Darbības ar dokumentu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā līdz jaunās valsts pārvaldes iestāžu darba samaksas sistēmas pilnīgai ieviešanai nosaka valsts civildienesta ierēdņu (turpmāk - ierēdņi) atalgojumu (mēnešalga, piemaksas un prēmijas) un pabalstus, kā arī to apmērus.

2.  (Zaudējis spēku ar 01.07.2001.; sk. 22. punktu)

3. Valsts kancelejas direktora, valsts pārvaldes iestādes vadītāja un ierēdņa mēnešalgas konkrēto apmēru šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā noteiktās ierēdņa mēnešalgas diapazona ietvaros nosaka attiecīgi Ministru prezidents, ministrs un valsts pārvaldes iestādes vadītājs.

4. Ierēdnis par prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumu pildīšanu vai vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem saņem piemaksu līdz 40 % no minētajam ierēdnim noteiktās mēnešalgas.

5. Ierēdni par augstiem darba rezultātiem atbilstoši ierēdņa darba ieguldījumam var materiāli stimulēt. Materiālajai stimulēšanai izmanto finanšu līdzekļus līdz 15 % no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda.

(Grozīts ar MK 20.05.2003. noteikumiem Nr. 266)

6. Ierēdnis saņem piemaksu līdz 20 % no viņam noteiktās mēnešalgas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

7. Ierēdnis nesaņem atalgojumu par laiku, kurā viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savus amata pienākumus.

8. Ierēdnim, kurš amata pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), mēnešalgu izmaksā proporcionāli amata pienākumu pildīšanas laikam.

9. Ja ierēdnis cietis smagā nelaimes gadījumā, viņš saņem pabalstu mēnešalgas apmērā. Pabalstu nepiešķir, ja nelaimes gadījums noticis ierēdņa nepiedienīgas vai necienīgas uzvedības dēļ, kas diskreditē valsts civildienestu. Lai saņemtu pabalstu, ierēdnis gada laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītājam šādus dokumentus:

9.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

9.2. nelaimes gadījuma faktu apliecinošus dokumentus.

10. Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums, kas liedz viņam pildīt amata pienākumus, viņš saņem pabalstu. Pabalsta apmēru nosaka pēc darbspēju zaudējuma (procentos) saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības izrakstu no akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos (3.pielikums). Lai saņemtu pabalstu, ierēdnis gada laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītājam šādus dokumentus:

10.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

10.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības izrakstu no akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos.

11. Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene saņem pabalstu ierēdņa mēnešalgas apmērā. Ja ierēdnis gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņa ģimene saņem pabalstu ierēdņa 24 mēnešalgu apmērā. Lai saņemtu pabalstu, ierēdņa ģimene gada laikā pēc ierēdņa nāves iesniedz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītājam šādus dokumentus:

11.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

11.2. miršanas apliecības kopiju;

11.3. radniecību apliecinošus dokumentus.

12. Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Lai saņemtu pabalstu, ierēdnis gada laikā pēc ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves iesniedz valsts pārvaldes iestādes vadītājam šādus dokumentus:

12.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

12.2. miršanas apliecības kopiju;

12.3. radniecību apliecinošus dokumentus.

13. Ierēdnis saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā bērna piedzimšanas gadījumā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, pabalstu saņem viens no viņiem. Lai saņemtu pabalstu, ierēdnis gada laikā pēc bērna piedzimšanas iesniedz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītājam šādus dokumentus:

13.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

13.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju;

13.3. Valsts civildienesta pārvaldes izsniegtu izziņu, kurā norādīts, vai otrs bērna vecāks ir vai nav ierēdnis;

13.4. ja arī otrs bērna vecāks ir ierēdnis, - viņa darbavietas izsniegtu izziņu, ka viņš nav saņēmis pabalstu.

14. Bērna piedzimšanas pabalstu ierēdnim nepiešķir, ja bērns piedzimis nedzīvs vai pēc piedzimšanas ir nodzīvojis mazāk par septiņām diennaktīm. Šādā gadījumā izmaksā šo noteikumu 12.punktā minēto pabalstu.

15. Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš no iestādes saņem kompensāciju līdz 30 % par sabiedriskā transporta izdevumiem, kas pamatoti ar iesniegtajiem braukšanas dokumentiem.

16. Ja valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37.panta trešo daļu ierēdni pārceļ darbā uz citu apdzīvotu vietu, tā atlīdzina šādus pārcelšanās izdevumus:

16.1. ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādībā esošo personu) ceļa izdevumus;

16.2. izdevumus par ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādībā esošu personu) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu.

17. Pārcelšanās izdevumu atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā iesniegto sabiedriskā transporta biļešu cenu vai transportlīdzekļa patērētās degvielas vērtību, ko apliecina kases čeks, kā arī saskaņā ar iesniegto pakalpojuma sniedzēja rēķina kopiju (ja ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādībā esošo personu) īpašumā esošās iedzīves pārvešanai izmantoti pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi).

18. (Zaudējis spēku ar 01.07.2001.; sk. 22. punktu)

19. (Zaudējis spēku ar 01.07.2001.; sk. 22. punktu)

20. (Zaudējis spēku ar 01.07.2001.; sk. 22. punktu)

21. (Zaudējis spēku ar 01.07.2001.; sk. 22. punktu)

22. Šo noteikumu 2., 18., 19., 20., 21.punkts un 1.pielikums zaudē spēku ar 2001.gada 1.jūliju.

23. Šo noteikumu 2.pielikums stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūliju.

24. Šo noteikumu izpilde finansējama valsts budžetā attiecīgajam gadam paredzētā atalgojuma fonda ietvaros.

25. Valsts pārvaldes iestādēs, kurās līdz 2001.gada 1.janvārim darba samaksa tika noteikta saskaņā ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem, līdz jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanai piemēro šādus normatīvos aktus:

25.1. Ministru kabineta 1996.gada 17.decembra noteikumus Nr.457 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem";

25.2. (svītrots ar MK 03.07.2001. noteikumiem Nr. 285; kas piemērojami ar 01.07.2001.);

25.3. Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumus Nr.213 "Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu";

25.4. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumus Nr.241 "Noteikumi par Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo institūciju karavīru un ierindas dienesta zemessargu atalgojuma sistēmu";

25.5. Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumus Nr.415 "Noteikumi par Valsts meža dienesta amatpersonu (darbinieku) papildu sociālajām garantijām".

(Grozīts ar MK 26.06.2001. noteikumiem Nr. 278)

25.¹ Noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuriem līdz jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanai darba samaksa noteikta ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem.

(MK 03.07.2001. noteikumu Nr. 285 redakcijā, kas piemērojama ar 01.07.2001.)

26. Noteikumi piemērojami ar 2001.gada 1.janvāri.