Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 101

Rīgā 2021. gada 11. februārī (prot. Nr. 15 22. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos"

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
11. panta 4.² daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 192. nr.; 2011, 54. nr.; 2012, 19. nr.; 2013, 4., 159., 239. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 252. nr.; 2016, 251. nr.; 2017, 238. nr.; 2018, 245. nr.; 2019, 251. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 2.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1. ja specializētā mencu zveja piekrastes ūdeņos ir atļauta, mencu nozvejas apjoma limitu komerciālajai zvejai Baltijas jūras piekrastei saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu sadala procentuāli pa pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem, bet komerciālajai zvejai Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastē ar jebkura veida zvejas rīku, kad menca nav zvejas mērķsuga, - kā procentuāli nesadalītu apjomu no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Rīgas jūras līča vai attiecīgi Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem;";

1.2. aizstāt 5.2. apakšpunktā skaitli un vārdu "8. punktā" ar skaitli un vārdu "5. punktā";

1.3. papildināt noteikumus ar 5.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.4. iedalot rūpnieciskās zvejas limitus pašpatēriņa zvejniekiem, ievēro nosacījumu, ka vienu zvejas kuģi gada laikā zvejas darbībām var izmantot ne vairāk kā trīs pašpatēriņa zvejnieki.";

1.4. papildināt noteikumus ar 5.² punktu šādā redakcijā:

"5.² Pašvaldībām ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt kritērijus piekrastes zvejas limitu sadalei attiecībā uz pašpatēriņa zvejniekiem, kas ir vienas mājsaimniecības locekļi, pēc nepieciešamības nosakot zvejas rīku skaita ierobežojumu vienai mājsaimniecībai.";

1.5. izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem nodalīt pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai atsevišķu zvejas rīku vai nozvejas apjoma limita daļu no pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas limita:

8.1. līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai ne mazāk kā vienu zvejas rīka vienību, vai līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs nedod iespēju iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai;

8.2. vairāk nekā piecus procentus no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi nesasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu un arī pēc šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā nodalītā limita tas vēl papildus būtu nepieciešams pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai. Par šo papildu limita daļu, kas pārsniedz piecus procentus, pašvaldība rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību.";

1.6. izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā:

"1. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 30. novembra
noteikumiem Nr. 1375

Mencu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums komerciālajai zvejai pa pašvaldībām piekrastē

Nr. p. k.	Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits		Nozvejas limits (%) no piekrastei noteiktā kopējā pieļaujamā mencu nozvejas apjoma
1.	Ventspils valstspilsēta		1,21
2.	Ventspils novads	Tārgales pagasts	1,29
		Vārves pagasts	0,96
		Užavas pagasts	2,54
		Jūrkalnes pagasts	10,09
		Kopā	14,87
3.	Dienvidkurzemes novads	Sakas pagasts	20,62
		Vērgales pagasts	7,74
		Medzes pagasts	0,67
		Nīcas pagasts	28,76
		Rucavas pagasts	5,11
		Kopā	62,90
4.	Liepājas valstspilsēta		17,82
5.	Baltijas jūras piekrastes pašvaldības	Ventspils valstspilsēta, Ventspils novads, Dienvidkurzemes novads, Liepājas valstspilsēta	2,00*
6.	Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldības	Limbažu novads, Saulkrastu novads, Ādažu novads, Rīgas valstspilsēta, Jūrmalas valstspilsēta, Tukuma novads, Talsu novads	1,20*
Piezīme. * Nesadalīts apjoms no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām.";

1.7. izteikt 2. pielikuma 1. punktu šādā redakcijā:

"1.

Salacgrīvas novads

196

7500

10"

1.8. izteikt 2. pielikuma 8. punktu šādā redakcijā:

"8.

