Darbības ar dokumentu
Rīgā 2009.gada 25.jūnijā (prot. Nr.44 47.§)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā (turpmāk – plāns) sniedzamās informācijas saturu un veidu, kā arī papildu informāciju, kas iekļaujama plānā, to atjaunojot;
1.2. minimālās prasības, nosacījumus un aizliegumus, kurus ietver pasākumu programmā (turpmāk – programma).
2. Pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) pieprasījuma valsts institūcijas un pašvaldības sniedz vispārpieejamu informāciju, kas nepieciešama plānu un programmu izstrādei, tajā skaitā:
2.1. virszemes un pazemes ūdeņu un Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto aizsargājamo teritoriju (turpmāk – aizsargājamā teritorija), kā arī piesārņojuma emisijas monitoringa un cita veida vides monitoringa datus;
2.2. informāciju, kas iegūta, izpildot šo noteikumu 20.1.1., 20.1.2., 20.1.3., 20.1.4., 20.1.5., 20.1.6., 20.1.7., 20.1.8., 20.1.9., 20.1.10. un 20.1.11.apakšpunktā minētajos normatīvajos aktos noteiktās prasības;
2.3. ar ūdenssaimniecību un ūdens resursu lietošanu saistītos plānus un programmas;
2.4. pašvaldības attīstības plānošanas dokumentus un teritorijas plānojumus;
2.5. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus.
3. Plānu un programmu projekti, kā arī apstiprinātie plāni un programmas sabiedrībai ir pieejami centrā un centra mājaslapā internetā. Centrā ir pieejama arī plānu un programmu izstrādē izmantotā informācija, tai skaitā informācija par emisijas kontroli no punktveida piesārņojuma avotiem un par tādu darbību kontroli, kuras maina ūdensobjektu hidroloģisko režīmu un morfoloģiskās īpašības.
4. Plānā iekļauj informāciju saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 4., 11., 12., 13., 14., 17. un 18.pantu.
6. Upju baseinu apgabala (turpmāk – apgabals) raksturojumā ietver:
6.1. precīzu informāciju par apgabala robežām;
6.2. apgabala hidrogrāfisko raksturojumu un hidroloģiskā režīma aprakstu;
6.3. norādes par virszemes ūdensobjektu tipiem, augstas ekoloģiskās kvalitātes klases (etalonstāvokļa) aprakstu katram tipam, pazemes ūdensobjektu raksturojumu un virszemes un pazemes ūdensobjektu stāvokļa atbilstības novērtējumu ūdens kvalitātes kritērijiem;
6.4. šādu informāciju par centru un konsultatīvo padomi:
6.4.1. centra adrese;
6.4.2. centra funkcijas un tiesības upju baseinu apgabala apsaimniekošanā;
6.4.3. centra sadarbības partneri Latvijā un ārvalstīs (ja ir izveidots starptautisks upju baseinu apgabals) un centra funkcijas sadarbībā ar partneriem;
6.4.4. konsultatīvās padomes sastāvs, funkcijas un tiesības.
