Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 243

Rīgā 2016. gada 19. aprīlī (prot. Nr. 19 6. §)

Noteikumi par energoefektivitātes prasībām licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 46. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka energoefektivitātes prasības licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību.

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1. ārējie siltumtīkli – siltumtīkli, kas savieno siltumavotu ar individuālajiem siltumpunktiem;

2.2. neto siltumenerģija – siltumenerģijas daudzums, kuru siltumavots nodod tā izejā;

2.3. nominālā siltuma jauda – maksimālā siltuma jauda, kuru noteicis katlu vai koģenerācijas iekārtas ražotājs un kuru attiecīgā iekārta spēj nodrošināt nepārtrauktas darbības laikā, izmantojot galveno kurināmo, ar ražotāja noteikto lietderības koeficientu;

2.4. siltumavota neto lietderības koeficients – siltumavota noteiktā laika intervālā tīklā nodotās siltumenerģijas daudzuma attiecība pret šajā laikā patērēto pēc kurināmā zemākās siltumspējas noteikto siltumenerģijas daudzumu;

2.5. siltumavots – tehnoloģisku iekārtu, būvju un infrastruktūras kopums, kas paredzēts siltumenerģijas ražošanai;

2.6. siltumtīklu neto lietderības koeficients – centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotājiem noteiktā laika intervālā piegādātā siltumenerģijas daudzuma attiecība pret šajā laikā no siltumavota saņemtās siltumenerģijas daudzumu.

II. Prasības licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām

3. Centralizētā siltumapgādes sistēma ir aprīkota ar tādu uzskaites mēraparatūru (turpmāk – mēraparatūra) vai piegādātā cietā kurināmā daudzuma un kvalitātes uzskaites shēmu (turpmāk – uzskaites shēma), kas ļauj mērījumu ceļā noteikt:

3.1. neto siltumenerģiju;

3.2. centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotāju noteiktā laika intervālā patērēto siltumenerģijas daudzumu;

3.3. siltumenerģijas ražošanai patērēto kurināmā daudzumu.

4. Ja energoapgādes komersants nodarbojas tikai ar siltumenerģijas ražošanu, tas nodrošina tādu mēraparatūru vai uzskaites shēmu, kas ļauj mērījumu ceļā noteikt neto siltumenerģiju un siltumenerģijas ražošanai patērēto kurināmā daudzumu, bet mēraparatūru vai uzskaites shēmu, kas ļauj noteikt centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotāju noteiktā laika intervālā patērēto siltumenerģijas daudzumu, nodrošina energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar siltumenerģijas pārvadi, sadali un pārdošanu centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotājiem.

5. Ja energoapgādes komersants nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un pārdošanu centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotājiem, tas nodrošina tādu mēraparatūru vai uzskaites shēmu, kas ļauj mērījumu ceļā noteikt neto siltumenerģiju, centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotāju noteiktā laika intervālā patērēto siltumenerģijas daudzumu, kā arī siltumenerģijas ražošanai patērēto kurināmā daudzumu.

6. Izmantojot neto siltumenerģijas, centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotāju noteiktā laika intervālā patērētā siltumenerģijas daudzuma, siltumenerģijas ražošanai patērētā kurināmā daudzuma un citu rādītāju mērījumus, energoapgādes komersants atbilstoši šo noteikumu pielikumam nosaka un reģistrē:

6.1. siltumavota energoefektivitātes rādītājus – laikposmā no 1. novembra līdz 30. aprīlim ne retāk kā reizi 10 dienās un laikposmā no 1. maija līdz 31. oktobrim ne retāk kā divas reizes mēnesī, bet, ja par kurināmo tiek izmantots cietais kurināmais, ne retāk kā reizi mēnesī;

6.2. centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes rādītājus – ne retāk kā reizi mēnesī;

6.3. gada kopējos energoefektivitātes rādītājus, kurus komersants līdz nākamā gada 1. martam iesniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk – regulators).

7. Lai noteiktu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un analizētu energoefektivitātes rādītāju pasliktināšanās iemeslus, energoapgādes komersants siltumavotu energoefektivitātes rādītājus reģistrē energoefektivitātes rādītāju žurnālā (turpmāk – žurnāls) atbilstoši šo noteikumu 9. punktā minētajām prasībām.

8. Žurnāla esību un žurnālā reģistrētos datus pārbauda regulators.

