Darbības ar dokumentu

Chapter I. THE RIGHT OF LIMITATION

Article 1

Persons entitled to limit liability

1. Shipowners and salvors, as hereinafter defined, may limit their liability in accordance with the rules of this Convention for claims set out in Article 2.

2. The term "shipowner" shall mean the owner, charterer, manager or operator of a seagoing ship.

3. Salvor shall mean any person rendering services in direct connection with salvage operations. Salvage operations shall also include operations referred to in Article 2, paragraph 1(d), (e) and (f).

4. If any claims set out in Article 2 are made against any person for whose act, neglect or default the shipowner or salvor is responsible, such person shall be entitled to avail himself of the limitation of liability provided for in this Convention.

5. In this Convention the liability of a shipowner shall include liability in an action brought against the vessel herself.

6. An insurer of liability for claims subject to limitation in accordance with the rules of this Convention shall be entitled to the benefits of this Convention to the same extent as the assured himself.

7. The act of invoking limitation of liability shall not constitute an admission of liability.

Article 2

Claims subject to limitation

1. Subject to Articles 3 and 4 the following claims, whatever the basis of liability may be, shall be subject to limitation of liability:

(a) claims in respect of loss of life or personal injury or loss of or damage to property (including damage to harbour works, basins and waterways and aids to navigation), occurring on board or in direct connexion with the operation of the ship or with salvage operations, and consequential loss resulting therefrom;

(b) claims in respect of loss resulting from delay in the carriage by sea of cargo, passengers or their luggage;

(c) claims in respect of other loss resulting from infringement of rights other than contractual rights, occurring in direct connexion with the operation of the ship or salvage operations;

(d) claims in respect of the raising, removal, destruction or the rendering harmless of a ship which is sunk, wrecked, stranded or abandoned, including anything that is or has been on board such ship;

(e) claims in respect of the removal, destruction or the rendering harmless of the cargo of the ship;

(f) claims of a person other than the person liable in respect of measures taken in order to avert or minimize loss for which the person liable may limit his liability in accordance with this Convention, and further loss caused by such measures.

2. Claims set out in paragraph 1 shall be subject to limitation of liability even if brought by way of recourse or for indemnity under a contract or otherwise. However, claims set out under paragraph 1(d), (e) and (f) shall not be subject to limitation of liability to the extent that they relate to remuneration under a contract with the person liable.

Article 3

Claims excepted from limitation

The rules of this Convention shall not apply to:

(a) claims for salvage or contribution in general average;

(b) claims for oil pollution damage within the meaning of the International Convention on Civil Liability for Oil Pollution Damage dated 29th November 1969 or of any amendment or Protocol thereto which is in force;

(c) claims subject to any international convention or national legislation governing or prohibiting limitation of liability for nuclear damage;

(d) claims against the shipowner of a nuclear ship for nuclear damage;

(e) claims by servants of the shipowner or salvor whose duties are connected with the ship or the salvage operations, including claims of their heirs, dependants or other persons entitled to make such claims, if under the law governing the contract of service between the shipowner or salvor and such servants the shipowner or salvor is not entitled to limit his liability in respect to such claims, or if he is by such law only permitted to limit his liability to an amount greater than that provided for in Article 6.

Article 4

Conduct barring limitation

A person liable shall not be entitled to limit his liability if it is proved that the loss resulted from his personal act or omission, committed with the intent to cause such loss, or recklessly and with knowledge that such loss would probably result.

Article 5

Counterclaims

Where a person entitled to limitation of liability under the rules of this Convention has a claim against the claimant arising out of the same occurrence, their respective claims shall be set off against each other and the provisions of this Convention shall only apply to the balance, if any.

Chapter II. LIMITS OF LIABILITY

Article 6

The general limits

1. The limits of liability for claims other than those mentioned in Article 7, arising on any distinct occasion, shall be calculated as follows:

(a) in respect of claims for loss of life or personal injury;

(i) 333,000 Units of Account for a ship with a tonnage not exceeding 500 tons,

(ii) for a ship with a tonnage in excess thereof, the following amount in addition to that mentioned in (i):

for each ton from 501 to 3,000 tons, 500 Units of Account;

for each ton from 3,001 to 30,000 tons, 333 Units of Account;

for each ton from 30,001 to 70,000 tons, 250 Units of Account, and for each ton in excess of 70,000 tons, 167 Units of Account;

(b) in respect of any other claims:

(i) 167,000 Units of Account for a ship with a tonnage not exceeding 500 tons,

(ii) for a ship with a tonnage in excess thereof the following amount in addition to that mentioned in (i):

for each ton from 501 to 30,000 tons, 167 Units of Account;

for each ton from 30,001 to 70,000 tons, 125 Units of Account;

and for each ton in excess of 70,000 tons, 83 Units of Account.

2. Where the amount calculated in accordance with paragraph 1(a) is insufficient to pay the claims mentioned therein in full, the amount calculated in accordance with paragraph 1(b) shall be available for payment of the unpaid balance of claims under paragraph (1)(a) and such unpaid balance shall rank rateably with claims mentioned under paragraph 1(b).

3. However, without prejudice to the right of claims for loss of life or personal injury according to paragraph 2, a State Party may provide in its national law that claims in respect of damage to harbour works, basins and waterways and aids to navigation shall have such priority over other claims under paragraph 1(b) as is provided by that law.

4. The limits of liability for any salvor not operating from any ship or for any salvor operating solely on the ship to, or in respect of which he is rendering salvage services, shall be calculated according to a tonnage of 1,500 tons.

5. For the purpose of this Convention the ship's tonnage shall be the gross tonnage calculated in accordance with the tonnage measurement rules contained in Annex I of the International Convention on Tonnage Measurement of Ships, 1969.

Article 7

The limit for passenger claims

1. In respect of claims arising on any distinct occasion for loss of life or personal injury to passengers of a ship, the limit of liability of the shipowner thereof shall be an amount of 46,666 Units of Account multiplied by the number of passengers which the ship is authorised to carry according to the ship's certificate, but not exceeding 25 million Units of Account.

2. For the purpose of this Article "claims for loss of life or personal injury to passengers of a ship" shall mean any such claims brought by or on behalf of any person carried in that ship:

(a) under a contract of passenger carriage, or

(b) who, with the consent of the carrier, is accompanying a vehicle or live animals which are covered by a contract for the carriage of goods.

Article 8

Unit of Account

1. The Unit of Account referred to in Articles 6 and 7 is the Special Drawing Right as defined by the International Monetary Fund. The amount mentioned in Articles 6 and 7 shall be converted into the national currency of the State in which limitation is sought, according to the value of that currency at the date the limitation fund shall have been constituted, payment is made, or security is given which under the law of that State is equivalent to such payment. The value of a national currency in terms of the Special Drawing Right, of a State Party which is a member of the International Monetary Fund, shall be calculated in accordance with the method of valuation applied by the International Monetary Fund in effect at the date in question for its operations and transactions. The value of a national currency in terms of the Special Drawing Right, of a State Party which is not a member of the International Monetary Fund, shall be calculated in a manner determined by that State Party.

2. Nevertheless, those States which are not members of the International Monetary Fund and whose law does not permit the application of the provisions of paragraph 1 may, at the time of signature without reservation as to ratification, acceptance or approval or at the time of ratification, acceptance, approval or accession or at any time thereafter, declare that the limits of liability provided for in this Convention to be applied in their territories shall be fixed a follows:

(a) in respect of Article 6, paragraph 1(a) at an amount of:

(i) 5 million monetary units for a ship with a tonnage not exceeding 500 tons;

(ii) for a ship with a tonnage in excess thereof, the followingamount in addition to that mentioned in (i):

for each ton from 501 to 3,000 tons, 7,500 monetary units;

for each ton from 3,001 to 30,000 tons, 5,000 monetary units;

for each ton from 30,001 to 70,000 tons, 3,750 monetary units;

and for each ton in excess of 70,000 tons, 2,500 monetary units; and

(b) in respect of Article 6, paragraph l(b), at an amount of:

(i) 2,5 million monetary units for a ship with a tonnage notexceeding 500 tons;

(ii) for a ship with a tonnage in excess thereof, the followingamount in addition to that mentioned in (i):

for each ton from 501 to 30,000 tons, 2,500 monetary units;

for each ton from 30,001 to 70,000 tons, 1,850 monetary units;

and for each ton in excess of 70,000 tons, 1,250 monetary units; and

(c) in respect of Article 7, paragraph 1, at an amount of 700,000 monetary units multiplied by the number of passengers which the ship is authorized to carry according to its certificate, but not exceeding 375 million monetary units.

Paragraphs 2 and 3 of Article 6 apply correspondingly to sub-paragraphs (a) and (b) of this paragraph.

3. The monetary unit referred to in paragraph 2 corresponds to sixty-five and a half milligrammes of gold of millesimal fineness nine hundred. The conversion of this sum into the national currency shall be made according to the law of the State concerned.

4. The calculation mentioned in the last sentence of paragraph 1and the conversion mentioned in paragraph 3 shall be made in such a manner as to express in the national currency of the State Party as far as possible the same real value for the amounts in Articles 6 and 7 as is expressed there in units of account. States Parties shall communicate to the depositary the manner of calculation pursuant to paragraph 1, or the result of the conversion in paragraph 3, as the case may be, at the time of the signature without reservation as to ratification, acceptance or approval, or when depositing an instrument referred to in Article 16 and whenever there is a change in either.

Article 9

Aggregation of claims

1. The limits of liability determined in accordance with Article 6 shall apply to the aggregate of all claims which arise on any distinct occasion:

(a) against the person or persons mentioned in paragraph 2 of Article 1 and any person for whose act, neglect or default he or they are responsible; or

(b) against the shipowner of a ship rendering salvage services from that ship and the salvor or salvors operating from such ship and any person for whose act, neglect or default he or they are responsible; or

(c) against the salvor or salvors who are not operating from a ship or who are operating solely on the ship to, or in respect of which, the salvage services are rendered and any person for whose act, neglect or default he or they are responsible.

2. The limits of liability determined in accordance with Article 7 shall apply to the aggregate of all claims subject thereto which may arise on any distinct occasion against the person or persons mentioned in paragraph 2 of Article 1 in respect of the ship referred to in Article 7 and any person for whose act, neglect or default he or they are responsible.

Article 10

Limitation of liability without constitution of a limitation fund

1. Limitation of liability may be invoked notwithstanding that a limitation fund as mentioned in Article 11 has not been constituted. However, a Sate Party may provide into national law that, where an action is brought in its Courts to enforce a claim subject to limitation, a person liable may only invoke the right to limit liability if a limitation fund has been constituted in accordance with the provisions of this Convention or is constituted when the right to limit liability is invoked.

2. If limitation of liability is invoked without the constitution of a limitation fund, the provisions of Article 12 shall apply correspondingly.

3. Questions of procedure arising under the rules of this Article shall be decided in accordance with the national law of the State Party in which action is brought.

Chapter III. THE LIMITATION FUND

Article 11

Constitution of the fund

1. Any person alleged to be liable may constitute a fond with the Court or other competent authority in any State Party in which legal proceedings are instituted in respect of claims subject to limitation. The fund shall be constituted in the sum of such of the amounts set out in Articles 6 and 7 as are applicable to claims for which that person may be liable, together with interest thereon from the date of the occurrence giving rise to the liability until the date of the constitution of the fund. Any fund thus constituted shall be available only for the payment of claims in respect of which limitation of liability can be invoked.

2. A fund may be constituted, either by depositing the sum, or by producing a guarantee acceptable under the legislation of the State Party where the fund is constituted and considered to be adequate by the Court or other competent authority.

3. A fund constituted by one of the persons mentioned in paragraph1 (a), (b) or (c) or paragraph 2 of Article 9 or his insurer shall be deemed constituted by all persons mentioned in paragraph 1 (a), (b) or (c) or paragraph 2, respectively.

Article 12

Distribution of the fund

1. Subject to the provisions of paragraphs 1 and 2 of Article 6 and of Article 7, the fund shall be distributed among the claimants in proportion to their established claims against the fund.

2. If, before the fund is distributed, the person liable, or his insurer, has settled a claim against the fund such person shall, up to the amount he has paid, acquire by subrogation the rights which the person so compensated would have enjoyed under this Convention.

3. The right of subrogation provided for in paragraph 2 may also be exercised by persons other than those therein mentioned in respect of any amount of compensation which they may have paid, but only to the extent that such subrogation is permitted under the applicable national law.

4. Where the person liable or any other person establishes that he may be compelled to pay, at a later date, in whole or in part any-such amount of compensation with regard to which such person would have enjoyed a right of subrogation pursuant to paragraphs 2 and 3 had the compensation been paid before the fund was distributed, the Court or other competent authority of the State where the fund has been constituted may order that a sufficient sum shall be provisionally set aside to enable such person at such later date to enforce his claim against the fund.