7. Informācijā par nozīmīgākajām slodzēm un cilvēku darbības ietekmi uz pazemes un virszemes ūdeņu stāvokli:
7.1. uzskaita upju baseinu apgabalā esošos punktveida piesārņojuma avotus, norāda ūdensobjektus, kurus šie avoti ietekmē vai var ietekmēt, un izvērtē piesārņojuma ietekmi. Atsevišķi sniedz informāciju par piesārņojumu ar īpaši bīstamām piesārņojošām vielām un vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras jāņem vērā, nosakot atļauto emisiju ūdenī, un kuras noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību” 5.pielikumā (turpmāk – īpaši bīstamas piesārņojošas vielas). Ja kādam operatoram apgabala teritorijā atļauta piesārņojošo vielu tieša emisija pazemes ūdeņos, sniedz informāciju par attiecīgo operatoru, kā arī norāda šādas atļaujas izsniegšanas pamatojumu. Ja punktveida piesārņojuma avotiem ir noteiktas sajaukšanās zonas, apraksta to noteikšanai izmantoto pieeju un metodoloģiju;
7.2. novērtē izkliedētā piesārņojuma avotu radīto piesārņojumu. Atsevišķi sniedz informāciju par piesārņojumu ar īpaši bīstamām piesārņojošām vielām un pārskatu par zemes lietošanas veidiem apgabalā;
7.3. norāda virszemes un pazemes ūdensobjektus, kuros piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz normatīvajos aktos par ūdens kvalitāti noteiktos labas ķīmiskās kvalitātes kritērijus;
7.4. novērtē slodzes, kas ietekmē virszemes un pazemes ūdeņu kvantitatīvo stāvokli, arī ūdens ieguves radītās slodzes;
7.5. norāda nozīmīgas ūdens ņemšanas vietas un ūdens izmantošanas mērķus, apraksta ūdens ieguves apjomu un tā pārmaiņas gada laikā, gada kopējo ūdens patēriņu un kopējo ūdens zudumu ūdensapgādes sistēmās, kā arī ūdens lietošanas pārmaiņu tendences pēdējo 10 gadu laikā;
7.6. norāda, kādos apgabalā esošajos virszemes un pazemes ūdensobjektos ūdens ieguve vai regulāra virszemes ūdeņu līmeņa vai režīma maiņa netiek kontrolēta, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens lietošanu šo darbību ietekme uz ūdeņu stāvokli ir nebūtiska;
7.7. apraksta apgabalā veikto noteces regulēšanu (arī hidromelioratīvo būvniecību) un tās ietekmi uz noteces režīmu vai ūdens bilanci;
7.8. norāda mākslīgos un stipri pārveidotos ūdensobjektus un informāciju par šo objektu hidromorfoloģiskajām īpašībām, kuras būtiski mainījusi cilvēku darbība, kā arī pamatojumu attiecīgo ūdensobjektu atzīšanai par mākslīgiem vai stipri pārveidotiem;
7.9. analizē tādas cilvēku darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli, kāda nav minēta šajā punktā.
(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.64)
8. Informācijā par aizsargājamām teritorijām ietver šo noteikumu 15.4.apakšpunktā minēto karti un atsauci uz aizsargājamo teritoriju reģistru, kas izveidots saskaņā ar Vides aizsardzības likumu un iekļauj aizsargājamo teritoriju sarakstu, informāciju par to izveidošanas mērķi un normatīvajiem aktiem, kas nosaka attiecīgo teritoriju statusu. Reģistrā norāda teritorijas, kas izveidotas ūdens bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdensobjektus, kuros atrodas rekreācijas objekti vai peldvietas, īpaši jutīgas teritorijas, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kā arī ūdensgūtnes, ko izmanto vai plāno izmantot dzeramā ūdens ieguvei, ja vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10 m3 dienā vai ja ūdensgūtni izmanto vairāk nekā 50 cilvēku.
9. Informācijā par monitoringa tīklu un īstenoto monitoringa programmu rezultātiem ietver šo noteikumu 15.6. un 15.7.apakšpunktā minētās kartes un ziņas par virszemes un pazemes ūdensobjektu un aizsargājamo teritoriju monitoringā iegūto datu ticamību un precizitāti, kā arī par nepieciešamajiem grozījumiem monitoringa programmā.
10. Ekonomiskās analīzes kopsavilkumā:
10.1. apraksta ūdens resursu nozīmi apgabala ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;
10.2. sniedz ūdens resursu lietošanas prognozes nākamajiem sešiem gadiem;
10.3. informē par valsts atbalstu un investīcijām ūdenssaimniecības sektorā, investīciju piesaistes stratēģiju un prognozēm;
10.4. sniedz novērtējumu, kā un cik lielā apmērā ūdens resursu lietotāji sedz ūdens resursu lietošanas izmaksas;
10.5. apraksta ar ūdens resursu lietošanu saistīto maksājumu sistēmu (ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus, dabas resursu nodokli par ūdens ieguvi un piesārņošanu, maksu par ūdens resursu lietošanu), sniedz tās pamatojumu un ieteikumus par nepieciešamajām pārmaiņām minētajā sistēmā;
10.6. izklāsta secinājumus un priekšlikumus.