9. Žurnālā reģistrējamiem energoefektivitātes rādītājiem noteiktas šādas prasības:

9.1. siltumavota siltumenerģijas ražošanas neto lietderības koeficients apkures katlam ar nominālo jaudu kalendāra gadā nedrīkst būt zemāks par:

9.1.1. 92 %, ja iekārtā izmanto gāzveida kurināmo;

9.1.2. 85 %, ja iekārtā izmanto šķidro kurināmo;

9.1.3. 75 %, ja iekārtā izmanto cieto kurināmo;

9.2. koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu faktiskais kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients kalendāra gadā nedrīkst būt zemāks par:

9.2.1. 80 %, ja enerģijas ražošanā izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo;

9.2.2. 75 %, ja enerģijas ražošanā izmanto cieto kurināmo;

9.3. saules kolektora lietderības koeficients, kas noteikts tā sertifikāta pielikumā, nedrīkst būt zemāks par:

9.3.1. 70 %, ja izmanto vakuuma cauruļu saules kolektoru;

9.3.2. 75 %, ja izmanto plakano saules kolektoru;

9.4. siltumsūkņu energoefektivitātes klase nedrīkst būt zemāka par C;

9.5. relatīvie siltuma zudumi siltumtīklā, sākot ar 2018. gadu, nedrīkst pārsniegt 19 % gadā, bet no 2019. gada – 17 % gadā.

III. Licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošo centralizēto siltumapgādes sistēmu atbilstības pārbaudes kārtība

10. Licencēts vai reģistrēts energoapgādes komersants, kura valdījumā ir centralizētā siltumapgādes sistēma, ne retāk kā reizi gadā veic siltumavotu dūmgāzu analīzi un regulē gaisa un kurināmā padeves attiecību, lai novērstu ķīmiski nepilnīgu kurināmā sadegšanu vai gaisa piesūkumus kurtuvē.

11. Regulators katru gadu izlases kārtībā apseko licencētus vai reģistrētus energoapgādes komersantus, kuru valdījumā ir centralizētās siltumapgādes sistēmas, lai pārbaudītu šo noteikumu 7. punktā minētā pienākuma izpildi.

12. Ja konstatēti šo noteikumu 6. un 7. punktā minēto pienākumu un šo noteikumu 9. punktā minēto prasību izpildes pārkāpumi, regulators uzdod komersantam sešu mēnešu laikā nodrošināt to izpildi.

13. Ja konstatēti šo noteikumu 7. punktā minētā pienākuma izpildes pārkāpumi, regulators uzdod komersantam sešu mēnešu laikā nodrošināt minētā pienākuma izpildi un papildus iesniegt reģistrētus energoefektivitātes rādītāju mērījumus, kuri atbilst šādām pieļaujamām vērtībām kalendāra gadā:

13.1. skābekļa koncentrācija dūmgāzēs atbilst katla iekārtas vai degļa izgatavotāja noteiktajām vērtībām. Ja tādas nav noteiktas, tās ir diapazonā no 2 līdz 3,5 tilpumprocentiem, bet, ja izmanto cieto kurināmo, – no 6 līdz 11 tilpumprocentiem;

13.2. elektroenerģijas patēriņš uz vienu saražotās siltumenerģijas vienību nepārsniedz 25 kWh/MWh;

13.3. tīkla ūdens piebarošanas daudzums nepārsniedz 0,25 m³ uz vienu tīklos nodotās siltumenerģijas MWh, izņemot gadījumu, ja komersantu valdījumā esošie centralizētās siltumapgādes sistēmas tīkli vai siltumavoti tiek pārbūvēti vai atjaunoti vai tiek būvēti jauni tīkli.

14. Ja pēc atkārtotas pārbaudes konstatēti šo noteikumu 12. un 13. punktā minēto pienākumu izpildes pārkāpumi, tiek uzsākta administratīvā akta piespiedu izpilde.

IV. Noslēguma jautājums

15. Licencētu vai reģistrētu energoapgādes komersantu valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām šo noteikumu 9. un 13. punktu piemēro no 2018. gada 1. janvāra. Līdz 2016. gada 31. decembrim šajā punktā minētie energoapgādes komersanti iesniedz regulatoram attīstības un rekonstrukcijas plānu, kurā norādīts, kā tiks nodrošināta atbilstība šo noteikumu 9. un 13. punktā minētajām prasībām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens