Darbības ar dokumentu
Rīgā 2009.gada 30.novembrī (prot. Nr.85 26.§)
1. Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos (turpmāk – piekraste) iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)
2. Ikgadējos kopējos nozvejas apjoma limitus piekrastē nosaka, pamatojoties uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības zvejniecību regulējošiem tiesību aktiem par Latvijas Republikai iedalīto daļu no kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma limita kārtējam gadam un Zvejniecības likuma 11. panta ceturtajā daļā noteikto par zvejai piekrastē iedalāmajiem nozvejas apjoma limitiem, ievērojot šādus nosacījumus:
2.1. ja piekrastes ūdeņos ir atļauta specializētā mencu zveja, mencu nozvejas apjoma limitu komerciālajai zvejai Baltijas jūras piekrastē saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu sadala procentuāli pa pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem, bet komerciālajai zvejai Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē ar jebkura veida zvejas rīku, kad menca nav zvejas mērķsuga, – kā procentuāli nesadalītu apjomu no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas vai nu ar Rīgas līča, vai Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem;
2.2. tīklu zvejai Rīgas līča piekrastē iedala četrus procentus no kopējā Rīgas līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita;
2.3. reņģu nozvejas pārējo apjoma limitu Rīgas līča piekrastē pēc tīklu zvejai šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā limita nodalīšanas sadala saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu procentuāli pa ģeogrāfiskajiem rajoniem, kuros ietilpst pašvaldības, kas robežojas ar Rīgas līča piekrastes ūdeņiem;
2.4. ja attiecīgajā gadā tiek pārsniegts Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē konkrētai zivju sugai noteiktais kopējais nozvejas apjoma limits un saskaņā ar Eiropas Savienības zvejniecību regulējošajiem tieši piemērojamiem tiesību aktiem Latvijai tiek samazināts nākamā gada nozvejas apjoma limits, Zemkopības ministrija to ņem vērā, aprēķinot konkrētās zivju sugas nākamā gada kopējo nozvejas apjoma limitu piekrastē.
(MK 23.12.2014. noteikumu Nr. 828 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 702; MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 101; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 774)
3. Atbilstoši šiem noteikumiem un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zinātniski pamatotām rekomendācijām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, tiek noteikts zvejas rīku skaita limits (2. pielikums), kā arī aprēķināts piekrastes zvejā izmantojamais mencu nozvejas apjoma limits (1. pielikums) un reņģu nozvejas apjoma limits attiecīgajos Rīgas līča ģeogrāfiskajos rajonos (3. pielikums).
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)
4. Zemkopības ministrija līdz kārtējā gada 15. decembrim savā tīmekļvietnē publisko un attiecīgajām pašvaldībām nosūta saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu aprēķināto attiecīgo zivju sugu kopējo nozvejas apjoma limitu piekrastē, kā arī pašvaldībām piekrastes zvejai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu aprēķinātos mencu nozvejas apjoma limitus un saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu aprēķinātos reņģu nozvejas apjoma limitus attiecīgajos Rīgas līča ģeogrāfiskajos rajonos.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)
4.1 Ja kādā šo noteikumu 3. pielikumā minētajā Rīgas līča ģeogrāfiskajā rajonā ir sasniegts kārtējam gadam iedalītais reņģu nozvejas apjoma limits un zveja tikusi apturēta, institūts atbilstoši kompetencei veic attiecīgu nozvejas datu analīzi, kā arī sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā novērtējuma ziņojumu par reņģu nozvejas apjoma limita izmantošanas prognozēm pa ģeogrāfiskajiem rajoniem līdz reņģu piekrastes zvejas aktīvās sezonas vai kārtējā gada beigām. Ja ziņojumā norādīts, ka kādā Rīgas līča ģeogrāfiskajā rajonā reņģu piekrastes nozvejas apjoma limits līdz reņģu piekrastes zvejas aktīvās sezonas vai kārtējā gada beigām netiks izmantots, Zemkopības ministrija limitu kārtējam gadam pārdala ģeogrāfiskajam rajonam, kurā reņģu nozvejas apjoma limits ir sasniegts un zveja tikusi apturēta. Lēmumu par limitu pārdali Zemkopības ministrija paziņo attiecīgajām Rīgas līča piekrastes pašvaldībām.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)
5. Pašvaldība, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu, kā arī šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus piekrastē, veic šādas darbības:
