka, "ievērojami samazinoties ieņēmumiem, paaugstinot iebraukšanas maksu ir paredzēts iegūt papildus līdzekļus pilsētas budžetā, kuri nepieciešami gan vides labiekārtošanai un uzturēšanai, gan uzņēmēju atbalstam, tāpat līdzekļu novirzīšanai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam un citām svarīgām pozīcijām". Kā alternatīva nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā noteikšanai vai paaugstināšanai apspriesta arī maksas stāvvietu izveidošana (http://www.jpd.gov.lv/docs/h09/p/h09p025.htm).

Arī 2009.gada 6.novembra vēstulē Nr.1.1-19/5312 un 2009.gada 20.novembra vēstulē Nr.1.1-19/5482 Jūrmalas pilsētas dome ir paskaidrojusi, ka finansiāli ekonomiskais pamatojums transporta līdzekļu iebraukšanas nodevas palielinājumam, cita starpā, ir vides aizsardzībai paredzēto izdevumu palielinājums. Izdevumi vides aizsardzībai ietver kapitālieguldījumus un kārtējās izmaksas vides aizsardzības pasākumiem - pilsētvides sakārtošanai, notekūdeņu apsaimniekošanai, atkritumu apsaimniekošanai, augsnes, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu attīrīšanai, bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzībai, kā arī tūrismam labvēlīgas vides radīšanai. Uz minēto Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2009.gada 27.novembra vēstulē Nr.1-06e/15173/8225 norādīja, ka ūdensapgāde un kanalizācija, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana, administratīvās teritorijas labiekārtošana u.c. saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmo daļu ir pašvaldību autonomās funkcijas, kuru izpilde jāorganizē visām Latvijas Republikas pašvaldībām. Nav pamatota finanšu līdzekļu iegūšana minēto autonomo funkciju īstenošanai, paaugstinot pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, jo atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 8.maija noteikumiem Nr.161 "Noteikumi par īpaša režīma zonu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" īpaša režīma zonas statuss minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā piešķirts ar mērķi nodrošināt vides aizsardzību Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, nevis nodrošināt līdzekļu ieguvi jebkuru pašvaldības autonomo funkciju izpildei.

4. Ņemot vērā minēto, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12.panta sesto daļu un likuma "Par pašvaldībām" 49.panta pirmo daļu apturu Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.jūnija saistošo noteikumu Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā" un 2009.gada 29.oktobra saistošo noteikumu Nr.70 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 11.jūnija saistošajos noteikumos Nr.39 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā"" darbību.

5. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam R.Munkevicam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns