Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt prokuroriem Prokuratūras likumā noteiktās tiesības uz prokuroru izdienas pensiju (turpmāk — izdienas pensija) un reglamentēt kārtību, kādā izdienas pensija tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta.
2.pants. Tiesības uz izdienas pensiju
(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir prokuroram:
1) kuram izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir 20 gadu, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti prokurora amatā, un kurš ir sasniedzis 50 gadu vecumu;
2) kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ, jo tas neļauj turpināt prokurora darbu, un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu nav mazāks par 20 gadiem.
(2) Ģenerālprokuroram ir tiesības uz izdienas pensiju neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti ģenerālprokurora amatā.
(3) Tiesības uz izdienas pensiju ir prokuroram, kurš Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta 1995.gada reorganizācijas rezultātā saskaņā ar Prokuratūras likuma pārejas noteikumu 2.punktu pārgājis strādāt uz prokuratūru un kuram līdz Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensijas saņemšanai bija palikuši ne vairāk kā pieci gadi pēc izdienas pensijas piešķiršanai nepieciešamā laika nostrādāšanas prokurora amatā.
(4) Uz izdienas pensiju nav tiesību prokuroram, kurš saņem citas valsts pensiju.
(5) Uz izdienas pensiju nav tiesību prokuroram, kurš atlaists no amata, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 40.panta pirmo daļu vai otrās daļas 1., 2. vai 4.punktu.
(51) Uz izdienas pensiju nav tiesību personai, kura ar kompetentas institūcijas nolēmumu atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā laikā, kad tā bija prokurora amatā.
(6) Uz izdienas pensiju nav tiesību personai, kura sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un atbrīvota no darba prokuratūrā līdz 1994.gada 1.jūlijam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
3.pants. Izdienas stāža aprēķināšana
(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:
1) prokurora vai tiesneša amatā nostrādāto vai Iekšlietu ministrijas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai priekšnieka vietnieka amatā nodienēto laiku;
2) laiku, kas nostrādāts prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada 1.oktobrim.
(2) Izdienas stāžā neieskaita laiku, ko persona nostrādājusi prokuratūras atestēto darbinieku amatos Latvijas PSR prokuratūrā pēc 1990.gada 26.oktobra.
4.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai
(1) Prokuroram, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, un ģenerālprokuroram neatkarīgi no vecuma izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba algas un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem to palielina par diviem procentiem no šā likuma 5.pantā minētās darba samaksas.
(2) Prokuroram, kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas slēdzienam atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba algas un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem to palielina par diviem procentiem no šā likuma 5.pantā minētās darba samaksas.
(3) Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no šā likuma 5.pantā minētās darba samaksas.
(4) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.
(5) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Labklājības ministrijai saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.
(6) Izdienas pensijas saņēmējam vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". No likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas atjauno izdienas pensijas izmaksu, samazinot to par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Grozījums sestajā daļā stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)
5.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju
(1) Izdienas pensiju aprēķina no prokurora vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no prokurora amata.
(2) (Izslēgta ar 17.10.2013. likumu)
(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2013.)
6.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi
Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma pēc prokurora atbrīvošanas no amata.
7.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana
Izdienas pensijas pārskata likumā "Par valsts pensijām" noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā.
(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)
8.pants. Izdienas pensijas pieprasīšanas un izmaksas kārtība
(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus pensijas pieprasītājs iesniedz vienai no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām.
(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersona izskata izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus un pieņem lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt izdienas pensiju.
(3) Ģenerālprokuratūra pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par prokurora izdienas stāžu un darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju.
(4) Prokuroriem, kam vienlaikus ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc viņu izvēles.
(5) Izdienas pensiju piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa pensiju.
(7) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
9.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana
(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja:
1) izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";
2) izdienas pensijas saņēmējs no jauna tiek iecelts prokurora amatā;
3) izdienas pensijas saņēmējs tiek iecelts vai apstiprināts tiesneša amatā;
4) izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu tajās iestādēs, dienests kurās dod tiesības uz izdienas pensiju.
(11) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.
(2) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto apstākļu iestāšanos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
10.pants. Izdienas pensijas izmaksāšana par pagājušo laiku
(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.
(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.
11.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas
(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:
1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem;
2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu pārmaksātās pensijas summas, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātās summas ir dzēstas.
(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.
(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.
(4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
12.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa
(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekam, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.
(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona 12 mēnešu laikā no izdienas pensijas saņēmēja nāves dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
(3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2010.gada 1.jūnija. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
13.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm
Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, piešķirto izdienas pensiju izmaksā kārtībā, kāda saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikta valsts pensiju izmaksai.
