Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr.731

Rīgā 2009.gada 30.jūnijā (prot. Nr.45 20.§)
Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret mākslīgā optiskā starojuma radīto risku darba vidē
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 18.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret risku, ko darba vidē rada vai var radīt mākslīgā optiskā starojuma (turp­māk – optiskais starojums) iedarbība uz nodarbinātajiem darba laikā, īpaši uz viņu acīm un ādu.

2. Optiskais starojums ir jebkurš elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu diapazonā no 100 nm līdz 1 mm. Ir šādi optiskā starojuma veidi:

2.1. neviendabīgais starojums – jebkurš optiskais starojums, kas nav lāzera starojums:

2.1.1. ultravioletais starojums – optiskais starojums ar viļņa garumu no 100 nm līdz 400 nm. Ultravioletais diapazons iedalās UVA (315–400 nm), UVB (280–315 nm) un UVC (100–280 nm);

2.1.2. redzamais starojums – optiskais starojums ar viļņa garumu no 380 nm līdz 780 nm;

2.1.3. infrasarkanais starojums – optiskais starojums ar viļņa garumu no 780 nm līdz 1 mm. Infrasarkanais diapazons iedalās ISA (780–1400 nm), ISB (1400–3000 nm) un ISC (3000 nm–1 mm);

2.2. lāzera starojums – optiskais starojums no lāzera ierīces, ar ko var radīt vai pastiprināt elektromagnētisko starojumu optiskā starojuma viļņa garuma diapazonā, galvenokārt izmantojot kontrolētu stimulētu izstarojumu.

3. Izstarojums jeb enerģijas blīvums ir optiskā starojuma avota jauda uz virsmas laukuma vienību, izteikta vatos uz kvadrātmetru (W/m2).

4. Optiskā starojuma iedarbība ir izstarojuma laika izkliede (integrālis), izteikta džoulos uz kvadrātmetru (J/m2).

5. Spožums ir optiskā starojuma enerģijas plūsma telpiskā leņķa vienībā uz laukuma vienību, izteikts vatos uz kvadrātmetru uz steradiānu (W/m2 · sr).

6. Optiskā starojuma iedarbības līmenis ir starojuma avota izstarojuma iedarbības un spožuma kombinācija, kam ir pakļauts nodarbinātais.

7. Noteikumi attiecas uz visām nodarbinātības jomām, kurās nodarbinātie darba vidē tiek vai var tikt pakļauti optiskā starojuma iedarbībai.

8. Darba devējs nedrīkst pakļaut nodarbinātos tāda optiskā starojuma iedarbībai, kas pārsniedz ekspozīcijas robežvērtības neviendabīgajam starojumam (1.pielikums) un ekspozīcijas robežvērtības lāzera starojumam (2.pielikums).

9. Ekspozīcijas robežvērtības ir optiskā starojuma iedarbības ierobežojumi, kurus ievērojot starojumam pakļautie nodarbinātie ir aizsargāti pret tā kaitīgo ietekmi uz veselību.

10. Par šo noteikumu ievērošanu atbildīgs ir darba devējs.

11. Darba aizsardzības prasību ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

II. Optiskā starojuma iedarbības noteikšana un radītā riska novērtēšana

12. Darba devējs visās darba vietās veic pirmreizēju optiskā starojuma radītā riska novērtējumu, nosakot, vai tajā ir optiskā starojuma avoti, kas varētu izraisīt kaitējumu nodarbinātā veselībai.

13. Ja darba vietā ir optiskā starojuma avots vai nodarbināto veselības pārbaudes rezultāti liecina, ka nodarbināto veselības traucējumus ir izraisījusi vai varēja izraisīt optiskā starojuma iedarbība, darba devējs novērtē optiskā starojuma radīto risku saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtību.

14. Ja darba devējs konstatē, ka optiskais starojums rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, viņš saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem, ja nepieciešams, veic optiskā starojuma mērījumus vai aprēķinus, ņemot vērā ekspozīcijas robežvērtības (1. un 2.pielikums), kā arī darba aprīkojuma ražotāja sniegto informāciju par izstarojuma līmeņiem (ja attiecīgais aprīkojums rada optisko starojumu).

15. Optiskā starojuma mērījumus ar kalibrētu mēraparatūru, kas atbilstoši ražotāja lietošanas instrukcijai ir piemērota attiecīgā optiskā starojuma mērījumu veikšanai, veic:

15.1. Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūras struktūrvienībā – Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā – atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” akreditētas laboratorijas;

15.2. citās Eiropas Savienības dalībvalstīs akreditētas institūcijas, kuras tiesīgas veikt optiskā starojuma mērījumus;

15.3. kompetentas institūcijas vai kompetenti speciālisti darba aizsardzības jautājumos;

15.4. darba aizsardzības speciālisti, kuri ieguvuši otrā līmeņa augstāko izglītību darba aizsardzībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par apmācību darba aizsardzības jautājumos;

15.5. personas ar atbilstošu kvalifikāciju mērījumu veikšanai.

16. Darba devējs, novērtējot optiskā starojuma radīto risku, īpašu uzmanību pievērš šādiem faktoriem:

16.1. iedarbības līmenim, viļņa garuma diapazonam un iedarbības ilgumam uz nodarbināto;

16.2. ekspozīcijas robežvērtībām (1. un 2.pielikums);

16.3. jebkurai ietekmei uz to nodarbināto drošību un veselību, kuri pakļauti īpašam riskam (tai skaitā pusaudži, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā);

16.4. jebkurai iespējamai ietekmei uz nodarbināto drošību un veselību, kuru rada darba vietas optiskā starojuma mijiedarbība ar gaismjutīgām ķīmiskām vielām;

16.5. jebkurai netiešai ietekmei (tai skaitā īslaicīgam apžilbinājumam, eksplozijai vai liesmai);

16.6. nosacījumam par rezerves aprīkojuma esību, kas paredzēts optiskā starojuma iedarbības līmeņa samazināšanai;

16.7. nodarbināto veselības pārbaužu rezultātiem, kā arī uz zinātniskiem pētījumiem balstītai informācijai par optiskā starojuma ietekmi uz nodarbināto veselību;

16.8. vairāku optiskā starojuma avotu mijiedarbībai;

16.9. lāzera ierīču vai citu optiskā starojuma avotu klasifikācijai, ko norāda iekārtas ražotājs, un ar to saistītajai bīstamības pakāpei, īpaši ņemot vērā 3.B vai 4.klases lāzera ierīču vai līdzīgas klasifikācijas citu optiskā starojuma avotu radīto bīstamību (vidēji augstu vai augstu);

16.10. citai informācijai, ko snieguši optiskā starojuma avotu un ar tiem saistītā aprīkojuma ražotāji.

17. Darba devējs dokumentē visus optiskā starojuma radītā riska novērtēšanas un mērīšanas rezultātus un glabā tos trīs gadus. Pēc noteiktā termiņa beigām minēto informāciju nodod glabāšanai arhīvā.

III. Optiskā starojuma radītā riska novēršana vai samazināšana

18. Novēršot vai samazinot optiskā starojuma radīto risku, darba devējs ievēro Darba aizsardzības likumā noteiktos darba aizsardzības vispārīgos principus.

19. Darba devējs atbilstoši Darba aizsardzības likumā noteiktajām prasībām konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām jautājumos, kas saistīti ar optiskā starojuma radīto risku darba vidē, kā arī rada iespēju nodarbināto līdzdalībai attiecīgo jautājumu risināšanā.

20. Darba devējs atbilstoši riska novērtējuma rezultātiem veic nepieciešamos pasākumus (tai skaitā organizatoriskos – iedarbības laika samazināšana, atpūtas pauzes) optiskā starojuma radītā riska novēršanai vai samazināšanai līdz minimumam (zemākajam praktiski iespējamajam līmenim), pamatojoties uz tehnisko progresu un izmantojot jaunākos līdzekļus optiskā starojuma radītā riska avota kontrolei.

21. Ja, veicot darba vides riska novērtējumu, konstatē, ka ekspozīcijas robežvērtības (1. un 2.pielikums) var tikt pārsniegtas, darba devējs darba aizsardzības pasākumu plānā ietver šādus konkrētajās darba vietās veicamus organizatoriskus un tehniskus pasākumus:

21.1. izmantot darba metodes, kas samazina optiskā starojuma radīto risku;

21.2. izvēlēties darba aprīkojumu, kuram ir mazāks optiskā starojuma iedarbības līmenis, ņemot vērā veicamo darbu;

21.3. veikt tehniskus pasākumus optiskā starojuma iedarbības līmeņa samazināšanai, ja nepieciešams, uzstādot aprīkojumu optiskā starojuma iedarbības līmeņa samazināšanai, tai skaitā bloķēšanas ierīces, aizsargekrānu vai līdzīgas ierīces nodarbināto veselības aizsardzības nodrošināšanai;

21.4. nodrošināt darba vietu iekārtojuma un darba aprīkojuma apkopi un uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darba vietās un lietojot darba aprīkojumu;

21.5. optimizēt darba vietu plānojumu un izvietojumu;

21.6. ierobežot optiskā starojuma iedarbības ilgumu un līmeni;

21.7. nodrošināt nodarbinātos ar piemērotiem individuālajiem aizsar­dzības līdzekļiem;

21.8. veikt pasākumus saskaņā ar darba aprīkojuma ražotāju norādījumiem.

22. Šo noteikumu 21.punktā minētajās darba vietās darba devējs izvieto attiecīgas drošības zīmes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā. Darba devējs nodrošina bīstamo zonu norobežošanu un ierobežotu piekļūšanu šīm zonām, ja pakļaušana optiskā starojuma radītajam riskam ir pamatota un ierobežojumi ir tehniski iespējami.

23. Ja pēc darba devēja veiktajiem darba aizsardzības pasākumiem optiskā starojuma radītā riska samazināšanai ekspozīcijas robežvērtības optiskajam starojumam tomēr ir pārsniegtas, darba devējs:

23.1. nekavējoties veic pasākumus, lai nepieļautu nodarbināto pakļaušanu šādam optiskajam starojumam un samazinātu tā iedarbību, nodrošinot, lai tas nepārsniegtu ekspozīcijas robežvērtības;

23.2. analizē un nosaka iemeslus, kuru dēļ optiskā starojuma iedarbība pārsniedz ekspozīcijas robežvērtības;

23.3. veic izmaiņas darba aizsardzības pasākumos, lai novērstu optiskā starojuma ekspozīcijas robežvērtību atkārtotu pārsniegšanu.