Article 13

Bar to other actions

1. Where a limitation fund has been constituted in accordance with Article 11, any person having made a claim against the fund shall be barred from exercising any right in respect of such a claim against any other assets of a person by or on behalf of whom the fund has been constituted.

2. After a limitation fund has been consituted in accordance with Article 11, any ship or other property, belonging to a person on behalf of whom the fund has been constituted, which has been arrested or attached within the jurisdiction of a Sate Party for a claim which may be raised against the fund, or any security given, may be released by order of the Court or other competent authority of such State. However, such release shall always be ordered if the limitation fund has been constituted:

(a) at the port where the occurrence took place, or, if it took place out of port, at the first port of call thereafter; or

(b) at the port of disembarkation in respect of claims for loss of life or personal injury; or

(c) at the port of discharge in respect of damage to cargo; or

(d) in the Sate where the arrest is made.

3. The rules of paragraphs 1 and 2 shall apply only if the claimant may bring a claim against the limitation fund before the Court administering that fund and the fund is actually available and freely transferable in respect of that claim.

Article 14

Governing law

Subject to the provisions of this Chapter the rules relating to the constitution and distribution of a limitation fund, and all rules of procedure in connection therewith, shall be governed by the law of the State Party in which the fund is constituted.

Chapter IV. SCOPE OF APPLICATION

Article 15

1. This Convention shall apply whenever any person referred to in Article 1 seeks to limit his liability before the Court of a State Party or seeks to procure the release of a ship or other property or the discharge of any security given within the jurisdiction of any such State. Nevertheless, each State Party may exclude wholly or partially from the application of this Convention any person referred to in Article 1, who at the time when the rules of this Convention are invoked before the Courts of that State does not have his habitual residence in a State Party, or does not have his principal place of business in a State Party or any ship in relation to which the right of limitation is invoked or whose release is sought and which does not at the time specified above fly the flag of a State Party.

2. A State Party my regulate by specific provisions of national law the system of limitation of liability to be applied to vessels which are:

(a) according to the law of that State, ships intended for navigation on inland waterways;

(b) ships of less than 300 tons.

A State Party which makes use of the option provided for in this paragraph shall inform the depositary of the limits of liability adopted in its national legislation or of the fact that there are none.

3. A State Party may regulate by specific provisions of national law the system of limitation of liability to be applied to claims arising in cases in which interests of persons who are nationals of other States Parties are in no way involved.

4. The Courts of a Sate Party shall not apply this Convention to ships constructed for, or adapted to, and engaged in, drilling:

(a) when that State has established under its national legislation a higher limit of liability than that otherwise provided for in Article 6; or

(b) when that State has become party to an international convention regulating the system of liability in respect of such ships.

In a case to which sub-paragraph (a) applies that State Party shall inform the depositary accordingly.

5. This Convention shall not apply to:

(a) air-cushion vehicles;

(b) floating platforms constructed for the purpose of exploring or exploiting the natural resources of the sea-bed or the subsoil thereof.

Chapter V. FINAL CLAUSES

Article 16

Signature, Ratification and Accession

1. This Convention shall be open for signature by all States at the headquarters of the lnter-Governmental Maritime Consultative Organisation (hereinafter referred to as "the Organisation") from February 1st 1977 until December 31st 1977, and shall thereafter remain open for accession.

2. All Sates may become parties to this Convention by:

(a) signature without reservation as to ratification, acceptance or approval; or

(b) signature, subject to ratification, acceptance or approval followed by ratification, acceptance or approval; or

(c) accession.

3. Ratification, acceptance, approval or accession shall be effected by the deposit of a formal instrument to that effect with the Secretary-General of the Organisation (hereinafter referred to as "the Secretary-General").

Article 17

Entry into force

1. This Convention shall enter into force on the first day of the month following one year after the date on which 12 Sates have either signed it without reservation as to ratification, acceptance or approval or have deposited the requisite instruments of ratification, acceptance, approval or accession.

2. For a State which deposits an instrument of ratification, acceptance, approval or accession, or signs without reservation as to ratification, acceptance or approval, in respect of this Convention after the requirements for entry into force have been met but prior to the date of entry into force, the ratification, acceptance, approval or accession or the signature without reservation as to ratification, acceptance or approval, shall take effect on the date of entry into force of the Convention or on the first day of the month following the 90th day after the date of signature or the deposit of the instrument, whichever is the later date.

3. For any State which subsequently becomes a Party to this Convention, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of 90 days after the date when such State deposited its instrument.

4. In respect of the relations between States which ratify, accept, or approve this Convention or accede to it, this Convention shall replace and abrogate the International Convention relating to the Limitation of the Liability of Owners of Seagoing Ships, done at Brussels on October 10th 1957, and the International Convention for the Unification of certain Rules relating to the Limitation of Liability of the Owners of Seagoing Vessels, signed at Brussels on August 25th 1924.

Article 18

Reservations

1. Any Sate may, at the time of signature, ratification, acceptance, approval or accession, reserve the right to exclude the application of Article 2, paragraph 1(d) and (e). No other reservations shall be admissible to the substantive provisions of this Convention.

2. Reservations made at the time of signature are subject to confirmation upon ratification, acceptance or approval.

3. Any State which has made a reservation to this Convention may withdraw it at any time by means of a notification addressed to the Secretary-General. Such withdrawal shall take effect to the date the notification is received. If the notification states that the withdrawal of a reservation is to take effect on a date specified therein, and such date is later than the date the notification is received by the Secretary-General, the withdrawal shall take effect on such later date.

Article 19

Denunciation

1. This Convention may be denounced by a State Party at any time after one year from the date on which the Convention entered into force for that Party.

2. Denunciation shall be effected by the deposit of an instrument with the Secretary- General.

3. Denunciation shall take effect on the first day of the month following the expiration of one year after the date of deposit of the instrument, or after such longer period as may be specified in the instrument.

Article 20

Revision and Amendment

1. A Conference for the purpose of revising or amending this Convention may be convened by the Organisation.

2. The Organisation shall convene a Conference of the Sates Parties to this Convention for revising or amending it at the request of not less than one-third of the Parties.

3. After the date of the entry into force of an amendment to this Convention, any instrument of ratification, acceptance, approval or accession deposited shall be deemed to apply to the Convention as amended, unless a contrary intention is expressed in the instrument.

Article 21

Revision of the limitation amount and of Unit of Account or Monetary Unit

1. Notwithstanding the provisions of Article 20 a Conference only for the purposes of altering the amounts specified in Article 6 and 7 and in Article 8 paragraph 2, or of substituting either or both of the units defined in Article 8, paragraphs 1 and 2, by other units shall be convened by the Organisation in accordance with paragraphs 2 and 3 of this Article. An alteration of the amounts shall be made only because of a significant change in their real value.

2. The Organisation shall convene such a Conference at the request of not less than one fourth of the States Parties.

3. A decision to alter the amounts or to substitute the units by other Units of Account shall be taken by a two-thirds majority of the States Parties present and voting in such Conference.

4. Any State depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession to the Convention, after entry into force of an amendment, shall apply to the Convention as amended.

Article 22

Depositary

1. This Convention shall be deposited with the Secretary-General.

2. The Secretary-General shall:

(a) transmit certified true copies of this Convention to all Sates which were invited to attend the Conference on Limitation of Liability for Maritime Claims and to any other States which accede to this Convention;

(b) inform all States which have signed or acceded to this Convention of:

(i) each new signature and each deposit of an instrument and any reservation thereto together with the date thereof;

(ii) the date of entry into force of this Convention or any amendment thereto;

(iii) any denunciation of this Convention and the date on which it takes effect;

(iv) any amendment adopted in conformity with Articles 20 or 21;

(v) any communication called for by any Article of this Convention.

3. Upon entry into force of this Convention, a certified true copy thereof shall be transmitted by the Secretary-General to the Secretariat of the United Nations for registration and publication in accordance with Article 102 of the Charter of the United Nations.

Article 23

Languages

This Convention is established in a single original in the English, French, Russian and Spanish languages, each text being equally authentic.

Done at London this nineteenth day of November one thousand nine hundred and seventy six.

In witness whereof the undersigned being duly authorised for that purpose have signed this Convention.

I nodaļa. IEROBEŽOŠANAS TIESĪBAS

1.pants

Personas, kurām ir tiesības ierobežot atbildību

1. Kuģa īpašnieki un glābēji, kā turpmāk tekstā noteikts, saskaņā ar šās Konvencijas noteikumiem var ierobežot savu atbildību attiecībā uz prasībām, kuras izklāstītas 2.pantā.

2. Ar terminu "kuģa īpašnieks" saprot tālbraucēja kuģa īpašnieku, fraktētāju, menedžeru vai operatoru.

3. Ar glābēju saprot jebkuru personu, kura sniedz pakalpojumus, kas tieši saistīti ar glābšanas darbībām. Glābšanas darbības ietver arī 2.panta 1.punkta (d), (e) un (f) apakšpunktos minētās darbības.

4. Ja jebkura 2.pantā izklāstītā prasība, kura ir celta pret jebkuru personu, par kuras rīcību, nevērību vai saistību nepildīšanu ir atbildīgs kuģa īpašnieks vai glābējs, šādai personai ir tiesības izmantot atbildības ierobežošanu, kādu paredz šī Konvencija.

5. Šajā Konvencijā kuģa īpašnieka atbildība ietver atbildību, ja prasība ir celta pret pašu kuģi.

6. Atbildības apdrošinātājam attiecībā uz prasībām, uz kurām attiecas ierobežošana saskaņā ar šās Konvencijas noteikumiem ir tiesības izmantot šās Konvencijas sniegtās priekšrocības tādā pašā apjomā, kāds ir pieejams pašam apdrošinātajam.

7. Atbildības ierobežošanas pieprasīšana nenozīmē atbildības atzīšanu.

2.pants

Prasības, uz kurām attiecas ierobežošana

1. Saskaņā ar 3. un 4.pantu, lai kāds būtu atbildības pamats, atbildības ierobežošana piemērojama šādām prasībām:

(a) prasības attiecībā uz cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personisku ievainošanu vai īpašuma bojāeju vai bojājumu nodarīšanu tam (ieskaitot ostas aprīkojuma, baseinu, ūdensceļu un navigācijas līdzekļu bojājumus), ja tas notiek uz kuģa vai ir tieši saistīts ar kuģa darbību vai glābšanas darbībām, un to rezultātā gūtajiem izrietošajiem zaudējumiem;

(b) prasības attiecībā uz zaudējumu, kas radies kravas, pasažieru vai viņu bagāžas pārvadāšanas aizkavēšanās rezultātā;

(c) prasības attiecībā uz tāda veida zaudējumu, kas radies, pārkāpjot tiesības, kuras neparedz līgums, ja tas noticis tiešā saistībā ar kuģa darbību vai glābšanas darbībām;

(d) prasības attiecībā uz kuģa izcelšanu, aizvākšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu, ja kuģis ir nogrimis, cietis avārijā, uzskrējis uz sēkļa vai pamests, ieskaitot visas tās lietas, kuras atrodas vai ir atradušās uz kuģa;

(e) prasības attiecībā uz kuģa kravas aizvākšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu;

(f) to personu prasības, kuras nav atbildīgas par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu vai mazinātu zaudējumus, attiecībā uz kuriem atbildīgā persona var ierobežot savu atbildību saskaņā ar šo Konvenciju un tālākajiem zaudējumiem, kuru iemesls ir šādi pasākumi.

2. Uz 1.punktā minētajām prasībām atbildības ierobežošana attiecas pat tādā gadījumā, ja tās celtas regresa kārtībā vai, lai saņemtu kompensāciju saskaņā ar līgumu vai citādi. Tomēr attiecībā uz 1.punkta (d), (e) un (f) apakšpunktā minētajām prasībām atbildības ierobežošana nav piemērojama gadījumā, ja tās attiecas uz atlīdzību saskaņā ar līgumu ar atbildīgo personu.

3.pants

Prasības, kurām nav piemērojama ierobežošana

Konvencijas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz:

(a) prasībām attiecībā uz glābšanu vai iemaksām sakarā ar vispārējo avāriju;

(b) prasībām attiecībā uz naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem 1969.gada Konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem vai katra tās grozījuma vai protokola, kurš ir spēkā, izpratnē;

(c) jebkuras starptautiskās konvencijas vai nacionālo tiesību normu prasībām, kuras regulē vai aizliedz kodolpiesārņojuma rezultātā radīto zaudējumu atbildības ierobežošanu;

(d) prasībām pret atomkuģa kapteini par kodolpiesārņojuma rezultātā radītajiem zaudējumiem;

(e) kuģa īpašnieka vai glābēja darbinieku prasībām, kuru pienākumi ir saistīti ar kuģi vai glābšanas darbībām, ieskaitot viņu mantinieku, atkarīgo personu vai citu personu prasības, kurām ir tiesības celt šādas prasības, ja saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē darba līgumu starp kuģa īpašnieku vai glābēju un šādu apkalpes darbinieku, kuģa īpašniekam vai glābējam nav tiesības ierobežot savu atbildību attiecībā uz šādām prasībām, vai šādi likumi un citi normatīvie akti ļauj tam ierobežot savu atbildību tikai par summu, kas ir lielāka par 6.pantā noteikto.

