Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumus Nr. 721 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība".
Rīgā 2009.gada 30.jūnijā (prot. Nr.45 10.§)
2. Humāno palīdzību katastrofā skartajai vai krīzes situācijā nonākušajai valstij sniedz materiālas, finansiālas vai loģistikas palīdzības veidā (tai skaitā piesaistot ekspertus).
3. Par nozari atbildīgā ministrija šo noteikumu izpratnē ir ministrija, kuras funkcijas saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu atbilst konkrētajam apdraudējuma veidam (turpmāk – atbildīgā ministrija).
4. Atbildīgā ministrija informē Krīzes vadības padomi par nepieciešamību pieprasīt humāno palīdzību.
5. Lēmumu par humānās palīdzības pieprasīšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Krīzes vadības padomes priekšlikumu un atbildīgās ministrijas sniegto informāciju.
6. Ārlietu ministrija, izmantojot diplomātiskos kanālus, nodrošina humānās palīdzības pieprasījuma nosūtīšanu iespējamajiem humānās palīdzības sniedzējiem.
7. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošina ar humānās palīdzības saņemšanu saistītās informācijas apriti ar Eiropas Savienības Monitoringa un informācijas centru un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) Eiroatlantijas katastrofu likvidēšanas koordinācijas centru.
8. Atbildīgā ministrija vada un koordinē ar humānās palīdzības saņemšanu saistīto pasākumu īstenošanu, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi. Ministrija, kas saņem finansiālu palīdzību, atver kontu Valsts kasē.
10. Atbildīgā ministrija vai tās pilnvarota persona kārto humānās palīdzības sūtījuma muitas formalitātes, kā arī nodrošina nepieciešamo dokumentu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē.
11. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes nodrošina humānās palīdzības sūtījumu ārpuskārtas muitas kontroli.
12. Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuri paredz atbrīvojumu no muitas nodokļa, humānās palīdzības sūtījumus atbrīvo no ievedmuitas.
13. Atbildīgā ministrija, saņemot no katastrofā skartās vai krīzes situācijā nonākušās valsts vai no starptautiskas organizācijas informāciju ar lūgumu sniegt humāno palīdzību, šo informāciju nekavējoties nodod Ārlietu ministrijai.
14. Ārlietu ministrs pēc pieprasījuma saņemšanas un tā sākotnējās izvērtēšanas ierosina sasaukt Krīzes vadības padomes sēdi lēmuma pieņemšanai par sniedzamās humānās palīdzības veidu un apjomu.
15. Ja Krīzes vadības padomes locekļi vienojas par nepieciešamību sniegt humāno palīdzību, ārlietu ministrs sasauc Krīzes vadības padomes ekspertu grupu, lai koordinētu humānās palīdzības sagatavošanu un sniegšanu (turpmāk – ekspertu grupa).
16. Ekspertu grupu vada ārlietu ministrs vai viņa pilnvarota persona, ja Krīzes vadības padome nav lēmusi citādi.
17. Ekspertu grupas sastāvā ir Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas deleģēti pārstāvji. Ja nepieciešams, ekspertu grupa darba izpildei var pieaicināt citus speciālistus, kā arī pieprasīt no citām valsts institūcijām darbam nepieciešamo informāciju.
18. Ekspertu grupa:
18.1. saskaņo humānās palīdzības sūtījuma saturu, apjomu un piegādes termiņus ar katastrofā skarto vai krīzes situācijā nonākušo valsti vai starptautisko organizāciju;
18.2. organizē humānās palīdzības sūtījuma sagatavošanu un koordinē tā nogādi;
18.3. seko situācijas attīstībai katastrofā skartajā vai krīzes situācijā nonākušajā valstī un izvērtē nepieciešamību pēc papildu resursu piesaistes;
18.4. sagatavo secinājumus un priekšlikumus Krīzes vadības padomei, ja humānās palīdzības sniegšanas laikā ir apzinātas nepilnības.
19. Valsts institūcijām ir šādi pienākumi:
19.1. Ārlietu ministrija:
19.1.1. izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par humānās palīdzības sniegšanu, pamatojoties uz humānās palīdzības sniegšanā iesaistīto valsts institūciju sniegto informāciju;
19.1.2. koordinē vienotu informācijas sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem;
19.1.3. ja nepieciešams, nodrošina humānās palīdzības sniegšanas informācijas apmaiņu, izmantojot diplomātiskos kanālus;
19.2. Iekšlietu ministrija:
19.2.1. atbild par valsts materiālajās rezervēs esošo resursu sagatavošanu humānās palīdzības sniegšanai un rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā par valsts materiālo rezervju atjaunināšanu;
19.2.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošina informācijas apriti ar Eiropas Savienības Monitoringa un informācijas centru un NATO Eiroatlantijas katastrofu likvidēšanas koordinācijas centru;
19.3. atbildīgā ministrija atbild par tās rīcībā esošo (tai skaitā glabāšanā nodoto) materiālo rezervju sagatavošanu humānās palīdzības sniegšanai;
19.4. Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija apzina komersantus, kuru preces un pakalpojumi varētu veidot humānās palīdzības sūtījumu, kā arī organizē resursu sagatavošanu humānās palīdzības sniegšanai;
19.5. Satiksmes ministrija pēc ekspertu grupas pieprasījuma sniedz informāciju par pieejamajiem transportlīdzekļiem, to izmantošanas izmaksām, kā arī prognozējamo nepieciešamo laiku humānās palīdzības nogādāšanai starptautiskajai organizācijai vai uz katastrofā skarto vai krīzes situācijā nonākušo valsti;
19.6. atbildīgā ministrija vai tās pilnvarota persona kārto humānās palīdzības sūtījuma muitas formalitātes, kā arī nodrošina nepieciešamo dokumentu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē;
19.7. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāde nodrošina humānās palīdzības sūtījumu ārpuskārtas muitas kontroli.
20. Nodokļu maksātāji, kuri ziedo finanšu līdzekļus vai mantu budžeta iestādēm vai sabiedriskā labuma organizācijām humānās palīdzības sniegšanai, var piemērot nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.pantu vai likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.pantu atbilstoši nodokļa maksātāja statusam.
21. Ja Krīzes vadības padomes locekļi vienojas par finansiālās palīdzības sniegšanu, Ārlietu ministrija veic vienu no šādām darbībām:
21.1. saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu no likumā par valsts budžetu ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem veic brīvprātīgo iemaksu starptautiskajās organizācijās vai fondos, kuri izmanto piešķirtos finanšu līdzekļus humānās palīdzības sniegšanai, ja attīstības sadarbības politikas plānā attiecīgajam gadam paredzēta humānās palīdzības sniegšana;
21.2. sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finansiālas palīdzības sniegšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
22. Ministru kabineta rīkojuma projektā par humānās palīdzības sniegšanu norāda saņēmējvalsti vai starptautisko organizāciju, humānās palīdzības veidu, apjomu, nepieciešamo valsts finansējumu un tā finansēšanas avotu, piešķiramā finansējuma apmēru vienai vai vairākām ministrijām, konkrētus uzdevumus ministrijām. Ja palīdzību sniedz no valsts materiālajām rezervēm, Iekšlietu ministrija, ja nepieciešams, norāda nepieciešamo līdzekļu apmēru materiālo rezervju atjaunināšanai un finansēšanas avotu.
23. Ārlietu ministrija sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām, tās informatīvi atbalstot humānās palīdzības sniegšanā.
Ārlietu ministrs M.Riekstiņš
 |
 |
 |
 |