Darbības ar dokumentu

Latvijas Republikas Augstākās tiesa

Plēnuma lēmums Nr.7

Rīgā 1997.gada 22.decembrī

Par likumu piemērošanu, izšķirot strīdus par saistību izpildi

Ar 1993.gada 1.martu stājusies spēkā atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma (turpmāk CL) saistību tiesību daļa. Līdz ar to būtiski mainījušās saistību tiesiskās attiecības, kas radījis zināmas grūtības atsevišķu saistību tiesību normu piemērošanā, tajā skaitā izšķirot strīdus par saistību izpildi.

Sakarā ar jautājumiem, kas radušies tiesu praksē, piemērojot tiesību normas strīdos par saistību pastiprināšanu, kā arī nolūkā veidot vienotu likuma izpratni šīs kategorijas lietās, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums nolēma izskaidrot:

1. Saskaņā ar CL 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Par solidārām saistībām atzīstamas tādas, kurās katrs no vairākiem kreditoriem var prasīt nevis proporcionālu daļu, bet visu saistības priekšmetu vai izpildījumu kopumā un katram no vairākiem parādniekiem ir pienākums izpildīt visu saistību, nevis proporcionālu daļu.

Ja viens no kopkreditoriem prasa visu saistības izpildījumu un viņa prasība tiek apmierināta, citiem kreditoriem vairs nav prasījuma tiesību pret parādnieku. Kopkreditoram, kas saņēmis saistības izpildījumu, jādod pārējiem zināma daļa tikai CL 1678.pantā paredzētajos gadījumos.

Saistības izpildījums pilnā apjomā no viena kopparādnieka (solidāri saistītā) atsvabina pārējos no viņu saistības (CL 1682.pants). Pie tam kopparādnieks, kas izpildījis saistību, var prasīt no pārējiem atbilstošu atlīdzību, pastāvot CL 1686.pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Ja galvojuma līgums nav izteikts rakstveida formā, kas ir darījuma būtiska sastāvdaļa, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas nav spēkā (CL 1484.pants). Galvojuma faktu nevar pierādīt ar lieciniekiem.

Tas apstāklis, ka galvojums nosaukts par garantiju vai citādi, nav pietiekams pamats, lai prasību pret garantijas devēju noraidītu. Esot pierādījumiem, ka garantijas aktā (dokumentā) garantijas devējs uzņēmies atbildību par trešās personas saistību un ka kreditors šo garantiju pieņēmis, atzīstams, ka faktiski noslēgts galvojuma līgums.

3. Ja galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks (ekspromisoriskais galvojums), viņš atbild par parādu, tiklīdz ir pārkāpta parādnieka saistība. Šajā gadījumā kreditors var celt prasību pret galvinieku, nepieaicinot lietā galveno parādnieku, un tiesai jāizlemj strīds pēc būtības.

4. Ja galvojumā atrunāts, ka saistības izpildījums vispirms jāprasa no parādnieka un nepastāv CL 1703.pantā paredzētie gadījumi, tomēr kreditors pirms griešanās pie parādnieka cēlis prasību pret galvinieku, tiesai lietas izskatīšana jāatliek un galvenais parādnieks jāpieaicina lietā kā otrs atbildētājs.

Tāpat risināms jautājums, ja prasība celta pret galvinieku, kurš nav uzņēmies saistību kā pats parādnieks.

Apmierinot prasību, kas celta pret galveno parādnieku un galvinieku, sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda, ka prasības summa piedzenama no abiem atbildētājiem, papildus norādot, ka, ja pilnīga vai daļēja sprieduma izpilde pret galveno parādnieku nav iespējama, piedziņa vēršama pret galvinieku (subsidiārā atbildība).

Ja prasība celta pret galveno parādnieku un galvinieku, un, neraugoties uz to, ka parādnieks ir maksātnespējīgs, kreditors no prasības pret viņu neatsakās, parādnieka maksātnespēja nav šķērslis prasības apmierināšanai pret viņu. Arī tad galviniekam iestājas subsidiārā atbildība.

5. Ja prasība celta tikai pret galvinieku vai parādnieku, kas ir juridiskas personas un ar tiesas spriedumu pasludinātas par maksātnespējīgām, tiesnesis, pamatojoties uz Latvijas CPK 133.panta 2.daļas 1.punktu, atsakās pieņemt prasības pieteikumu, jo likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 55.pantā noteikta speciāla kreditoru pretenziju pieņemšanas kārtība.