4.pants

Darbība, kas nepieļauj ierobežošanu

Atbildīgā persona nav tiesīga ierobežot savu atbildību, ja ir pierādīts, ka zaudējums radies viņas personīgās darbības vai nolaidības rezultātā, kas veikta ar nolūku, lai radītu šādu zaudējumu, vai rīkojoties neapdomīgi un apzinoties šāda zaudējuma iespējamību.

5.pants

Pretprasības

Ja personai, kurai ir tiesības ierobežot atbildību saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, ir prasība pret prasītāju, kas izriet no tā paša gadījuma, viņu attiecīgās prasības tiek savstarpēji ieskaitītas un šās Konvencijas noteikumi, ja tādi ir, ir piemērojami attiecībā uz atlikumu.

II nodaļa. ATBILDĪBAS IEROBEŽOŠANAS VEIDI

6.pants

Vispārējie ierobežojumi

1. Atbildības ierobežojums attiecībā uz 7.pantā neminētām prasībām, kuras izraisījis atsevišķs gadījums, rēķina šādi:

(a) attiecībā uz prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personisku ievainošanu,

(i) 333000 norēķinu vienības kuģim, kura tilpība nepārsniedz 500 tonnas,

(ii) kuģim, kura tilpība to pārsniedz, (i) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 30000 tonnām par katru tonnu ņ 500 norēķinu vienības;

no 3001 līdz 30000 tonnām par katru tonnu ņ 333 norēķinu vienības;

no 30001 līdz 70000 tonnām par katru tonnu ņ 250 norēķinu vienības un par katru tonnu, kas pārsniedz 70000 tonnas, ņ167 norēķinu vienības,

(b) attiecībā uz jebkurām cita veida prasībām,

(i) 167000 norēķinu vienības par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 500 tonnas,

(ii) kuģim, kura tilpība to pārsniedz, (i) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 3000 tonnām par katru tonnu ņ 167 norēķinu vienības;

no 30001 līdz 70000 tonnām par katru tonnu ņ 125 norēķinu vienības; un par katru tonnu, kas pārsniedz 70000 tonnas, ņ 83 norēķinu vienības.

2. Ja summa, kura aprēķināta saskaņā ar 1.punkta (a) apakšpunktu, ir nepietiekama, lai pilnībā apmaksātu šeit minētās prasības, summa, kura aprēķināta saskaņā ar 1.punkta (b) apakšpunktu, izmantojama, lai atlīdzinātu nesamaksāto atlikumu attiecībā uz 1.punkta (a) apakšpunktā minētajām prasībām un šis nesamaksātais atlikums ir līdzvērtīgs prasībām, kas minētas 1.punkta (b) apakšpunktā.

3. Tomēr, neierobežojot prasības tiesības attiecībā uz cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personas ievainošanu, kas noteiktas saskaņā ar 2.punktu, Dalībvalsts savos nacionālajos likumos un citos normatīvajos aktos var paredzēt, ka prasībām attiecībā uz bojājuma nodarīšanu ostas aprīkojumam, baseiniem un ūdensceļiem un navigācijas līdzekļiem ir tāda prioritāte attiecībā uz citām 1.punkta (b) apakšpunktā minētajām prasībām, kādu paredzējuši šādi likumi un normatīvie akti.

4. Atbildības ierobežojumu attiecībā uz jebkuru glābēju, kurš neveic darbību uz neviena no kuģiem vai uz jebkuru glābēju, kurš strādā tikai uz kuģa, attiecībā uz kuru tiek veikti glābšanas pasākumi, rēķina atbilstoši 1500 tonnu tilpībai.

5. Šajā Konvencijā ar kuģa tilpību saprot bruto tilpību, kuru rēķina saskaņā ar tilpības mērīšanas noteikumiem, kuri izklāstīti 1969.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu I pielikumā.

7.pants

Ierobežošana attiecībā uz pasažieru prasībām

1. Attiecībā uz kuģa pasažieru prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personisku ievainošanu, kuras izraisījis atsevišķs gadījums, ar to saistītā kuģa īpašnieka atbildības ierobežošanas summa ir 46666 norēķinu vienības, kas sareizinātas ar pasažieru skaitu, kurus kuģim ir tiesības pārvadāt saskaņā ar kuģa apliecību, bet nepārsniedzot 25 miljonus norēķinu vienību.

2. Šajā pantā ar "kuģa pasažieru prasību par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personisku ievainošanu" saprot ikvienu tādas personas vai personas vārdā celtu prasību, kura tiek pārvadāta uz kuģa:

(a) saskaņā ar pasažieru pārvadāšanas līgumu, vai

(b) kura ar pārvadātāja piekrišanu pavada transporta līdzekli vai dzīvniekus saskaņā ar kravu pārvadāšanas līgumu.

8.pants

Norēķinu vienība

1. 6. un 7.pantā minētā norēķinu vienība ir Speciālā norēķinu vienība, kuru noteicis Starptautiskais valūtas fonds. Summas, kuras minētas 6. un 7.pantā konvertē tās valsts nacionālajā valūtā, kurā ir pieprasīta ierobežošana saskaņā ar tās valūtas vērtību datumā, kad bija jāizveido ierobežojuma fonds, maksājums jāveic vai jādod garantija, kura saskaņā ar tās valsts likumdošanu ir ekvivalenta šādam maksājumam. Dalībvalstij, kura ir Starptautiskā valūtas fonda dalībniece, nacionālās valūtas vērtību Speciālās norēķinu vienības izteiksmē rēķina saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda vērtēšanas metodi, kura ir spēkā operāciju un darījumu veikšanas dienā. Dalībvalstij, kura nav Starptautiskā valūtas fonda dalībniece, nacionālās valūtas vērtību Starptautiskās norēķinu vienības izteiksmē rēķina tādā veidā, kādu noteikusi šī Dalībvalsts.