(09.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
14.pants. Izdienas pensijas saņēmēja apliecība
(1) Personai, kurai piešķirta izdienas pensija, izsniedz izdienas pensijas saņēmēja apliecību.
(2) Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību, kā arī šīs apliecības paraugu nosaka Ministru kabinets.
(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2013. Pants stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 20.punktu)
1. Šā likuma 5.panta pirmā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Līdz 2003.gada 31.decembrim izdienas pensiju aprēķina:
1) prokuroriem, kuri atbrīvoti no amata laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 31.decembrim, — no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējo gadu pirms atbrīvošanas no amata;
2) prokuroriem, kuri atbrīvoti no amata laikā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim, — no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem diviem gadiem pirms atbrīvošanas no amata;
3) prokuroriem, kuri atbrīvoti no amata laikā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim, — no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no amata;
4) prokuroriem, kuri atbrīvoti no amata laikā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim, — no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem četriem gadiem pirms atbrīvošanas no amata
2. Prokuroriem, kuri atbrīvoti no amata laikā no 1994.gada 1.jūlija līdz 1999.gada 31.decembrim, izdienas pensiju aprēķina no vidējās mēneša darba algas par pēdējo gadu pirms atbrīvošanas no prokurora amata. Darba samaksā par nostrādāto laiku no 1993.gada 1.jūlija līdz 1994.gada 1.jūlijam ietilpst amatalga, piemaksa par dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un prēmija.
3. Uz izdienas pensijas izmaksu obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) attiecināma kārtība, kāda noteikta likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 26.punktā.
(16.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2000.)
4. Obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem), kurām ir tiesības gan uz vecuma pensiju, gan uz izdienas pensijas daļu (starpība starp izdienas pensijas apmēru un vecuma pensijas apmēru), izmaksājamās izdienas pensijas daļas apmēra noteikšanai tiek ņemts vērā vecuma pensijas un izdienas pensijas daļas kopējais apmērs.
(16.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2000.)
5. Ja persona 2007.gada 31.decembrī vienlaikus ir gan izdienas pensijas, gan bezdarbnieka pabalsta saņēmēja, tad šai personai ar 2008.gada 1.februāri pārtrauc izdienas pensijas izmaksu uz atlikušo bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.
(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
8. (Atzīts par spēkā neesošu no 16.06.2009. ar Satversmes tiesas 21.04.2010. spriedumu, kas stājas spēkā 23.04.2010. Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
12. Personai, kurai bija noteikta invaliditāte un kura laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.oktobrim saskaņā ar šo pārejas noteikumu 6., 7., 8. un 9.punktu saņēma izdienas pensiju ierobežotā apmērā, nesaņemto pensijas daļu izmaksā no 2009.gada 1.novembra.
(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2009.)
13. Personām, kuras laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam saskaņā ar šā likuma noteikumiem piešķirto izdienas pensiju saņēma ierobežotā 90 procentu vai 30 procentu apmērā no piešķirtās izdienas pensijas, ieturēto (nesaņemto) izdienas pensijas daļu Ģenerālprokuratūra izmaksā 2010.gada jūlijā, vienlaikus ar jūlija izdienas pensiju.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
14. Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam viņam pienākošos (nesaņemto) izdienas pensijas daļu ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
15. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro atmaksājamai izdienas pensijas daļai par laiku no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim, ir 23 procenti.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
16. Ja personas algas nodokļa grāmatiņā, kas iesniegta Ģenerālprokuratūrai, ir ieraksts par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, šie atvieglojumi ņemami vērā, aprēķinot nodokli atmaksājamai izdienas pensijas daļai.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
17. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kuras brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu, Valsts ieņēmumu dienestam šo deklarāciju iesniedz pēc atmaksājamās izdienas pensijas daļas saņemšanas.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
18. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kurām saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim, precizētu gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2010.gada 1.augustam un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 16.augustam iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs — līdz 16.augustam, 16.septembrim un 16.oktobrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
19. Nosakot prokurora vidējo mēneša darba samaksu par laika posmu līdz 2010.gada 31.decembrim, ņem vērā amatalgu, piemaksu par amata pakāpi, prēmijas un citas piemaksas, kuras līdz 2010.gada 31.decembrim bija paredzētas Prokuratūras likumā.
(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2013.)
20. Šā likuma 14.pants stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2013.)
21. Grozījums šā likuma 4. panta sestajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Izmaksājot izdienas pensiju saskaņā ar šā likuma 4. panta sesto daļu, mūža pensijas mēneša apmērs, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts), netiek ņemts vērā, ja personai vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirta līdz 2022. gada 31. decembrim.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)
Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 13.maijā.
 |
 |
 |
 |