24. Darba devējs nodrošina, lai nodarbinātie, kas pakļauti optiskā starojuma radītajam riskam darba vietā, un viņu pārstāvji tiktu attiecīgi apmācīti un viņiem saprotamā veidā informēti par:

24.1. optiskā starojuma iedarbību un iespējamo risku nodarbināto drošībai un veselībai;

24.2. darba aizsardzības pasākumiem, kas novērš vai līdz minimumam samazina optiskā starojuma radītā riska ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību;

24.3. rezultātiem, kas iegūti optiskā starojuma radītā riska novērtēšanā, un to nozīmi;

24.4. optiskā starojuma iedarbības dēļ radušos veselības traucējumu pazīmēm, savlaicīgu veselības traucējumu atklāšanas nozīmi un rīcību, ja ir radušies veselības traucējumi;

24.5. apstākļiem, kādos nodarbinātajiem ir tiesības uz veselības uzraudzību, kā arī par obligātās veselības pārbaudes nozīmi;

24.6. drošām darba metodēm, kā arī pareizu un drošu darba aprīkojuma lietošanu, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu optiskā starojuma radīto risku;

24.7. pareizu un piemērotu individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.

IV. Nodarbināto veselības pārbaude

25. Ja nodarbinātais pakļauts optiskā starojuma radītā riska iedarbībai, kas pārsniedz ekspozīcijas robežvērtības (1. un 2.pielikums), darba devējs nodrošina nodarbināto obligātās veselības pārbaudes atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, lai pēc iespējas agrāk diagnosticētu optiskā starojuma izraisītos veselības traucējumus un nodrošinātu kvalitatīvu nodarbināto veselības aizsardzību.

26. Darba devējs pēc pieprasījuma nodrošina optiskā starojuma radītā riska novērtējuma rezultātu pieejamību nodarbinātajam, nodarbinātā ģimenes ārstam un arodslimību ārstam, kurš veic nodarbinātā obligāto veselības pārbaudi.

27. Ja obligātajā veselības pārbaudē konstatē nodarbinātā veselības traucējumus, kurus arodslimību ārsts novērtē kā optiskā starojuma iedarbības radītās sekas:

27.1. ārsts nodarbināto informē par viņa veselības pārbaudes rezultātiem un sniedz ieteikumus veselības aprūpei arī pēc optiskā starojuma ietekmes izbeigšanas, kā arī informē darba devēju par veselības pārbaužu rezultātiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude;

27.2. darba devējs nekavējoties organizē citu nodarbināto veselības pārbaudes, kuri tikuši pakļauti līdzīgai optiskā starojuma iedarbībai;

27.3. darba devējs pārskata risku novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu, un pasākumus riska novēršanai vai samazināšanai.

28. Darba devējs nodrošina nodarbināto veselības pārbaužu rezultātu dokumentēšanu. Pēc Valsts darba inspekcijas pamatota pieprasījuma darba devējs izsniedz veselības pārbaužu karšu kopijas.

29. Darba devējs ņem vērā veselības pārbaužu rezultātus, plānojot un nosakot darba aizsardzības pasākumus optiskā starojuma radītā riska novēršanai vai samazināšanai līdz pieļaujamajam līmenim.

V. Noslēguma jautājums

30. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 27.aprīlī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa Direktīvas 2006/25/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (19.atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē).

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Labklājības ministrs U.Augulis
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.731
Neviendabīga optiskā starojuma iedarbības vērtību noteikšana

1. Biofiziski pamatotas optiskā starojuma iedarbības vērtības var noteikt ar šādām formulām:

   

kur

Eλ (λ,t), Eλ spektra izstarojums vai spektra enerģijas blīvums: starojuma avota jauda noteiktā laika posmā uz virsmas laukuma vienību, izteikta vatos uz laukuma kvadrātmetru un viļņa garuma (nanometros) reizinājumu (W/m2 · nm); Eλ (λ, t) un Eλ vērtības iegūst mērījumos vai tās var norādīt aprīkojuma ražotājs;

Eeff faktiskais izstarojums (UV diapazons): aprēķinātais spektrāli svērtais izstarojums UV viļņa garuma diapazonā no 180 līdz 400 nm, izteikts vatos uz kvadrātmetru (W/m2);

H optiskā starojuma iedarbība: izstarojuma laika izkliede (integrālis), izteikts džoulos uz kvadrātmetru (J/m2);

Heff faktiskā starojuma avota iedarbība: ar S (λ) spektrāli svērta starojuma avota iedarbība, izteikta džoulos uz kvadrātmetru (J/m2);

EUVA kopējais izstarojums (UVA): aprēķinātais izstarojums UVA viļņa garuma diapazonā no 315 līdz 400 nm, izteikts vatos uz kvadrātmetru (W/m2);

HUVA optiskā starojuma iedarbība: izstarojuma laika un viļņa garuma izkliede (integrālis) vai izstarojuma summa UVA viļņu garuma diapazonā no 315 līdz 400 mm, izteikts džoulos uz kvadrātmetru (J/m2);

S (λ) spektrālā svēršana, ņemot vērā, ka UV starojuma iedarbība uz acīm un ādu ir atkarīga no viļņa garuma, (1.2. tabula) (bez mērvienības);

t, Δt laiks, iedarbības ilgums, izteikts sekundēs (s);

λ viļņa garums nanometros (nm);

Δ λ joslas platums mērījuma intervālu aprēķiniem, izteikts nanometros (nm);