2. Tomēr tās valstis, kuras nav Starptautiskā valūtas fonda dalībnieces, un kuru likumdošana nepieļauj 1.punkta noteikumu piemērošanu, var, parakstīšanas laikā, neizdarot atrunu attiecībā uz ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā vai jebkurā citā laikā pēc tam paziņot, ka atbildības ierobežošanu, ko paredz šī Konvencija, kura piemērojama to teritorijās, nosaka šādi:

(a) attiecībā uz 6.panta 1.punkta (a) apakšpunktu summa ir:

(i) 5 miljoni monetāro vienību kuģim, kura tilpība nepārsniedz 500 tonnas,

(ii) kuģim, kura tilpība to pārsniedz, (i) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 3000 tonnām par katru tonnu ņ 7500 monetāro vienību;

no 3001 līdz 30000 tonnām par katru tonnu ņ 5000 monetāro vienību;

no 30001 līdz 70000 tonnām par katru tonnu ņ 3750 monetāro vienību un

par katru tonnu, kas pārsniedz 70000 tonnas, ņ 2500 monetāro vienību; un

(b) attiecībā uz 6.panta 1.punkta (b) apakšpunktu summa,

(i) 2,5 miljoni monetāro vienību kuģim, kura tilpība nepārsniedz 500 tonnas,

(ii) kuģim, kura tilpība to pārsniedz, (i) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 30000 tonnām par katru tonnu ņ 2500 monetāro vienību;

no 30001 līdz 70000 tonnām par katru tonnu ņ 1850 monetāro vienību; un par katru tonnu, kas pārsniedz 70000 tonnas, ņ 1250 monetāro vienību; un

(c) attiecībā uz 7.panta 1.punktu summa ir 700000 monetāro vienību, kas pareizināta ar to pasažieru skaitu, kurus kuģim ir tiesības pārvadāt saskaņā ar tā sertifikātu, bet nepārsniedzot 375 miljonus monetāro vienību.

6.panta 2. un 3.punktu piemēro saskaņā ar šā punkta (a) un (b) apakšpunktu.

3. 2.punktā minētā monetārā vienība atbilst deviņsimtās tīrības proves zelta sešdesmit pieciem un pus miligramiem. Šīs summas konvertēšana nacionālajā valūtā tiek veikta atbilstoši attiecīgās valsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

4. 1.punkta pēdējā teikumā minētais aprēķins un 3.punktā minētā konvertēšana tiek veikta tādējādi, lai iegūtā Dalībvalsts nacionālā valūta cik vien iespējams atspoguļotu to pašu reālo vērtību kā norēķinu vienībās izteiktas 6. un 7.pantā minētās summas. Parakstīšanas laikā, neizdarot atrunu attiecībā uz ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai deponējot 16.pantā minēto instrumentu un, ja ir izmaiņas vienā vai otrā, Dalībvalstis izpildot 1.punkta noteikumus, nosūta depozitārijam attiecīgi aprēķina metodes aprakstu vai konvertēšanas rezultātus saskaņā ar 3.punktu.

9.pants

Prasību apvienošana

1. Atbildības ierobežošana, kas noteikta saskaņā ar 6.pantu, attiecas uz visu to prasību kopumu, kuras izraisījis atsevišķs gadījums:

(a) pret personu vai personām, kuras minētas 1.panta 2.punktā un katru personu, par kuras darbību, nevērību vai saistību nepildīšanu viņš vai viņi ir atbildīgi; vai

(b) pret kuģa, kurš veic kuģa glābšanas darbības, īpašnieku un glābēju vai glābējiem, kuri veic glābšanas darbības no šī kuģa un katru personu par kuras darbību, nevērību vai saistību nepildīšanu viņš vai viņi ir atbildīgi; vai

(c) pret glābēju vai glābējiem, kuri neveic glābšanas darbības no kuģa vai, kuri strādā tikai uz kuģa, attiecībā uz kuru tiek veiktas glābšanas darbības, un katru personu par kuras darbību, nevērību vai saistību nepildīšanu viņš vai viņi ir atbildīgi.

2. Atbildības ierobežojumu, kas noteikts saskaņā ar 7.pantu, piemēro ar to saistīto prasību kopumam, kuras var izraisīt jebkurš atšķirīgs gadījums pret personu vai personām, kuras minētas 1.panta 2.punktā attiecībā uz kuģi, kurš minēts 7.pantā un katru personu, par kuras darbību, nevērību un saistību nepildīšanu viņš vai viņi ir atbildīgi.

10.pants

Atbildības ierobežošana, neveidojot ierobežojuma fondu

1. Atbildības ierobežošanu var pieprasīt, neņemot vērā faktu, ka ierobežojuma 11.pantā minētais fonds nav izveidots. Tomēr Dalībvalsts savās nacionālajās tiesību normās var paredzēt to, ka gadījumā, ja ir celta prasība tās tiesās, lai realizētu ierobežojuma prasību, atbildīgā persona var lūgt tiesības ierobežot atbildību vienīgi tad, ja ierobežojuma fonds izveidots saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem vai ir izveidots pēc tam, kad ir pieprasīta atbildības ierobežošana.

2. Ja atbildības ierobežošana ir pieprasīta, neizveidojot ierobežojuma fondu, tad atbilstoši piemēro 12.panta noteikumus.

3. Procesa jautājumi, kuri radušies saskaņā ar šī panta noteikumiem, tiek lemti saskaņā ar tās Dalībvalsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kurā ir iesniegta prasība.

III nodaļa. IEROBEŽOJUMA FONDS

11.pants

Fonda izveidošana

1. Katra persona, kura tiek uzskatīta par atbildīgu, var izveidot fondu pie tiesas vai citas kompetentas institūcijas jebkurā Dalībvalstī, kurā ir uzsākta tiesvedība attiecībā uz prasībām par ierobežotu atbildību. Fondu veido par tādām 6. un 7.pantā noteiktajām summām, kuras ir piemērojamas prasībām, par kurām šī persona var būt atbildīga un ar tām saistītos procentus, skaitot no datuma, kad notika gadījums, kas izraisīja atbildību, līdz datumam, kad tiek izveidots fonds. Jebkurš tādā veidā izveidotais fonds ir izmantojams vienīgi to prasību apmierināšanai, attiecībā uz kurām var pieprasīt atbildības ierobežojumu.

2. Fondu var veidot vai nu, deponējot summu, vai dodot garantiju, kas ir pieņemama saskaņā ar tās Dalībvalsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kurā fonds ir izveidots un ko uzskata par pieņemamu tiesa vai cita kompetenta institūcija.

3. Fonds, kuru izveidojusi viena no 9.panta 1.punkta (a), (b) vai (c) apakšpunktā vai 2.punktā minētajām personām vai tās apdrošinātājs, attiecīgi uzskatāms par fondu, ko izveidojušas visas 1.punkta (a), (b) vai (c) apakšpunktā vai 2.punktā minētās personas.