11. Plānā norāda ūdensobjektiem un aizsargājamām teritorijām noteiktos vides kvalitātes mērķus un to noteikšanas pamatojumu. Plānam pievieno to ūdensobjektu sarakstu, kuriem saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu piemēroti izņēmumi vides kvalitātes mērķu noteikšanā vai sasniegšanā, kā arī pamato, kāpēc noteikti izņēmumi, un sniedz informāciju par pasākumiem, ko paredzēts veikt šajos ūdensobjektos, lai sasniegtu tiem noteiktos vides kvalitātes mērķus.
12. Informāciju par plānotajiem pasākumiem piesārņojuma emisijas novēršanai vai samazināšanai un vides kvalitātes mērķu sasniegšanai sagatavo kā kopsavilkumu par galvenajiem pasākumu veidiem, to īstenotājiem un īstenošanas termiņiem, kā arī par īstenošanai piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu. Kopsavilkumā norāda, kā šie pasākumi veicinās plānā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu. Atbilstoši šo noteikumu IV nodaļas nosacījumiem izstrādāto pilno programmu iekļauj plāna pielikumā.
13. Informācijā par citām programmām, kuras saistītas ar upju baseinu apgabala apsaimniekošanu, iekļauj sarakstu, kurā minētas visas programmas un plāni, kas izstrādāti apgabala teritorijā esošo apakšbaseinu, noteikta tipa ūdeņu vai atsevišķu ūdens-objektu apsaimniekošanai vai konkrētu vides problēmu risināšanai, kā arī rīcības programmas konkrētām uzņēmējdarbības nozarēm. Plānā iekļauj kopsavilkumu par minēto dokumentu saturu.
14. Pārskatā par sabiedrības informēšanu un konsultācijām, ko centrs organizējis plāna izstrādes vai atjaunošanas laikā:
14.1. norāda sabiedriskās apspriešanas pasākumus un konsultācijas, to norises laiku un vietu. Pārskatam pievieno kopsavilkumu par šo pasākumu rezultātiem un plānā izdarītajiem grozījumiem;
14.2. iekļauj informāciju par to, kur un kādā kārtībā sabiedrībai iespējams iepazīties ar:
14.2.1. plāna sagatavošanā izmantoto dokumentāciju;
14.2.2. plāna izstrādes un sabiedriskās apspriešanas gaitu;
14.2.3. plāna projektu un apstiprināto plānu;
14.2.4. būtiskākajiem ūdens apsaimniekošanas un aizsardzības jautājumiem attiecīgajā apgabalā;
14.2.5. virszemes un pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringa rezultātiem.
15. Plānam pievieno kartes, kurās norādīta šāda informācija:
15.1. virszemes ūdensobjekti un to robežas;
15.2. virszemes ūdensobjektu tips (šo karti pēc pieprasījuma centrs nosūta Eiropas Komisijai tās norādītajā formātā);
15.3. pazemes ūdensobjekti un to robežas;
15.4. aizsargājamās teritorijas apgabalā;
15.5. nozīmīgākie punktveida un izkliedētā piesārņojuma avoti;
15.6. virszemes un pazemes ūdensobjektu un aizsargājamo teritoriju monitoringa posteņi;
15.7. monitoringa rezultāti, kas atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam atspoguļo:
15.7.1. virszemes ūdensobjektu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti;
15.7.2. stipri pārveidoto un mākslīgo ūdensobjektu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti;
15.7.3. pazemes ūdensobjektu ķīmisko kvalitāti un kvantitatīvo stāvokli;
15.7.4. aizsargājamās teritorijās izvietoto ūdensobjektu stāvokli.