Lλ (λ), Lλ avota spektrālais spožums, izteikts vatos uz kvadrātmetru uz steradiānu nanometrā (W/m2 · sr · nm);

R (λ) spektrālā svēršana, ņemot vērā, ka redzamā un IS starojuma siltuma izraisītais redzes bojājums atkarīgs no viļņa garuma, (1.3. tabula) (bez mērvienības);

LR faktiskais spožums (siltuma izraisīti bojājumi): aprēķinātais ar R (λ) spektrāli svērtais spožums, izteikts vatos uz kvadrātmetru steradiānā (W/m2 · sr);

B (λ) spektrālā svēršana, ņemot vērā, ka zilās gaismas starojuma izraisītais fotoķīmiskais redzes bojājums ir atkarīgs no viļņa garuma, (1.3. tabula) (bez mērvienības);

LB faktiskais spožums (zilā gaisma): aprēķinātais ar B (λ) spektrāli svērtais spožums, izteikts vatos uz kvadrātmetru steradiānā (W/m2 · sr);

EB faktiskais izstarojums (zilā gaisma): aprēķinātais ar B (λ) spektrāli svērtais izstarojums, izteikts vatos uz kvadrātmetru (W/m2);

EIS kopējais izstarojums (siltuma izraisīti bojājumi): aprēķinātais izstarojums infrasarkano staru viļņa garuma diapazonā no 780 līdz 3 000 nm, izteikts vatos uz kvadrātmetru (W/m2);

Eādai kopējais izstarojums (redzamais, ISA un ISB starojums): aprēķinātais izstarojums redzamo un infrasarkano staru diapazonā no 380 līdz 3000 nm, izteikts vatos uz kvadrātmetru (W/m2);

Hādai optiskā starojuma iedarbība: izstarojuma laika un viļņa garuma izkliede (integrālis) vai izstarojuma summa redzamā un infrasarkanā starojuma diapazonā no 380 līdz 3000 nm, izteikta džoulos uz kvadrātmetru (J/m2);

α leņķiskais pretnostatījums: leņķis pret redzamo avotu no kāda telpas punkta, izteiks miliradiānos (mrad). Redzamais avots ir reāls vai šķietams objekts, kas veido mazāko iespējamo tīklenes attēlu.

 

2. Iepriekš minētās formulas var aizstāt ar šādām izteiksmēm un diskrētām vērtībām:

Piezīmes:

1. Izmantojamās formulas ir atkarīgas no attiecīgā avota radītā starojuma diapazona, un rezultāti ir jāsalīdzina ar attiecīgām ekspozīcijas robežvērtībām, kas norādītas 1.1. tabulā.

2. Vienam optiskā starojuma avotam var atbilst vairāk nekā viena iedarbības vērtība un tai atbilstoša ekspozīcijas robežvērtība.

3. Apzīmējumi no a) līdz o) atbilst attiecīgām rindām 1.1. tabulā.

 

1.1. tabula

Ekspozīcijas robežvērtības neviendabīgam optiskajam starojumam

Piezīmes:

1. Diapazons no 300 līdz 700 nm attiecas uz daļu no UVB, visu UVA un lielāko daļu no redzamā starojuma; tomēr ar to saistīto risku parasti dēvē par “zilās gaismas” risku. Faktiski zilā gaisma attiecas tikai uz diapazonu aptuveni no 400 līdz 490 nm.

2. Ļoti mazu avotu pastāvīgai fiksācijai, kuru leņķiskais pretnostatījums < 11 mrad, LB var pārvērst EB. Tas parasti attiecas tikai uz oftalmoloģijas instrumentiem vai uz stabilizētu aci anestēzijas laikā. Maksimālo “cieša skatiena laiku” aprēķina šādi: tmax = 100/EB ar EB, izteiktu W/m2. Ņemot vērā acs kustību parastu redzes uzdevumu laikā, tas nepārsniedz 100 s.

 

1.2. tabula

S (λ) (bez mērvienības), 180 nm līdz 400 nm

λ, nm

S (λ)

λ, nm

S (λ)

λ, nm

S (λ)

λ, nm

S (λ)

λ, nm

S (λ)