12.pants

Fonda sadalīšana

1. Saskaņā ar 6.panta 1. un 2.punktu un 7.pantu fondu sadala starp prasītājiem proporcionāli prasībām, kas celtas pret fondu.

2. Ja atbildīgā persona vai viņa apdrošinātājs ir apmierinājis prasību, kas ir pret fondu, pirms fonds ir sadalīts, šāda persona viņa samaksātās summas apjomā subrogācijas ceļā iegūst tiesības, kuras persona, kurai tika samaksāts, būtu izmantojusi saskaņā ar šo Konvenciju.

3. 2.punktā noteiktās subrogācijas tiesības var izmantot arī šajā punktā neminētās personas attiecībā uz jebkuru kompensācijas summu, kuru viņi varētu būt samaksājuši, bet tikai tādā apjomā, kādā šādas subrogācijas tiesības ir atļautas saskaņā ar piemērojamām nacionālajām tiesību normām un citiem normatīvajiem aktiem.

4. Ja atbildīgā persona vai jebkura cita persona konstatē faktu, ka vēlākā datumā tā var tikt piespiesta maksāt pilnībā vai daļēji jebkuru šādu kompensācijas summu, attiecībā uz kuru šī persona varētu izmantot 2. un 3.punktā paredzētās subrogācijas tiesības, ja kompensācija būtu samaksāta pirms fonda sadalīšanas, tiesa vai cita kompetenta valsts institūcija, kurā fonds ir izveidots, var dot rīkojumu provizoriski nodalīt pietiekošu summu, lai dotu iespēju šai personai šai vēlākā datumā īstenot tās prasību pret fondu.

13.pants

Aizliegums attiecībā uz citām darbībām

1. Ja ierobežojuma fonds izveidots saskaņā ar 11.pantu, katrai personai, kura cēlusi prasību pret fondu, ir aizliegts izmantot jebkuras citas tiesības attiecībā uz šādu prasību pret jebkuriem citiem personai piederošiem īpašumiem, kura izveidojusi vai kuras vārdā fonds izveidots.

2. Pēc tam, kad saskaņā ar 11.pantu izveidots ierobežojuma fonds, jebkurš kuģis vai cits īpašums, kas pieder personai, kuras vārdā izveidots fonds un kas ir arestēts vai aizturēts saskaņā ar tās Dalībvalsts jurisdikciju attiecībā uz prasībām pret fondu vai jebkurš dotais galvojums var tikt atbrīvots ar tiesas vai citas šīs valsts kompetentas institūcijas lēmumu. Tomēr šāds atbrīvojums tiek piemērots vienmēr, ja ierobežojuma fonds izveidots:

(a) ostā, kurā gadījums noticis vai, ja tas noticis ārpus ostas, ņ pēc nonākšanas pirmajā ienākšanas ostā; vai

(b) ostā, kurā pasažieri izkāpj krastā attiecībā uz prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai personisku ievainošanu; vai

(c) izkraušanas ostā, attiecībā uz bojātu kravu; vai

(d) valstī, kurā uzlikts arests.

3. 1. un 2.punkta noteikumi piemērojami tikai tādā gadījumā, kad prasītājs var celt prasību pret ierobežojuma fondu tiesā, kura pārzina fondu un fonds ir faktiski pieejams un brīvi nododams sakarā ar šo prasību.

14.pants

Regulējošā likumdošana

Saskaņā ar šās nodaļas nosacījumiem, noteikumus par ierobežojuma fonda izveidošanu un sadalīšanu un ar to saistītās procedūras noteikumus regulē tās Dalībvalsts likumi un citi normatīvie akti, kurā fonds izveidots.

IV nodaļa. PIEMĒROŠANA

15.pants

1. Šo Konvenciju piemēro, kad jebkura 1.pantā minētā persona vēlas ierobežot savu atbildību pirms Dalībvalsts tiesas vai mēģina panākt kuģa vai cita īpašuma atbrīvošanu, vai atcelt jebkuru galvojumu, kas ir sniegts saskaņā ar šādas valsts jurisdikciju. Tomēr, jebkura Dalībvalsts pilnīgi vai daļēji var nepieļaut Konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru 1.pantā minēto personu, kurai laikā, kad šās Konvencijas noteikumi tiek piemēroti šīs valsts tiesā, neesot Dalībvalstij, nav pastāvīgas dzīvesvietas vai nav savas pamatdarbavietas Dalībvalstī, vai jebkāda kuģa, attiecībā uz kuru tiek pieprasītas ierobežojuma tiesības, vai attiecībā uz kuru tiek pieprasīta atbrīvošana un kuri augstāk noteiktajā laikā nav Dalībvalsts karoga kuģi.

2. Dalībvalsts ar nacionālo tiesību normu īpašiem noteikumiem var regulēt atbildības ierobežošanas sistēmu, kura piemērojama kuģiem, kuri:

(a) saskaņā ar tās valsts tiesību normām paredzēti iekšējo ūdeņu navigācijai;

(b) tilpības ziņā mazāki par 300 tonnām.

Dalībvalsts, kura izdara šajā punktā paredzēto izvēli, informē depozitāriju par atbildības ierobežošanas apmēru, kāds noteikts tās nacionālajos likumos vai par faktu, ka šādu ierobežojumu nav.

3. Dalībvalsts ar nacionālo tiesību normu īpašiem noteikumiem var regulēt atbildības ierobežošanas sistēmu, kura piemērojama prasībām, kuras izraisa gadījumi, kad nekādā veidā nav skartas to personu intereses, kuras ir citas Dalībvalsts pilsoņi.

4. Dalībvalsts tiesas nepiemēro šo Konvenciju kuģiem, kuru uzbūve atbilst peldošām urbšanas iekārtām vai tie par tādām uzskatāmi, vai veic urbšanas darbus:

(a) ja šī valsts saskaņā ar tās nacionālajām tiesību normām noteikusi augstāku atbildības ierobežojumu, nekā paredzēts 6.pantā; vai

(b) ja šī valsts kļuvusi par starptautiskās konvencijas dalībnieci, kas regulē atbildības sistēmu attiecībā uz šādiem kuģiem.

Ja tiek piemērots (a) apakšpunkts, šī Dalībvalsts attiecīgi informē depozitāriju.

5. Šī Konvencija nav piemērojama:

(a) gaisa spilvenu satiksmes līdzekļiem;

(b) peldošām platformām, kas uzbūvētas jūras dibena dabisko resursu vai augsnes pētniecībai un ieguvei.