(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.64)
15.1 Ja monitoringa rezultāti liecina, ka ir pārsniegti atsevišķi šo noteikumu 2. pielikumā minēto prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi, kas noteikti normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, centrs izvērtē nepieciešamību plānam pievienot papildu kartes. Papildu kartēs:
15.1 1. norāda ūdensobjektu ķīmisko kvalitāti attiecībā uz šādām vielām:
15.1 1.1. ūdens vidē visur esošām vielām, kuru aprite ir līdzīga noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku vielu apritei un kuras minētas šo noteikumu 2. pielikuma 2., 5., 8., 9., 11., 13., 19. un 20. punktā;
15.1 1.2. prioritārām vielām, kuras minētas šo noteikumu 2. pielikuma 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21. punktā;
15.1 1.3. vielām, kurām ir noteikti stingrāki vides kvalitātes normatīvi un kuras minētas šo noteikumu 2. pielikuma 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8. punktā;
15.1 2. ja nepieciešams, iekļauj kritērijus, kas raksturo vides kvalitātes normatīvu pārsniegumu apmēru attiecībā uz šo noteikumu 15.1 1. apakšpunktā norādītajām vielām. Minētos kritērijus izvēlas tā, lai nodrošinātu kartēs attēlotās informācijas iespējami labāku savstarpēju salīdzināmību attiecībā uz upju baseiniem un Eiropas Savienības valstu līmenī.
(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.64 redakcijā)
17. Atjaunojot plānu, tajā papildus šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktā minētajai informācijai iekļauj:
17.1. pārskatu par grozījumiem, kas izdarīti pēc plāna iepriekšējās versijas publicēšanas;
17.2. vides kvalitātes mērķu īstenošanas novērtējumu. Novērtējumam pievieno karti, kurā atspoguļoti iepriekšējā plāna izpildes laikā veiktā monitoringa rezultāti. Ja vides kvalitātes mērķi nav sasniegti, sniedz cēloņu skaidrojumu;
17.3. pārskatu par iepriekšējā plānā iekļautajiem, bet neīstenotajiem pasākumiem un cēloņu skaidrojumu;
17.4. pārskatu par papildu pasākumiem, kas pēc iepriekšējā plāna apstiprināšanas veikti tādos ūdensobjektos, kuru monitoringa rezultāti ir liecinājuši, ka bez papildu pasākumiem tiem noteiktie vides kvalitātes mērķi netiks sasniegti;
17.5. informāciju par uzskaitītajām prioritāro vielu un bīstamo piesārņojošo vielu emisijām, izplūdēm un zudumiem, norādot arī šo vielu koncentrāciju sedimentos un biotā. Ja minēto vielu emisijas, izplūdes un zudumu avoti ir attēloti kartē, to pievieno atjaunotajam plānam;
17.6. tabulu ar prioritāro vielu un bīstamo vielu analīzei izmantoto metožu kvantitatīvās noteikšanas robežām un informāciju par šo metožu veiktspējas raksturlielumiem atbilstoši normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu monitoringu minētajām prasībām attiecībā uz ūdeņu stāvokļa ķīmisko monitoringu;
17.7. informāciju par tām prioritārajām un bīstamajām vielām, attiecībā uz kurām atbilstoši normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu minētajām prasībām ir veikts virszemes ūdeņu alternatīvais monitorings, tai skaitā:
17.7.1. pamato alternatīvā monitoringa izvēles iemeslus;
17.7.2. norāda virszemes ūdensobjektus un matricas (ūdens vides segmentus, tai skaitā sedimentus un biotas organismus), uz kurām attiecas noteiktie alternatīvie vides kvalitātes normatīvi;
17.7.3. norāda alternatīvos vides kvalitātes normatīvus;
17.7.4. ja nepieciešams, pamato, ka alternatīvie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ūdeņu ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni kā normatīvajos aktos noteiktie attiecīgie vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai, kā arī sniedz ziņas par datiem un metodēm, kas izmantotas alternatīvo vides kvalitātes normatīvu noteikšanai;
17.7.5. lai salīdzinātu attiecīgo informāciju ar šo noteikumu 17.6. apakšpunktā minēto informāciju, norāda informāciju par prioritāro un bīstamo vielu analīzes metožu kvantitatīvās noteikšanas robežām un šo metožu veiktspējas raksturlielumiem tajās matricās, kas normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību noteiktas virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai;
17.8. pamato prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringa biežumu biotā un sedimentos, ja ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai izmanto biotas un sedimentu vides kvalitātes normatīvus un monitorings šajās matricās tiek veikts retāk nekā reizi gadā.