180

0,0120

228

0,1737

276

0,9434

324

0,000520

372

0,000086

181

0,0126

229

0,1819

277

0,9272

325

0,000500

373

0,000083

182

0,0132

230

0,1900

278

0,9112

326

0,000479

374

0,000080

183

0,0138

231

0,1995

279

0,8954

327

0,000459

375

0,000077

184

0,0144

232

0,2089

280

0,8800

328

0,000440

376

0,000074

185

0,0151

233

0,2188

281

0,8568

329

0,000425

377

0,000072

186

0,0158

234

0,2292

282

0,8342

330

0,000410

378

0,000069

187

0,0166

235

0,2400

283

0,8122

331

0,000396

379

0,000066

188

0,0173

236

0,2510

284

0,7908

332

0,000383

380

0,000064

189

0,0181

237

0,2624

285

0,7700

333

0,000370

381

0,000062

190

0,0190

238

0,2744

286

0,7420

334

0,000355

382

0,000059

191

0,0199

239

0,2869

287

0,7151

335

0,000340

383

0,000057

192

0,0208

240

0,3000

288

0,6891

336

0,000327

384

0,000055

193

0,0218

241

0,3111

289

0,6641

337

0,000315

385

0,000053

194

0,0228

242

0,3227

290

0,6400

338

0,000303

386

0,000051

195

0,0239

243

0,3347

291

0,6186

339

0,000291

387

0,000049

196

0,0250

244

0,3471

292

0,5980

340

0,000280

388

0,000047

197

0,0262

245

0,3600

293

0,5780

341

0,000271

389

0,000046

198

0,0274

246

0,3730

294

0,5587

342

0,000263

390

0,000044

199

0,0287

247

0,3865

295

0,5400

343

0,000255

391

0,000042

200

0,0300

248

0,4005

296

0,4984

344

0,000248

392

0,000041

201

0,0334

249

0,4150

297

0,4600

345

0,000240

393

0,000039

202

0,0371

250

0,4300

298

0,3989

346

0,000231

394

0,000037

203

0,0412

251

0,4465

299

0,3459

347

0,000223

395

0,000036

204

0,0459

252

0,4637

300

0,3000

348

0,000215

396

0,000035

205

0,0510

253

0,4815

301

0,2210

349

0,000207

397

0,000033

206

0,0551

254

0,5000

302

0,1629

350

0,000200

398

0,000032

207

0,0595

255

0,5200

303

0,1200

351

0,000191

399

0,000031

208

0,0643

256

0,5437

304

0,0849

352

0,000183

400

0,000030

209

0,0694

257

0,5685

305

0,0600

353

0,000175

210

0,0750

258

0,5945

306

0,0454

354

0,000167

211

0,0786

259

0,6216

307

0,0344

355

0,000160

212

0,0824

260

0,6500

308

0,0260

356

0,000153

213

0,0864

261

0,6792

309

0,0197

357

0,000147

214

0,0906

262

0,7098

310

0,0150

358

0,000141

215

0,0950

263

0,7417

311

0,0111

359

0,000136

216

0,0995

264

0,7751

312

0,0081

360

0,000130

217

0,1043

265

0,8100

313

0,0060

361

0,000126

218

0,1093

266

0,8449

314

0,0042

362

0,000122

219

0,1145

267

0,8812

315

0,0030

363

0,000118

220

0,1200

268

0,9192

316

0,0024

364

0,000114

221

0,1257

269

0,9587

317

0,0020

365

0,000110

222

0,1316

270

1,0000

318

0,0016

366

0,000106

223

0,1378

271

0,9919

319

0,0012

367

0,000103

224

0,1444

272

0,9838

320

0,0010

368

0,000099

225

0,1500

273

0,9758

321

0,000819

369

0,000096

226

0,1583

274

0,9679

322

0,000670

370

0,000093

227

0,1658

275

0,9600

323

0,000540

371

0,000090

 

 

1.3. tabula

B (λ), R (λ) (bez mērvienības), 380 nm līdz 1 400 nm

λ, nm

B (λ)

R (λ)

λ, nm

B (λ)

R (λ)

300 ≤ λ < 380

0,01

380

0,01

0,1

385

0,013

0,13

390

0,025

0,25

395

0,05

0,5

400

0,1

1

405

0,2

2

410

0,4

4

415

0,8

8

420

0,9

9

425

0,95

9,5

430

0,98

9,8

435

1

10

440

1

10

445

0,97

9,7

450

0,94

9,4

455

0,9

9

460

0,8

8

465

0,7

7

470

0,62

6,2

475

0,55

5,5

480

0,45

4,5

485

0,32

3,2

490

0,22

2,2

495

0,16

1,6

500

0,1

1

500 < λ ≤ 600

100,02·(450-λ)

1

600 < λ ≤ 700

0,001

1

700 < λ ≤ 1050

100,002·(700- λ)

1050 < λ ≤ 1150

0,2

1150 < λ ≤ 1200

0,2·100,02·(1150- λ)

1200 < λ ≤ 1400

0,02

Labklājības ministrs U.Augulis
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.731
Lāzera optiskā starojuma iedarbības vērtību noteikšana

Biofiziski pamatotas optiskā starojuma iedarbības vērtības var noteikt ar šādām formulām:

kur

dP jauda, izteikta vatos (W);

dA virsma, izteikta kvadrātmetros (m2);

E (t), E starojuma intensitāte: starojuma jaudas blīvums uz virsmas laukuma vienību, izteikts vatos uz kvadrātmetru (W/m2). E(t) un E vērtības iegūst mērījumos vai tās var norādīt aprīkojuma ražotājs;

H optiskā starojuma iedarbība: starojuma enerģijas izkliede uz virsmas laukuma vienību noteiktā laika momentā (laika integrālis), izteikts džoulos uz kvadrātmetru (J/m2);

T laiks, iedarbības ilgums, izteikts sekundēs (s);

λ viļņa garums, izteikts nanometros (nm);

γ mērījuma konusa leņķis, izteikts miliradiānos (mrad);

γm mērījuma redzes leņķis, izteikts miliradiānos (mrad);

α avota leņķiskais pretnostatījums, izteikts miliradiānos (mrad);

ierobežojošs atvērums: apļveida laukums, kurā aprēķina izstarojumu un starojuma avota iedarbību;

G integrētais spožums: spožuma izkliede konkrētā iedarbības laikā, izteikta kā starojuma avota enerģija uz izstarojošā laukuma vienības reizinājumu ar starojuma telpiskā leņķa vienību, izteikts džoulos uz kvadrātmetru steridiānā (J/m2 · sr).

Piezīmes:

1. Izmantojamās formulas ir atkarīgas no attiecīgā avota radītā starojuma viļņu garuma un ilguma, un rezultāti ir jāsalīdzina ar attiecīgajām ekspozīcijas robežvērtībām, kas dotas 2.2. līdz 2.4. tabulā.

2. Vienam lāzera optiskā starojuma avotam var būt vairākas iedarbības jeb ietekmes vērtības, piemēram, avotiem var izmainīt viļņu garumu un tiem var būt dažāds iedarbības laiks. Katram gadījumam jāpiemēro atbilstoša ekspozīcijas robežvērtība.

3. Parametri un korekcijas vērtības, kas ir izmantotas aprēķiniem 2.2. līdz 2.4. tabulā, ir dotas 2.5. tabulā, un to piemērošana atkārtotai iedarbībai ir uzskaitīta 2.6. tabulā.

2.1. tabula

Lāzera starojuma radītie riski

Viļņa garums
λ, nm

Starojuma
diapazons

Orgāns, uz kuru iedarbojas

Risks

Ekspozīcijas robežvērtība

180 līdz 400

UV

acs

fotoķīmiski bojājumi un termiski bojājumi

2.2, 2.3

180 līdz 400

UV

āda

eritēma

2.4

400 līdz 700

redzamais

acs

tīklenes bojājums

2.2

400 līdz 600

redzamais

acs

fotoķīmiski bojājumi

2.3

400 līdz 700

redzamais

āda

termiski bojājumi

2.4

700 līdz 1400

ISA

acs

termiski bojājumi

2.2, 2.3

700 līdz 1400

ISA

āda

termiski bojājumi

2.4

1400 līdz 2600

ISB

acs

termiski bojājumi

2.2

2600 līdz 106

ISC

acs

termiski bojājumi

2.2

1400 līdz 106

ISB, ISC

acs

termiski bojājumi

2.3

1400 līdz 106

ISB, ISC

āda

termiski bojājumi

2.4

2.2. tabula

Lāzera starojuma ekspozīcijas robežvērtības uz acīm. Īss iedarbības laiks < 10 s

Viļņa garums1 (nm)

Atvērums

Ilgums (s)

10-13 - 10-11

10-11 - 10-9

10-9 - 10-7

10-7 - 1,8 · 10-5

1,8 · 10-5 - 5 · 10-5

5 · 10-5 - 10-3

10-3 – 101

UVC

180-280

1 mm pie t<0,3 s; 1,5 · t0,375 pie 0,3<10 s<t<10 s

E = 3 · 1010 · [W/m2]
Sk. 3.piezīmi

H = 30 [(J/m2]

UVB

280-302

303

H = 40 [J/m2]; ja t < 2,6 · 10-9, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

304

H = 60 [J/m2]; ja t < 1,3 · 10-8, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

305

H = 100 [J/m2]; ja t < 1,0 · 10-7, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

306

H = 160 [J/m2]; ja t < 6,7 · 10-7, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

307

H = 250 [J/m2]; ja t < 4,0 · 10-6, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

308

H = 400 [J/m2]; ja t < 2,6 · 10-5, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

309

H = 630 [J/m2]; ja t < 1,6 · 10-4, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

310

H = 103 [J/m2]; ja t < 1,0 · 10-3, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

311

H = 1,6 · 103 [J/m2]; ja t < 6,7 · 10-3, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

312

H = 2,5 · 103 [J/m2]; ja t < 4,0 · 10-2, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

313

H = 4,0 · 103 [J/m2]; ja t < 2,6 · 10-1, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

314

H = 6,3 · 103 [J/m2]; ja t < 1,6 · 100, tad H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2] sk. 4.piezīmi

UVA

315-400

H = 5,6 · 103 t 0,25 [J/m2]

Redzamais un ISA

400-700

7 mm

H = 1,5 · 10-4 CE

[J/m2]

H = 2,7 · 104 t 0,75 CE

[J/m2]

H = 5 · 10-3 CE [J/m2]

H = 18 · t 0,75 CE [J/m2]

700-1050

H = 1,5 · 10-4 CA CE

[J/m2]

H=2,7 · 104 t 0,75 CA CE

[J/m2]

H = 5 · 10-3 CA CE [J/m2]

H = 18 · t 0,75 CA CE [J/m2]

1050-1400

H = 1,5 · 10-3 CC CE

[J/m2]

H =2,7 · 105 t 0,75 CC CE

[J/m2]

H = 5 · 10-2 CC CE [J/m2]

H = 90 · t 0,75 CC CE ([J/m2]

ISB

un

ISC

1400-1500

Sk. 2.piezīmi

E = 1012 [W/m2] Sk. 3.piezīmi

H = 103 [J/m2]

H = 5,6 · 103 · t 0,25 [J/m2]

1500-1800

E = 1013 [W/m2] Sk. 3.piezīmi

H = 104 [J/m2]

1800-2600

E = 1012 [W/m2] Sk. 3.piezīmi

H = 103 [J/m2]

H = 5,6 ·103 · t 0,25 [J/m2]

2600-10 6

E = 1011 [W/m2] Sk. 3.piezīmi

H=100 [J/m2]

H = 5,6 · 103 · t 0,25 [J/m2]

Piezīmes:

1. Ja uz viļņa garumu attiecas divas robežvērtības, izmanto to, kas uzliek lielākus ierobežojumus.

2. Ja 1400≤ λ<105 nm: atvēruma diametrs = 1 mm pie t ≤ 0,3 s un 1,5 t0,375 mm pie 0,3 s < t < 10 s; ja 105≤ λ<106 nm: atvēruma diametrs = 11 mm.