V nodaļa. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

16.pants

Parakstīšana, ratificēšana vai apstiprināšana

Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai Starpvaldību konsultatīvās organizācijas (turpmāk tekstā - "Organizācija") vadības mītnē no 1977.gada 1.februāra līdz 1977.gada 31.decembrim un pēc tam ir atklāta pievienošanās nolūkam.

2. Visas valstis var kļūt par Konvencijas Dalībvalstīm:

(a) parakstot bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(b) parakstot ar atrunu par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu ar tam sekojošu ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(c) pievienojoties.

3. Ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās tiek veikta, deponējot formālu instrumentu Organizācijas Ģenerālsekretāram (turpmāk tekstā - "Ģenerālsekretārs").

17.pants

Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā pēc viena gada mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad 12 valstis ir parakstījušas to bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ir deponējušas nepieciešamos ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus.

2. Attiecībā uz valsti, kura deponējusi ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus vai parakstījusi bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu, kad ir izpildītas prasības par spēkā stāšanos, bet pirms spēkā stāšanas datuma, ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās vai parakstīšana bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu stājas spēkā Konvencijas spēkā stāšanās datumā vai pēc 90 dienām mēneša pirmajā dienā, skaitot no parakstīšanas vai instrumenta deponēšanas dienas, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk.

3. Katrai valstij, kura pēc tam kļūst par šīs Konvencijas Dalībvalsti, Konvencija stājas spēkā pēc 90 dienām mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad šī valsts deponējusi savu instrumentu.

4. Attiecībā uz valstīm, kuras ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas šo Konvenciju, vai pievienojušās tai, šī Konvencija aizvieto un atceļ 1957.gada 10.oktobrī Briselē parakstīto Starptautisko konvenciju par tālbraucēju kuģu īpašnieku atbildības ierobežošanu un 1924.gada 25.augustā Briselē parakstīto Starptautisko konvenciju par likumu unificēšanu attiecībā uz tālbraucēju kuģu īpašnieku atbildības ierobežošanu.

18.pants

Atrunas

1. Katra valsts parakstīšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā var atrunāt tiesības, lai izslēgtu 2.panta 1.punkta (d) un (e) apakšpunkta piemērošanu. Citas atrunas attiecībā uz šās Konvencijas noteikumiem nav pieļaujamas.

2. Atrunas, kuras izdarītas parakstīšanas laikā, ir apstiprināmas ar ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu.

3. Katra valsts, kura izdarījusi atrunu attiecībā uz šo Konvenciju, var atsaukt to jebkurā laikā, nosūtot paziņojumu Ģenerālsekretāram. Šāds atsaukums stājas spēkā paziņojuma saņemšanas dienā. Ja paziņojumā noteikts, ka valstis, kurām atrunas atsaukums stājas spēkā tur noteiktajā datumā, un šis datums seko datumam, kurā Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu, atsaukums stājas spēkā šajā vēlākajā datumā.

19.pants

Denonsēšana

1. Jebkura Dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju jebkurā laikā pēc viena gada, skaitot no datuma, kurā Konvencija stājas spēkā attiecībā uz šo valsti.

2. Denonsēšana tiek veikta, deponējot instrumentu Ģenerālsekretāram.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada mēneša pirmajā dienā, skaitot no instrumenta deponēšanas datuma vai pēc tāda ilgāka laika perioda, kādu var noteikt instrumentā.

20.pants

Pārskatīšana un grozīšana

1. Organizācija var sasaukt Konferenci, kuras mērķis ir pārskatīt vai grozīt šo Konvenciju.

2. Organizācija sasauc šīs Konvencijas Dalībvalstu konferenci, kuras mērķis ir pārskatīt vai grozīt to, pēc vismaz vienas trešdaļas valstu lūguma.

3. Pēc datuma, kad stājušies spēkā šās Konvencijas grozījumi, katrs deponētais ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanas instruments uzskatāms par piemērojamu grozītajai Konvencijai, ja vien instrumentā nav noteikts pretējais.

21.pants

Ierobežojuma summas un norēķinu vienības vai monetārās vienības pārskatīšana

1. Neņemot vērā 20.panta noteikumus, Konferenci, kuras mērķis ir tikai 6. un 7.pantā un 8.panta 2.punktā noteikto summu grozīšana, vai vienas, vai abu 8.panta 1. un 2.punktā minēto vienību aizstāšana ar citām vienībām, Organizācija sasauc saskaņā ar šī panta 2. un 3.punktu. Summu grozīšana veicama vienīgi tad, ja nozīmīgi mainījušās to reālās vērtības.

2. Šādu Konferenci Organizācija sasauc pēc vismaz vienas ceturtdaļas Dalībvalstu lūguma.

3. Lēmumu, lai grozītu summas vai aizstātu vienības ar citām norēķinu vienībām, pieņem ar šādā Konferencē klātesošo un balsojošo Dalībvalstu divu trešdaļu vairākumu.

4. Katra valsts, deponējot šīs Konvencijas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, pēc grozījumu stāšanās spēkā piemēro grozīto Konvenciju.

22.pants

Deponēšana

1. Šo Konvenciju deponē Ģenerālsekretāram.

2. Ģenerālsekretārs:

(a) nosūta šīs Konvencijas apstiprinātas kopijas visām valstīm, kuras bija aicinātas piedalīties Jūras prasības atbildības ierobežošanas konferencē un jebkurai citai valstij, kura pievienojusies šai Konvencijai;

(b) informē visas valstis, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai pievienojušās tai, par:

(i) katru jaunu parakstīšanu un katru instrumenta deponēšanu un katru ar tiem saistīto atrunu un to izdarīšanas datumu;

(ii) šīs Konvencijas vai jebkura tās grozījuma spēkā stāšanās datumu;

(iii) jebkuru šīs Konvencijas denonsēšanu un datumu, kurā tā stājas spēkā;

(iv) katru grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 20. vai 21.pantu;

(v) katru paziņojumu saskaņā ar jebkuru šīs Konvencijas pantu.

3. Pēc šās Konvencijas stāšanās spēkā Ģenerālsekretārs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam tās apstiprinātās kopijas reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102.pantu.

23.pants

Valodas

Šī Konvencija sastādīta vienā eksemplārā angļu, franču, krievu un spāņu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PARAKSTĪTA Londonā tūkstoš deviņsimt septiņdesmit sestā gada deviņpadsmitajā novembrī.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.