5.1. fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk – zvejnieki), iedala zvejas rīku skaitu un, ja tas ir noteikts un atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, – mencu nozvejas apjomu. Citām zivju sugām (izņemot mencas) atsevišķiem zvejniekiem nozvejas apjomu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā nenorāda;
5.2. nodrošina, ka kopējais zvejniekiem iedalītais zvejas rīku skaits vai mencu nozvejas apjoms nepārsniedz pašvaldībai noteikto piekrastes zvejas limitu, kā arī izskata to zvejnieku pieprasījumus, kas zvejo, ievērojot šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā minēto kopējo zvejas limitu, par iespēju saņemt mencu nozvejas apjoma limitu, ja gada laikā citu zivju sugu zvejā ir sasniegts 100 kilogramu liels mencu piezvejas apjoms;
5.3. saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu uz katru pašvaldības piekrastei noteikto tīklu limita skaita vienību iedala limitu – viens zivju vai reņģu tīkls, kas ir garāks par 50 metriem, bet nepārsniedz 100 metrus, vai divi līdz 50 metru gari zivju vai reņģu tīkli, ņemot vērā, ka līdz 50 metru gara tīkla limits var tikt iedalīts izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā (vienam zvejniekam viens tīkla limits);
5.4. iedalot rūpnieciskās zvejas limitus pašpatēriņa zvejniekiem, ievēro nosacījumu, ka vienu zvejas kuģi gada laikā zvejas darbībām var izmantot ne vairāk kā trīs pašpatēriņa zvejnieki.
(Grozīts ar MK 31.01.2012. noteikumiem Nr. 86; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 702; MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 101; grozījums 5.2. apakšpunktā par vārda un skaitļa aizstāšanu "8. punktā" ar skaitli un vārdu "5.punktā" stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)
5.1 Pašvaldība nedrīkst pārdalīt citiem zvejas tiesību nomniekiem to zvejas rīku limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tai skaitā sagriežot metāllūžņos) vai izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi, kā arī stāvvada limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tai skaitā sagriežot metāllūžņos) vai izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, zvejā ar stāvvadiem iesaistītu zvejas kuģi un saņēmis par to atbalstu atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 6. maija noteikumiem Nr. 323 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam "Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana"". Zemkopības ministrija apkopo minēto informāciju un attiecīgajai piekrastes pašvaldībai samazina šo noteikumu 2. pielikumā kopējo tai piešķirto zvejas rīku skaita limitu.
(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)
5.2 Pašvaldībām ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt kritērijus piekrastes zvejas limitu sadalei attiecībā uz pašpatēriņa zvejniekiem, kas ir vienas mājsaimniecības locekļi, pēc nepieciešamības nosakot zvejas rīku skaita ierobežojumu vienai mājsaimniecībai.
(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 101 redakcijā)
6. Saskaņā ar pašvaldību savstarpēju vienošanos līdz kalendāra gada beigām pašvaldībai iedalīto mencu nozvejas apjoma limitu vai tā daļu var nodot citai šo noteikumu 1.pielikumā minētajai pašvaldībai, ja pēc kārtējā gada 1.jūnija pašvaldībai ir palicis zvejniekiem neiedalīts mencu nozvejas apjoma limits. Pašvaldība piecu dienu laikā pēc mencu nozvejas apjoma limita nodošanas citai pašvaldībai informē Zemkopības ministriju un Valsts vides dienestu par nozvejas limita nodošanu un nodotā limita apjomu.
(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.549)
7. Katram zvejniekam pašpatēriņa zvejai gadā var iedalīt ne vairāk kā vienu zivju tīklu, ne vairāk kā vienu reņģu tīklu, ne vairāk kā vienu lucīšu murdu un ne vairāk kā 100 āķu. Zvejniekam pašpatēriņa zvejai var iedalīt visu minēto zvejas rīku veidu limitu, bet vienlaikus zvejā var lietot tikai vienu zvejas rīku veidu.
(MK 03.01.2013. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 702)
8. Pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem nodalīt pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai atsevišķu zvejas rīku vai nozvejas apjoma limita daļu no pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas limita:
8.1. līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai ne mazāk kā vienu zvejas rīka vienību, vai līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs nedod iespēju iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai;
8.2. vairāk nekā piecus procentus no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi nesasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu un arī pēc šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā nodalītā limita tas vēl papildus būtu nepieciešams pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai. Par šo papildu limita daļu, kas pārsniedz piecus procentus, pašvaldība rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību.