3. Tā kā nav datu par tādiem impulsa ilgumiem, Starptautiskajā nejonizējošā starojuma aizsardzības komisija (turpmāk- ICNIRP) iesaka izmantot 1 ns izstarojuma robežvērtības.

4. Tabulā norādītās vērtības atsevišķiem lāzera impulsiem. Ja ir vairāki lāzera impulsi, tad jāsaskaita kopā to lāzeru impulsu ilgums, kas atbilst intervālam Tmin (uzskaitītam tabulā 2.6.) un iegūto laika vērtību ieraksta kā “t” šādā formulā: 5,6 ·103 t 0,25

2.3. tabula

Lāzera starojuma ekspozīcijas robežvērtības uz acīm. Ilgs iedarbības laiks ≥ 10 s

Viļņa garums1 (nm)

Atvē­rums

Ilgums (s)

101 - 102

102 - 104

104 - 3 · 104

Viļņa garums1 (nm)

Atvē­rums

Ilgums (s)

101 - 102

102 - 104

104 - 3 · 104

UVC

180-280

3,5 mm

H = 30 [J/m2]

UVB

280-302

303

H = 40 [J/m2]

304

H = 60 [J/m2]

305

H = 100 [J/m2]

306

H = 160 [J/m2]

307

H = 250 [J/m2]

308

H = 400 [J/m2]

309

H = 630 [J/m2]

310

H = 1,0 · 103 [J/m2]

311

H = 1,6 · 103 [J/m2]

312

H = 2,5 · 103 [J/m2]

313

H = 4,0 · 103 [J/m2]

314

H = 6,3 · 103 [J/m2]

UVA

315-400

H = 104 [J/m2]

Redzamais

400 – 700

400-600
fotoķīmiskais
tīklenes bojājums
sk. 2.piezīmi

7 mm

H = 100 CB [J/m2]
(γ = 11 mrad) sk.piezīmi4

E = 1 CB [W/m2]; (γ = 1,1 t0,5 mrad) sk. 4.piezīmi

E = 1 CB [W/m2]
(γ = 110 mrad) sk. 4.piezīmi

400-700
Termiskais
tīklenes bojājums
sk. 2.piezīmi

ja α < 1,5 mrad tad E = 10 [W/m2]
ja α > 1,5 mrad un t ≤ T2 tad H = 18 CE t 0,75 [J/m2]
ja α > 1,5 mrad un t > T2 tad E = 18 CE T2-0,25 [W/m2]

ISA

700-1400

7 mm

ja α < 1,5 mrad tad E = 10 CA CC [W/m2]
ja α > 1,5 mrad un t ≤ T2 tad H = 18 CA CC CE t 0,75 [J/m2]
ja α > 1,5 mrad un t > T2 tad E = 18 CA CC CE T2-0,25 [W/m2]
(nepārsniegt 1000 W/m2 )

ISB
un
ISC

1400-106

Sk. 3.piezīmi

E = 1000 [W/m2]

Piezīmes:

1. Ja uz lāzera viļņa garumu vai citu nosacījumu attiecas divas robežvērtības, izmanto to, kura uzliek stingrākus ierobežojumus.

2. Maziem avotiem, kuri pretnostatīti ar leņķi 1,5 mrad vai mazāki, redzamās dubultās robežas E no 400 nm līdz 600 nm samazina siltuma robežas pie 10s ≤ t<T1 un fotoķīmiskās robežas ilgākiem laika posmiem. Attiecībā uz T1 un T2 sk. 2.5. tabulu. Tīklenes fotoķīmiskā riska robežu var izteikt arī kā laikā integrēto spožumu G = 106 CB [J/m2 · sr] pie t > 10s līdz t = 10000 s un L = 100 CB [W/m2 · sr] pie t > 10000 s. G un L mērījumiem jāizmanto γm kā vidējais redzes leņķis. Oficiālā robeža starp redzamo un infrasarkano starojumu ir 780 nm un to ir noteikusi Starptautiskā apgaismojuma komisija (turpmāk – CIE). Kolonna ar viļņa garuma joslu nosaukumiem ir domāta vienīgi, lai sniegtu lietotājam labāku pārskatu. Apzīmējumu G izmanto Eiropas Standartizācijas komiteja (turpmāk – CEN); apzīmējumu Lt izmanto CIE; Apzīmējumu LP izmanto IEC un Elektrotehniskās Standartizācijas Eiropas komiteja (turpmāk - CENELEC.)

3. Viļņa garums 1400-105 nm: atvēruma diametrs = 3,5 mm; viļņa garums 105 - 106 nm: atvēruma diametrs = 11 mm

4. Iedarbības vērtības izmērīšanai γ apsvērumu nosaka šādi: Ja α α (avota leņķiskais pretnosacījums) > γ γ (ierobežojošs konusa leņķis, norādīts iekavās atbilstošajā ailē) tad mērījuma redzes leņķis γm ir γ noteiktā vērtība. Ja izmanto lielāku mērījuma redzes leņķi, tad risks tiktu novērtēts par augstu. Ja α < γ tad mērījuma leņķim γm ir jābūt pietiekami lielam, lai pilnībā iekļautu avotu, bet citādi tam nav ierobežojumu, un tas var būt lielāks par γ.

2.4. tabula

Lāzera starojuma ekspozīcijas robežvērtības uz ādu.