Ja par juridiskas personas (uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas pasludināšanu pierādījumi iegūti pēc tam, kad prasības pieteikums pieņemts tiesā, atbilstoši likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 50. panta noteikumiem tiesvedība lietā apturama, pamatojoties uz Latvijas CPK 216.panta 4.punktu.

6. Tiesai nav pamata atzīt galvojuma saistību par spēkā neesošu, ja par to nav celta prasība (izņemot gadījumu, kad galvojums neatbilst CL 1695.panta prasībām).

Ja galvinieks, kurš apstrīd galvojuma saistību, pieteicis lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu pretprasības celšanai, tiesai lietas izskatīšana jāatliek, nosakot termiņu, kurā galvinieks Latvijas CPK 135.panta kārtībā šādu pretprasību var celt.

7. Saskaņā ar CL 1716.pantu līgumsods kā saistību pastiprinājums ir pametums, ko līgumslēdzējas puses uzņemas sakarā ar savu saistību neizpildi vai tās nepienācīgu pildīšanu.

Līgumsodu var pievienot katram līgumam un to var noteikt gan konkrētā naudas summā, gan procentos no līguma summas nepienācīgi izpildītās vai neizpildītās daļas, kā arī kombinēti - procentu un konkrētas naudas summas veidā, kas maksājama vienreizēji vai par noteiktiem līgumsaistību izpildei noteiktiem periodiem pieaugoša soda veidā (par katru dienu, mēnesi, gadu u.tml.).

Līgumsoda apmērs un tā noteikšanas metode jāparedz līgumā. Pie tam jāņem vērā, ka likums līgumsoda apmēram neparedz nekādus ierobežojumus un tas atkarīgs tikai no līgumslēdzēju brīvas gribas.

8. CL 1753.pantā paredzētie procenti ir atlīdzība par naudas vai citu atvietojamu lietu lietojumu kā līgumā noteiktajā termiņā, tā arī pēc šī termiņa kavējuma par visu kapitāla faktisko lietošanas laiku.

Likums neparedz nekādus ierobežojumus procentiem līgumsaistību noteiktajā termiņā, bet faktiskajam lietojumam kavējuma laikā CL 1763.pants paredz procentu pieauguma apstāšanos, ja nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Ja šie procenti samaksāti vai tie piedzīti ar tiesas spriedumu un kapitāla faktiskais lietojums (kavējuma laiks) turpinās, tad procentu pieaugums sākas no jauna un to pieaugums no jauna apstājas, ja nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

9. Ja līgumslēdzēji noteikuši maksu par saistību neizpildīšanu vai nepienācīgu to pildīšanu procentu veidā, nekonkretizējot, ka domāts ir līgumsods, tad tiesai jānoskaidro līgumslēdzēju patiesais nodoms - maksa par kapitāla lietošanu vai pametums CL 1716.panta izpratnē. Ja no līguma satura droši neizriet, ka puses domājušas līgumsodu, tad, izšķirot konkrēto strīdu, piemērojami CL 1509.panta noteikumi.

10. Jāņem vērā, ka, pārjaunojot galveno līgumu, līgumsods izbeidzas, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

11. Iestājoties CL 1657.pantā paredzētiem apstākļiem, kas regulē jautājumu par parādnieka nokavējumu, tiesa var atbrīvot atbildētāju no viņam neizdevīgām sekām, tātad arī no līgumsoda maksāšanas. Tāpat ir apspriežamas jautājums par atbrīvošanu no līgumsoda samaksas, ja galvenā līguma izpildīšana kļuvusi neiespējama nejauša šķēršļa dēļ (CL 1774.pants).

12. Līgumsods pāriet līdz ar pašu nodrošināto saistību arī uz līgumsoda cietēja mantiniekiem, un pret viņiem iestājas dalīta atbildība. Mantinieku iebildumi, ka līguma nepildīšana notikusi ne viņu vainas dēļ un ka līgumā nav bijis norādīts, ka pienākums maksāt līgumsodu pāriet arī uz mantiniekiem, nav ņemami vērā.

13. Izskatot lietas strīdos, kas saistīti ar rokasnaudas līgumu, jāņem vērā, ka rokasnaudas iedošana nav prezumējama, ja tā par tādu nav apzīmēta.

Ievērojot to, ka rokasnaudas mērķis ir nodrošināt saistību ne tikai pierādījuma, bet arī tās izpildījuma dēļ, rokasnaudas iedošana pastiprina saistību. Naudas vai citu vērtību iemaksu pirms līguma noslēgšanas vai iepriekšēju iemaksu uz nākotnē izdarāmo maksājumu rēķina nevar atzīt par rokasnaudu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns

Plēnuma sekretāre, Augstākās tiesas senatore Z.Raupa