(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 101 redakcijā)
9. Institūts apkopo un uzskaita piekrastes nozvejas datus sadalījumā pa pašvaldībām un pēc katra zvejas mēneša līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz tos Zemkopības ministrijā. Attiecīgās zivju sugas zveja piekrastē tiek pārtraukta, kad tās kopējais zvejas limits, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu, ir pilnībā izmantots un Zemkopības ministrija savā mājaslapā internetā un plašsaziņas līdzekļos ir paziņojusi par konkrētās zivju sugas zvejas pārtraukšanu piekrastē.
10. Ja zvejnieks zvejo blakus esošās piekrastes pašvaldības administratīvajā teritorijā, iedalītais zvejas rīku limits izmantojams tikai tajā piekrastes daļā, kas robežojas ar pašvaldības administratīvo teritoriju, kurā attiecīgais zvejas rīku limits ir piešķirts, vienlaikus pieļaujot 200 metru pielaidi uz katru pusi no iedomāta krasta līnijas perpendikula, kas vilkts no blakus esošo piekrastes pašvaldību administratīvo teritoriju robežpunkta uz krasta līnijas, to turpinot jūras virzienā līdz 20 metru dziļuma izobatai.
11. Pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par piekrastei noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā zinātniski pamatotu rekomendāciju par pašvaldību priekšlikumiem, kā arī, ja nepieciešams, rekomendāciju par šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumā minētajiem zvejas rīku un nozvejas apjomu limitiem. Zinātniski pamatotā rekomendācijā institūts ietver situācijas aprakstu, nozvejas datu un attiecīgo zivju sugu krājumu stāvokļa analīzi, kā arī secinājumus un rekomendāciju par konkrēto zvejas limitu izmaiņu iespējām vai nepieciešamību.
(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)
12. Zemkopības ministrija apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām un informāciju par limitu samazinājumu, ņemot vērā šo noteikumu 5.1 punktā minēto nosacījumu, un iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu.
(MK 31.01.2012. noteikumu Nr.86 redakcijā)
13. Zveju saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.punktā noteiktajiem zvejas limitiem var uzsākt ar 2010.gada 1.janvāri.
14. Šo noteikumu 3., 9., 11. un 12.punktā minētās institūta funkcijas līdz 2009.gada 31.decembrim pilda valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra".
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra
noteikumiem Nr. 1375
(Pielikums MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)
Nr. p. k. | Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits | Nozvejas limits (%) no piekrastei noteiktā kopējā pieļaujamā mencu nozvejas apjoma | |
1. | Ventspils valstspilsēta | 1,21 | |
2. | Ventspils novads | Tārgales pagasts | 1,29 |
| Vārves pagasts | 0,96 | ||
| Užavas pagasts | 2,54 | ||
| Jūrkalnes pagasts | 10,09 | ||
| Kopā | 14,87 | ||
3. | Dienvidkurzemes novads | Sakas pagasts | 20,62 |
| Vērgales pagasts | 7,74 | ||
| Medzes pagasts | 0,67 | ||
| Nīcas pagasts | 28,76 | ||
| Rucavas pagasts | 5,11 | ||
| Kopā | 62,90 | ||
4. | Liepājas valstspilsēta | 17,82 | |
5. | Baltijas jūras piekrastes pašvaldības | Ventspils valstspilsēta, Ventspils novads, Dienvidkurzemes novads, Liepājas valstspilsēta | 2,00* |
6. | Rīgas līča piekrastes pašvaldības | Limbažu novads, Saulkrastu novads, Ādažu novads, Rīgas valstspilsēta, Jūrmalas valstspilsēta, Tukuma novads, Talsu novads | 1,20* |
| Piezīme. * Nesadalīts apjoms no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām. | |||
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra
noteikumiem Nr. 1375
(Pielikums MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)
Nr. | Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits | Reņģu stāvvadi | Zivju murdi1 | Lucīšu murdi | Sīkzivju murdi | Zivju tīkli | Reņģu tīkli | Zivju āķi | Zivju vadi | Akmeņplekstu tīkli2 | Plekstu vadi | Apaļo jūras- | |
1. | Limbažu novads (Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts) | Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts | 21 | 53 | 85 | 1 | 196 | 27 | 7500 | NA | NA | NA | 10 |