Viļņa garums (nm)

Atvērums

Ilgums (s)

< 10-9

10-9 - 10-7

10-7 - 10-3

10-3 – 101

101 - 103

103 - 3 · 104

UV
(A, B, C)

180-400

3. 5mm

E = 3 · 1010 [W/m2]

Tādas pašas iedarbības robežvērtības kā uz acīm

Redzamais un
ISA

400-700

3. 5mm

E = 2 · 1011 [W/m2]

H=200 CA

[J/m2]

H = 1,1 · 104 CA t 0,25

[J/m2]

E = 2 · 103 CA [W/m2]

700-1400

E = 2 · 1011 CA [W/m2]

ISB
un
ISC

1400-1500

E = 1012 [W/m2]

Tādas pašas iedarbības robežvērtības kā uz acīm

1500-1800

E = 1013 [W/m2]

1800-2600

E = 1012 [W/m2]

2600-106

E = 1011 [W/m2]

Piezīme.

Ja uz lāzera starojuma viļņa garumu vai citu nosacījumu attiecas divas robežvērtības, izmanto to, kura paredz stingrākus ierobežojumus.

2.5. tabula

Parametri un korekcijas vērtības lāzera starojuma ekspozīcijas robežvērtību noteikšanai

1.

Lāzera starojuma parametrs, atbilstoši Starptautiskās nejonizējošā starojuma aizsardzības komisijas (ICNIRP) lietotajai terminoloģijai

Derīgais spektra diapazons (nm)

Korekcijas vērtība

1.1.

CA

λ<700

CA = 1,0

700-1050

CA = 10 0,002(λ – 700)

1050-1400

CA = 5,0

1.2.

CB

400-450

CB = 1,0

450-700

CB = 10 0,02(λ – 450)

1.3.

CC

700-1150

CC = 1,0

1150-1200

CC = 10 0,018(λ – 1150)

1200-1400

CC = 8,0

1.4.

T1

λ<450

T1 = 10 s

450-500

T1 = 10 · [10 0,02 (λ – 450) ] s

λ>500

T1 = 100 s

2.

Lāzera starojuma parametrs, atbilstoši Starptautiskās nejonizējošā starojuma aizsardzības komisijas (ICNIRP) lietotajai terminoloģijai

Derīgs bioloģiskai iedarbībai

Korekcijas vērtība

2.1.

αmin

Jebkāda termiska iedarbība

αmin = 1,5 mrad

3.

Lāzera starojuma parametrs, atbilstoši Starptautiskās nejonizējošā starojuma aizsardzības komisijas (ICNIRP) lietotajai terminoloģijai

Derīgais leņķa diapazons
(mrad)

Korekcijas vērtība

3.1.

CE

α<αmin

CE = 1,0

αmin<100

CE = α / αmin

α>100

CE = α2 / (αmin · αmax) mrad
ar αmax = 100 mrad

3.2.

T2

α<1,5

T2 = 10 s

1,5<100

T2 = 10 · (10 (α - 1,5) / 98,5 ) s

α>100

T2 = 100 s

4.

Lāzera starojuma parametrs, atbilstoši Starptautiskās nejonizējošā starojuma aizsardzības komisijas (ICNIRP) lietotajai terminoloģijai

Derīgais iedarbības laika diapazons
(s)

Korekcijas vērtība

4.1.


γ

t≤ 100

γ = 11 [mrad]

100<104

γ = 1,1 t 0, 5 [mrad]

t>104

γ = 110 [mrad]

2.6. tabula

Parametru un korekcijas vērtību piemērošana atkārtotai lāzera starojuma iedarbībai

Katrai atkārtotas iedarbības reizei, ko rada atkārtoti pulsējoša vai skenējoša lāzera sistēmas, piemēro trīs šādus vispārējus principus:

1. Kāda atsevišķa impulsa radītā iedarbība impulsu virknē nedrīkst pārsniegt ekspozīcijas robežvērtību atsevišķam konkrēta ilguma impulsam.

2. Iedarbība no jebkādas impulsa grupas (vai impulsu apakšgrupas impulsu virknē), kas rodas t laikā, nepārsniedz ekspozīcijas robežvērtību t laikam.

3. Iedarbība no jebkāda atsevišķa impulsa impulsu grupā nepārsniedz atsevišķa impulsa ekspozīcijas robežvērtību, kas reizināta ar kumulatīvu termiskas korekcijas faktoru
Cp = N − 0,25, kur N ir impulsu skaits. Šo principu piemēro tikai iedarbības robežām, lai aizsargātu no termiska savainojuma, turklāt visus impulsus, kas rodas laikā, mazākā par Tmin, uzskata par vienu impulsu.

Parametrs

Derīgais spektra diapazons (nm)

Korekcijas vērtība

Tmin

315<λ≤ 400

Tmin = 10-9 s (= 1 ns)

400<λ≤ 1050

Tmin = 18 · 10-6 s (= 18 μs)

1050<λ≤ 1400

Tmin = 50 · 10-6 s (= 50 μs)

1400<λ≤ 1500

Tmin = 10-3 s (= 1 ms)

1500<λ≤ 1800

Tmin = 10 s

1800<λ≤ 2600

Tmin = 10-3 s (= 1 ms)

2600<λ≤ 10 6

Tmin = 10-7 s (= 100 ns)

Labklājības ministrs U.Augulis
27.04.2010