Darbības ar dokumentu

Latvijas Republikas Augstākā tiesas Plēnuma lēmums Nr. 2

2000. gada 14. februārī

Par grozījumiem un papildinājumiem spēkā esošajos Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma lēmumos,  kas pieņemti jautājumos par materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu civillietu izskatīšanā

 

Sakarā ar Civilprocesa likuma spēkā stāšanos, izmaiņām citos likumos un nepieciešamību izskaidrot tiesu praksē radušos jautājumus Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums n o l e m j grozīt un papildināt šādus Augstākās tiesas plēnuma lēmumus:

1. 1992. gada 28. decembra plēnuma lēmumā Nr 16. "Par tiesu praksi lietās par atjaunošanu darbā":

1.1. Aizstāt lēmuma 3. punkta pirmajā daļā vārdus "Latvijas CPK 145. pantu" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 148. pantu".

1.2. Papildināt 15. punktu ar šāda satura otro daļu:

"Darba nespēja un atrašanās atvaļinājumā aptur termiņa tecējumu disciplinārsoda piemērošanai. Ja darba devējs, pārkāpjot Latvijas DLK 34. panta noteikumus, ir atlaidis darbinieku no darba par darba kārtības pārkāpumu pārejošas darba nespējas vai atvaļinājuma laikā, tad pats darba devējs vai strīdus gadījumā tiesa var noteikt citu atlaišanas datumu, ievērojot Latvijas DLK 143. pantā noteikto termiņu disciplinārsoda uzlikšanai."

1.3. Papildināt 24. punktu ar šāda satura trešo daļu:

"Pēc darba devēja iniciatīvas var lauzt darba līgumu bez aroda organizācijas piekrišanas DLK 36. pantā norādītajos gadījumos un arī tad, ja darbinieks nepaziņo darba devējam, ka viņš sastāv aroda organizācijā ārpus darba vietas un darba devējam tas nav zināms."

2. 1993. gada 21. jūnija plēnuma lēmumā Nr. 6 "Par tiesu praksi lietās par faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme":

2.1. Aizstāt lēmuma 1. punktā vārdus "Latvijas CPK 245. panta 1. punkta, 248., 249. un 250. panta" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 251. panta 6. punkta, 258., 288. un 289. panta".

2.2. Aizstāt lēmuma 2. punktā vārdus "(Latvijas CPK 133. panta 1. punkts, 221. panta 1. punkts)" ar vārdiem "(Civilprocesa likuma 132. panta 1. punkts, 223. panta 1. punkts)".

2.3. Aizstāt lēmuma 3. punktā vārdus "(Latvijas CPK 249. panta 1. punkts)" ar vārdiem "(Civilprocesa likuma 288. panta 1. punkts)".

2.4. Izteikt lēmuma 4. punktu šādā redakcijā:

"Fakta konstatēšanai par personas atrašanos apgādībā (Civilprocesa likuma 288. panta 2. punkts) ir nozīme pensijas piešķiršanai vai atlīdzībai par apgādnieka nāvi.

Konstatējot faktu par atrašanos apgādībā, lai saņemtu pensiju, jāievēro, ka tiesības uz pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā ir mirušā, kura bijusi apdrošināta persona, darba nespējīgiem ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā, t.i., kurus mirušais uzturējis vai kuri no viņa saņēmuši palīdzību, kas tiem bijis pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots (1995. gada 2. novembra likuma "Par valsts pensijām" 18., 19. un 20 pants).

Konstatējot faktu par atrašanos apgādībā atlīdzības saņemšanai par apgādnieka nāvi, jāievēro, ka tiesības uz atlīdzību ir apdrošinātas personas darba nespējīgiem ģimenes locekļiem, kurus tā pilnīgi vai daļēji apgādājusi (1995. gada 2. novembra likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 23. pants)."

2.5. Aizstāt lēmuma 5. punkta pirmajā daļā vārdus "Latvijas CPK 249. panta 3. punkta" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 288. panta 3. punkta" un sestajā daļā vārdus "Latvijas CPK 249. panta 3. punktu" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 288. panta 3. punktu".

2.6. Aizstāt lēmuma 6. punkta pirmajā daļā vārdus "(Latvijas CPK 249. panta 5. punkts)" ar vārdiem "(Civilprocesa likuma 288. panta 5. punkts)".

2.7. Izslēgt 7. punktu.

2.8. Aizstāt 8. punkta pirmajā daļā vārdus "(Latvijas CPK 249. panta 7. punkts)" ar vārdiem "(Civilprocesa likuma 288. panta 6. punkts)" un otrajā daļā vārdus "CPK 249. panta 7. punktā" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 288. panta 6. punktā" un vārdus "Latvijas CPK 249. panta 5. punkts" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 288. panta 3. punkts".

2.9. Aizstāt 9. punktā vārdus "CPK 249. panta 8. punkts" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 288. panta trešā daļa".

2.10. Aizstāt 11. punkta pirmajā daļā vārdus "Latvijas CPK 249. panta 8. punktu" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 288. panta trešo daļu".

2.11. Aizstāt 12. punkta otrajā daļā vārdus "Latvijas CPK 249. - 253. pantos" ar vārdiem "Civilpocesa likuma 288. - 292. pantā" un trešajā daļā vārdus "(Latvijas CPK 285.19 pants)" ar vārdiem "(Civilprocesa likuma 44. nodaļa)".

2.12. Izteikt 13. punkta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Saskaņā ar Nolikuma par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu (apstiprināts ar Latvijas PSR MP 1989. gada 29. augusta lēmumu Nr. 190, LR MP 1992. gada 26. maija lēmuma Nr. 191 redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 1994. gada 22. marta noteikumiem Nr. 71, 1994. gada 14. jūnija noteikumiem Nr. 192 un 1995. gada 23. maija noteikumiem Nr. 134) 5. pantu tiesa, pamatojoties uz liecinieku liecībām vai citiem pierādījumiem, var konstatēt administratīvi izsūtīto personu mantas sastāvu, ja nav dokumentu vai tie nav saglabājušies, lai noteiktu izmaksājamās kompensācijas apmēru."

2.13. Aizstāt lēmuma 14. punktā vārdus "Latvijas CPK 31. pantā" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 74. pantā".

2.14. Aizstāt lēmuma 15. punktā vārdus "(Latvijas CPK 248. pants)" ar vārdiem "(Civilprocesa likuma 258. pants)".

2.15. Aizstāt lēmuma 16. punktā vārdus "Latvijas CPK 199. panta" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 193. panta".

3. 1995. gada 27. marta plēnuma lēmumā Nr. 1 "Par likumu piemērošanu mantojuma lietās":

3.1. Papildināt lēmuma 5. punktu ar šāda satura trešo daļu:

"Ja mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta nav bijusi Latvijā, mantojuma lieta piekrīt Latvijas tiesai pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas."

3.2. Aizstāt 6. punkta otrajā daļā vārdu "jāuzprasa" ar vārdu "jāizprasa", 7. punkta pirmajā daļā vārdus "kādu īsti" ar vārdiem "konkrēti kādu daļu", 8. punkta otrajā daļā vārdu "testamenta" ar vārdiem "pēdējās gribas rīkojuma akta" un 54. punkta pirmajā daļā vārdus "Latvijas CPK" ar vārdiem "Civilprocesa likuma".

3.3. Izteikt 8. punkta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Mantojuma atstājēja pēdējā griba ir tās izteikums testamentā vai mantojuma līgumā. Šie pēdējās gribas rīkojuma akti pēc mantojuma atstājēja nāves vai atzīšanas par mirušu nekavējoties jāiesniedz tiesai, neatkarīgi no tā, vai mantinieki vēlas vai nevēlas mantot saskaņā ar šiem aktiem."

3.4. Izteikt lēmuma 11. punktu šādā redakcijā:

"Mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts, kas attiecas uz mantu Latvijā, kaut arī tas stājies spēkā kādā no ārvalstīm, ja starpvalstu līgumā nav noteikta cita kārtība, jāiesniedz publicēšanai pēc piekritības Latvijas tiesai, kurai jālemj par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos spēkā uz Latvijā esošu mantu."

3.5. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"Par mantojuma atklāšanos tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas izsludina gadījumos, kad, piemēram, mantinieki nav zināmi; kad nav droši zināms, ka mantojuma tiesību pieteicēji ir vienīgie un tuvākie mantinieki; mantinieki izteic vēlēšanos mantojumu pieņemt vienīgi uz inventāra tiesības pamata; mantiniekam (substitūtam, pēcmantiniekam), testamenta izpildītājam vai mantojuma aizgādnim nav zināmi uz mantojamo mantu gulošie parādi. Par izsludināšanu un sludinājuma saturu tiesa nekavējoties paziņo tai zināmām ieinteresētajām personām (mantiniekiem, legatāriem, kreditoriem vai citām personām, kam būtu kādas prasības vai tiesības uz mantojumu).

Jāņem vērā, ka pieteikumā par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā un pieteikumā par likumisko mantinieku apstiprināšanu mantojuma tiesībās norādītās personas, kurām būtu tiesības vai prasības uz mantojumu vai iebildumi pret novēlējuma aktu, neatkarīgi no sludinājuma (uzaicinājuma) aicināmas uz tiesas sēdi viņu attieksmes noskaidrošanai par mantojumu.

Ja izdarīts sludinājums, mantojumu apsargājot, tad otrreizēja izsludināšana nav vajadzīga."

3.6. Papildināt 14. punktu ar šāda satura otro daļu:

"Personai, kas sludinājumā norādītajā termiņā nav pieteikusi savas tiesības uz mantojumu, to dzēšana nav šķērslis mantojuma prasības celšanai Civilprocesa likuma 327. panta trešajā daļā norādītajos gadījumos un arī tad, ja, mantojumam atklājoties, mantojums atradies mantinieka faktiskā valdījumā (Civillikuma 692. panta otrā daļa), vai ja šādu valdījumu viņš ieguvis vēlāk līdz Civillikuma 693. pantā norādīto termiņu notecējumam un šajā laikā nav devis par mantojuma pieņemšanu noteiktu atsauksmi. Tādā gadījumā atzīstams, ka mantojums pieņemts un tas pārgājis mantinieka īpašumā jau ar mantojuma atstājēja nāvi."

3.7. Papildināt 17. punktu ar šādu norādi:

"Tiesai nav jātaisa spriedums par mantojuma atzīšanu par bezmantinieku mantu, bet tas, ka manta piekrīt valstij, ir jānorāda lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā. Valsts šādā gadījumā nav mantiniece, un valsts nodeva par mantu nav jāmaksā. Likums neparedz valstij tiesības atteikties pieņemt bezmantinieku mantu. Turpmāko rīcību ar to nosaka speciāli noteikumi."

3.8. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"Civillikuma 659. pantā norādītie mantojuma apsardzības gadījumi attiecināmi uz steidzamiem, un tie ir par pamatu, lai pagasttiesas un bāriņtiesas, negaidot tiesas uzdevumu, veiktu mantojuma apsardzību likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" noteiktā kārtībā."

3.9. Izteikt 25. punkta trešo daļu šādā redakcijā:

"Inventāra tiesību var izmantot mantinieks, mantojumu pieņemot, neatkarīgi no tā, vai viņš aicināts mantot uz likuma, testamenta vai līguma pamata. Inventāra tiesību piešķirt jālūdz katram mantiniekam atsevišķi."

3.10. Papildināt 25. punktu ar šāda satura ceturto un piekto daļu:

"Inventāra tiesība neatbrīvo mantinieku no atbildības par mantojuma atstājēja parādiem ar savu mantu tādā apmērā, kādā viņš mantojumu izlietojis savā labā līdz inventāra saraksta sastādīšanai.

Uz personām, kuras saskaņā ar likumu var pieņemt mantojumu tikai ar inventāra tiesību (Civillikuma 708. panta otrā daļa), likumā norādītais pieteikuma iesniegšanas termiņš nav attiecināms."

3.11. Izslēgt 36. punkta otro daļu.

3.12. Papildināt 37. punktu ar šāda satura trešo daļu:

"Neatraidāmiem mantiniekiem ir tiesība apstrīdēt mantojuma līgumu gan matojuma atstājējam dzīvam esot, gan arī pēc viņa nāves (Civillikuma 642. pants)."