(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.64)
18. Ja apgabala teritorijā kādam ūdens-objektam bija piemēroti Ūdens apsaimniekošanas likumā minētie izņēmumi vides kvalitātes mērķu noteikšanai vai sasniegšanai, plāna atjaunotajā versijā norāda:
18.1. vai plāna atjaunotās versijas izstrādes gaitā ir izvērtēta izņēmumu piemērošanas nepieciešamība un kādi lēmumi pieņemti pēc izvērtēšanas;
18.2. kādi pasākumi veikti un kādi veicami minētajos ūdensobjektos, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu;
18.3. kā ūdensobjektu stāvokli ietekmējuši ārkārtēji apstākļi, kādi pasākumi veikti un kādi veicami, lai novērstu ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos ārkārtēju apstākļu dēļ un atjaunotu ūdeņu sākotnējo stāvokli.
19. Programmu izstrādā un tajā iekļaujamos pasākumus izvēlas, pamatojoties uz plānā ietverto informāciju (arī uz ekonomiskās analīzes ieteikumiem).
20. Programmā iekļauj obligātos pasākumus, kas jāveic, lai:
20.1. izpildītu prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos:
20.1.1. par virszemes un pazemes ūdeņu resursu lietošanu un aizsardzību (arī aizliegumu tieši emitēt piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos), kā arī ūdeņu stāvokļa kontroli;
20.1.2. par piesārņojuma samazināšanu un kontroli;
20.1.3. par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un samazināšanu;
20.1.4. par ietekmes uz vidi novērtējumu;
20.1.5. par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu aizsardzību;
20.1.6. par ķīmisko vielu un produktu, kā arī augu aizsardzības līdzekļu lietošanu;
20.1.7. par aizsargjoslām;
20.1.8. par hidrotehnisko būvniecību;
20.1.9. par zvejniecību;
20.1.10. par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli;
20.1.11. par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem;
20.2. izpildītu Ūdens apsaimniekošanas likumā ūdens resursu lietotājam noteiktās prasības segt visas ūdens resursu izmantošanas izmaksas un ievērot principu – piesārņotājs maksā;
20.3. nodrošinātu patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens atbilstību nekaitīguma prasībām un aizsargātu dzeramā ūdens ieguvei izmantotos vai izmantošanai paredzētos ūdens-objektus, kā arī samazinātu vajadzību attīrīt dzeramo ūdeni tā sagatavošanas procesā;
20.4. kontrolētu virszemes un pazemes saldūdeņu ieguvi, sekmētu to racionālu izmantošanu un veicinātu Ūdens apsaimniekošanas likumā un apsaimniekošanas plānos noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu. Nosaka, kādos apgabalā esošajos virszemes un pazemes ūdensobjektos ūdens ieguve vai regulāra virszemes ūdeņu līmeņa vai režīma maiņa netiek reglamentēta, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanu šo darbību ietekme uz ūdeņu stāvokli ir nebūtiska;
20.5. kontrolētu virszemes saldūdeņu līmeņa vai režīma maiņu;
20.6. kontrolētu pazemes ūdeņu resursu mākslīgu papildināšanu;
20.7. kontrolētu emisiju no punktveida un izkliedētā piesārņojuma avotiem. Ja kādam operatoram apgabala teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī atļauta piesārņojošo vielu tieša emisija pazemes ūdeņos, to atsevišķi norāda programmā;
20.8. kontrolētu darbības, kuras būtiski ietekmē ūdeņu stāvokli un ūdensobjektu hidromorfoloģiskās īpašības, lai varētu sasniegt vēlamo ekoloģisko kvalitāti vai labu ekoloģisko potenciālu;
20.9. novērstu virszemes ūdeņu piesārņošanu ar prioritārajām vielām;
20.10. pakāpeniski samazinātu virszemes ūdeņu piesārņojumu ar vielām, kas kavē noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu, un kontrolētu šo vielu emisiju, kā arī netīšas noplūdes no dažādām iekārtām;
20.11. novērstu un samazinātu nejaušu ūdeņu piesārņošanas gadījumu (arī plūdu un avāriju) ietekmi un samazinātu avāriju un negadījumu radīto kaitējumu ūdens ekosistēmām;
20.12. novērstu jūras ūdeņu piesārņojuma palielināšanos;
20.13. kontrolētu tādu nelabvēlīgo ietekmi uz ūdeņu stāvokli, kura nav minēta šajā punktā;
20.14. samazinātu sajaukšanās zonu platību lejpus punktveida piesārņojuma avotiem, ja šādas zonas ir noteiktas;
20.15. novērstu riska cēloņus visos ūdensobjektos, kuri, pamatojoties uz šo noteikumu 7. punktā minētās informācijas izvērtējumu un normatīvajiem aktiem par riska ūdensobjektiem, atzīstami par tādiem, kuros pastāv risks, ka Ūdens apsaimniekošanas likumā paredzētajā termiņā netiks sasniegts šajā likumā noteiktais labs virszemes ūdeņu stāvoklis.
(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.64)
21. Papildu pasākumi ir jebkuri pasākumi, kas nav minēti šo noteikumu 20.punktā un kuri nepieciešami virszemes un pazemes ūdensobjektiem noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai. Centrs programmas projektā ietver priekšlikumus par apgabalā veicamajiem papildu pasākumiem.
22. Programmu izstrādā sešiem gadiem. Reizi gadā, kā arī pēc tam, kad plānā izdarīti grozījumi, centrs un konsultatīvās padomes izskata apstiprināto programmu un pieņem lēmumu par nepieciešamajiem grozījumiem.
23. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumus Nr.283 “Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 81.nr.).
24. Uzdevumus, kas šajos noteikumos noteikti centram, līdz 2009.gada 31.jūlijam veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā.
Vides ministra vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs
Ministru kabineta
2009.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.646
(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.64)
1. Norādot kartē katra virszemes ūdens-objekta ekoloģisko kvalitāti, izmanto šā pielikuma 1.tabulā minētās krāsas. Papildus ar melnu punktu kartē atzīmē virszemes ūdensobjektus, kuros nav sasniegta laba ekoloģiskā kvalitāte, jo ūdens neatbilst piemērojamiem vides kvalitātes normatīviem, kas noteikti sintētiskām un dabīgas izcelsmes vielām.
1.tabula
Nr. | Ekoloģiskā kvalitāte | Ūdensobjekta krāsa kartē |
1. | Augsta | Zila |
2. | Laba | Zaļa |
3. | Vidēja | Dzeltena |
4. | Slikta | Oranža |
5. | Ļoti slikta | Sarkana |
2. Norādot kartē katra stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģisko potenciālu, izmanto šā pielikuma 2.tabulā minētās krāsas. Papildus ar melnu punktu kartē atzīmē stipri pārveidotos vai mākslīgos ūdensobjektus, kuros nav sasniegts labs ekoloģiskais potenciāls, jo ūdens neatbilst piemērojamiem vides kvalitātes normatīviem, kas noteikti sintētiskām un dabīgas izcelsmes vielām.
2.tabula
Nr. | Ekoloģiskais potenciāls | Krāsa kartē | |
mākslīgiem ūdensobjektiem | stipri pārveidotiem ūdensobjektiem | ||
1. | Labs un augstākais iespējamais | Vienādas zaļas un gaiši pelēkas svītras | Vienādas zaļas un tumši pelēkas svītras |
2. | Vidējs | Vienādas dzeltenas un gaiši pelēkas svītras | Vienādas dzeltenas un tumši pelēkas svītras |
3. | Slikts | Vienādas oranžas un gaiši pelēkas svītras | Vienādas oranžas un tumši pelēkas svītras |
4. | Ļoti slikts | Vienādas sarkanas un gaiši pelēkas svītras | Vienādas sarkanas un tumši pelēkas svītras |
3. Norādot kartē katra virszemes, stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti, izmanto šā pielikuma 3.tabulā minētās krāsas.
3.tabula
Nr. | Ķīmiskā kvalitāte | Ūdensobjekta krāsa kartē |
1. | Laba | Zila |
2. | Slikta | Sarkana |
4. Norādot kartē katra pazemes ūdens-objekta ķīmisko kvalitāti, izmanto šā pielikuma 4.tabulā minētās krāsas, bet kvantitatīvā stāvokļa raksturošanai – 5.tabulā minētās krāsas. Papildus ar melnu punktu kartē atzīmē pazemes ūdensobjektus, kuros cilvēka darbības dēļ konstatēta ievērojama un stabila piesārņojošo vielu koncentrācijas palielināšanās tendence. Ar zilu punktu kartē apzīmē vietas, kurās šāda tendence mazinās.
4.tabula
Nr. | Ķīmiskā kvalitāte | Ūdensobjekta krāsa kartē |
1. | Laba | Zaļa |
2. | Slikta | Sarkana |
5.tabula
Nr. | Kvantitatīvais stāvoklis | Ūdensobjekta krāsa kartē |
1. | Labs | Zaļa |
2. | Slikts | Sarkana |
(Pielikums MK 10.02.2015. noteikumu Nr.64 redakcijā)
Nr.p.k. | CAS numurs1 | Vielas nosaukums2 | Ūdens videi īpaši bīstama viela |
| 1. | 120-12-7 | Antracēns | X |
| 2. | Nav piemērojams | Bromdifenilēteri3 | X |
| 3. | 206-44-0 | Fluorantēns | |
| 4. | 7439-92-1 | Svins un tā savienojumi | |
| 5. | 7439-97-6 | Dzīvsudrabs un tā savienojumi | X |
| 6. | 91-20-3 | Naftalīns | |
| 7. | 7440-02-0 | Niķelis un tā savienojumi | |
| 8. | Nav piemērojams | Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)4 | X |
| 9. | Nav piemērojams | Tributilalvas savienojumi5 | X |
| 10. | 115-32-2 | Dikofols | |
| 11. | 1763-23-1 | Perfluoroktānskābe un tās atvasinājumi (PFOS) | X |
| 12. | 124495-18-7 | Hinoksifēns | X |
| 13. | Nav piemērojams | Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi6 | X |
| 14. | 74070-46-5 | Aklonifēns | |
| 15. | 42576-02-3 | Bifenokss | |
| 16. | 28159-98-0 | Cibutrīns | |
| 17. | 52315-07-8 | Cipermetrīns7 | |
| 18. | 62-73-7 | Dihlorfoss | |
| 19. | Nav piemērojams | Heksabromciklododekāni (HBCDD)8 | X |
| 20. | 76-44-8/1024-57-3 | Heptahlors un heptahlorepoksīds | X |
| 21. | 886-50-0 | Terbutrīns |
Piezīmes.
1 Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemicals Abstracts Service.
2 Vielu grupām raksturīgās vielas ūdeņu ķīmiskās kvalitātes kontrolei norāda pie attiecīgiem vides kvalitātes normatīviem, ja nav noteikts citādi.
3 Tikai tetra-, penta-, heksa- un heptabromdifenilēteris (CAS numurs attiecīgi 40088-47-9, 32534-81-9, 36483-60-0, 68928-80-3).
4 Ar benz(a)pirēnu (CAS Nr. 50-32-8, ES Nr. 200-028-5), benz(b)fluorantēnu (CAS Nr. 205-99-2, ES Nr. 205-911-9), benz(g,h,i)perilēnu (CAS Nr. 191-24-2, ES Nr. 205-883-8), benz(k)fluorantēnu (CAS Nr. 207-08-9, ES Nr. 205-916-6), indeno(1,2,3-cd)pirēnu (CAS Nr. 193-39-5, ES Nr. 205-893-2) un izņemot antracēnu, fluorantēnu un naftalīnu, kuri sarakstā iekļauti atsevišķi.
5 Ar tributilalvas katjonu (CAS Nr. 36643-28-4).
6 Tas attiecas uz šādiem savienojumiem:
7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8- H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9);
10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9- H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0);
12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3’,4,4’-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3’,4’,5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3’,4,4’-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4’,5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3’,4,4’,5’-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28-8), 2,3,3’,4,4’,5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3’,4,4’,5’-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3’,4,4’,5,5’-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9).
7 CAS Nr. 52315-07-8 attiecas uz izomēru maisījumu, kas satur cipermetrīnu, alfa-cipermetrīnu (CAS Nr. 67375-30-8), beta-cipermetrīnu (CAS Nr. 65731-84-2), teta-cipermetrīnu (CAS Nr. 71697-59-1) un zeta-cipermetrīnu (52315-07-8).
8 Tas attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CA Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8).
 |
 |
 |
 |