| Skultes pagasts | 4 | 2 | 45 | NA | 30 | 5 | 500 | NA | NA | NA | 1 | ||
2. | Saulkrastu novads | Saulkrastu pagasts, Saulkrasti | 8 | 11 | 56 | NA | 95 | 53 | 1600 | NA | NA | NA | 1 |
3. | Ādažu novads (Carnikavas pagasts) | 5 | 6 | 10 | NA | 10 | NA | 500 | NA | NA | NA | NA | |
4. | Rīgas valstspilsēta | 6 | 24 | 23 | NA | 95 | 20 | 500 | NA | NA | NA | NA | |
5. | Jūrmalas valstspilsēta | 13 | 12 | 40 | NA | 105 | 1454 | 1100 | NA | NA | NA | NA | |
6. | Tukuma novads (Engures pagasts, Lapmežciema pagasts) | 12 | 10 | 260 | 2 | 326 | 206 | 3000 | NA | NA | NA | 6 | |
7. | Talsu novads | Mērsraga pagasts | 2 | 2 | 80 | 1 | 55 | 67 | 2000 | NA | NA | NA | 3 |
| Rojas pagasts | 10 | 11 | 70 | 5 | 95 | 60 | 2000 | NA | NA | NA | 10 | ||
| Kolkas pagasts | 325 | 15 | 28 | 5 | 150 | 45 | 1000 | NA | NA | SN5 | 3 | ||
8. | Ventspils valstspilsēta | 1 | NA | 2 | NA | 35 | 10 | 500 | NA | 15 | SN | NA | |
9. | Ventspils novads | 8 | 20 | 50 | NA | 5996 | 209 | 6500 | 2 | 121 | SN | 9 | |
10. | Dienvidkurzemes novads | Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta | 6 | 1 | 22 | NA | 2236 | 62 | 3700 | 1 | 78 | SN | 10 |
| Vērgales pagasts | NA | NA | 7 | NA | 656 | 28 | 3200 | NA | 7 | SN | NA | ||
| Medzes pagasts | NA | NA | NA | NA | 13 | 5 | 500 | NA | 5 | SN | NA | ||
| Nīcas pagasts | 15 | 7 | 30 | NA | 2306 | 150 | 8000 | 3 | 45 | SN | 15 | ||
| Rucavas pagasts | 10 | NA | 2 | NA | 1806 | 62 | 4000 | 3 | 45 | SN | 10 | ||
11. | Liepājas valstspilsēta | 7 | 1 | 50 | NA | 1926 | 125 | 5000 | 1 | 30 | SN | 12 | |
Kopā | 160 | 175 | 860 | 14 | 2694 | 1279 | 51100 | 10 | 346 | – | 90 | ||
Saīsinājumi. 1. NA – attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms. 2. SN – attiecīgo zvejas rīku skaits nav ierobežots. Piezīmes. 1 Laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim zvejas limitam iedalītos zivju murdus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu sīkzivju murdu salaku zvejai. 2 Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam akmeņplekstu zvejas limitam iedalītos tīklus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu zivju tīklu citu zivju sugu zvejai. 3 Apaļo jūrasgrunduļu murdus izmanto laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. 4 Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē no kopējā reņģu tīklu limita 30 reņģu tīklus var izmantot salaku zvejai laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim. 5 Talsu novada pašvaldības Kolkas pagasta teritorijas piekrastē: 1) posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā pašvaldības teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6; 2) plekstu vadus atļauts izmantot Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60" N; 22° 36' 40" E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95" N; 22° 11' 77" E). 6 No kopējā zivju tīklu limita laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam apaļo jūrasgrunduļu zvejai ir izmantojami grunts tīkli ar acs izmēru 60–70 mm: 1) Dienvidkurzemes novada pašvaldības Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta teritorijas piekrastē – 100 gabalu, Vērgales pagasta teritorijā – 30 gabalu, Nīcas pagasta teritorijas piekrastē – 100 gabalu, Rucavas pagasta teritorijas piekrastē – 50 gabalu; 2) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē – 100 gabalu; 3) Ventspils novada teritorijas piekrastē – 10 gabalu. | |||||||||||||
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra
noteikumiem Nr. 1375
(Pielikums MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 774 redakcijā)
Nr. | Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits | Rīgas līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos | Rīgas līča reņģu nozvejas apjoma limits (%) |
| 1. | Limbažu novads | Austrumu rajons | 21,7 |
| 2. | Saulkrastu novads | Dienvidu rajons | 35,1 |
| 3. | Ādažu novads | ||
| 4. | Rīgas valstspilsēta | ||
| 5. | Jūrmalas valstspilsēta | ||
| 6. | Tukuma novads | Rietumu rajons | 43,2 |
| 7. | Talsu novads |
 |
 |
 |
 |