Mērsraga novads

2000

1.9. izteikt 2. un 3. pielikumu šādā redakcijā:

"2. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 30. novembra
noteikumiem Nr. 1375

Zvejas rīku skaita limits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē

Nr. p. k.	Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits		Reņģu stāvvadi	Zivju murdi¹	Lucīšu murdi	Sīkzivju murdi	Zivju tīkli	Reņģu tīkli	Zivju āķi	Zivju vadi	Akmeņplekstu tīkli²	Plekstu vadi	Apaļo jūras- grunduļu murdi³
1.	Limbažu novads (Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts)		21	53	85	1	196	27	7500	NA	NA	NA	10
2.	Saulkrastu novads	Skultes pagasts	4	2	45	NA	30	5	500	NA	NA	NA	1
2.	Saulkrastu novads	Saulkrastu pagasts, Saulkrasti	8	11	56	NA	95	53	1600	NA	NA	NA	1
3.	Ādažu novads (Carnikavas pagasts)		5	6	10	NA	10	NA	500	NA	NA	NA	NA
4.	Rīgas valstspilsēta		6	24	23	NA	95	20	500	NA	NA	NA	NA
5.	Jūrmalas valstspilsēta		13	12	40	NA	105	115⁴	1100	NA	NA	NA	NA
6.	Tukuma novads (Engures pagasts)		16	10	260	2	308	152	3000	NA	NA	NA	6
7.	Talsu novads	Mērsraga pagasts	2	2	65	1	55	67	2000	NA	NA	NA	3
		Rojas pagasts	10	11	105	5	90	45	2000	NA	NA	NA	10
		Kolkas pagasts	32⁵	15	28	5	150	45	1000	NA	NA	SN⁵	3
8.	Ventspils valstspilsēta		1	NA	2	NA	35	10	500	NA	15	SN	NA
9.	Ventspils novads		8	20	50	NA	599	209	6500	2	121	SN	6
10.	Dienvidkurzemes novads	Sakas pagasts, Pāvilostas pilsēta	6	1	22	NA	223⁶	62	3700	1	78	SN	10
		Vērgales pagasts	NA	NA	7	NA	65⁶	28	3200	NA	7	SN	NA
		Medzes pagasts	NA	NA	NA	NA	13	5	500	NA	5	SN	NA
		Nīcas pagasts	15	7	30	NA	230⁶	150	8000	3	45	SN	15
		Rucavas pagasts	10	NA	2	NA	180⁶	62	4000	3	45	SN	10
11.	Liepājas valstspilsēta		7	1	50	NA	192⁶	125	5000	1	30	SN	12
	Kopā		164	175	880	14	2671	1180	51100	10	346	-	87
Saīsinājumi. 1. NA - attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms. 2. SN - attiecīgo zvejas rīku skaits nav ierobežots. Piezīmes. ¹ Laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim zvejas limitam iedalītos zivju murdus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu sīkzivju murdu salaku zvejai. ² Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam akmeņplekstu zvejas limitam iedalītos tīklus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu zivju tīklu citu zivju sugu zvejai. ³ Apaļo jūrasgrunduļu murdus izmanto laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. ⁴ Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē no kopējā reņģu tīklu limita 30 reņģu tīklus var izmantot salaku zvejai laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim. ⁵ Talsu novada pašvaldības Kolkas pagasta teritorijas piekrastē: 1) posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā pašvaldības teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6; 2) plekstu vadus atļauts izmantot Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60'' N; 22° 36' 40'' E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95'' N; 22° 11' 77'' E). ⁶ No kopējā zivju tīklu limita laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam apaļā jūrasgrunduļa zvejai ir izmantojami grunts tīkli ar acs izmēru 60-70 mm: 1) Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sakas un Vērgales pagastu teritorijas piekrastē - 100 gabalu, Nīcas pagasta teritorijas piekrastē - 100 gabalu, Rucavas pagasta teritorijas piekrastē - 50 gabalu; 2) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē - 100 gabalu.

3. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 30. novembra
noteikumiem Nr. 1375

Rīgas jūras līča reņģu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums pa piekrastes ģeogrāfiskajiem rajoniem

Nr. p. k.	Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits	Rīgas jūras līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos	Rīgas jūras līča reņģu nozvejas apjoma limits (%) pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem pēc šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā limita nodalīšanas
1.	Limbažu novads	Austrumu rajons	21,7
2.	Saulkrastu novads	Dienvidu rajons	35,1
3.	Ādažu novads
4.	Rīgas valstspilsēta
5.	Jūrmalas valstspilsēta
6.	Tukuma novads	Rietumu rajons	43,2"
7.	Talsu novads	Rietumu rajons	43,2"

2. Šo noteikumu 1.2., 1.6. un 1.9. apakšpunkts stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministrs K. Gerhards