4. 1995. gada 29. maija plēnuma lēmumā Nr. 2 "Par dzīvokļu strīdu izskatīšanas praksi tiesās":

4.1. Izslēgt lēmuma 1.1.4. apakšpunktu.

4.2. Izslēgt lēmuma 13. punktu.

4.3. Izslēgt lēmuma 19. punktā vārdus "29. panta 1. daļas 3. apakšpunktu vai".

4.4. Lēmuma 26. punktu izteikt šādā redakcijā: "Ja namīpašuma bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir politiski represēta persona, bet atsavinātais namīpašums ir lauku viensēta vai vienģimenes vajadzībām celta māja pilsētā vai citā apdzīvotā vietā, tad īrnieku no šīs mājas var prasīt izlikt bez citas dzīvojamās telpas piešķiršanas LR likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 29. panta 4. un 5. punktā paredzētos gadījumos, bet ja jaunais īpašnieks (politiski represētais) vēlas vienīgi atgriezties savā īpašumā saskaņā ar likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 16. panta trešo daļu, tad īpašniekam šajos gadījumos pieteikums vispirms jāiesniedz pašvaldībai, kurai 1 gada laikā īrniekam jāpiešķir cita dzīvojamā telpa."

4.5. Izslēgt lēmuma 27. punktā atsauci uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 29. panta 3. punktu.

4.6. Izslēgt lēmuma 37. punktu.

4.7. Izslēgt lēmuma 40. punktu.

4.8. Izslēgt lēmuma 45. punktā vārdus "29. panta 3. punktu un".

4.9. Izslēgt lēmuma 49. punktu.

5. 1996. gada 10. jūnija plēnuma lēmumā Nr. 3 "Par likumu piemērošanu, izskatot lietas, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām":

5.1. Aizstāt 4. punkta otrajā daļā vārdus "CPK 130. panta" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 128. panta".

5.2. Aizstāt 5. punktā vārdus "tiesnesim, sagatavojot lietu iztiesāšanai, jāizpilda CPK 145. pantā noteiktās darbības" ar vārdiem "tiesnesis, sagatavojot lietu iztiesāšanai, var Civilprocesa likuma 148. panta trešās daļas kārtībā iztaujāt puses par lietas būtību, iebildumiem pret prasību, izskaidrot viņu procesuālās tiesības un pienākumus."

5.3. Izteikt lēmuma 6. punktu šādā redakcijā:

"Vienlaikus ar laulības šķiršanu tiesa var lemt tikai prasījumus par bērna dzīvesvietas noteikšanu un līdzekļu piedziņu bērnu uzturam (Civilprocesa likuma 238. pants)."

5.4. Aizstāt 26. punkta pirmajā daļā vārdus "CPK 81. panta 7. pkta" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 35. panta pirmās daļas 3. punkta" un 26. punkta otrajā daļā vārdus "CPK 81. panta 6. pkts" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 35. panta pirmās daļas 6. punkts".

5.5. Aizstāt 27. punkta otrajā daļā vārdus "CPK 208." ar vārdiem "Civilprocesa likuma 206."

5.6. Aizstāt 28. punkta pirmajā daļā vārdus "CPK 435." ar vārdiem "Civilprocesa likuma 632."

5.7. Aizstāt 30. punkta otrajā daļā vārdu "apgabaltiesai" ar vārdu "tiesai".

6. 1997. gada 22. decembra plēnuma lēmumā Nr. 7 "Par likumu piemērošanu, izšķirot strīdus par saistību izpildi":

6.1. Izteikt lēmuma 4. punktu šādā redakcijā:

"Ja saistības izpildījums vispirms jāprasa no parādnieka un nepastāv Civillikuma 1703. pantā paredzētie gadījumi, tomēr kreditors pirms griešanās pie parādnieka cēlis prasību pret galvinieku, tiesai jāizskaidro prasītājam galvenā parādnieka kā otra atbildētāja nepieaicināšanas sekas (Civilprocesa likuma 159. panta otrā daļa)."

6.2. Aizstāt lēmuma 5. punkta pirmajā daļā vārdus "Latvijas CPK 133. panta 2. daļas 1.punktu" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 1. punktu" un otrajā daļā vārdus "Latvijas CPK 216. panta 4. punktu" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 214. panta 4. punktu".

6.3. Aizstāt lēmuma 6. punkta otrajā daļā vārdus "Latvijas CPK 135. panta" ar vārdiem "Civilprocesa likuma 136. panta".

7. Atzīt par spēku zaudējušu 1991. gada 4. novembra plēnuma lēmumu Nr. 7 "Par tiesu praksi lietās par kaitējuma atlīdzināšanu veselības bojājuma gadījumā vai sakarā ar apgādnieka nāvi".

Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns

Plēnuma sekretāre, Augstākās tiesas tiesnese V.Eilande