Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.1214

Rīgā 2009.gada 20.oktobrī (prot. Nr.72 38.§)

Noteikumi par energoefektivitātes prasībām licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību

Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 18.pantu

1. Noteikumi nosaka energoefektivitātes prasības licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību.

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1. ārējie siltumtīkli – siltumtīkli, kas savieno siltuma avotu ar lietotāju ēku siltumpunktiem;

2.2. nominālā siltuma jauda – maksimālā siltuma jauda, kuru noteicis katlu ražotājs vai koģenerācijas iekārtas ražotājs un kuru attiecīgā iekārta spēj nodrošināt ilgstošā darba režīmā, izmantojot galveno kurināmo, un ar ražotāja noteikto neto lietderības koeficientu;

2.3. siltuma avota neto lietderības koeficients – siltuma avota noteiktā laika intervālā siltumtīklā nodotās siltumenerģijas daudzuma attiecība pret šajā laikā patērēto, pēc kurināmā zemākās siltumspējas noteikto enerģijas daudzumu;

2.4. siltumtīklu neto lietderības koeficients – centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotājiem noteiktā laika intervālā piegādātā siltumenerģijas daudzuma attiecība pret šajā laikā no siltumavota saņemtās siltumenerģijas daudzumu;

2.5. neto siltumenerģija – siltumenerģijas daudzums, kuru siltuma avots nodod tās izejā.

3. Centralizētai siltumapgādes sistēmai jābūt aprīkotai ar tādu uzskaites mēr­aparatūru vai piegādātā cietā kurināmā daudzuma un kvalitātes uzskaites shēmu, kas ļauj mērījumu ceļā noteikt neto siltumenerģiju, centralizētās siltum­apgādes sistēmas lietotājiem noteiktā laika intervālā piegādāto siltumenerģijas daudzumu, kā arī siltumenerģijas ražošanai patērēto kurināmā daudzumu.

4. Izmantojot neto siltumenerģijas, centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotājiem noteiktā laika intervālā piegādātā siltumenerģijas daudzuma, siltum­enerģijas ražošanai patērētā kurināmā daudzuma un citu rādītāju mērījumus, atbilstoši šo noteikumu pielikumam nosaka un reģistrē:

4.1. laikposmā no 1.novembra līdz 31.aprīlim ne retāk kā reizi 10 dienās un laikposmā no 1.maija līdz 31.oktobrim ne retāk kā divas reizes mēnesī – siltuma avota energoefektivitātes rādītājus;

4.2. ne retāk kā reizi mēnesī – centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes rādītājus;

4.3. gada kopējos energoefektivitātes rādītājus. Gada kopējos energoefek­tivitātes rādītājus komersants līdz nākamā gada 1.martam iesniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk – komisija).

5. Sekojot centralizētās siltumapgādes sistēmas darbības rādītājiem, lai noteiktu efektivitātes uzlabošanas pasākumus un analizētu efektivitātes rādītāju pasliktināšanās iemeslus, atbilstoši šo noteikumu 7.punktā minētajām prasībām siltuma avotu energoefektivitātes rādītājus reģistrē Energoefektivitātes rādītāju žurnālā (turpmāk – žurnāls). Žurnāls iesakāms, bet nav obligāts centralizētām siltumapgādes sistēmām, kuru katlu iekārtu vai citu siltuma avotu nominālā siltuma jauda ir mazāka par 1MW.

6. Žurnāla esību un žurnālā reģistrētos datus pārbauda komisija.

7. Aprēķināmie un žurnālā reģistrējamie energoefektivitātes rādītāji:

7.1. katlu iekārtas siltumenerģijas ražošanas neto lietderības koeficienta vērtības apkures periodā nedrīkst būt zemākas par:

7.1.1. 92 %, ja siltuma avotā izmanto gāzveida kurināmo;

7.1.2. 85 %, ja siltuma avotā izmanto šķidro kurināmo;

7.1.3. 75 %, ja siltuma avotā izmanto cieto kurināmo;

7.2. koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu faktiskā kopējā enerģijas ražošanas lietderības koeficienta vērtības apkures periodā nedrīkst būt zemākas par:

7.2.1. 80 %, ja enerģijas ražošanā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo;

7.2.2. 75 %, ja enerģijas ražošanā izmanto cieto kurināmo;

7.3. relatīvie siltuma zudumi siltumtīklā nedrīkst pārsniegt 22 % gadā.

8. Licencēts energoapgādes komersants, kura valdījumā ir centralizētā siltumapgādes sistēma, ne retāk kā reizi gadā veic siltuma avotu dūmgāzu analīzi un regulē gaisa un kurināmā padeves attiecību, lai novērstu ķīmiski nepilnīgu kurināmā sadegšanu vai gaisa piesūkumus kurtuvē.

9. Licencēts energoapgādes komersants, kura valdījumā ir centralizētā siltumapgādes sistēma, katru gadu līdz 1.martam iesniedz komisijai informāciju par šo noteikumu 5.punktā minētā pienākuma izpildi. Komisija katru gadu izlases kārtībā apseko licencētus energoapgādes komersantus, kuru valdījumā ir centralizētās siltumapgādes sistēmas, lai pārbaudītu šo noteikumu 5.punktā minētā pienākuma izpildi.

10. Ja tiek konstatēti šo noteikumu 4. un 5.punktā minēto pienākumu un šo noteikumu 7.punktā minēto rādītāju izpildes pārkāpumi, komisija uzdod komersantam sešu mēnešu laikā nodrošināt minēto pienākumu izpildi.

11. Ja tiek konstatēti šo noteikumu 5.punktā minētā pienākuma izpildes pārkāpumi, komisija uzdod komersantam sešu mēnešu laikā nodrošināt šo noteikumu 5.punktā minētā pienākuma izpildi un papildus iesniegt reģistrētus šādu energoefektivitātes rādītāju mērījumus, kuri atbilst šādām pieļaujamām vērtībām:

11.1. skābekļa koncentrācijai dūmgāzēs jāatbilst katla iekārtas vai degļa izgatavotāja noteiktajām vērtībām, bet, ja tādas nav noteiktas, tām jābūt diapazonā no 2 līdz 3,5 tilpumprocentiem;

11.2. elektroenerģijas patēriņš uz vienu siltuma avota nodotās enerģijas vienību nedrīkst pārsniegt 25 kWh/MWh;

11.3. tīkla ūdens dzesēšanas kvalitātes rādītājs nedrīkst būt mazāks par 0,023 MWh/³ vai mazāks par 0,008 MWh/m³, ja siltuma avots strādā saskaņā ar ēku apkures kontūru temperatūras grafiku;

11.4. tīkla ūdens piebarošanas daudzums nedrīkst pārsniegt 0,5 ³ uz vienu tīklos nodotās siltumenerģijas MWh.

12. Ja pēc atkārtotas pārbaudes tiek konstatēti šo noteikumu 10. un 11.punktā minēto pienākumu izpildes pārkāpumi, komisija sastāda administratīvo pārkāpumu protokolu un uzliek administratīvo sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

13. Veicot ārējo siltumtīklu nomaiņu un jaunu ārējo siltumtīklu izbūvi, ieteicams ievērot standartu LVS EN 253:2003 “Centralizētās siltumapgādes caurules – Rūpnieciski izolētas un apvalkotas cauruļsistēmas bezkanāla karstā ūdens tīkliem – Gatavas tērauda ūdenscaurules ar poliuretāna siltumizolāciju un polietilēna ārējo apvalku” vai jāizmanto rūpnieciski izolētas plastmasas caurules.

14. Šajos noteikumos minētās energoefektivitātes prasības pilnībā attieci­nāmas uz tām licencētu energoapgādes komersantu valdījumā esošām centrali­zētām siltumapgādes sistēmām, kas nodotas ekspluatācijā vai rekonstruētas pēc 2010.gada 1.janvāra.

15. Licencētiem energoapgādes komersantiem, kuru valdījumā ir centrali­zētas siltumapgādes sistēmas, kas nodotas ekspluatācijā vai rekonstruētas līdz 2010.gada 1.janvārim, šo noteikumu 7. un 11.punktu piemēro ar 2018.gada 1.janvāri.

16. Licencēti energoapgādes komersanti, kuru valdījumā ir centralizētas siltumapgādes sistēmas, kas nodotas ekspluatācijā vai rekonstruētas līdz 2010.gada 1.janvārim, līdz 2010.gada 31.decembrim iesniedz komisijai attīstības un rekonstrukcijas plānu, kurā norādīts, kā tiks nodrošināta atbilstība šo noteikumu 7. un 11.punktā minētajām prasībām.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars