Darbības ar dokumentu
Rīgā 2009.gada 13.maijā
1. Noteikumi nosaka pēc 1992.gada 1.janvāra izgatavoto un apgrozībā laisto lata banknošu un lata apgrozības monētu aprakstu.
2. Latvijas Banka publicē lata naudas zīmju aprakstus un attēlus Latvijas Bankas interneta vietnē (www.bank.lv).
(Grozīts ar LB 15.11.2011. noteikumiem Nr.83)
3. Lata banknotes (tālāk tekstā – banknotes) ir ar 5 latu (Ls 5), 10 latu (Ls 10), 20 latu (Ls 20), 50 latu (Ls 50), 100 latu (Ls 100) un 500 latu (Ls 500) nominālvērtību. Banknošu izmēri – 130 x 65 mm. Banknotēm ar dažādu nominālvērtību ir atšķirīga krāsa.
4. Banknotes priekšpusē (tālāk tekstā – averss) augšdaļā uzraksts LATVIJAS BANKAS NAUDAS ZĪME (divu krāsu iespiedumā), zem tā sērijas numurs (sarkanā krāsā). Lejasdaļā uzraksts, kas norāda banknotes nominālvērtību (divu krāsu iespiedumā), uzraksts LATVIJAS BANKA, tās prezidenta paraksta faksimils un sērijas numurs (melnā krāsā). Pa labi vertikāla ornamentāla josla ar Lielvārdes jostas motīvu un skaitli, kas norāda banknotes nominālvērtību, augšdaļā. Uz ornamentālās joslas slīpā leņķī pret gaismu salasāms nominālvērtības uzraksts. Pa kreisi uz balta pamata atkarībā no naudas zīmes nominālvērtības novietots reljefu punktu kārtojums attiecīgās nominālvērtības banknotes krāsā (zīme neredzīgajiem) un ūdenszīme – latviešu tautumeitas profils. Zem tā horizontāla josla ar tonālu pāreju un skaitli, kas norāda banknotes nominālvērtību.
5. Banknotes aizmugurē (tālāk tekstā – reverss) augšdaļā uzraksts, kas norāda banknotes nominālvērtību, un atbilstošs skaitlis. Lejasdaļā skaitlis, kas norāda banknotes nominālvērtību, un uzraksts LATVIJAS BANKAS NAUDAS ZĪME (divu krāsu iespiedumā). Virs tā pa labi stilizēta ozola lapa (caurskata zīme). Gar banknotes ārmalu uz balta pamata vertikāls uzraksts © LATVIJAS BANKA 1992. Banknotes labajā pusē uz balta pamata Latvijas lielā valsts ģerboņa grafisks attēls, zem tā gadskaitlis, kas norāda banknotes drukāšanas gadu. Virs ģerboņa ūdenszīme – latviešu tautumeitas profils. No centra pa kreisi papīrā iestrādāta vertikāla metalizēta josla. Banknotes kreisajā daļā atrodas vertikāla josla ar diagonālām tonālām pārejām.
6. Ls 5 banknote ir zaļā krāsā. Banknotes aversā uz ornamentāla saulīšu motīva fona attēlots ozols, banknotes reversā uz sprēslīcas motīva fona – kokā griezta saulītes ornamenta attēls.
7. Ls 10 banknote ir violetā krāsā. Banknotes aversā uz ornamentāla fona attēlota Daugavas ainava, banknotes reversā – uz saktas ornamenta fragmentu fona bronzā veidota stopa šķēršu sakta.
8. Ls 20 banknote ir brūnā krāsā. Banknotes aversā attēlota senas latviešu sētas daļa, banknotes reversā – dreļļu auduma rakstu motīvs.
9. Ls 50 banknote ir zilā krāsā. Banknotes aversā uz viduslaiku Rīgas nocietinājumu plāna fona attēlots sens buru kuģis sānskatā, banknotes reversā – uz viduslaiku Rīgas pilsētas plāna fona vēsturiskais Rīgas mazais ģerbonis (divas sakrustotas atslēgas ar krustu virs tām).
10. Ls 100 banknote ir sarkanā krāsā. Banknotes aversā uz latvju rakstu fona attēlots Krišjāņa Barona portrets, banknotes reversā – Lielvārdes jostas rakstu salikums.
11. Ls 500 banknote ir zeltainā krāsā. Banknotes aversā uz bronzas vainadziņa rakstu fona attēlots latviešu tautumeitas portreta cilnis profilā, banknotes reversā – bronzas vainadziņa rakstu salikums.
12. Lata apgrozības monētas (tālāk tekstā – monētas) ir ar šādām nominālvērtībām: 1 santīms (1 s), 2 santīmi (2 s), 5 santīmi (5 s), 10 santīmu (10 s), 20 santīmu (20 s), 50 santīmu (50 s), 1 lats (Ls 1), 2 lati (Ls 2), 10 latu (Ls 10) un 100 latu (Ls 100).
13. Monētu metāla sastāvs:
13.1. kaparota dzelzs:
13.1.1. 1 s: diametrs – 15.65 mm, svars – 1.60 g;
13.1.2. 2 s: diametrs – 17.00 mm, svars – 1.90 g;
13.2. vara, niķeļa un cinka sakausējums:
13.2.1. 5 s: diametrs – 18.50 mm, svars – 2.50 g;
13.2.2. 10 s: diametrs – 19.90 mm, svars – 3.25 g;
13.2.3. 20 s: diametrs – 21.50 mm, svars – 4.00 g;
13.3. vara un niķeļa sakausējums:
13.3.1. 50 s: diametrs – 18.80 mm, svars – 3.50 g;
13.3.2. Ls 1: diametrs – 21.75 mm, svars – 4.80 g;
13.3.3. Ls 2: diametrs – 24.35 mm, svars – 6.00 g;
13.4. bimetāla monēta – Ls 2; centrālā apļa materiāls – vara, cinka un niķeļa sakausējums, ārējā gredzena materiāls – vara un niķeļa sakausējums. Diametrs – 26.30 mm (centrālā apļa diametrs – 18.21 mm), svars – 9.50 g (centrālā apļa svars – 4.50 g, ārējā gredzena svars – 5.00 g);
13.5. dārgmetāls:
13.5.1. Ls 10 – sudrabs, 925. raudze; diametrs – 36.07 mm, svars – 25.175 g;
13.5.2. Ls 100 – zelts, 583.3. raudze (14 karātu); diametrs – 27.00 mm, svars – 13.338 g;
13.5.3. Ls 100 – zelts, 999. raudze; diametrs – 24.00 mm, svars – 16.2 g.
14. 1 s, 2 s, 5 s, 10 s, 20 s un 50 s monētu aversa centrā Latvijas mazā valsts ģerboņa attēls. Tam apkārt lokveidā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA un monētas izlaiduma (kalšanas) gadskaitlis. Monētu reversa centrā skaitlis, kas norāda monētas nominālvērtību, apakšā puslokā uzraksts SANTĪMS (SANTĪMI, SANTĪMU atkarībā no nominālvērtības). Skaitļa abās pusēs etnogrāfiska saulīte. Monētas augšpusē no saulītes līdz saulītei pieci pusloki (darba cēliena simbols). Monētu josta – gluda (izņemot 50 s monētu).
15. 50 s monētas reversa augšdaļā attēlots priedes stāds, zem horizontālās dalījuma līnijas skaitlis 50, apakšā puslokā uzraksts SANTĪMU. Monētas josta – vertikāli rievota.
16. Ls 1 monētas aversa centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā – monētas kalšanas gadskaitlis. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA. Monētas reversā uzraksts 1 LATS un attēls:
16.1. lasis lēcienā virs ūdens no kreisās uz labo pusi (1992., 2007. un 2008. gada izlaiduma monētai);
16.2. stārķis, kas veido ligzdu (2001. gada izlaiduma monētai);
16.3. skudra (2003. gada izlaiduma monētai);
16.4. sēne (2004. gada izlaiduma monētai);
16.5. pasaku varoņa Sprīdīša attēls, ap to puslokā izkārtotas 10 zvaigznes, zem attēla uzraksts Latvija – ES 2004 (2004. gada izlaiduma monētai);
16.6. Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa smailē esošais gailis (2005. gada izlaiduma monētai);
16.7. kliņģeris (2005. gada izlaiduma monētai);
16.8. līgotāja profils ar Jāņu vainagu (2006. gada izlaiduma monētai);
16.9. priedes čiekurs (2006. gada izlaiduma monētai);
16.10. pūcessakta (2007. gada izlaiduma monētai);
16.11. sniegavīrs (2007. gada izlaiduma monētai);
16.12. ūdensroze (2008. gada izlaiduma monētai);
16.13. skursteņslauķis (2008. gada izlaiduma monētai);
16.14. Nameja gredzens (2009. gada izlaiduma monētai);
16.15. eglīte (2009. gada izlaiduma monētai);
16.16. krupis (2010. gada izlaiduma monētai);
16.17. pakavs ar galiem uz augšu (2010. gada izlaiduma monētai);
16.18. pakavs ar galiem uz leju (2010. gada izlaiduma monētai);
16.19. alus kauss (2011. gada izlaiduma monētai);
16.20. piparkūku sirds (2011. gada izlaiduma monētai);
16.21. ezis (2012. gada izlaiduma monētai);
16.22. Ziemassvētku zvaniņi (2012.gada izlaiduma monētai);
16.23. kokle (2013. gada izlaiduma monētai);
16.24. cipars "1", kas atveidots kopā ar tā centrāli simetrisku attēlu un ir attiecīgi uzraksta "1 lats" un uzraksta "1.42 eiro" sastāvdaļa (2013. gada izlaiduma monētai).
Monētas josta – divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
(Grozīts ar LB 05.11.2009. noteikumiem Nr.50; LB 13.05.2010. noteikumiem Nr.60; LB 04.11.2010. noteikumiem Nr.68; LB 12.05.2011. noteikumiem Nr.76; LB 15.11.2011. noteikumiem Nr.83; LB 25.05.2012. noteikumiem Nr.87; LB 13.11.2012. noteikumiem Nr.95; LB 16.05.2013. noteikumiem Nr.105; LB 04.11.2013. noteikumiem Nr.125)
17. Ls 2 vara un niķeļa sakausējuma monētas aversa centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem ģerboņa – gadskaitlis 1992. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA. Monētas reversā augšpusē attēlota govs sānskatā no labās puses. Apakšpusē – skaitlis 2, zem tā puslokā uzraksts LATI. Monētas josta – divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
18. Ls 2 bimetāla monētas aversa centrālajā aplī Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls. Ārējā gredzena augšdaļā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, gredzena lejasdaļā – ar punktiem atdalīts gadskaitlis 1999, 2003 vai 2009. Monētas reversa centrālā apļa augšdaļā attēlota govs sānskatā no labās puses, zem tās – skaitlis 2. Ārējā gredzena lejasdaļā uzraksts LATI. Fona zīmējums (mākoņi un zāle) savieno centrālo apli un ārējo gredzenu. Monētas josta – divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
(Grozīts ar LB 05.11.2009. noteikumiem Nr.50; grozījums attiecībā uz skaitļu "1999 vai 2003" aizstāšanu ar skaitļiem "1999, 2003 vai 2009" stājas spēkā 21.12.2009., sk. grozījumu 3.punktu)
19. Latvijas Republikas 75 gadu jubilejas monētu sērija (Ls 2 – vara un niķeļa sakausējums; Ls 10 – sudrabs un Ls 100 – zelts):
19.1. monētu aversa centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, virs tā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA;
19.2. monētu reversa lauks horizontāli dalīts divās daļās. Lejasdaļā pa labi skaitlis, kas norāda nominālvērtību (2, 10 vai 100), zem tā uzraksts LATI (LATU), pa kreisi puslokā gadskaitlis 1918, etnogrāfisks raksts, gadskaitlis 1993. Augšdaļā uz septiņām horizontālām svītrām attēlots etnogrāfisks raksts (Ls 2 – ugunskrusta un jumja zīmes apvienojums, Ls 10 – stūrainā saulīte, Ls 100 – jumis);
19.3. monētas josta – divi uzraksti LATVIJAS VALSTS 75 GADI, atdalīti ar rombveida punktiem.
20. Ls 100 zelta monētas aversa centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem ģerboņa – gadskaitlis 1998. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA. Monētas reversa centrā skaitlis 100, to caurvij nenoslēgts aplis. Monētas lejasdaļā uzraksts LATU, no tā pa labi monētas svara un raudzes apliecinājums (16.2 g Au .999). Monētas josta – pamīšus kārtoti trīs gludi un trīs vertikāli rievoti posmi.
21. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Bankas 2007. gada 12. jūlija noteikumus Nr. 7 “Lata naudas zīmju apraksts” (Latvijas Vēstnesis, 2007, Nr. 116).
 |
 |
 |
 |